Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 391 Rīgā 2024. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 25 47. §)

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 29. panta pirmo daļu un 48. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, kā arī prasības attiecībā uz tālākizglītību un apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību.

2. Ārstniecības personas sertifikācija ir process, kurā ārstniecības personai tiek piešķirts ārstniecības personas sertifikāts (turpmāk – sertifikāts) pēc sertifikācijas eksāmena sekmīgas nokārtošanas, novērtējot un apliecinot ārstniecības personas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā, ja attiecīgās ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošana neizriet no ārstniecības personas kompetences jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem (turpmāk – sertifikācija), kā arī sertifikāta piešķiršana šajos noteikumos noteiktajā kārtībā bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas (turpmāk – resertifikācija).

3. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, kas noteikta normatīvajos aktos par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kas noteikta normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību ietvertajā ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatorā.

4. Sertifikācija vai resertifikācija apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē tiek veikta tikai pēc sertifikāta saņemšanas pamatspecialitātē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktā noteiktos gadījumus).

5. Sertifikāciju nevar kārtot ārstniecības persona:

5.1. kura nav reģistrēta valsts informācijas sistēmā – ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, izņemot šo noteikumu 28.1 punktā minēto gadījumu;

5.2. kura nav apguvusi izglītības programmu atbilstoši Ārstniecības likuma 26. panta trešajā daļā noteiktajām prasībām;

5.3. kurai saskaņā ar tiesas nolēmumu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.4. kura ir citas personas aizgādnībā;

5.5. kurai saskaņā ar prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.5.1 kurai saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – noteikts nodarbošanās aizliegums, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību vai ar profesionālo darbību attiecīgajā specialitātē (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.6. par kuru sertifikācijas institūcijā ir saņemta informācija, ka ārstniecības persona nepārvalda valsts valodu atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām (aizliegums ir attiecināms līdz laikam, kad persona iesniedz likumā noteikto apliecinājumu par valsts valodas pārvaldīšanu atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām);

5.7. kura nav samaksājusi par sertifikāciju vai resertifikāciju.

6. Sertifikātu izsniedz elektroniska dokumenta veidā uz pieciem gadiem.

6.1 Sertifikātu (1. pielikums) papīra formā izsniedz sertifikācijas institūcija par maksu saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi piecu darbdienu laikā pēc ārstniecības personas rakstveida pieprasījuma saņemšanas.

7. Sertifikātu paraksta sertifikācijas eksāmenu komisijas (turpmāk – sertifikācijas komisija) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un sertifikācijas padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā).

8. Sertifikāta numuru veido atbilstoši šādiem kritērijiem:

8.1. ja sertifikātu izsniedz sertifikācijas kārtībā, sertifikāta numuru veido no pieciem arābu cipariem;

8.2. ja sertifikātu izsniedz resertifikācijas kārtībā, sertifikāta numuru veido latīņu alfabēta burts "A" un pieci arābu cipari;

8.3. ja sertifikātu izsniedz pēc sekmīgi nokārtota sertifikācijas eksāmena gadījumā, ja ārstniecības personai bijusi atteikta resertifikācija, numuru veido latīņu alfabēta burti "AE" un pieci arābu cipari.

9. Ārstniecības personas iesniegtos dokumentus, kā arī sertifikācijas un resertifikācijas materiālus sertifikācijas institūcija glabā 10 gadus.

II. Sertifikācijas un resertifikācijas organizācija

10. Sertifikācijas institūcija:

10.1. izveido sertifikācijas padomi;

10.2. pieņem šo noteikumu 27., 46. un 66. punktā minētos dokumentus;

10.3. organizē sertifikātu izgatavošanu, uzskaiti un izsniedz tos;

10.4. reģistrē izsniegtos sertifikātus;

10.5. izsniedz attiecīgā sertifikāta dublikātu, ja sertifikāts ir bojāts, iznīcināts, nozaudēts, nolaupīts vai ja ir mainījies sertificētās ārstniecības personas vārds (vārdi) vai uzvārds (uzrādot personu apliecinošu dokumentu);

10.6. slēdz līgumus sertifikācijas un resertifikācijas tehniskajai nodrošināšanai;

10.7. paziņo ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistram par piešķirtajiem un anulētajiem sertifikātiem, kā arī par sertifikātiem, kuru darbība ir apturēta.

11. Sertifikācijas padome ir sertifikācijas institūcijas izveidota struktūrvienība (7–17 locekļi). Sertifikācijas padome ir koleģiāla institūcija, kas:

11.1. apstiprina sertifikācijas komisijas;

11.2. apstiprina sertifikācijas eksāmenu programmu saturu;

11.3. apstiprina ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus;

11.4. pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu, pamatojoties uz sertifikācijas komisijas priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, vai atļauj sertificējamai ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu;

11.5. pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu, kā arī par resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju;

11.6. pieņem lēmumu par izsniegto ārstniecības personu sertifikātu darbības apturēšanu vai izsniegto sertifikātu anulēšanu;

11.7. koordinē, kontrolē un uzrauga sertifikācijas komisiju darbu;

11.8. izskata iesniegumu par tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt tālākizglītības pasākumu;

11.9. nosaka un apstiprina sertifikācijas komisijas darba reglamentu.

12. Sertifikācijas padomes darbu vada sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, kuram ir divi vietnieki. Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā sertifikācijas padomes darbu vada sertifikācijas padomes priekšsēdētāja pilnvarots vietnieks. Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju un viņa vietniekus no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sertifikācijas padome.

13. Lēmumus sertifikācijas padome pieņem ar vienkāršu klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sertifikācijas padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) balss. Sertifikācijas padome ir tiesīga pieņemt lēmumu bez sēdes sasaukšanas, ja visi sertifikācijas padomes locekļi rakstiski nobalso par lēmuma pieņemšanu.

14. Sertifikācijas komisija ir sertifikācijas institūcijas izveidota struktūrvienība. Sertifikācijas komisijas ir koleģiāla institūcija, kas:

14.1. izstrādā sertifikācijas eksāmena programmas saturu;

14.2. izstrādā objektīvus ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus, kas pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi un nosaka pilnveides tēmas;

14.3. pieņem un izvērtē šo noteikumu 27., 46. un 66. punktā minētos dokumentus;

14.4. atļauj ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu vai sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas;

14.5. pēc ārstniecības personas pieprasījuma informē par sertifikācijas un resertifikācijas prasībām un sertifikācijas eksāmena programmas saturu;

14.6. nosaka sertifikācijas eksāmena un resertifikācijas veikšanas laiku un vietu, kā arī informē ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena vērtēšanas sistēmu un sertifikācijas eksāmena komisijas personālsastāvu;

14.7. organizē un tehniski nodrošina sertifikācijas eksāmenu un resertifikāciju un nepieciešamo dokumentu apriti;

14.8. eksaminē ārstniecības personu;

14.9. sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu;

14.10. sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu resertificēt ārstniecības personu.

15. Katrā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē un papildspecialitātē izveido vienu sertifikācijas komisiju.

16. Kandidātus (5–11 locekļi) darbībai sertifikācijas komisijā ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes profesionālās organizācijas biedru sapulce. Kandidātam ir spēkā esošs sertifikāts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, un viņš vismaz vienu reizi ir resertificēts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. Profesionālajai organizācijai ir pienākums divu nedēļu laikā paziņot sertifikācijas padomei par ievēlētajiem kandidātiem darbībai sertifikācijas komisijā, norādot, kuras personas tiek izvirzītas par sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru.

17. Sertifikācijas komisijas sastāvu (tai skaitā sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru) apstiprina sertifikācijas padome uz laiku, ne mazāku par diviem gadiem un ne ilgāku par četriem gadiem. Sertifikācijas padome ir tiesīga no sava vidus iecelt pārstāvi dalībai sertifikācijas komisijā ar padomdevēja tiesībām.

18. Sertifikācijas padome ar pamatotu lēmumu var:

18.1. neapstiprināt izvirzītos kandidātus darbībai sertifikācijas komisijā;

18.2. lemt par jau apstiprinātas sertifikācijas komisijas atsaukšanu;

18.3. apstiprināt komisiju ar atšķirīgu locekļu skaitu, nekā noteikts šo noteikumu 16. punktā;

18.4. patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju.

19. Ja vienai pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei ir vairākas profesionālās organizācijas, veido vienu kopīgu sertifikācijas komisiju, iekļaujot tajā pārstāvjus no tām profesionālajām organizācijām, kurās (katrā no tām) attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēto biedru skaits ir vismaz 35 % no visām attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē sertificētajām ārstniecības personām. Sertifikācijas komisija tiek veidota šādā kārtībā:

19.1. sertifikācijas padome nosaka ievēlamo pārstāvju skaitu no katras profesionālās organizācijas darbībai sertifikācijas komisijā proporcionāli attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēto biedru skaitam profesionālajā organizācijā;

19.2. profesionālās organizācijas biedru sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē kandidātus (sertifikācijas padomes noteiktajā skaitā) darbībai sertifikācijas komisijā un divu nedēļu laikā paziņo sertifikācijas padomei par ievēlētajiem kandidātiem;

19.3. sertifikācijas padome apstiprina sertifikācijas komisijas sastāvu (tai skaitā sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru) uz četriem gadiem. Sertifikācijas padome ir tiesīga no sava vidus iecelt pārstāvi darbībai sertifikācijas komisijā ar padomdevēja tiesībām. Sertifikācijas padome ar pamatotu lēmumu ir tiesīga apstiprināt sertifikācijas komisijas sastāvu uz īsāku laiku, nekā noteikts šajā apakšpunktā.

20. Sertifikāciju un resertifikāciju ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē veic kompetentās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes sertifikācijas komisija. Ja tādas nav, sertifikācijas padome izveido atsevišķu sertifikācijas komisiju ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei. Ja kompetentās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes sertifikācijas komisijas sastāvā nav nevienas attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificētas ārstniecības personas, sertifikācijas komisija var pieaicināt attiecīgas ārstniecības personas piedalīties komisijas darbā. Pieaicinātās ārstniecības personas pēc kompetentās sertifikācijas komisijas lūguma sertifikācijas padome apstiprina par komisijas locekļiem.

21. Sertifikācijas padome var pagarināt šo noteikumu 17. punktā un 19.3. apakšpunktā noteikto sertifikācijas komisijas darbības termiņu līdz jaunas sertifikācijas komisijas apstiprināšanai, bet ne ilgāk kā uz gadu.

22. Sertifikācijas komisijas darbu vada sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā).

23. Sertifikācijas komisija katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz sertifikācijas padomei sertifikācijas komisijas plānoto sēžu grafiku nākamajam gadam, norādot sēžu norises vietu un laiku. Sertifikācijas komisija par jebkurām plānotajām izmaiņām iesniegtajā sertifikācijas komisijas sēžu grafikā informē sertifikācijas padomi ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš, bet par neplānotajām izmaiņām – nekavējoties.

24. Sertifikācijas komisijas izstrādātais sertifikācijas eksāmena programmas saturs ir spēkā piecus gadus pēc tā apstiprināšanas sertifikācijas padomē. Sertifikācijas komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms sertifikācijas eksāmena programmas satura derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas padomei apstiprināšanai sertifikācijas eksāmena programmas saturu kopā ar izmaiņu veikšanas vai neveikšanas pamatojumu.

25. Sertifikācijas komisijas darba organizāciju nosaka sertifikācijas komisijas darba reglamentā, kuru izstrādā un apstiprina sertifikācijas padome. Sertifikācijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no sertifikācijas komisijas locekļiem. Sertifikācijas komisijas sēžu gaitu un sertifikācijas eksāmenu norises gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un komisijas sekretārs.

26. Atļauju kārtot sertifikācijas eksāmenu, uzdevumu sertificējamai ārstniecības personai noteiktā termiņā novērst trūkumus un priekšlikumu sertifikācijas padomei par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, sagatavo, kā arī priekšlikumu sertifikāta piešķiršanai vai atteikumam piešķirt sertifikātu un ārstniecības personas resertifikācijai vai atteikumam resertificēt ārstniecības personu sertifikācijas komisija sagatavo ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) balss.

III. Sertifikācijas kārtība

27. Ārstniecības persona, kas vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu (turpmāk – sertificējamā ārstniecības persona), iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu un tam pievieno šādus dokumentus:

27.1. sertifikācijas lapu (2. pielikums) ar aizpildītu I un II daļu;

27.2. profesionālās darbības pārskatu par darbību pēdējo piecu gadu periodā, kas atbilst sertifikācijas padomes profesionālās darbības noteiktajiem kritērijiem attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kurā atspoguļots veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte apmācības periodā un kuru apstiprinājis darba devējs vai ārstniecības persona, kuras vadībā vai uzraudzībā strādājusi sertificējamā ārstniecības persona (izņemot gadījumu, ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē vai ja sertifikācijas eksāmenu kārto ne vēlāk kā piecus gadus pēc izglītības dokumenta iegūšanas);

27.3. izglītības dokumenta kopiju par iegūto medicīnisko izglītību (izņemot gadījumu, ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē);

27.4. izglītības dokumenta kopiju par iegūto pamatspecialitāti, apakšspecialitāti vai papildspecialitāti;

27.5. (svītrots no 01.03.2026. ar MK 25.11.2025. noteikumiem Nr. 703; sk. grozījumu 3. punktu);

27.6. izglītības dokumenta kopiju par tālākizglītības programmas apguvi attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (ja sertificējamā ārstniecības persona vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē);

27.7. maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju par sertifikācijas procesa apmaksu normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā.

28. Iesniedzot šo noteikumu 27. punktā minēto dokumentu kopijas, sertificējamā ārstniecības persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

28.1 Sertifikācijas komisija un izglītības iestāde sadarbības ietvaros organizē sertifikācijas eksāmenu vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītību, kāda nepieciešama konkrētās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšanai vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes apgūšanai.

29. Ja šo noteikumu 27. punktā minētie dokumenti nav valsts valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

30. Sertifikācijas komisija izskata šo noteikumu 27. punktā minētos dokumentus un noskaidro, vai sertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajām prasībām. Ja ir iesniegti visi šo noteikumu 27. punktā minētie dokumenti un sertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajām prasībām, sertifikācijas komisija informē sertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu. Minētās darbības sertifikācijas komisija norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).

31. Sertificējamai ārstniecības personai ir šādas tiesības:

31.1. saņemt informāciju par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu ne vēlāk kā mēnesi pirms sertifikācijas eksāmena dienas;

31.2. pēc informācijas saņemšanas par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu saņemt sertifikācijas eksāmena programmas saturu.

32. Priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, sertifikācijas komisija sagatavo, ja: