Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Olaines novadā

Olaines novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. SN4/2018Olaines novadā 2018. gada 28. februārī

Apstiprināti ar Olaines novada domes2018. gada 28. februāra sēdes lēmumu (4. prot., 17. p.)Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturto un piekto daļuSākotnējo konsolidēto redakciju sagatavojusi Olaines novada dome,un tajā ir iekļauti grozījumi, kas izdarīti ar šādu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nepublicēto lēmumu:27.11.2019. sēdes lēmumu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. Pakalpojumu sniedzējs – juridiska persona, ar kuru Olaines novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu noteiktā Olaines novada teritorijā;

3.2. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visu dzīvokļu īpašnieku kopība) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu;

3.3. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.4. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja parakstīts, Pakalpojuma līgumam pievienots akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

3.5. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši noteikumu 2. pielikumam. Ūdens patēriņa norma tiek piemērota gadījumos, kad īpašumā nav ierīkots komercuzskaites mēraparāts vai komercuzskaites mēraparātam beidzies verifikācijas termiņš, tas ir noņemts vai bojāts;

3.6. Pievads – Pakalpojumu lietotāja atbildībā esošs ūdensapgādes ārējās sistēmas atsevišķs ūdensapgādes ievads, kas nodrošina Pakalpojumu lietotāja īpašumu ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, un kanalizācijas ārējās sistēmas atsevišķs kanalizācijas izvads, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā no Pakalpojumu ņēmēja īpašuma.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotāju ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Olaines novadā un dabas resursu racionālu izmantošanu.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Olaines novada administratīvajā teritorijā.

6. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

8. Pakalpojumu sniedzējs pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pieprasījuma saņemšanas izsniedz tehniskos noteikumus, kas nosaka tehniskās prasības un kārtību, kas jāievēro, pievienojot nekustamo īpašumu centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu un pieprasījumā norādītos iesniedzamos dokumentus, kas ietverti tehnisko noteikumu pieprasījumā.

9. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi.

10. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai ir obligāta apbūves teritorijai (tajā skaitā arī būves pārbūvei), kurai saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu ir ierīkojama centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.

11. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), tām ir jābūt savstarpēji atdalītām.

12. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

13. Pēc ievada vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs Pakalpojumu sniedzējam iesniedz Tehniskajos noteikumos uzskaitītos dokumentus.

14. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam nekustamā īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas (notekūdeņu krājrezervuārus, nosēdakas utt.), kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

15. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

16. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt citā ar Pakalpojumu sniedzēju saskaņotā vietā.

17. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

18. Pakalpojumu lietotājs komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam faktiskos izdevumus, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas un komercuzskaites mēraparāta bojājumi nav radušies Pakalpojumu lietotāja darbības vai apzinātas bezdarbības rezultātā.

III. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

19. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

19.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

19.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, rezervuāri;

19.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

19.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces un vakuuma kanalizācijas tīkli;

19.5. iepriekšminētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

19.6. Pakalpojuma sniedzēja bilancē esošie komercuzskaites mēraparāti;

19.7. ūdensvada un kanalizācijas pievadu atzari no sadalošajiem tīkliem līdz zemes gabala robežai, kas ir izbūvēti par pakalpojumu sniedzēja līdzekļiem.

20. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai un noteiktas Pakalpojumu lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtajā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā komercuzskaites mēraparāta mezgls un kanalizācijas skatakas) tiek izbūvētas, apsaimniekotas un remontētas par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem.

21. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā un atbildībā esošajiem tīkliem un būvēm ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas ar ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

22. Iepriekš brīdinot Pakalpojumu lietotāju, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

23. Ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē 30. punktā minētos centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

24. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā ir:

24.1. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais ūdensapgādes Pievads līdz centralizētās ūdensapgādes sistēmas cauruļvada pirmajam aizbīdnim;

24.2. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais kanalizācijas Pievads līdz centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvada pirmajai akai vai līdz pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošajam kanalizācijas pievada atzaram. Ja kanalizācijas Pievads centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvēts bez akas, tad Pievads līdz pieslēguma vietai centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadam;

24.3. komercuzskaites mēraparāta mezgls.

25. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

25.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu, tai skaitā nav pretrunā ar 31. punktā minētajiem aizliegumiem;

25.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

25.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

25.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C un vides pH ir robežās no 6,0 līdz 8,0;

25.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki).

26. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

26.1. Pakalpojumu lietotāja notekūdeņiem pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā;

26.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta Pakalpojuma līgumā un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

26.3. papildu maksa par piesārņojumu tiek noteikta Līgumā atbilstoši Pakalpojumu sniedzēja veiktajiem aprēķiniem par katras piesārņojošās vielas koncentrācijas pārsniegumu virs Noteikumu 1. pielikumā noteiktās pieļaujamās koncentrācijas līdz piesārņojošās vielas maksimāli pieļaujamai koncentrācijai (šajā apakšpunktā minētie aprēķini tiek veikti, ievērojot MK noteikumu Nr. 174 nosacījumus).

27. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

28. Ja noteikumu 30. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

29. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

30. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

30.1. 2002. gada 22. janvāra MK noteikumos Nr. 34 "Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" norādītās "prioritārās vielas" (MK noteikumu 1. pielikums) un "ūdens videi bīstamās vielas" (MK noteikumu 2. pielikums);

30.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

30.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

30.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u. c.) izdalīšanos;

30.5. radioaktīvas vielas;

30.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus, pārtikas atkritumus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

30.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

31. Jebkurai personai ir aizliegts:

31.1. novietot automašīnas un cita veida tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

31.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

31.3. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētajās ūdensapgādes un centralizētajās kanalizācijas sistēmās;

31.4. atvērt un pārvietot centralizēto ūdensapgādes un centralizēto kanalizācijas tīklu skataku vākus (izņemot Pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma darbiniekus);

31.5. veikt ūdensapgādes aizbīdņu patvaļīgu atvēršanu vai aizvēršanu;

31.6. patvaļīgi atjaunot ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ja Pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

31.7. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

32. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

33. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par šo neatbilstību iespējamām sekām.

34. No decentralizētās kanalizācijas sistēmas savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

IV. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

35. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

36. Noņemt noteikumu 35. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai. Pakalpojumu lietotājam vismaz 24 stundas iepriekš rakstiski jābrīdina Pakalpojumu sniedzējs par ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi, laiku un vietu.

37. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

38. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojumu sniedzēja veikto aprēķinu.

V. Brīvkrānu izmantošanas kārtība

39. Jaunu ūdens brīvkrānu izbūve ir aizliegta, izņemot atsevišķus gadījumus, ja tas rakstiski saskaņots ar Pakalpojumu sniedzēju un brīvkrānam ir ierīkots komercuzskaites mēraparāta mezgls. Ir aizliegts pievienot cauruļvadus aiz brīvkrāniem.

40. Pakalpojumu sniedzējs, iepriekš saskaņojot ar pašvaldību, ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānu vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

41. Pie brīvkrāna ir aizliegts mazgāt veļu, transportlīdzekļus, kā arī veikt citas darbības, piesārņojot apkārtējo vidi.

42. Lai izmantotu ūdens brīvkrānu ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.

43. Ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam vai pašvaldības policijai.