Valkas novada kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi

Valkas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 9Valkā 2024. gada 25. aprīlī

APSTIPRINĀTIar Valkas novada pašvaldības domes2024. gada 25. aprīļa sēdes lēmumu Nr. 96(prot. Nr. 6, 7. §)PRECIZĒTIar Valkas novada pašvaldības domes2024. gada 30. maija sēdes lēmumu Nr. 156(prot. Nr. 7, 21. §)Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma45. panta pirmās daļas 2. punktu

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka Valkas novada pašvaldības (turpmāk tekstā – pašvaldība) kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību un administratīvo atbildību par Noteikumu neievērošanu un to izpildes kontroli.

1.2. Noteikumos lietotie termini:

1.2.1. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

1.2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

1.2.3. amatnieks – komersants, kurš veic kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu un ir saņēmis kapsētas apsaimniekotāja atļauju veikt komercdarbību kapsētas teritorijā vai kapsētai piegulošajā teritorijā;

1.2.4. bezpiederīgais mirušais cilvēks – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

1.2.5. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

1.2.6. kapavieta vai ģimenes kapavieta – noteikta kapsētas teritorija atsevišķa mirušā cilvēka vai mirušā cilvēka un tā ģimenes locekļu apbedīšanai, kuru ierāda kapsētas pārzinis;

1.2.7. kapavietas aprīkojums – akmens, betona, metāla vai koka apmales, žodziņš, klājums, soli, piemineklis, piemiņas plāksne u.c. vides elementi;

1.2.8. nekopta kapavieta – kapavieta, kuru kapavietas uzturētājs nav kopis 5 gadus kopš apbedīšanas brīža vai 5 gadus pēc kārtas kopš pēdējās kopšanas;

1.2.9. kapavietu komisija – pašvaldības domes izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu un risina jautājumus par kapsētu apsaimniekošanu saskaņā ar komisijas nolikumu, Noteikumiem un normatīvajiem aktiem;

1.2.10. kapavietas rezervētājs – fiziska persona, kurai Noteikumos noteiktā kārtībā piešķirta vieta kapavietai;

1.2.11. kapavietas uzturētājs – persona, kuru ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

1.2.12. kapliča – ēka mirušo cilvēku novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

1.2.13. kapsēta – zemes gabals, kas paredzēts mirušo apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūvei;

1.2.14. kapsētu apsaimniekotājs – Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa kapiem Valkas pilsētā, Valkas pagasta pārvalde Stoķu kapiem, Ērģemes pagasta pārvalde Ērģemes kapiem, Vijciema pagasta pārvalde Vijciema kapiem, Zvārtavas pagasta pārvalde Aumeisteru kapiem, kurš pilda kapsētu uzturēšanas pienākumus un nodrošina Noteikumu ievērošanu;

1.2.15. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda kapsētu uzturēšanas pienākumus un nodrošina Noteikumu ievērošanu;

1.2.16. kapu grāmata – reģistrs, kurā norāda apbedījuma rajonu, rindu un vietu;

1.2.17. mirušo reģistrācijas grāmata – reģistrs, kurā norāda personas miršanas datumu, apbedīšanas datumu, personu, kas veikusi apbedīšanu, miršanas apliecības numuru, kapsētu, kurā mirušais apbedīts un kapavietas uzturētāju;

1.2.18. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

1.2.19. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

1.3. Valkas novada administratīvajā teritorijā ir šādas atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas:

1.3.1. "Valkas pilsētas Cimzes kapi" – atvērta kapsēta;

1.3.2. "Meža kapi" (Valkā, Varoņu ielā 31) – atvērta kapsēta;

1.3.3. "1919. gadā Latvijas Brīvības cīņās kritušo Valmieras kājnieku pulka karavīru brāļu kapi" (Valkā, Varoņu ielā 31A) – slēgta kapsēta;

1.3.4. "2. pasaules karā kritušo Vācijas armijas karavīru brāļu kapi" (Valkā, Varoņu ielā 31A) – slēgta kapsēta;

1.3.5. "Stoķu kapi" – atvērta kapsēta;

1.3.6. "Ērģemes kapi" – atvērta kapsēta;

1.3.7. "Vijciema kapi" – atvērta kapsēta;

1.3.8. "Aumeisteru kapi" – atvērta kapsēta;

1.3.9. "Ebreju kapi" (Valkā, Varoņu ielā 29) – daļēji slēgti kapsēta;

1.3.10. "2. pasaules kara kritušo padomju karavīru brāļu kapi" (Valkā, Gaujas ielā) – slēgta kapsēta;

1.3.11. "2. pasaules kara kritušo padomju karavīru brāļu kapi" (Valkas novadā, Stepos) – slēgta kapsēta.

1.4. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina atbilstoši Valkas novada kapu teritorijas plānojumam, ņemot vērā sabiedrības kārtības un higiēnas prasības, kā arī augsnes struktūru un gruntsūdens stāvokli noteiktajā teritorijā.

1.5. Kapsētas statusu nosaka vai maina ar pašvaldības domes lēmumu.

1.6. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Valkas novada administratīvā teritorija, apbedīšanai, kā arī agrāk apbedīto piederīgo un Valkas novada administratīvajā teritorijā mirušo bezpiederīgo un neidentificēto cilvēku apbedīšanai.

1.7. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā iesnieguma pamata, un kapsētas pārziņa saskaņojumu.

1.8. Iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

1.9. Apbedīšana ārpus kapsētām nav atļauta (izņemot urnas).

2. KAPSĒTU DARBĪBAS NOTEIKUMI

2.1. Kapsētu apmeklētājiem, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētās jāizturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām.

2.2. Kapsētās aizliegts:

2.2.1. ievest mājas (istabas) dzīvniekus;

2.2.2. pārvietoties ar transportlīdzekļiem ārpus ceļiem, izņemot:

2.2.2.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja,

2.2.2.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem,

2.2.2.3. bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētiem transportlīdzekļiem,

2.2.2.4. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot apliecību kapsētas pārzinim;

2.2.3. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās;

2.2.4. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā neatļautās vietās;

2.2.5. novietot soliņus kapsētas celiņos un ārpus iežogotās kapavietas teritorijas;

2.2.6. mākslīgi paaugstināt ierādītās kapavietas reljefu;

2.2.7. kapavietas uzturētājiem patvaļīgi veidot jaunas kapavietas vai paplašināt esošās;

2.2.8. patvaļīgi veikt jauna kapavietas aprīkojuma izbūves darbus, ja tie nav klasificējami kā būvdarbi, bez kapsētu apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa saskaņojuma.

2.3. Kapsētas pārzinis apmeklētājus pieņem pēc iepriekšējas pieteikšanas (personīgi vai pa tālruni).

2.4. Kapliča tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. To drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju, izņemot bēru ceremoniju laikā.

2.5. Kapusvētki notiek katru gadu:

2.5.1. Ērģemes kapos – jūlija pēdējā sestdienā;

2.5.2. Vijciema kapos – augusta otrajā sestdienā;

2.5.3. Aumeisteru kapos – jūlija pēdējā svētdienā;

2.5.4. Valkas pilsētas Cimzes kapos, Meža kapos un Stoķu kapos – augusta pirmajā sestdienā.

2.6. Svecīšu vakari notiek katru gadu:

2.6.1. Ērģemes kapos – septembra pēdējā sestdienā;

2.6.2. Vijciema kapos – septembra pēdējā sestdienā;

2.6.3. Aumeisteru kapos – septembra otrajā sestdienā;

2.6.4. Valkas pilsētas Cimzes kapos, Meža kapos un Stoķu kapos – oktobra pirmajā sestdienā.

2.7. Virsapbedījumus kapavietas var izdarīt 20 gadus pēc iepriekšējā apbedījuma, izņemot slēgtajās un daļēji slēgtajās kapsētās.

2.8. Vecāki, aizbildņi, kā arī personas, kas aizstāj vecākus, ir administratīvi un materiāli atbildīgas par bērnu rīcību kapsētā, ja tiek pārkāpti Noteikumi un/vai radīti materiālie zaudējumi pašvaldībai, kapavietas uzturētājam vai kapu apmeklētājam.

2.9. Dzīvniekus Valkas novada kapsētās apglabāt ir aizliegts.

3. KAPSĒTU APSAIMNIEKOTĀJA PIENĀKUMI

3.1. Kapsētu apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt:

3.1.1. kapsētu kapliču un saimniecības telpu, iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

3.1.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

3.1.3. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

3.1.4. kapsētu topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

3.1.5. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un kapu grāmata;

3.1.6. sanitāro, ugunsdrošības un darba drošības normu un Noteikumu ievērošanu.

3.2. Kapsētu apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu.

3.3. Kapsētu apsaimniekotājs uztur un kopj slēgtās kapsētas.

4. KAPAVIETAS PIEŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA

4.1. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu piešķir un ierāda kapsētas pārzinis iesniegumu saņemšanas secībā, pamatojoties uz:

4.1.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

4.1.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju.

4.2. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu lemj kapsētas apsaimniekotājs, pamatojoties uz:

4.2.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtā kapsētā;

4.2.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju.

4.3. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumus, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz:

4.3.1. kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo;

4.3.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju.

5. KAPAVIETAS KOPŠANA UN UZTURĒŠANA

5.1. Kapavietas uzturētājam ir pienākums noslēgt līgumu ar pašvaldību par kapavietas uzturēšanu (līguma forma Noteikumu pielikumā Nr. 1). Līgumu par kapavietas uzturēšanu no pašvaldības puses ir tiesīgs parakstīt kapsētas pārzinis.

5.2. Kapavietas uzturētājam ir tiesības noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar trešo personu, līguma kopiju iesniedzot kapsētas pārzinim.

5.3. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem, ja, piemēram, kapavietas uzturētājs neuztur kapavietu un kapavietu komisija pieņem lēmumu dot atļauju virsapbedījuma veikšanai.

5.4. Bezpiederīgā mirušā un neidentificēta mirušā cilvēka kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā cilvēka kapavietu nolīdzina, un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

5.5. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu kapsētās nodrošina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

5.6. Kapavietu uzturētāji pie kapsētām izvietotos atkritumu konteinerus drīkst izmantot tikai kapsētās radīto atkritumu izmešanai.

5.7. Ja kapavietas uzturētāja nāves gadījumā vienam no kapavietas turētāja piederīgajiem ir tiesības turpināt lietot kapavietu, iesniedzot kapsētas pārzinim iesniegumu, par ko kapsētas pārzinis pieņem lēmumu. Ja līdz kapsētas pārziņa lēmuma pieņemšanai minēto iesniegumu iesnieguši vairāki kapavietas uzturētāja piederīgie, priekšroka ir laulātajam, bet, ja tāda nav, – piederīgajam ar tuvāko radniecības pakāpi vai, ja iesniegumu iesnieguši vairāki vienas pakāpes radinieki, – tam, kurš iesniegumu iesniedzis pirmais.

5.8. Kapavietas uzturētājam ir tiesības iesniegt kapsētas pārzinim iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību nodošanu citai personai, kura izdara rakstisku atzīmi par piekrišanu minētajā iesniegumā.

6. NEKOPTAS KAPAVIETAS AKTĒŠANA

6.1. Reizi gadā kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi saskaņā ar Noteikumu 2. pielikumu. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā.

6.2. Kapavietu komisija Noteikumu 6.1. punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu viena gada laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja vai pie kapsētas pārziņa, nosūta kapavietas uzturētājam.

6.3. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi Noteikumu 6.1. punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapa vietas uzturētāju, kapavietu komisija ievieto pašvaldības mājaslapā www.valka.lv un informatīvajā izdevumā "Valkas Novada Vēstis" sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, informāciju par kapavietas uzturētāju (ja tas zināms), kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai viena gada laikā sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja vai pie kapsētas pārziņa.

6.4. Ja piecu gadu laikā ir sastādīti pieci Noteikumu 6.1. punktā minētie akti un kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc piektā Noteikumu 6.1. punktā minētā akta sastādīšanas viena gada laikā nesakopj kapavietu un neierodas pie kapsētas apsaimniekotāja vai pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts un/vai kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā.

6.5. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts un/vai kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, pamatojoties uz Noteikumu 6.4. punktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju un kapavietā ir veikts virsapbedījums. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums:

6.5.1. sakopt kapavietu (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

6.5.2. noslēgt jaunu līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu.

7. AMATNIEKU PROFESIONĀLĀ DARBĪBA KAPSĒTĀS

7.1. Personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas apsaimniekotāju, ir tiesīgas veikt amatnieku pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

7.2. Mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darbadienai, darbavietas jāsakārto, atkritumi, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāutilizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7.3. Saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju, amatnieki darbu veikšanai nepieciešamos transportlīdzekļus drīkst izmantot tā, lai netiktu bojāti kapsētas iekšējie ceļi un celiņi, koplietošanas laukumi, kapavietas un citi kapsētā esošie objekti.

8. APBEDĪŠANAS KĀRTĪBA

8.1. Kapsētas pārzinis pēc kapavietas piešķiršanas ierāda kapavietu un saskaņo apbedīšanas laiku. Apbedīšana notiek atbilstoši Noteikumu 2. nodaļā noteiktajam kapsētu darba režīmam.

8.2. Apbedīšanas (izvadīšanas) un kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās sniedz mirušā piederīgo izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

8.3. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Mirušais tiek apbedīts zārkā, kremācijas gadījumā – urnā. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

8.4. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 m dziļumā. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās – 0,5 m.

8.5. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam.

8.6. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā ģimenes kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

8.7. Ierādāmo kapavietu izmēri atvērtajās kapsētās un daļēji slēgtās kapsētās:

8.8. Attālums starp blakus esošām kapavietām tiek noteikts 0,20 m, celiņu platums starp kapavietu rindām tiek noteikts 1,00 m (jaunizveidotajās kapsētu teritorijās – 1,50 m).

8.9. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā pēc viena kalendārā gada kopš apbedīšanas brīža, saņemotkapsētu apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

8.10. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

8.11. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini un informējot kapsētas apsaimniekotāju.

8.12. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības noteikt izņēmumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

8.13. Pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu (atbilstoši pielikumā Nr.3 norādītajai formai) un Veselības inspekcijas atļauju, kapsētas pārzinis izsniedz rakstisku atļauju mirstīgo atlieku ekshumācijai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

9. KAPLIČU IZMANTOŠANA

9.1. Kapliču ceremoniju telpas (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā pašvaldība saskaņā ar pašvaldības domes apstiprināto maksas pakalpojumu cenrādi.

9.2. Bēru ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts, apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam vienojoties ar kapsētas pārzini.

10. LĒMUMU APSTRĪDĒŠANAS UN PĀRSŪDZĒŠANAS KĀRTĪBA

10.1. Kapavietu komisijas lēmumu par kapavietas aktēšanu un par kapavietas paplašināšanu var apstrīdēt pašvaldības domē, bet pašvaldības domes lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

10.2. Kapsētu apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa lēmumu vai faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pie pašvaldības izpilddirektora.

11. ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA PAR NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU UN TO IZPILDES KONTROLE

11.1. Par Noteikumu 2.2.2. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt naudas soda vienībām.

11.2. Par Noteikumu 2.2.3. un 2.2.4. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro naudas sodu līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt naudas soda vienībām.

11.3. Par Noteikumu 2.2.5. un 2.2.6. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt naudas soda vienībām.