Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-276-snRīgā 2024. gada 12. jūnijā (prot. Nr. 121, 90. §)

Izdoti saskaņā arPašvaldību likuma 44. panta otro daļu,Meža likuma 8. panta otro daļu,likuma "Par īpaši aizsargājamāmdabas teritorijām" 13. panta trešo daļu unMinistru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309"Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 22. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā īstenojama koku, kas aug ārpus meža (turpmāk – koki), aizsardzība un uzturēšana, ciršanas izvērtēšanas un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzība) aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk arī – pašvaldība) administratīvajā teritorijā.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1. bīstams koks – koks ar vizuāli redzamiem bojājumiem – dabas apstākļu rezultātā iztrupējis (vairāk nekā 80 %), aizlūzis, sašķelts, sasvēries, ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai ar citām pazīmēm, kas būtiski ietekmē tā mehānisko noturību;

2.2. koka sakņu aizsardzības zona – teritorija, kas noteikta ap koku, mērot vidējo stumbra diametru 1,3 m augstumā no sakņu kakla un nosakot zonu no stumbra ārējās malas atbilstoši noteikumu 1. pielikumā noteiktajai koka sakņu aizsardzības zonai. Sakņu aizsardzības zonas iedala šādi:

2.2.1. kritiskā sakņu aizsardzības zona – teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā;

2.2.2. minimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu;

2.2.3. optimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija 10 stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu;

2.3. kalstošs koks – koks, kuram vainaga ārējā daļā, perifērijā vai atsevišķos sektoros ir atmirstoši zaru gali, nav pazīmes par sekundāra vainaga veidošanos un vainaga lapojuma samazinājums ir vairāk nekā 50 % no kopējā vainaga apjoma;

2.4. mazvērtīgs koks – neperspektīvs fona koks, nomākts koks bez augšanas telpas, ar iespiestu vainagu, koks ieaudzis saglabājama un vērtīga koka vainagā, tam traucējot attīstīties, īsmūža vai invazīvs taksons, ja tam nav ekoloģiskas vai funkcionālas vērtības vai tas apdraud dabīgas ekosistēmas;

2.5. vainaga kopšana – kokkopja (arborista) izvēlētu pasākumu kopums, kas ietver vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

2.5.1. strukturāla vainaga veidošana – stabila vainaga zarojuma struktūras nodrošināšana jaunam kokam;

2.5.2. vainaga pacelšana – zemāko zaru nogriešana, lai nodrošinātu brīvu zonu infrastruktūrai, gājējiem un satiksmei, bet ne augstāk par pusi no koka kopējā augstuma;

2.5.3. sanitāra vainaga tīrīšana – nokaltušu, kalstošu, bojātu zaru nogriešana;

2.5.4. vainaga retināšana – no trešās pakāpes un mazāku, atpalikušu zaru daļas nogriešana visā vainagā, kas var palielināt gaismas caurlaidību, taču neietekmē koka vainaga sākotnējo formu un mehānisko noturību;

2.5.5. vainaga samazināšana – vainaga vai tā daļas izmēra samazināšana, saglabājot dabisko vainaga formu un neizmantojot galotņojošus griezumus;

2.5.6. mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana – polardēšana (ne retāk kā reizi trijos gados, ievērojot, ka griezuma brūce nedrīkst būt lielāka par 3 cm diametrā) un cirpšana (ne retāk kā reizi gadā);

2.6. vietējās nozīmes aizsargājamā koka aizsardzības zona – teritorija 10 m rādiusā ap koku, mērot no koka stumbra ārējās malas.

3. Noteikumu ievērošanu pārrauga pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments).

4. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir šādi vietējās nozīmes aizsargājamie koki:

4.1. vietējo un citzemju sugu koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla nav mazāks par noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem izmēriem, bet ir mazāks par Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. pielikumā minētajiem izmēriem;

4.2. koki, kuriem pašvaldība noteikusi īpašas aizsardzības statusu, pamatojoties uz to ekoloģisko, kultūrvēsturisko un estētisko vērtību, un kuri minēti noteikumu 3. pielikumā.

II. Koku aizsardzība un uzturēšana

5. Koku aizsardzībai un uzturēšanai visās zemes vienībās veicamas šādas darbības:

5.1. vainagu kopšana kokiem, kuru vainagi projicējas uz publiski pieejamām vai blakus esošām zemes vienību teritorijām vai ēkām, darbu veikšanai piesaistot kokkopi (arboristu);

5.2. ciršanas atļaujas saņemšana pirms koku ciršanas, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus;

5.3. nokaltušu koku un bīstamu koku nociršana;

5.4. piekļuves nodrošināšana pašvaldības amatpersonai koku apskatei;

5.5. Departamenta informēšana vismaz 24 stundas pirms rakšanas darbu uzsākšanas koka kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā, izņemot gadījumus, kad nepieciešams veikt inženiertīklu avārijas remontdarbus vai avārijas seku novēršanas darbus. Pēc avārijas remontdarbiem vai avārijas seku novēršanas darbiem Departamentu informē nedēļas laikā.

6. Nokaltuša koka un bīstama koka nociršanu var neveikt, ja atbilstošas jomas speciālists atzinumā apliecinājis šāda koka ainavisko, ekoloģisko vai kultūrvēsturisko vērtību un ja koku kopšanas tehniķa uzraudzībā ir veikti pasākumi apdraudējuma samazināšanai, kas fiksēti dokumentāri.

7. Aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var tieši vai netieši bojāt koku, nodarot tam daļēju vai pilnīgu augtspējas zudumu.

8. Par koka bojāšanu tiek uzskatīta:

8.1. zaru laušana pie stumbra, vainaga kopšana neatbilstoši noteikumu 2.5. apakšpunktam, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā (izņemot, ja tiek izmantoti risinājumi koka mehāniskās noturības saglabāšanai, izpētes urbumi koka izpētes laikā), sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos, pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju (aizmūrēšana, piegružošana, paplašināšana u. tml.);

8.2. kritiskajā sakņu aizsardzības zonā:

8.2.1. koka vai tā sakņu sistēmas apkraušana;

8.2.2. inženiertīklu izbūve, izņemot, ja tiek izmantota beztranšeju (caurdures) metode vai, ja tas nav tehniski iespējams, rakšanas darbi šajā teritorijā tiek veikti ar gaisa lāpstu, vakuuma ekskavatoru, bez mehānismu piemērošanas vai izmantojot citu metodi, nebojājot koka saknes;

8.2.3. rakšanas darbu veikšana, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk nekā 10 cm dziļumā, izņemot gadījumus, kad tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte;

8.2.4. esošā grunts līmeņa paaugstināšana, uzbēršana vairāk nekā 10 cm augstumā;

8.3. minimālajā sakņu aizsardzības zonā traktortehnikas izmantošana rakšanas darbu veikšanai;

8.4. optimālajā sakņu aizsardzības zonā mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās un novietošana zaļajā zonā, ja tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu;

8.5. koka pārstādīšana vai pārstādīta koka nepienācīga uzturēšana, kā rezultātā piecu gadu laikā pēc tā pārstādīšanas samazinās koka augtspēja;

8.6. koka vainaga lapotnes masas samazināšana vairāk par 20 % trīs gadu periodā, izņemot, ja:

8.6.1. tiek veikta mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana un zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi (arboristu) par nākamo vainaga uzturēšanas reizi;

8.6.2. koku kopšanas tehniķa atzinumā norādīta nepieciešamība samazināt koka vainaga lapotnes apjomu vairāk par 20 %, lai novērstu koka bīstamību.

9. Noteikumu 8.2. un 8.3. apakšpunkts neattiecas uz gadījumiem, ja:

9.1. koku kopšanas tehniķis veicis koka sakņu izpēti un tajā konstatēts, ka konkrētajā darbu veikšanas vietā neatrodas koka sakņu sistēma;

9.2. koku kopšanas tehniķis apstiprinājis risinājumus, kas nebojā koku, un atbilstošs atzinums pievienots iecerei;

9.3. tiek veikti ceļa seguma atjaunošanas darbi ielu sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 cm dziļumu un nepalielinot apjomu;

9.4. tiek veikti inženiertīklu avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi.

10. Vietējās nozīmes aizsargājamā koka aizsardzības zonā papildus aizliegts:

10.1. kurināt ugunskurus;

10.2. mazināt koka ainavisko vērtību, novietojot lietas vai veicot darbības, kas aizsedz skatu uz koku.

11. Vietējās nozīmes aizsargājamo koku iespējams pārstādīt tajā pašā vai citā zemes vienībā pašvaldības administratīvajā teritorijā, saņemot koku kopšanas tehniķa atzinumu, kurā prognozēts, ka koks pēc pārstādīšanas saglabās vai būtiski nesamazinās augtspēju.

12. Departamenta amatpersona, konstatējot, ka netiek veikta vainagu kopšana kokiem, kuru vainagi projicējas uz publiski pieejamām vai blakus esošām zemes vienību teritorijām vai ēkām, vai netiek veikta bīstama vai nokaltuša koka nociršana, ir tiesīga izdot administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu veikt noteiktas darbības noteikumu izpildes nodrošināšanai.

III. Koku ciršanas izvērtēšanas kārtība

13. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai, zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Departamentā iesniedz:

13.1. motivētu rakstveida iesniegumu, izņemot, ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un Departamentā ir iesniegta būvniecības ieceres dokumentācija;

13.2. dokumentu, kas apliecina tiesības veikt koku ciršanu, ja ciršanas ierosinātājs nav zemes vienības īpašnieks;

13.3. grafisko materiālu (piemēram, zemes vienības robežu plānu, topogrāfisko plānu u. tml.), kurā attēlota ciršanai plānoto koku atrašanās vieta zemes vienībā;

13.4. dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu par koku ciršanu, ja koks aug zemes vienībā, kas pieder dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem;

13.5. sertificēta būvspeciālista atzinumu, ja koks bojā būvi, inženiertīklu vai traucē to darbību, izņemot, ja koka stumbra ārējā mala piezemes līmenī atrodas tuvāk par 50 cm no būves fasādes;

13.6. ģenerālplāna skici, ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un Departamentā iepriekš nav iesniegta būvniecības iecere.

14. Departaments izskata iesniegumu par koku ciršanu, veic koku apskati, noformējot koku apskates aktu, un pieņem lēmumu par:

14.1. atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru un norādot nosacījumus zaudējumu atlīdzības samaksas veikšanai un ciršanas atļaujas saņemšanai;

14.2. atteikumu izsniegt atļauju koku ciršanai ārpus meža.

15. Vietējās nozīmes aizsargājamo koku aizliegts cirst, izņemot, ja:

15.1. koks ir bīstams vai rada bīstamību būvei, tā nociršana nav atliekama un nav iespējams veikt koka saglabāšanas pasākumus;

15.2. koks nenovēršami bojā tuvumā esošo valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, pilsētas maģistrālās infrastruktūras objektu, traucē tā darbību, ko apliecina būves tehniskās apsekošanas atzinums, vai traucē veikt avārijas remontdarbus vai avārijas seku novēršanas darbus inženiertīklu aizsargjoslās un šo ietekmi nav iespējams novērst;

15.3. koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrības interesēm nozīmīgas publiskas apbūves vai jaunas pilsētas maģistrālās infrastruktūras būvniecība vai esošās pārbūve un saņemts koku kopšanas tehniķa un sertificēta būvspeciālista atzinums par to, ka nav iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku;

15.4. zemes vienības konfigurācija un koka novietojums tajā pamatoti nepieļauj uzbūvēt konkrētās teritorijas apbūvei un plānojuma situācijai atbilstošu ēku, ievērojot apgrūtinājumus, un tas nerada būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti, ko apliecina koku kopšanas tehniķa un sertificēta būvspeciālista atzinums.

16. Departaments informāciju par noteikumu 14. punktā minēto lēmumu piecu darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē Departamenta tīmekļvietnē, publikācijā norādot:

16.1. koku ciršanas vietas adresi un zemes vienības kadastra apzīmējumu;

16.2. koku sugu, diametru un skaitu;

16.3. koku nociršanas iemeslu;

16.4. lēmuma numuru un datumu.

17. Departamenta lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ir derīgs divus gadus no tā pieņemšanas dienas. Ja koku ciršana saistīta ar būvniecību un Departamenta lēmuma par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai derīguma termiņa laikā būvniecībai ir izsniegta būvatļauja vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akceptēta būvniecības iecere, tad Departamenta lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ir derīgs, kamēr ir īstenojama būvniecības iecere.

18. Pirms noteikumu 14. punktā minētā lēmuma pieņemšanas rīko publisko apspriešanu par plānoto koku ciršanu, ja:

18.1. koku ciršana paredzēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā, izņemot gadījumus, kad:

18.1.1. koks neatrodas publiski pieejamā teritorijā;

18.1.2. koks bojā būvi, inženiertīklu vai traucē tā darbību;

18.1.3. koks dabas apstākļu ietekmē ir būtiski bojāts;

18.1.4. koks ir mazvērtīgs;

18.1.5. koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras jauna būvniecība vai pārbūve;

18.2. koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte.

19. Departaments lēmumā par publiskās apspriešanas procedūras organizēšanu nosaka publiskās apspriešanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darba dienām.

20. Koku ciršanas ierosinātājs publiskās apspriešanas procedūras laikā par saviem līdzekļiem ir tiesīgs organizēt un rīkot sanāksmi par plānoto koku ciršanu, pirms tam Departamentā saskaņojot prezentācijas materiālus, norises vietu un laiku.

21. Koku ciršanas ierosinātājs saskaņo ar Departamentu publiskās apspriešanas uzsākšanas laiku un ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas iesniedz Departamentā saskaņošanai koku ciršanas ierosinātāja izstrādātu planšeti divos eksemplāros (ne mazāku kā A1 formātā), kurā iekļauta ciršanai plānoto koku fotofiksācija (fotofiksācija nedrīkst būt vecāka par vienu mēnesi), teritorijas fotofiksācijas (fotofiksācija nedrīkst būt vecāka par vienu mēnesi) un norādīta ciršanai plānoto koku atrašanās vieta zemes vienībā. Planšetē papildus norāda šādas ziņas:

21.1. koku ciršanas ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese) un kontakttālrunis;

21.2. zemes vienības, kurā plānots cirst kokus, adrese un kadastra apzīmējums;

21.3. informācija par ciršanai plānotajiem kokiem (koku suga, skaits, diametrs) un koku ciršanas pamatojums;

21.4. informācija par plānoto būvniecību vai citiem sabiedrībai nozīmīgiem gadījumiem (ieceres nosaukums, projektētājs);

21.5. sanāksmes par plānoto koku ciršanu norises vieta un laiks noteikumu 20. punktā noteiktajā gadījumā.

22. Planšeti izgatavo no ūdensnecaurlaidīga un pret apkārtējās vides ietekmi noturīga materiāla. Planšeti novieto labi redzamā vietā, kur tā ir pamanāma, skaidri izlasāma un kur ir nozīmīga iedzīvotāju plūsma. Planšeti var izvietot pie ciršanai plānotā koka, pie ēkas, žoga vai citas būves, kas atrodas attiecīgajā zemes vienībā, vai kā brīvstāvošu objektu, neparedzot rakšanas darbus. Koku ciršanas ierosinātājs ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc planšetes izvietošanas Departamentam nosūta izvietotās planšetes un izvietošanas vietas fotofiksāciju.

23. Koku ciršanas ierosinātājs ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas vienu no saskaņotajām planšetēm iesniedz izvietošanai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, otru izvieto pie nociršanai plānotā koka vai tā tuvumā. Koku ciršanas ierosinātājs nodrošina planšetes esību pie nociršanai plānotā koka vai tā tuvumā visu publiskās apspriešanas laiku un atjauno to sākotnējā izskatā, ja planšete ir pazudusi vai bojāta.

24. Departaments ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas paziņojumu par publiskās apspriešanas procedūras rīkošanu nosūta ievietošanai pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv un Departamenta tīmekļvietnē.

25. Rakstveida atsauksmes par publisko apspriešanu par plānoto koku ciršanu iesniedzamas Departamentā publiskās apspriešanas laikā.

26. Departaments ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc publiskās apspriešanas procedūras pabeigšanas apkopo publiskās apspriešanas rezultātus (saņemtos priekšlikumus, iebildumus, atsauksmes u. tml.) un sagatavo ziņojumu par publiskās apspriešanas procedūru. Pamatojoties uz sagatavoto ziņojumu, Departaments izvērtē publiskās apspriešanas rezultātus un pieņem noteikumu 14. punktā noteikto lēmumu.

27. Publiskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja publiskās apspriešanas laikā nav saņemts neviens priekšlikums, iebildums vai atsauksme.

28. Ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūras ietvaros notikusi publiskā apspriešana arī par plānoto koku ciršanu, tad papildus nav nepieciešams organizēt publisko apspriešanu par koku ciršanu.

29. Ja par koku ciršanu ir pieņemts noteikumu 14.1. apakšpunktā minētais lēmums, tad Departaments koku ciršanas atļauju izsniedz pēc zaudējumu atlīdzības samaksas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Koku ciršana veicama tikai pēc koku ciršanas atļaujas saņemšanas ciršanas atļaujas derīguma termiņa laikā.

30. Par patvaļīgu koku ciršanu Departaments nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar noteikumu 32. punktu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, viena mēneša laikā no Departamenta lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

31. Ja koka bojāšanas rezultātā koks pilnībā zaudējis augtspēju, Departaments nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar noteikumu 32. punktu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi minētās darbības, viena mēneša laikā no Departamenta lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kas veikusi minētās darbības, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

IV. Zaudējumu atlīdzības aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība

32. Zaudējumu atlīdzību (summa euro bez pievienotās vērtības nodokļa) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

32.1. ZA – zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu;

32.2. Kd – koka diametra koeficients;

32.3. Ks – koka sugas koeficients;

32.4. Kc – koka nociršanas iemesla koeficients;

32.5. Kap – apdzīvotas vietas koeficients Rīgā;

32.6. Kav – koka atrašanās vietas koeficients;

32.7. Kk – korekcijas koeficients.

33. Koeficientus Kd, Ks, Kc, Kap, Kav nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža. Ja nav iespējams dabā uzmērīt koka diametru 1,3 m augstumā no sakņu kakla, mēra celma diametru, to attiecīgi koriģējot saskaņā ar noteikumu 4. pielikumu.