Par sociālajiem pakalpojumiem

Ogres novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 23/2024Ogrē 2024. gada 30. maijā (prot. Nr. 8; 42.)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība unkārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu, Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Ogres novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sociālos pakalpojumus un to saņemšanas kārtību, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma samaksas kārtību.

2. Sociālos pakalpojumus dzīvesvietā vai institūcijā sniedz vai organizē to sniegšanu Ogres novada Sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests).

3. Tiesības saņemt Noteikumos noteiktos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Ogres novada administratīvajā teritorijā, izņemot XV, XVIII, XIX, XXI., XXII. un XXIV. nodaļās minētos sociālos pakalpojumus.

4. Pašvaldība un Sociālais dienests savā darbībā ievēro normatīvajos aktos noteiktos Pašvaldības un Sociālā dienesta pienākumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā, Ministru kabineta noteikumos noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību, Noteikumos un citos normatīvajos aktos noteikto.

5. Ja Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā nevar nodrošināt XVIII, XIX un XXIII nodaļās minētos sociālos pakalpojumus, tad minēto nodaļu pakalpojumus pērk no cita pakalpojumu sniedzēja.

6. Par pakalpojuma sniedzēju šo Noteikumu izpratnē uzskatāma fiziska vai juridiska persona, ar kuru Sociālais dienests noslēdzis līgumu par konkrētā pakalpojuma nodrošināšanu.

7. Ar atsevišķu Pašvaldības domes lēmumu, veicot individuālu apstākļu izvērtējumu, un, ņemot vērā Pašvaldības budžeta iespējas, personai var piešķirt alternatīvu, viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

8. Sociālais dienests sniedz vai nodrošina šādus Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus sociālos pakalpojumus:

8.1. sociālā darba pakalpojums;

8.2. sociālā mentora (ģimenes asistenta) pakalpojums;

8.3. psihologa pakalpojums;

8.4. atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums;

8.5. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi;

8.6. aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

8.7. aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām;

8.8. (svītrots ar Ogres novada domes 27.03.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2025);

8.9. ilgstošas un īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

8.10. transporta pakalpojums;

8.11. specializētā transporta pakalpojums;

8.12. higiēnas pakalpojums;

8.13. patversmes vai naktspatversmes pakalpojums;

8.14. ģimenes atbalsta dienas centra pakalpojums;

8.15. sociālā dienas aprūpes centra pakalpojums;

8.16. dienas aprūpes centra "Saime" pakalpojums;

8.17. specializētās darbnīcas pakalpojums;

8.18. krīzes dzīvokļa pakalpojums;

8.19. profilakses punkta pakalpojums;

8.20. atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām;

8.20.1 atelpas brīža pakalpojums bērniem;

8.21. grupu dzīvokļa pakalpojums;

8.22. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

III. Sociālā darba pakalpojums

9. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu profesionālu darbību ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

10. Pakalpojums ietver sociālo gadījumu vadīšanu un dokumentēšanu, individuālas sociālā darbinieka konsultācijas, pašpalīdzības, atbalsta, izglītojošo grupu organizēšanu un vadīšanu; atbilstošu sociālo pakalpojumu piesaistīšanu; personas sociālo problēmu risināšanu; personas vajadzību un resursu izvērtēšanu; psihosociālo konsultēšanu; informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību; sociālās rehabilitācijas, sociālās korekcijas plānu izstrādi.

IV. Sociālā mentora (ģimenes asistenta) pakalpojums

11. Sociālā mentora (ģimenes asistenta) pakalpojuma mērķis ir uzlabot personas vai mājsaimniecības dzīves kvalitāti un attīstīt spējas patstāvīgi sociāli funkcionēt, iekļauties sabiedrībā, attīstīt spējas palīdzēt pašam sev (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums). Pakalpojuma ietvaros tiek veicināta sociālo prasmju apguve, pilnveide un apgūto prasmju nostiprināšana, nodrošinot individuālu konsultatīvu, praktisku, izglītojošu, asistējošu un emocionālu atbalstu dzīvesvietā un sociālajā vidē.

12. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm ar bērnu/iem, pilngadību sasniegušiem jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām saskaņā ar sociālā darba speciālista sniegto atzinumu nepieciešams Pakalpojums.

13. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un citus dokumentus, ja nepieciešami Pakalpojuma piešķiršanai.

14. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

V. Psihologa pakalpojums

15. Psihologa pakalpojuma mērķis ir sniegt profesionālu psiholoģisko palīdzību, veikt psiholoģiskās izpētes, nodrošināt personām iespēju saņemt psihologa konsultācijas individuāli vai grupā, stabilizējot personas psihoemocionālo stāvokli, uzlabojot un attīstot noteiktas prasmes, spējas, sniedzot nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

16. Tiesības saņemt Pakalpojumu:

16.1. psiholoģiskās izpētes veidā, ja sociālais darbinieks, bāriņtiesa vai policija bērnam līdz 18 gadiem ir konstatējusi iespējamās vardarbības pazīmes vai, ja ir radušās aizdomas par iespējamu vardarbību vai nepieciešams sniegt sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā vai institūcijā bērnam, kurš cietis no vardarbības;

16.2. psihologa konsultāciju veidā ģimenei ar bērnu/-iem un pilngadīgām personām.

17. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis vai bāriņtiesa Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu.

18. Pakalpojumu var saņemt, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējuma un nosūtījuma pamata. Pēc nosūtījuma saņemšanas personai jāuzsāk Pakalpojuma saņemšana ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā.

19. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

20. Pakalpojumu (konsultācijas) piešķir līdz 10 (desmit) reizēm 12 mēnešu periodā no lēmuma pieņemšanas dienas, ja nepieciešams, ar psihologa rekomendāciju, Pakalpojumu var papildus piešķirt līdz 10 (desmit) reizēm 12 mēnešu periodā no lēmuma pieņemšanas dienas.

21. Pakalpojumu nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pašvaldībai iepirkuma rezultātā noslēgts Pakalpojuma līgums.

VI. Atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums

22. Atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojuma mērķis ir uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas, nostiprinot esošās prasmes un zināšanas, attīstot jaunas prasmes un sniegt psihoemocionālo atbalstu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

23. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu, saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu dažādām mērķu grupām.

24. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai sociālās rehabilitācijas plāna ietvaros vai piesakoties individuāli.

25. (Svītrots ar Ogres novada domes 27.03.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2025)

VII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi

26. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir uzlabot funkcionālās spējas un paaugstināt dzīves kvalitāti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot speciālistu pakalpojumus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

27. Pamatojoties uz sociālā darba speciālista nosūtījumu tiek nodrošināts:

27.1. masāžas pakalpojums;

27.2. fizioterapeita pakalpojums;

27.3. ergoterapeita pakalpojums;

27.4. audiologopēda pakalpojums;

27.5. logopēda pakalpojums;

27.6. mākslas terapeita pakalpojums;

27.7. ABA terapeita pakalpojums;

27.8. psihologa pakalpojums.

28. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

28.1. iesniegumu;

28.2. ģimenes ārsta izrakstu par Pakalpojuma nepieciešamību, tā veidu un apjomu, kā arī norāda informāciju par kontrindikāciju neesamību.

29. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

30. Pakalpojums tiek nodrošināts rindas kārtībā, kuru organizē Pakalpojuma sniegšanas speciālists.

31. Pakalpojumu piešķir līdz 10 (desmit) reizēm 12 mēnešu periodā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja nepieciešams, ar ģimenes ārsta nosūtījumu, Pakalpojumu var papildus piešķirt līdz 5 (piecām) reizēm 12 mēnešu periodā no lēmuma pieņemšanas dienas.

32. Samaksa par šo Noteikumu 27.1., 27.2., 27.3., 27.4., 27.5., 27.6. un 27.7. apakšpunktā norādīto pakalpojumu tiek veikta atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim, piešķirot šādus atvieglojumus:

32.1. bērniem ar invaliditāti un/vai reto slimību diagnozi 100 procenti;

32.2. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām 100 procenti;

32.3. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem 50 procenti.

32.1 Samaksa par šo Noteikumu 27.8. apakšpunktu netiek piemērota. Pakalpojuma piešķiršana notiek saskaņā ar Noteikumu V nodaļu.

33. Ja Pakalpojums nepieciešams vairāk kā 15 (piecpadsmit) reizes 12 mēnešu periodā no lēmuma pieņemšanas dienas, samaksa tiek piemērota atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim, pieprasot Pakalpojumu no jauna, atbilstoši šo Noteikumu 28. punktam.

VIII. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti

34. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

35. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuriem ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene (turpmāk šajā nodaļā – Bērna likumiskais pārstāvis) nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šāda Pakalpojuma nepieciešamību.

36. Pakalpojuma pieprasīšanai Bērna likumiskais pārstāvis iesniedz:

36.1. iesniegumu;

36.2. citus dokumentus, kas apliecina, ka Bērna likumiskais pārstāvis nespēj nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā (darba devēja, izglītības iestādes, Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājumu vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu, ja Bērna likumiskais pārstāvis saņem sociālo pakalpojumu) un citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai Pašvaldības iestāžu rīcībā.

37. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību, novērtē:

37.1. kopā ar bērnu dzīvojošo mājsaimniecības locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

37.2. Bērna likumiskais pārstāvis apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

37.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

37.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus;

37.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

38. Sociālais dienests pēc iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas un saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu novērtējumu par Pakalpojuma nepieciešamību, pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu līdz pilngadības sasniegšanai vai VDEĀVK noteiktā invaliditātes termiņa beigām, atkarībā no tā, kurš no termiņiem iestājas ātrāk, nosakot Pakalpojuma apjomu (stundas mēnesī), vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt Pakalpojumu.

39. Pakalpojums netiek piešķirts, ja:

39.1. bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā veselības iestādē vai ieslodzījuma vietā;

39.2. bērns jau saņem viņa vajadzībām atbilstošu citu aprūpes pakalpojumu pilnā apjomā vai aprūpes mājās pakalpojumu, kas tiek nodrošināts no valsts vai cita finansējuma, lai izslēgtu dubultā finansējuma risku;

39.3. nav sniegta informācija vai iesniegti dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo Bērna likumiskā pārstāvja iespējas nodrošināt bērna aprūpi vai Pakalpojumu;

39.4. nav ievēroti citi šajā Noteikumu nodaļā vai citā ārējā normatīvā aktā noteiktie nosacījumi.

40. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā veselības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

41. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

41.1. Bērna likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

41.2. bērna dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

41.3. mainījušies apstākļi un nepieciešamais pakalpojuma apjoms.

42. Pakalpojumu piešķir līdz 80 (astoņdesmit) stundām mēnesī.

42.1 Pakalpojuma saņemšanas laikā Sociālais dienests ne retāk kā reizi gadā pārvērtē bērna vajadzības un Pakalpojuma apjomu. Pakalpojumu var pārvērtēt arī, saņemot informāciju no Bērna likumiskā pārstāvja vai Pakalpojuma sniedzēja.

43. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu, Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu Pakalpojuma sniedzējam līdz termiņam, kas nav ilgāks par publiskā iepirkuma rezultātā noslēgto līgumu starp Pašvaldību, Sociālo dienestu un Pakalpojuma sniedzēju.

44. Pakalpojumu nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pašvaldībai iepirkuma rezultātā noslēgts Pakalpojuma līgums.

45. Pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IX. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām

46. Aprūpes mājās pakalpojums ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot pilngadīgām personām pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

47. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai:

47.1. kura vecuma, garīga vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar veikt savu personisko aprūpi un ikdienas mājas darbus, kura dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie mājsaimniecības locekļi, kā arī kopā vai atsevišķi dzīvojošie apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo Pakalpojumu;

47.2. kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt savu personisko aprūpi un ikdienas mājas darbus, kura dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie mājsaimniecības locekļi, kā arī kopā vai atsevišķi dzīvojošie apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo Pakalpojumu;

47.3. kurai līdz pilngadības sasniegšanai ar VDEĀVK lēmumu bija noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību un pēc pilngadības sasniegšanas ir noteikta invaliditāte ar īpašas kopšanas nepieciešamību, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

48. Sociālais dienests pēc lēmuma pieņemšanas papildus Ministru kabineta noteiktajai kārtībai:

48.1. izsniedz nosūtījumu Pakalpojuma sniedzējam;

48.2. izsniedz personai un Pakalpojuma sniedzējam veicamo darbu sarakstu, kurā norādīts veicamo darbu apjoms un regularitāte.

49. Atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai Pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros līmeņos atkarībā no personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un stundu skaita, kas personai noteikts Pakalpojuma nodrošināšanai.

50. Pašvaldība nodrošina Pakalpojumu personām ar pirmo un otro aprūpes līmeni.

51. Pakalpojums var tikt nodrošināts personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama ar trešo un ceturto aprūpes līmeni, ja persona vēlas turpināt dzīvot savā dzīvesvietā un personai ir pieejami papildu resursi nepieciešamā aprūpes līmeņa nodrošināšanai.

52. Pakalpojuma saņemšanas laikā Sociālais dienests ne retāk kā reizi gadā pārvērtē personas vajadzības un Pakalpojuma apjomu. Pakalpojumu var pārvērtēt arī saņemot informāciju no personas vai Pakalpojuma sniedzēja.

53. (Svītrots ar Ogres novada domes 27.03.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2025)

54. Pakalpojumu nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pašvaldībai iepirkuma rezultātā noslēgts Pakalpojuma līgums. Gadījumos, kad Pakalpojumu objektīvu iemeslu dēļ nodrošināt nav iespējams, trūcīgām vai maznodrošinātām personām var piešķirt materiālo atbalstu.

55. Nosakot samaksu un līdzmaksājumu par Pakalpojumu, ievēro šādus nosacījumus (izņemot personām, kuras minētas Noteikumu 47.3. apakšpunktā):

55.1. tiek vērtēti mājsaimniecības ienākumi un naudas līdzekļu uzkrājumi, bet netiek vērtēts mājsaimniecības īpašums. Atsevišķi dzīvojošie apgādnieki ir atbrīvoti no līdzmaksājuma;

55.2. trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām netiek piemērots līdzmaksājums;

55.3. ja personas vai mājsaimniecības ienākumi ir lielāki par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, līdzmaksājumu par Pakalpojumu nosaka kā starpību starp Pakalpojuma maksu un maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksni. Pārējo Pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai Pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība;

55.4. personai par Pakalpojumu tiek noteikts līdzmaksājums uz iztikas līdzekļu deklarācijas periodu un vienu mēnesi pēc tā beigām;

55.5. persona par Pakalpojumu sedz pilnu maksu, ja:

55.5.1. personai pēc Pakalpojuma samaksas paliek naudas līdzekļi lielāki par Pašvaldībā noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni;

55.5.2. persona nedeklarē savus ienākumus.

56. Personām, kuras minētas Noteikumu 47.3. apakšpunktā, nevērtē materiālo situāciju un Pakalpojumu nodrošina par Pašvaldības budžeta līdzekļiem uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešu periodu no lēmuma pieņemšanas dienas, vai uz VDEĀVK lēmumā piešķirto invaliditātes termiņu, skatoties kurš no nosacījumiem iestājas ātrāk. Sociālajam dienestam ir tiesības pārvērtēt Pakalpojumu un lemt par termiņa pagarinājumu.

57. Noteikumu 54. punktā minētā materiālā atbalsta apmērs ir tekošā gada lielākā minimālā stundas tarifa likme par vienu stundu. Stundas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz veikto personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu no Pakalpojuma piešķiršanas dienas.

58. Lai saņemtu Noteikumu 54. punktā materiālo atbalstu, Sociālais dienests ar personu noslēdz vienošanos par materiālā atbalsta izmantošanu Pakalpojuma nodrošināšanai.

59. Ja persona ir noslēgusi uztura līgumu par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu, no kura izriet uztura devēja pienākums nodrošināt personas aprūpi, par Pakalpojumu pilnā apmērā maksā persona un uztura devējs.

60. Pakalpojumu atsaka piešķirt vai izbeidz:

60.1. personai, kurai ir medicīniskās kontrindikācijas Pakalpojuma saņemšanai;