Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 22Tukumā 2024. gada 30. maijā (prot. Nr. 6, 9. §)

IZDOTIar Tukuma novada domes 30.05.2024.lēmumu Nr. TND/24/281 (prot. Nr. 6, 9. §)Izdoti saskaņā arlikuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,11. panta ceturto daļu, 14. panta astoto daļu, 15. pantu,17. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu,21.5 panta ceturto daļu, 21.6 panta otro daļu,21.7 panta pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu, 26. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Tukuma novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) palīdzību dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.

2. Iesniegumus reģistrācijas secībā likumā noteiktajā termiņā izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaušanu palīdzības reģistrā, par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu, par atteikumu personu reģistrēt dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā, par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Tukuma novada domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

2.1 Ja īrnieks pēdējos sešus mēnešus ir pildījis dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus, tad iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu vai pārslēgšanu izskata un vienpersonisku lēmumu pieņem Pašvaldības administrācijas Komunālās nodaļas speciālists mājokļu jautājumos.

3. Lēmumu par personas iekļaušanu palīdzības reģistrā speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu pieņem Tukuma novada dome (turpmāk – Dome).

4. Lēmumu par Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu, par sociālā dzīvokļa izīrēšanu, par nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu, par palīdzību īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamo Pašvaldības dzīvojamo telpu, par vienreizējā pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam pieņem Dome.

5. Lēmumu par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu vai atcelšanu Pašvaldības dzīvojamai telpai pieņem Dome. Sociālā dzīvokļa statusu nosaka vai atceļ Komisija.

6. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai palīdzības reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 13. pantu.

7. Noteikumos lietotie jēdzieni un termini atbilst Likumā, Dzīvojamo telpu īres likumā un citos ārējos normatīvajos aktos lietotajiem jēdzieniem un terminiem.

8. Palīdzības reģistru uzturēšanu un Komisijas tehnisko apkalpošanu veic Pašvaldības administrācijas Komunālā nodaļa (turpmāk – Nodaļa).

II. Palīdzības reģistri un reģistrācijas kārtība

9. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:

9.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kas ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs);

9.2. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (2. reģistrs);

9.3. sociālā dzīvokļa izīrēšana (3. reģistrs);

9.4. īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu (4. reģistrs);

9.5. dzīvojamās telpas izīrēšana vispārējā kārtībā (5. reģistrs).

10. Personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami saskaņā ar Likuma 13. pantu, palīdzības reģistru neveido.

11. Personu, kura saskaņā ar Noteikumiem atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību, reģistrē attiecīgajā palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā Pašvaldībā saņemts iesniegums un visi dokumenti, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzības veidu.

12. Pēc iesnieguma saņemšanas Pašvaldības darbiniekam, kurš sagatavo lēmuma projektu izskatīšanai Komisijā vai Domes sēdē, ir tiesības pieprasīt un iegūt papildu informāciju, ja sākotnēji tā ir bijusi nepietiekama, vai pieprasīt un iegūt papildu dokumentus, kas nepieciešami tiesiska un pamatota lēmuma pieņemšanai, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros, tai skaitā vienotajā zemesgrāmatā.

13. Lēmumu par personas iekļaušanu reģistrā Komisija vai Noteikumu 3. punktā noteiktajā gadījumā Dome pieņem viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un Noteikumu 25. punktā minētie dokumenti.

14. Par katru personu, kura reģistrēta attiecīgajā palīdzības reģistrā, papildus Likuma 9. pantā paredzētajam iekļauj šādas ziņas:

14.1. deklarētās dzīvesvietas adrese;

14.2. ģimenes locekļu skaits.

15. Vismaz reizi gadā Nodaļa pārbauda palīdzības reģistrā iekļautos datus un to, vai persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā persona tiek lūgta sniegt aktuālo informāciju. Reizi gadā tiek aktualizēti reģistrēto personu rindas kārtas numuri, par ko Komisija pieņem lēmumu.

16. Kad stājies spēkā Domes lēmums par dzīvojamās telpas izīrēšanu, persona tiek izslēgta no attiecīgā palīdzības reģistra.

III. Personu kategorijas, kuras tiesīgas saņemt palīdzību

17. Komisija 1. reģistrā iekļauj:

17.1. Likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktās personas;

17.2. Likuma 14. panta septītās daļas 1. punktā noteiktās personas ar nosacījumu, ja personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas un ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz divas minimālās mēneša darba algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, - ienākumi nepārsniedz pusotru minimālo mēneša darba algu vienam cilvēkam.

18. Dome 2. reģistrā saskaņā ar Likuma 21.1 pantu iekļauj kvalificētu speciālistu, neatkarīgi no tā, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā speciālists ir deklarējis dzīvesvietu, kurš ieguvis profesionālo vidējo vai augstāko izglītību, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata pienākumu veikšanai, un kurš ir uzsācis darbu Pašvaldības administratīvajā teritorijā Noteikumu 19. punktā minētajās institūcijās vai nozarēs ne vairāk kā vienu gadu pirms iesnieguma par palīdzības saņemšanu iesniegšanas Pašvaldībā, vai sešu mēnešu laikā no iesnieguma par palīdzības saņemšanu iesniegšanas Pašvaldībā uzsāks darbu Noteikumu 19. punktā minētajās institūcijās vai nozarēs Pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – Speciālists). Nosacījums par izglītības prasībām neattiecas uz tiem Speciālistiem, kam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atļauts strādāt specialitātē izglītības iegūšanas laikā (piemēram, pedagogi, sociālie darbinieki, medicīnas darbinieki u.tml.).

19. Pašvaldības dzīvojamo telpu, kurai Dome noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, ir tiesīgs īrēt Speciālists, kurš ir nodarbināts:

19.1. Pašvaldības attīstības programmā ietvertajā attīstāmajā nozarē uzņēmējdarbības veicināšanai Pašvaldības administratīvajā teritorijā:

19.1.1. vieglā un smagā rūpniecība;

19.1.2. lauksaimniecība;

19.1.3. mežsaimniecība;

19.1.4. tūrisms;

19.1.5. sabiedriskā ēdināšana;

19.2. šādā valsts vai Pašvaldības funkciju nodrošināšanas nozarē Pašvaldības administratīvajā teritorijā:

19.2.1. veselības aprūpe;

19.2.2. sociālie pakalpojumi un sociālā aprūpe;

19.2.3. izglītība;

19.2.4. sports;

19.2.5. kultūra un radošā industrija;

19.2.6. aizsardzība, drošība, sabiedriskā kārtība;

19.2.7. ugunsdrošība un ugunsdzēsība;

19.2.8. valsts pārvalde;

19.2.9. Pašvaldības administrācijas darbības nodrošināšana.

20. Komisija 3. reģistrā iekļauj Likuma 21.6 panta pirmajā daļā noteiktās personas.

21. Komisija 4. reģistrā iekļauj personu, kurai par īrēto dzīvojamo telpu nav parādsaistību par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kura ir pildījusi citus īres līgumā noteiktos pienākumus un kura vēlas īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu, ko persona īrē uz Likuma pamata, apmainīt pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu:

21.1. ar mazāku platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

21.2. ar lielāku platību vai ar augstāku labiekārtojuma līmeni. Šāda apmaiņas iespēja tiek nodrošināta ģimenei ar diviem vai vairāk nepilngadīgiem bērniem vai ģimenei, kura audzina bērnu ar invaliditāti, ja tā ne mazāk kā trīs gadus īrējusi Pašvaldības dzīvojamo telpu un dzīvojamā telpa uzturēta labā stāvoklī. Palīdzība ģimenei tiek sniegta līdz bērnu pilngadībai vai, ja bērns mācās vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības mācību iestādes klātienes nodaļā, tad līdz brīdim, kad bērns sasniedz 24 gadu vecumu;

21.3. ja tai veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa ēkas zemākā stāvā vai ar labāku tehnisko stāvokli;

21.4. pret citu brīvu dzīvojamo telpu Pašvaldības pagastu teritorijās.

22. Personām, kas reģistrētas 4. reģistrā, īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņa tiek veikta, ja no brīvās dzīvojamās telpas ir atteikušās visas 1. un 5. reģistrā reģistrētās personas.

23. Komisija 5. reģistrā iekļauj:

23.1. trūcīgu vai maznodrošinātu daudzbērnu ģimeni (ģimenē trīs un vairāk bērnu) vai trūcīgu vai maznodrošinātu ģimeni, kura audzina bērnu ar invaliditāti, ja ģimenes deklarētā dzīvesvieta Pašvaldības administratīvajā teritorijā uz iesnieguma iesniegšanas dienu ir bijusi vismaz viens gads;

23.2. ģimeni ar nepilngadīgu bērnu vai bērniem, kura vismaz 36 (trīsdesmit sešus) mēnešus pēc kārtas bijusi izceļojusi no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 14. panta trešo daļu un 15. pantu paziņojusi par savu dzīvesvietu ārvalstīs un ir atgriezusies Pašvaldībā, ja tā nav nodrošināta ar atsevišķu dzīvojamo platību un tai nav parādu par Pašvaldības dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem;

23.3. personu, kuras ģimenē ar Tukuma novada bāriņtiesas atzinumu konstatēts, ka nav nodrošinātas bērna pamattiesības uz atbilstošu pajumti;

23.4. trūcīgu vai maznodrošinātu personu, kurai ir izstrādāts individuālais atbalsta plāns vai sociālās rehabilitācijas plāns, kura saņem Tukuma patversmes pakalpojumus un kuras pēdējā deklarētās dzīvesvietas adrese ne mazāk kā vienu gadu bijusi Pašvaldības administratīvajā teritorijā;

23.4.1 trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību, kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir personas ar invaliditāti, ja ģimenes deklarētā dzīvesvieta Pašvaldības administratīvajā teritorijā uz iesnieguma iesniegšanas dienu ir bijusi vismaz viens gads;

23.5. personu, kura izteikusi vēlmi īrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu, kas ir ilgstoši neizīrēta vai uz kuru nav pieprasījuma no reģistros iekļautajām personām, un kuras pēdējā deklarētās dzīvesvietas adrese ne mazāk kā vienu gadu bijusi Pašvaldības administratīvajā teritorijā

IV. Palīdzības saņemšanai iesniedzamie dokumenti

24. Persona, kura ir deklarējusi dzīvesvietu Tukuma novada administratīvajā teritorijā un vēlas saņemt Noteikumu 9. punktā noteikto Pašvaldības palīdzību, ja šajos Noteikumos nav noteikts citādi, iesniedz Pašvaldībā rakstveida iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt Pašvaldības palīdzību. Iesniegumā persona ar savu parakstu apliecina, ka:

24.1. personas, personas laulātā, pilngadīgā ģimenes locekļa vai partnera, ar kuru personai ir noslēgts notariāls akts par partnerību, īpašumā nav cita dzīvojamā telpa vai tāds nekustamais īpašums, kura pārdošanas gadījumā ir iespējams iegādāties dzīvojamo telpu;

24.2. persona, personas laulātais, pilngadīgais ģimenes loceklis vai partneris, ar kuru personai ir noslēgts notariāls akts par partnerību, pēdējo trīs gadu laikā nav devis piekrišanu sev piederošas dzīvojamās telpas vai nekustamā īpašuma atsavināšanai un darījuma rezultātā zaudējis lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu;

24.3. persona pēc savas iniciatīvas pēdējo trīs gadu laikā nav izbeigusi Pašvaldības dzīvojamās telpas īres līgumiskās attiecības;

24.4. personai, ja tā pašreiz īrē vai iepriekš ir īrējusi Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu, nav parāda par īri un pakalpojumiem vai ir noslēgta rakstveida vienošanās ar Pašvaldību, dzīvojamās mājas pārvaldnieku vai pakalpojumu sniedzēju par parāda pakāpenisku samaksu un persona izpilda vienošanās nosacījumus.

25. Persona, iesniedzot Noteikumu 24. punktā noteikto iesniegumu, norāda, kāds palīdzības veids tai nepieciešams. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi. Persona iesniegumam pievieno šādus dokumentus vai dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību:

25.1. persona, kura saskaņā ar tiesas spriedumu tiek izlikta no dzīvojamās telpas, – ne agrāk kā pirms sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas spēkā stājušos tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas;

25.2. apliecinājumu par personas ģimenes sastāvu;

25.3. pensijas vecumu sasniegusi persona – pensionāra apliecību;

25.4. politiski represēta persona – politiski represētās personas apliecību;

25.5. repatriants – repatrianta izziņu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējās pastāvīgās dzīvesvietas pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas;

25.6. no ieslodzījuma vietas atbrīvota persona – ieslodzījuma vietas izziņu par personas atrašanās laiku ieslodzījumā;

25.7. bez vecāku gādības palicis bērns – bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes rīkojumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu iestādē;

25.7.1 rakstveida vienošanos par īres maksas vai pakalpojumu parāda, t. sk. iepriekšējās no Pašvaldības īrētās dzīvojamās telpas parādu, nomaksu, ja personai ir minētie parādi un tā pašreiz īrē vai iepriekš ir īrējusi Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu;

25.8. dokumentu, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas faktu (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts u.tml.);

25.9. persona, kura vēlas apmainīt dzīvojamo telpu, ja tam piekrīt visi pilngadīgie ģimenes locekļi vai to pilnvarotās personas, – ārsta izziņu par veselības stāvokli, ja apmaiņas iemesls ir īrējamās dzīvojamās telpas stāvokļa ietekme uz veselību;

25.10. Speciālista darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt Speciālistu ar dzīvojamo telpu uz darba tiesisko attiecību laiku un apliecinājums, ka darba devējs apņemas noslēgt sadarbības līgumu ar Pašvaldību, ja darba devējs nav Pašvaldība;

25.11. Speciālista darba līgumu;

25.12. Speciālista profesionālās vai augstākās izglītības dokumentu;

25.13. Speciālistam, kurš sešu mēnešu laikā uzsāks darba tiesiskās attiecības, – Speciālista vienošanos ar darba devēju par darba tiesisko attiecību nodibināšanu.

V. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

26. Pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti Pašvaldības dzīvokļu uzskaites un aprites sistēmā veic Nodaļa un attiecīgā pagastu pārvalde.

27. Atbrīvojoties Pašvaldības dzīvojamai telpai, Pašvaldība brīvo dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj to attiecīgajā neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

28. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā par dzīvojamo telpu iekļaujama šāda informācija:

28.1. adrese;

28.2. platība, istabu skaits, stāvs, kurā dzīvojamā telpa atrodas;

28.3. labiekārtojuma līmenis.

29. Neizīrētu Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt personām, kurām palīdzība dzīvojamās telpas izīrēšanā sniedzama neatliekami.

Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu vai nav sniegušas noteiktajā termiņā atbildes uz saņemtajiem piedāvājumiem, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības sniegšanas reģistrā to personu grupā, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām.

Ja šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu vai nav sniegušas noteiktajā termiņā atbildes uz saņemtajiem piedāvājumiem, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības sniegšanas reģistrā to personu grupā, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā, vai Speciālistam.

30. Piedāvājot dzīvojamo telpu, Nodaļa vai attiecīgā pagastu pārvalde ņem vērā iesniegumā norādīto par vēlamo dzīvojamās telpas istabu skaitu, stāvu, labiekārtojuma līmeni, personas ģimenes sastāvu, vecumu, veselības stāvokli, ienākumus u.c. nepieciešamas ziņas, kas ir Pašvaldības rīcībā, lai piedāvājums būtu pēc iespējas atbilstošs personas vajadzībām.

31. Personai dzīvojamo telpu piedāvā tajā Pašvaldības teritorijas administratīvajā vienībā, kurā persona bija deklarējusi savu dzīvesvietas adresi Noteikumu 24. punktā noteiktā iesnieguma iesniegšanas brīdī vai kurā personai bija deklarēta dzīvesvieta Noteikumu 23.2. apakšpunktā minētajā gadījumā. Šis nosacījums neattiecas uz Speciālistu. Personai var piedāvāt dzīvojamo telpu citā Pašvaldības teritorijas administratīvajā vienībā vai apdzīvotā vietā, ja persona tam iesniegumā rakstiski ir piekritusi.

32. Rakstveida piedāvājumā personai īrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu norāda piedāvātās dzīvojamās telpas:

32.1. adresi;

32.2. platību;

32.3. istabu skaitu;

32.4. stāvu, kurā dzīvojamā telpa atrodas;

32.5. labiekārtojuma līmeni;

32.6. īres maksu un tās atlaidi, ja personai tāda pirmšķietami pienākas;

32.7. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu;

32.8. informāciju par personas iespēju iepazīties ar dzīvojamo telpu;

32.9. termiņu, kādā sniedzama atbilde par lēmumu piekrist piedāvātās dzīvojamās telpas īrēšanai vai atteikties no tās.

33. Ar personas rakstveida piekrišanu tai var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā.

34. Ja persona rakstveidā atsakās no vismaz trīs dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai arī piedāvājumā norādītajā termiņā nav sniegusi atbildi par tiem, tad šo personu attiecīgajā reģistrā var pārreģistrēt ar pēdējo kārtas numuru. Lēmumu par pārreģistrāciju pieņem Komisija.

VI. Dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība

35. Izīrējot Pašvaldības dzīvojamo telpu, pirmreizējo dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, ar tiesībām to pagarināt.

36. Īrniekam ir pienākums ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām iesniegt Pašvaldībā iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu.

Ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem, katru nākamo dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz:

36.1. vienu gadu, ja maksājumi par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem nav veikti regulāri un pilnā apmērā, vai netiek pildītas citas īres līguma saistības;

36.2. trīs gadus, ja maksājumi par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem ir veikti atbilstoši noslēgtajam īres līgumam un ir pildītas citas īres līguma saistības.

36.1 Ja, izbeidzoties dzīvojamās telpas īres līguma termiņam, persona ir vērsusies Pašvaldībā ar lūgumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līguma termiņu vai noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu, personai tiek saglabātas izīrētās dzīvojamās telpas īres tiesības ar iepriekšējā īres līguma nosacījumiem vienu mēnesi pēc dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

37. Pašvaldības dzīvojamā telpa tiek izīrēta:

37.1. bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc tam, kad tas sasniedzis pilngadību, – uz laiku, līdz persona ir sasniegusi 27 (divdesmit septiņu) gadu vecumu;