Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 501 Rīgā 2024. gada 23. jūlijā (prot. Nr. 30 46. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gadaplānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" pirmo kārtu (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projekta iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus;

1.7. komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus un kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. gala labuma guvējs – Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 2. punktu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulas (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (turpmāk – regula Nr. 2015/1017), 2. panta 5. punktu, vidējās kapitalizācijas sabiedrības, kas atbilst regulas Nr. 2015/1017 2. panta 7. punktam, un lielie saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktam, ar nosacījumu, ka tie sadarbojas ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (tai skaitā pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības) pētniecības un inovācijas aktivitātēs un ir noslēguši vienošanos vai līgumu ar finansējuma saņēmēju;

2.2. finansējuma saņēmējs – pasākuma ietvaros tās ir valsts tiešās pārvaldes iestādes un sabiedrības ar ierobežotu atbildību;

2.3. inovāciju un pētniecības pārvaldības padome – institucionāla pārvaldības platforma, kas izveidota atbalsta programmu koordinācijai, Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) un inovāciju stratēģiskai vadībai un apvieno Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju un to pakļautības iestādes, kuras saistītas ar inovāciju procesa ieviešanu sadarbības veicināšanai;

2.4. pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija – organizācija, kas atbilst regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā minētajiem nosacījumiem;

2.5. RIS3 jomas vadības grupa – sadarbības platforma, kurā nozares komersantu, kompetences centru, klasteru, asociāciju, zinātnisko institūciju un ministrijas pārstāvji un citi nozares dalībnieki izstrādā RIS3 jomas ilgtermiņa stratēģiju, konsolidē, identificē, apstiprina un ievieš darbības plānu;

2.6. viedās specializācijas jomas ilgtermiņa stratēģija – dokuments, kurā attiecīgās nozares komersanti, nevalstiskās organizācijas un zinātnieki, kas ir RIS3 specializācijas jomas (turpmāk – RIS3 joma) vadības grupas dalībnieki, nosaka, apstiprina un koordinē virzienus un rīcību, vismaz reizi gadā pārskata priekšrocības, kas veicina konkurētspēju, likumdošanas un biznesa vides ietvaru, iesaistīto pušu sadarbību jaunu zināšanu veidošanā un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanā. Stratēģija identificē šķēršļus un ierobežojumus pārejai uz zināšanu ietilpīgām aktivitātēm un likumdošanas, biznesa vides, kā arī izglītības un pētniecības sistēmas uzlabošanas pasākumus, kas šos šķēršļus novērstu.

3. Šo noteikumu ​2.6. apakšpunktā minētā stratēģija ietver analīzi par nozares līmeņa tirgus un tehnoloģiskajām iespējām un to attīstības potenciālu, pašreizējo tautsaimniecības līmeni un nepieciešamajām darbībām tautsaimniecības attīstībai, iekļaujot darbības, kas ir:

3.1. sasniedzamas saprātīgā laikā un ar pieejamajiem resursiem;

3.2. piemērotas vai atbilstošas pašreizējai situācijai;

3.3. ilgtspējīgas;

3.4. ar izmērāmu rezultātu.

4. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – nozares ministrija).

5. Pasākuma mērķis ir pilnvērtīga RIS3 pārvaldības turpināšana, stiprinot viedās specializācijas jomas analītikas kapacitāti, kā arī atbalsta pasākumu īstenošana uzņēmējdarbības attīstībai pētniecības un inovāciju jomā, lai radītu ar RIS3 nozarēm un kosmosa nozari saistītus jaunus produktus un tehnoloģijas, kas veicina uzņēmumu jaunu zināšanu apguvi un ieņēmumu palielināšanos, tādējādi veicinot eksporta apjoma pieaugumu.

6. Pasākuma mērķa grupa ir publiskā sektora pārstāvji, RIS3 jomas dalībnieki un komersanti.

7. Finansējuma saņēmējs projektu īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

8. Atbalstu piešķir granta veidā.

9. Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:

9.1. nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi līdz 2024. gada 31. decembrim – 10;

9.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:

9.2.1. nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi – 30;

9.2.2. ar grantiem atbalstītie uzņēmumi – 75.

10. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu. Katrs šo noteikumu 16. punktā minētais projekta iesniedzējs iesniedz vienu projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 13. punktā minētajam finansējuma apmēram.

11. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 627 804 euro (tai skaitā elastības finansējums – 1 045 373 euro), tai skaitā ERAF finansējums – 5 633 633 euro (tai skaitā elastības finansējums – 888 567 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 994 171 euro (tai skaitā elastības finansējums – 156 806 euro).

12. Maksimālā ERAF finansējuma intensitāte ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

13. Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums bez elastības finansējuma sadalās šādi:

13.1. Ekonomikas ministrijai kā finansējuma saņēmējai pieejamais finansējums ir 1 444 765 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 1 228 076 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 216 688 euro;

13.2. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai pieejamais finansējums ir 3 173 262 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 2 697 245 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 476 017 euro;

13.3. Eiropas Kosmosa aģentūras Latvijas Biznesa inkubācijas centra (turpmāk – Latvijas Biznesa inkubācijas centrs) pieejamais finansējums ir 964 404 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 819 743 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 144 660 euro.

14. Šo noteikuma 41. punktā minēto izmaksu segšanai pieejamais finansējums ir 842 275 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 715 934 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 126 341 euro no šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētā finansējuma.

15. Nozares ministrija pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 11. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

II. Prasības projekta iesniedzējam

16. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas Biznesa inkubācijas centrs.

17. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu (turpmāk – Vadības informācija sistēma). Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu un noslēdz vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs.

18. Projekta iesniedzējs šo noteikumu 17. punktā minētajam projekta iesniegumam pievieno:

18.1. apliecinājumu par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu atbilstoši šo noteikumu 33. punktam;

18.2. izstrādātu procedūru, kādā tas nodrošinās komercdarbības atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem atbilstoši šo noteikumu 24.9. un 28.15. apakšpunktam, kas attiecināms uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas Biznesa inkubācijas centru, iekļaujot arī nosacījumus par gala labuma guvēju izlietotā finansējuma uzraudzību;

18.3. izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši šo noteikumu 24.10., 26.8. un 28.18. apakšpunktam.

III. Inovāciju sistēmas pārvaldības modelī iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēju pienākumi

19. Lai nodrošinātu RIS3 jomas analītisko kapacitāti mērķu un rīcības virzienu definēšanai, priekšlikumu izstrādei pētniecības un inovāciju, cilvēkresursu un internacionalizācijas attīstības veicināšanai un sasniegto rezultātu uzraudzībai, tiek izveidota RIS3 vadības grupa.

20. RIS3 vadības grupā iekļauj un balsstiesības piešķir vismaz šādiem dalībniekiem:

20.1. nozares ministrijas pārstāvis;

20.2. divi pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pārstāvji;

20.3. vismaz pieci nozares eksperti RIS3 jomās, piemēram, nozares asociācijas, klastera vai kompetences centra pārstāvis;

20.4. Latvijas Biznesa inkubācijas centra pārstāvis;

20.5. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis;

20.6. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis;

20.7. ja nepieciešams, citu organizāciju vai valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji atbilstoši jomai.

21. RIS3 jomas vadības grupai ir šādi pienākumi:

21.1. apvienot nozari, pētniecības organizācijas un valsts sektoru;

21.2. identificēt RIS3 jomas ietvaros esošos problēmjautājumus;

21.3. iesaistīties viedās specializācijas jomas ilgtermiņa stratēģijas un ikgadējo rīcības plānu izstrādē;

21.4. izstrādāt ar viedās specializācijas jomas ilgtermiņa stratēģiju saistīto rīcību un normatīvā regulējuma priekšlikumus.

22. Lai nodrošinātu RIS3 jomu ilgtermiņa stratēģiju pastāvīgu pilnveidošanu un īstenošanu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra var piesaistīt RIS3 nozares ekspertus, kas palīdz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai šo noteikumu 23. punktā minēto pienākumu izpildē.

23. Atbilstoši šo noteikumu 22. punktam piesaistītajām personām ir šādi pienākumi:

23.1. sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru aktualizēt, uzraudzīt un ieviest RIS3 jomas ilgtermiņa stratēģijas;

23.2. sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izvērtēt RIS3 stratēģiju rezultātus;

23.3. vadīt un mainīt atbilstoši iekšējai kārtībai RIS3 jomas vadības grupas katrā no RIS3 jomām, saskaņojot to ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

24. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir šādi pienākumi:

24.1. veicināt komersantu un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju iesaisti starptautiskās pētniecības un attīstības programmās un projektos, vienlaikus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra neveic atbalstāmās darbības komersantu vai pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju interesēs, kas klasificējamas kā komercdarbības atbalsts;

24.2. sadarbībā ar RIS3 vadības grupu, koordinēt viedās specializācijas jomas ilgtermiņa stratēģijas pilnveidi;

24.3. analizēt, uzkrāt un apkopot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārziņā esošos datus RIS3 stratēģiju īstenošanai un aktualizēšanai katrā RIS3 jomā;

24.4. organizēt informācijas apmaiņas pasākumus un komunicēt par izstrādāto stratēģiju ar nozarēm un pētniecības organizācijām vai valsti;

24.5. nodrošināt Latvijas pārstāvniecību Eiropas līmeņa partnerībās;

24.6. piešķirt komercdarbības atbalstu un uzraudzīt gala labuma guvēja veiktos izdevumus;

24.7. nodrošināt šo noteikumu 9. punktā minēto pasākuma rādītāju sasniegšanu;

24.8. nodrošināt RIS3 jomas vadības grupas koordinēšanu;

24.9. izstrādāt komercdarbības atbalsta piešķiršanas kārtību un iesniegt to ar projekta iesniegumu sadarbības iestādē;

24.10. veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi pirms projekta pieteikuma iesniegšanas Vadības informācijas sistēmā;

24.11. ne biežāk kā reizi ceturksnī atbilstoši līgumam iesniegt sadarbības iestādei apstiprināšanai starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots, pamatojoties uz projektā veiktajiem izdevumiem, tai skaitā par veiktajiem priekšfinansējuma maksājumiem, saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu un šo noteikumu 9. punktā sasniegtajiem rādītājiem;

24.12. uzkrāt datus par katru RIS3 jomā atbalstīto komersantu atbilstoši šo noteikumu 66. punktam un ievadīt kopējo atbalstīto komersantu skaitu Vadības informācijas sistēmā kopā ar starpposma un noslēguma maksājumiem.

25. Īstenojot šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minēto pienākumu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra:

25.1. sniedz bezmaksas konsultācijas par projektu pieteikumu sagatavošanu tādās programmās, kuras Eiropas Komisija un/vai tās aģentūras izsludina centralizēti, piemēram, Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa, Eiropas Inovāciju Fonds, Eiropas Aizsardzības fonds, I3 Instrumenti un citas;

25.2. identificē sadarbības kontaktus, sniedz bezmaksas pakalpojumus Latvijas komersantiem attiecībā uz kontaktu atlasi neapgūtajos tirgos, kā arī citu informatīvo atbalstu, lai palīdzētu komersantiem iekļūt neapgūtajos tirgos.

26. Ekonomikas ministrijai kā finansējuma saņēmējai ir šādi pienākumi:

26.1. pilnveidot uzņēmējdarbības sektoram analītikas un monitoringa sistēmu RIS3 specializācijas jomās, tai skaitā:

26.1.1. pilnveidot RIS3 īstenošanas procesā iesaistīto dalībnieku datu ieguves mehānismu, ietverot saimnieciskās darbības veicēju līmeņa datus, ja nepieciešams;

26.1.2. pastāvīgi nodrošināt RIS3 specializācijas jomu analītikas procesu un monitoringa ziņojumu sagatavošanu;

26.1.3. pielāgot komersantiem pieejamos ar RIS3 saistītos atbalsta instrumentus, kas identificēti monitoringa procesā;

26.1.4. veikt atbalsta pasākuma ietekmes novērtējumu;

26.2. veidot nozaru politiku RIS3 specializācijas jomās, pamatojoties uz monitoringa procesa rezultātiem un RIS3 specializācijas jomu stratēģijām, tai skaitā:

26.2.1. veikt nepieciešamās darbības nākotnes problēmu, vajadzību un izmaiņu prognozēšanai, ja tas ir nepieciešams RIS3 ekosistēmas ietvaros;

26.2.2. risināt viedās specializācijas jomas ilgtermiņa stratēģijās identificētos problēmjautājumus, īstenot īstermiņa rīcības plānā iekļautās valsts pārvaldes aktivitātes;

26.2.3. nodrošināt ar RIS3 jomu saistīto Eiropas Savienības līmeņa pārstāvniecību. Pārstāvēt Latvijas intereses un nodrošināt informācijas apriti;

26.3. sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošināt RIS3 specializācijas jomu analītikas procesu un sagatavot monitoringa ziņojumus;

26.4. nodrošināt ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas pieejamību, datu ticamību, izsekojamību un pamatotību;

26.5. uzlabot informācijas apriti un veidot ciešāku sadarbību starp publiskā sektora institūcijām, kas Latvijā ir atbildīgas par pētniecības, attīstības un inovāciju politikas izstrādi (Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija) un ieviešanu (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas Zinātnes padome);

26.6. analizēt inovāciju pārvaldības aktivitāšu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī politikas veidošanā un ieviešanā iesaistīto iestāžu sadarbības kvalitāti:

26.6.1. sniegt priekšlikumus jaunu ekosistēmu identificēšanā;

26.6.2. nodrošināt dalību Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" 3. kārtas pētniecības projektu atlases padomēs un izstrādāt ziņojumu;

26.6.3. līdz 2029. gadam veikt ieviestā RIS3 pārvaldības modeļa (pasākuma ietvaros īstenoto aktivitāšu) izvērtējumu un tā pilnveides priekšlikumu izstrādi un iesniegs izvērtēšanai inovāciju un pētniecības pārvaldības padomei;

26.7. pārbaudīt iesniegto RIS3 jomu monitoringa datu precizitāti;

26.8. veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi pirms projekta pieteikuma iesniegšanas Vadības informācijas sistēmā;

26.9. ne biežāk kā reizi ceturksnī atbilstoši līgumam iesniegt sadarbības iestādei apstiprināšanai starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots, pamatojoties uz projektā veiktajiem izdevumiem, tai skaitā par veiktajiem priekšfinansējuma maksājumiem, saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu;

26.10. piedalīties RIS3 vadības grupu sēdēs.

27. Šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto monitoringa ziņojumu sagatavo, sākot no 2026. gada 30. jūnija ar šādu regularitāti:

27.1. nepāra gados, sākot ar 2027. gadu, Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, pārstāvot inovāciju un pētniecības pārvaldības padomi, sagatavo RIS3 monitoringa starpziņojumu (prezentāciju);

27.2. pāra gados, sākot ar 2026. gada jūliju, Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, pārstāvot inovāciju un pētniecības pārvaldības padomi, sagatavo RIS3 monitoringa ziņojumu iesniegšanai Ministru kabinetā.

28. Latvijas Biznesa inkubācijas centram ir šādi pienākumi:

28.1. piešķirt komercdarbības atbalstu un uzraudzīt gala labuma guvēju veiktos izdevumus;

28.2. nodrošināt projekta ietvaros noteikto šo noteikumu 9. punktā minēto rādītāju sasniegšanu;

28.3. dokumentēt, sagatavot un uzglabāt visu vērtēšanas dokumentāciju, nodrošinot datu ticamību, izsekojamību un pamatotību;

28.4. pārliecināties par dubultā finansējuma riska, interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas neesību projektu izvērtēšanas un apstiprināšanas procesā, veikt nepieciešamās darbības to novēršanā, nodrošinot objektivitāti un vienlīdzīgu pieeju visiem gala labuma guvējiem;

28.5. iesniegt sadarbības iestādei apstiprināšanai starpposma maksājumu pieprasījumus, ko veic, pamatojoties uz projektā veiktajiem izdevumiem ne biežāk kā reizi ceturksnī, tai skaitā par veiktajiem avansa maksājumiem, saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu un šo noteikumu 9. punktā sasniegtajiem rādītājiem;

28.6. pēc projekta pabeigšanas iesniegt sadarbības iestādei noslēguma maksājuma pieprasījumu, pamatojoties uz projektā veiktajiem izdevumiem;

28.7. visā projekta īstenošanas laikā nodrošināt pārbaužu dokumentēšanu;

28.8. nodrošināt, ka lēmumu pieņemšanas procesā pirms komisijas sēdes, starpposma un gala nodevumu vērtēšanas visas iesaistītās personas paraksta šo noteikumu ​​pielikumā norādīto objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesības apliecinājumu un, ja nepieciešams, labo vai novērš identificētos riskus vai interešu konfliktu;

28.9. noslēgt līgumu ar gala labuma guvēju par projekta īstenošanu, tai skaitā paredzot kārtību, kādā pārkāpumu gadījumā gala labuma guvējs nodrošina projekta īstenošanai piešķirtā ERAF finansējuma atmaksu;

28.10. tiklīdz ir zināma informācija par iepirkumu izsludināšanas brīdi, iesniegt iepirkumu plānu Vadības informācijas sistēmā par visiem investīcijas ieviešanai plānotajiem iepirkumiem, kuru rīkošanai paredzēts piemērot Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu vai normatīvos aktus par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem;