LegalizePar investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs" pases un koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu
Ministru kabineta rīkojums Nr. 522 Rīgā 2024. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 26 41. §)
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" (turpmāk – investīcija 2.1.2.1.i.) projekta "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums), kā arī centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (2. pielikums).
2. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 4 124 750 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 3 500 000 euro apmērā (bez pievienotās vērtības nodokļa) un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai ne vairāk kā 624 750 euro apmērā.
3. Vides aizsardzības un reģionālās ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Izglītības un zinātnes ministriju – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.1.i. ietvaros.
4. Finansēt projektu investīcijas 2.1.2.1.i. ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.
5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 589 000 euro gadā. Izglītības un zinātnes ministrijai nepieciešamo finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidente E. SiliņaIzglītības un zinātnes ministre A. Čakša
1. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 25. jūnijarīkojumam Nr. 522
Investīcijas 2.1.2.1.i. projekta "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs" pase
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Izglītības un zinātnes ministrija |
|---|---|
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri | 1) Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra "Rīgas digitālā aģentūra"2) Pašvaldības, to struktūrvienības un pašvaldību iestādes (Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Talsu novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība)3) Konsultatīvais partneris – biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centrs" (VPC) |
| 2.1. Programmas nosaukums | Pašvaldību koplietošanas platformu programma |
| --- | --- |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Projekts "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs" ir saistīts ar vairākiem projektiem:1) Izglītības un zinātnes ministrijas un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Jelgavas digitālais centrs" projekts "Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotās arhitektūras izstrāde un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājuma izstrāde". Projekta ietvaros tiks veikta Valsts izglītības informācijas sistēmas izpēte un izglītības jomas informācijas sistēmu vienotās arhitektūras izstrāde, t. sk. tehnoloģiskā ietvara definēšana un konfigurācija. Tiks noteikta kopējo izglītības jomā darbināmo risinājumu sadarbspējas arhitektūra, kā arī identificētas prasības un vadlīnijas individuālo risinājumu sistēmas līmeņa arhitektūrai, definēta pieeja datu apmaiņām. Šī projekta ietvaros izstrādātā sadarbspējas arhitektūra tiks ņemta vērā, realizējot projektu "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs";2) VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) projekts "Eiropas digitālās identitātes maka pilotprojekts";3) Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība";4) Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide", kura ietvaros veikta Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas pilnveidojumu izstrāde un pilnveidots e-pakalpojums "Pieteikšanās apliecības, sertifikāta vai to dublikāta saņemšanai" (EP-226), kura ietvaros var pieprasīt izglītības datus par Centralizēto eksāmenu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un valsts valodas prasmes pārbaudījumiem.Apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar norādītajiem projektiem.Apliecinām, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts |
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekta mērķis ir izstrādāt valsts vienotu izglītību apliecinošo dokumentu reģistru.Projekta mērķa sasniegšanai plānots veikt šādas aktivitātes:1. Vienota izglītību apliecinošo dokumentu elektroniska reģistra izstrāde, nodrošinot tā pieejamību un samazinot slogu gan dokumentu izsniedzējiem, gan izmantotājiem.Šobrīd nav vienotas vides, kurā visi valsts atzītie pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošie personas dokumenti būtu vienuviet (no visām izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības un vispārējās izglītības programmas), nodrošinot dokumentu drošu uzglabāšanu un pieejamību gan absolventiem, gan institūcijām. Uz reģistru tiks migrēta līdz šim uzkrātā informācija par Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS) reģistrētajiem personām izsniegtajiem izglītības dokumentiem (dokumenta numurs, izsniegšanas datums, izdevējiestāde, iegūtās izglītības pakāpe, veids u. c., bez pievienota dokumenta vai tā kopijas) un nodrošināta dokumentu sagatavošana, izsniegšana, uzskaite, uzglabāšana un pieejamība. Reģistrā turpmāk plānots, ka tiek uzkrāta ne tikai informācija par izsniegto valsts atzīto izglītības dokumentu, bet tiek izveidota iespēja sagatavot elektronisko dokumentu, ieskaitot dokumenta pielikumus. Šis risinājums novērstu nepieciešamību personai pieprasīt izglītības dokumenta atvasinājumu dokumenta oriģināla nozaudēšanas gadījumā.Tiks izstrādāti Latvijā izmantojamie standarti elektronisku izglītību apliecinošo dokumentu saturam un struktūrai, datu shēmām, tehniskajiem risinājumiem, API un datu apmaiņas procedūrām, balstoties uz starptautiski pieņemtiem standartiem un labākajām praksēm.2. Pašvaldību izglītības iestādēm tiks nodrošināta piekļuve dokumentu sagatavošanai vienotajā izglītību apliecinošo dokumentu reģistrā.Plānots izveidot izglītības iestādes darbinieka darba vidi elektronisko izglītības dokumentu sagatavošanai un izsniegšanai, nākotnē paredzot visām pašvaldību izglītības iestādēm iespēju pilnībā pāriet uz elektronisku izglītības dokumentu izsniegšanu.3. Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas e-pakalpojuma pilnveide.Tiks paplašināta Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas (turpmāk – VPS) e-pakalpojuma "Pieteikšanās apliecības, sertifikāta vai to dublikāta saņemšanai" (EP-226) funkcionalitāte, lai persona ne tikai redzētu informāciju par saviem iegūtajiem valsts atzītajiem pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošiem dokumentiem, bet, ja nepieciešams, varētu lejupielādēt vai sūtīt saiti ar izglītību apliecinošo informāciju. Izstrādes gaitā tiktu izvērtēta e-pakalpojuma nosaukuma maiņa |
| --- | --- |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/ nepieciešamība/ risināmā problēma) | Šobrīd VIIS tiek uzkrāta informācija par izsniegtajiem valsts atzītajiem izglītības dokumentiem, tomēr VIIS nav pieejami paši dokumenti, jo tie, izņemot CE sertifikātus, tiek izsniegti papīra formā. Ņemot vērā, ka izglītību apliecinoši dokumenti absolventam tiek izsniegti papīra formā, tas rada administratīvo slogu izglītības iestādēm un izsniegtā dokumenta pazaudēšanas risku absolventam.Tāpat arī nav vienotas vietnes, kurā visi valsts atzītie personas pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošie dokumenti būtu vienuviet (no visām izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības un vispārējās izglītības programmas), kā arī personai pašai nav iespējas apskatīt/izmantot informāciju par iegūtajiem izglītības dokumentiem.Uzkrātie dati par izglītību nesatur dokumentu pielikumus, un personai dokumenta oriģināla nozaudēšanas gadījumā ir jāpieprasa to atvasinājumi.Dažādi dati par izglītību tiek fragmentāri uzkrāti dažādās informācijas sistēmās, apgrūtinot to standartizāciju, pieejamības nodrošināšanu (gan personām, gan sistēmām), kā arī arhivēšanu un drošību.Nav pilnvērtīgi izstrādāts ar elektroniskajiem izglītības dokumentiem saistītais normatīvais regulējums.Tiktu radīts normatīvais regulējums pārejai uz elektronisku izglītības dokumentu izsniegšanu (kopš 2023. gada elektroniski tiek izsniegti tikai CE sertifikāti, profesionālās kvalifikācijas apliecības un valsts valodas prasmes apliecības) par pamatizglītības un vidējās izglītības apguvi.Attīstot elektronisko pakalpojumu, tiks ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi; Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP 2027) un Digitālajā Eiropas programmā 2021.–2027. gadam minētie principi par tiešsaistes piekļuvi informācijai.Projekta risinājumā nākotnē vajadzētu iekļaut standartizētus datus par visu līmeņu un veidu izglītību un kvalifikācijām, kā arī paredzēt iespēju izsniegt visu izglītības veidu e-dokumentus (vai uzglabāt un izplatīt tos, ja izsniedzējs ir izglītības iestāde) |
| 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 |
| 3.3.1. Pieejama informācija par izglītības dokumentiem elektroniski un vienuviet | Izsniegto elektronisko izglītības dokumentu īpatsvars sadarbības partnera (partnerpašvaldības) dibinātajā skolā |
| 3.3.2. E-pakalpojumu pilnveides rezultātā samazināts pašvaldību izglītības iestāžu administratīvais slogs, dokumenti būs pieejami digitālā vidē. Administratīvais slogs tiks samazināts arī privātpersonām, jo tām būs iespējas reģistrā esošos dokumentus lejupielādēt | Izsniegto elektronisko izglītības dokumentu īpatsvars sadarbības partnera (partnerpašvaldības) dibinātajā skolā3 |
| 3.3.3. Samazinātas pašvaldību iestāžu izmaksas, elektroniski apkopojot statistikas informāciju par izglītības apliecību izsniegšanu un izglītības dokumentu uzglabāšanu | Laika patēriņa samazinājums pašvaldības darbiniekam viena statistikas pārskata sagatavošanai.Resursu ietaupījums dokumentu arhīva glabāšanai |
| 4.1. Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apjoms (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana,4 un avansa apjoms, ja plānots to pieprasīt5 |
| --- | --- |
| 3 500 000 EUR | Plānotais PVN apjoms624 750 EUR |
| Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apjoms, EUR (indikatīvi) |
| --- | --- |
| 4.3. Projekta vadība un administrēšana | 525 000 |
| 4.4. Darbības procesu analīzes, IS tehniskās dokumentācijas izstrāde, IS izstrādes un IKT infrastruktūras pakalpojumu izmaksas, tai skaitā IS izstrādes un ieviešanas kvalitātes kontrole | 2 945 000 |
| 4.5. Apmācību, informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas | 30 000 |
| Skaits | IKT risinājuma nosaukums |
| --- | --- |
| 1 | 5.1.1. Izglītību apliecinošu dokumentu reģistrs |
| Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
| --- | --- |
| 1 | 5.2.1. Unificēts koplietošanas pakalpojums pašvaldībām (izglītības iestādēm) izglītības dokumentu reģistrēšanai |
| Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums |
| --- | --- |
| 1 | Reģistrēto (izsniegto) izglītības dokumentu skaits pa izglītības programmām |
| Lai nodrošinātu efektīvu projekta īstenošanu atbilstoši līgumam par finansējuma piešķiršanu un projekta īstenošanu, projekta iesniedzējs paredz projekta pārvaldību organizēt trijos līmeņos – programmas uzraudzības padome, projekta vadības grupa un projekta darba grupas, katram pārvaldības līmenim definējot atbilstošus kompetences un atbildības jautājumus. Projekta organizācijai jānodrošina projekta mērķu sasniegšana apjoma, termiņu, kvalitātes un pieejamo finanšu resursu ziņā. Visos projekta pārvaldības līmeņos tiek iesaistīti kompetenti pārstāvji no projekta īstenošanā iesaistītajām pusēm. Programmas uzraudzības padome (PUP) ir atbildīga par programmā iekļauto projektu īstenošanas pārvaldību un uzraudzību, izskata projekta īstenošanas gaitā ierosinātos būtiskos grozījumus, uzrauga saistīto projektu savstarpējo ietekmi un īstenošanas riskus, sniedz priekšlikumus par nepieciešamo rīcību, lai savstarpēji salāgotu projektu īstenošanas plānus un organizētu norisi, koordinē projekta īstenošanas plānošanu programmas ietvaros un uzrauga projekta īstenošanas gaitu. PUP būs iesaistīti IZM pārstāvji, Rīgas digitālās aģentūras pārstāvji, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji un partnerpašvaldību pārstāvji.Projekta vadības grupa (PVG) identificē un sagatavo lēmumus par nepieciešamajām izmaiņām projektā, koordinē projekta aktivitātes, vada IS izstrādes un IS piegādes darbu, uztur risku reģistru, dod darba uzdevumus izpildītājiem, sagatavo un iesniedz uzraugošajām institūcijām pārskatus un informāciju par projekta statusu. PVG uzrauga projekta darba grupas komandas darbu. PVG veido projekta iesniedzēja nodrošināts projekta vadītājs, Rīgas domes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas digitālā aģentūra" (turpmāk – RDA) projektu vadītājs, IKT bloka pārstāvji, iesaistīto partnerpašvaldību pārstāvji. PVG darbu organizē un vada Rīgas domes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas digitālā aģentūra" projekta vadītājs. Pēc projekta īstenošanas līguma parakstīšanas iestādes tiks aicinātas deleģēt pārstāvjus iekļaušanai PVG. Tiks nodrošināts administratīvais projekta vadītājs (IZM), kas tiks finansēts no projekta līdzekļiem projekta ieviešanas periodā. Projekta vadītājs ir atbildīgs par projekta darbību norisi saskaņā ar projekta ieviešanas laika grafiku un finansējuma plānu atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam.IZM projekta vadītājs: • pārrauga projekta ieviešanu, kontrolējot un nodrošinot projekta rezultatīvo rādītāju izpildi; • sagatavo un aktualizē projekta finansēšanas plānu, nodrošina tā izpildi un kontroli. Projekta aktivitāšu ieviešanas (RDA) vadītājs, kas nodrošina projekta aktivitāšu īstenošanu, strādā ar projekta aktivitāšu ieviešanas komandām un pārliecinās, ka projekta mērķi tiek sasniegti plānoto resursu ietvaros.RDA vadītājs: • nodrošina projekta aktivitāšu ieviešanu un vadīšanu un to atbilstību projekta iesniegumam;• pārrauga un koordinē projekta darba grupu darbu, sniedz ziņojumus par projekta īstenošanas gaitu PUP, piedalās PUP sanāksmēs, risina aktuālos projekta jautājumus, identificē un paredz riskus, kuri varētu rasties projekta īstenošanas gaitā, sagatavo nepieciešamās izmaiņas projekta dokumentācijā un veic to saskaņošanu ar iesaistītajām institūcijām; • sagatavo un iesniedz kompetentajās institūcijās projekta atskaites un pārskatus par projekta izpildes gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, prezentē projekta rezultātus iesaistītajām personām un institūcijām; • koordinē projekta īstenošanā iesaistīto personu un institūciju savstarpējo sadarbību; • nodrošina iepirkumu dokumentācijas sagatavošanu, kontrolē to norisi un nodrošina iepirkuma dokumentācijas iesniegšanu uzraugošajās institūcijās; • nodrošina dokumentācijas sagatavošanu atbilstoši ES un nacionālā līmeņa tiesību aktos un iestādes lietvedībā noteiktajām prasībām. Projekta vadītājiem ir augstākā izglītība un praktiska darba pieredze Eiropas fondu finansētu projektu ieviešanā, tai skaitā vismaz viena IKT nozares projekta vadībā. Projekta darba grupas (PDG) komanda īsteno tai uzdotās projekta darbības saskaņā ar PVG uzdevumiem, laika grafiku un darbībai paredzēto finansējumu. PDG vadītāji sadarbojas ar projekta vadītāju, ja nepieciešams, nododot risināšanai jautājumus PVG un PUP.Projekta īstenošanas nodrošināšanā plānots iesaistīt gan Rīgas digitālās aģentūras, gan partnerpašvaldību ekspertus un Latvijas Pašvaldību savienības deleģētos pašvaldību pārstāvjus, lai definētu biznesa prasības risinājumiem, nodrošinātu to izstrādes pārraudzību, testēšanu un ieviešanu. Saskaņā ar projekta finansēšanas nosacījumiem darbam projektā plānots piesaistīt vismaz šādu PDG personālu: PDG vadītāji, produktu vadītāji, analītiķi, infrastruktūras speciālisti un citi eksperti, kuru kompetences nepieciešamas projekta veiksmīgai īstenošanai. IS izstrādātājs tiks piesaistīts projekta pieteicēja organizētā iepirkumā.PDG vadītājs:• vada, organizē un uzrauga PDG darbu, veic esošo pakalpojumu nodrošināšanas procesu analīzi, ņemot vērā dažādus iekšējās un ārējās vides faktorus;• identificē aktuālās vajadzības, tai skaitā analizējot konstatētās problēmas un riskus;• sniedz priekšlikumus pakalpojumu sniegšanas procesu uzlabošanai, tai skaitā izstrādājot attīstības stratēģijas;• piedalās biznesa procesu modelēšanā jauniem un pilnveidojamiem pakalpojumiem, tai skaitā tehniskās specifikācijas izstrādē;• sniedz rekomendācijas par identificētajām procesu izmaiņām. Piedalās kontroles pasākumos par izstrādāto vai pilnveidoto IS funkcionalitāti;• atbilstoši kompetencei sniedz konsultatīvu atbalstu apmācību laikā; • testē jaunizstrādātās programmatūras darbību un saskaņo produkcijas ieviešanas plānus. Projekta īstenošanas laikā tiks veiktas pastāvīgas pašvaldību piesaistīšanas aktivitātes, lai nodrošinātu izstrādājamo/pilnveidojamo risinājumu un pakalpojumu ilgtspēju un ekspluatāciju pēc projekta beigām.Projekta pieteikuma iesniedzējam (IZM) un projekta sadarbības partnerim (RDA) ir pietiekami cilvēkresursi kvalitatīvai projekta īstenošanai.Konsultatīvais sadarbības partneris VPC tiks iesaistīts PVG un PDG kā padomdevējs, lai palīdzētu izglītību apliecinošo dokumentu reģistra risinājumus veidot saskaņoti ar augstākās izglītības vajadzībām, palīdzot izstrādāt unificētus risinājumus visiem digitālajiem izglītības dokumentiem, veidot pilnīgus datus par indivīda izglītību un prasmēm, nodrošināt nepastarpinātu informācijas apmaiņu ar visiem izglītības procesos iesaistītajiem, t. sk. Eiropas Savienības valstīs un citās ārvalstīs |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.