Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts" pases, centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu

Ministru kabineta rīkojums Nr. 687 Rīgā 2024. gada 20. augustā (prot. Nr. 32 48. §)

1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) projekta "Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un koplietošanas pakalpojuma "Atvieglojumu pārvaldības pakalpojums" attīstības plānu (2. pielikums).

2. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 2 901 500 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 2.1.2.1.i. investīcijai 2 450 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 451 500 euro apmērā.

3. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Valsts reģionālās attīstības aģentūru – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" reformas 2.1.2.r. "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" un 2.1.2.1.i. investīcijas nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" ietvaros.

4. Projektu finansēt 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu tehniskās uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 155 260 euro 2026. gadā un ne vairāk kā 266 160 euro katrā nākamajā gadā. Nepieciešamo finansējumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai pieprasīt papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidente E. SiliņaViedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

1. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 20. augustarīkojumam Nr. 687

2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts" pase

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA)1.2. Projekta īstenošanas partneriRīgas valstspilsētas pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība2. Saistīto projektu programma2.1. Programmas nosaukumsPašvaldību koplietošanas platformu programma2.2. Saistība ar citiem projektiemNodrošināt mērķtiecīgu Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas (turpmāk – AVIS) ieviešanu un procesu pilnveidi un turpināt Eiropas Reģionālās attīstības fondu projektos iesāktās aktivitātes, kuros sistēma izstrādāta, ieviesta un attīstīta:1. Projekts Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" – izstrādāta un ieviesta AVIS programmatūra;2. Projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/002 "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība" – AVIS attīstīta.Šis projekts nerada dubultā finansējuma risku, un šī projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi3.1. Projekta mērķis un galvenais satursProjekta virsmērķis ir ieviest pašvaldību pārvaldīto atvieglojumu pakalpojumu grozu iedzīvotājiem, izmantojot AVIS kā koplietošanas platformu.Projekta mērķis ir ieviest AVIS izmantošanu kā atvieglojumu pārvaldības koplietošanas platformu pašvaldībās, nodrošinot iedzīvotājiem centralizētu un harmonizētu pārvaldību.Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības:1) projekta vadība. Tās ietvaros tiks nodrošināta projekta darbību plānošana un pārvaldība, projekta administratīvo dokumentu sagatavošana un glabāšana, projekta publicitātes obligāto pasākumu īstenošana u. c. darbi;2) atvieglojumu devēju piesaiste AVIS platformas lietošanai un integrācija ar atvieglojumu devēju informācijas un komunikācijas (turpmāk – IKT) risinājumiem;3) AVIS lietotāju atbalsta nodrošināšana projekta laikā, kas ietver atbalstu atvieglojumu devējiem, tirgotājiem kā noteikto atvieglojumu piemērotājiem un atvieglojumu saņēmējiem;4) izstrādāts AVIS izvēršanas un ieviešanas plāns, tajā iekļaujot ceļa karti AVIS pakāpeniskai un sistemātiskai ieviešanai atvieglojumu pārvaldībā ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī citu nozaru līmenī nacionālā mērogā (veselības, labklājības, izglītības u. c.);5) veikti AVIS programmatūras pilnveidojumi un pielāgojumi, kas balstīti sistēmas lietotāju (gan esošo, gan arī potenciālo) pieredzē un vajadzībās, kā arī sistēmanalīzes ietvaros gūtajās atziņās3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)AVIS platforma izstrādāta kā valsts līmeņa vienota platforma atvieglojumu pārvaldībai, lai nodrošinātu iedzīvotājiem, komersantiem un valsts un pašvaldības institūcijām ērtu, viegli saprotamu atvieglojumu pārvaldības sistēmu tiešsaistes darījumiem, kas balstīti uz personas vai personai izsniegtā identifikācijas līdzekļa identificēšanu darījuma brīdī un nodrošina precīzu atvieglojumu norādījumu izpildi. Šobrīd ir pabeigta AVIS izstrāde, ieviešana un ir uzsākta tās lietošana Rīgas valstspilsētas pašvaldībā un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija".AVIS izmantošana sniedz šādus ieguvumus, kas šī projekta īstenošanas rezultātā tiks radīti pašvaldībām kā saistoši priekšnosacījumi AVIS procesu izmantošanai institūcijās:1) atvieglojuma saņēmējiem atvieglojumus iespējams izmantot bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību u. tml. dokumentu uzrādīšanas, kas personām var būt apgrūtinoši un laikietilpīgi. Atvieglojumu saņemšanas brīdī personas tiek identificētas, līdz ar to personai tiek nodrošināts augstāks privātums par tai piemērotajiem speciālajiem atvieglojumiem (trūcīgā statuss, bezdarbnieka statuss, invaliditāte utt.). Atvieglojuma saņēmējiem tiek nodrošināta iespēja portālā Latvija.gov.lv divos e-pakalpojumos redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, tā samazinot atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja krāpniecības risku. Vienlaikus atvieglojuma saņēmējiem tiek nodrošināta iespēja portālā Latvija.gov.lv e-pakalpojumā apskatīt visus iepriekš personas izmantotos atvieglojumus, nodrošinot iespēju konstatēt, vai personas vārdā netiek nepamatoti izmantoti tai piešķirtie atvieglojumi ar, piemēram, viltotiem vai nelikumīgi iegūtiem identifikācijas līdzekļiem, jo katrs darījums un tā apstākļi ir identificējami, tādējādi kontrolējot, ka atvieglojumus drīkst saņemt tikai personas, kurām tie pienākas;2) atvieglojuma devējiem (valsts, pašvaldību institūcija un nākotnē, iespējams, jebkura cita persona, kas definē atvieglojumu piešķiršanas kritērijus) tiek nodrošināta iespēja publicēt atvieglojumu piešķiršanas nosacījumus, neveidojot individuālu datu apmaiņu ar katru atvieglojuma pakalpojumu sniedzēju, kā arī iespēja kontrolēt atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja darbību un piešķirto atvieglojumu izmantošanu;3) atvieglojumu pakalpojumu sniedzējiem tiek nodrošināta iespēja sniegt pakalpojumus un pārdot preces, neveidojot individuālu datu apmaiņu ar katru atvieglojuma devēju, kā arī darījuma brīdī pārliecināties par atvieglojuma piešķiršanas nosacījumu spēkā esību, tā samazinot atvieglojuma saņēmēja krāpniecības risku;4) valsts pārvaldē ieviesta vienota pieeja un principi atvieglojumu pārvaldības procesā3.3. Projekta ieguvumi1Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2vērtībasasniegšanas laiks (gads)3.3.1. Iedzīvotājiem ir iespēja bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību u. c. dokumentu uzrādīšanas (ātrāk, ērtāk un drošāk) saņemt vairāk nekā vienu pašvaldības pakalpojumu ar atvieglojumuPašvaldību skaits, kuru iedzīvotāji iegūst atvieglojumus, izmantojot AVIS, – rādītāja vērtība 2024. gadā – 1102026. gads3.3.2. Ieviesta valstī vienota pieeja atvieglojumu pārvaldības procesa organizēšanai, nodrošinot iespēju veikt efektīvu un caurskatāmu atvieglojumu administrēšanu visās Latvijas pašvaldībāsPašvaldību skaits, kas izmanto AVIS (vismaz vienam atvieglojumam), – rādītāja vērtība 2024. gadā – 1432026. gads4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā)4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt42 450 000 euroPlānotais PVN apmērs – 451 500 euroAvanss – 0,00 euro (netiks pieprasīts) Nedrīkst pārsniegt projektam piešķirto Atveseļošanas fonda finansējumu.Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējumsIzmaksu apmērs (indikatīvi)Maksimālais apmērs5Darbības iznākums4.3. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas300 000 euro490 000 euroĪstenots projekts4.4. Pašvaldību atvieglojumu procesu analīzes un atbilstošo IKT risinājumu pielāgošanas, attīstīšanas, ieviešanas, integrēšanas ar AVIS un uzturēšanas izmaksas projekta īstenošanas laikā, tai skaitā auditēšanas izmaksas, un AVIS lietotāju (atvieglojumu devēju, atvieglojumu ņēmēju un tirgotāju) atbalsta nodrošināšana projekta īstenošanas laikā2 150 000 euro2 661 600 euroNodrošināta pilna cikla atvieglojumu procesa digitalizēšana 5 pašvaldībāsPiezīmes.1. Finansējuma sadalījums starp aktivitātēm ir provizorisks, un atbilstoši var mainīties attiecīgo iepirkumu rezultāti.2. Projekta īstenošanas laikā netiks pārsniegts projektam piešķirtais Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums 2 450 000 euro apmērā.3. Izmaksu maksimālais apmērs iespējams tikai tādā gadījumā, ja citā projekta izmaksu pozīcijā būs izmaksu samazinājums un netiks pārsniegts projektam paredzētais kopējais finansējums.5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumiSkaitsIKT risinājuma nosaukumsĪss apraksts6Valsts mākonī(jā/nē)Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis)Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)Risinājuma lietotāji (skaits)15.1.1. Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS)AVIS izmanto, lai veiktu atvieglojumu uzskaiti un pārvaldību, izvērtētu atvieglojumu datus atvieglojumu piešķiršanas un izmantošanas pasākumu īstenošanai un turpmākai attīstībai, kā arī nodrošinātu savstarpēju atvieglojuma devēja, atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja un atvieglojuma saņēmēja informācijas apmaiņu.AVIS mērķis ir:1) uzlabot un efektivizēt valsts politikas un budžeta plānošanu atvieglojumu pārvaldības procesā, ņemot vērā precīzus atvieglojumu datus;2) samazināt administratīvo slogu atvieglojumu administrēšanā, pārvaldībā, nodrošināšanā un saņemšanā;3) mazināt krāpniecisku darījumu apjomu, nodrošinot to, ka atvieglojumus saņem tikai tās personas, kurām tie pienākas.AVIS darbību nosaka Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumsJā2024. gada 2. ceturksnisIeviests produkcijā 2022. gada 31. martā, procesu pilnveidojumus pašvaldībās un AVIS projekta ietvaros paredzēts ieviest līdz 2026. gada 2. ceturksnimAtvieglojumu devēji (iestādes): 2023. gadā – 1,2026. gadā plānots – 7.Atvieglojumu saņēmēji (iedzīvotāji):2023. gadā – Rīgas pilsētas maznodrošinātie,2026. gadā plānots – 298 0005.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumiSkaitsPakalpojums (pakalpojumu grupa)Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)15.2.1. Atvieglojumu pārvaldības pakalpojumsValsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un to iestādes vai cits tiesību subjekts, kura kompetencē ir nodrošināt atvieglojuma pakalpojumus iedzīvotājiem un kuru pakalpojumu apraksti pieejami valsts pārvaldes portālā Latvija.gov.lvTiek iesniegts kopā ar projekta pasi2026. gada 1. ceturksnis, tiks pilnveidots visā projekta īstenošanas laikā5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopasSkaitsSaturu raksturojošs nosaukumsTermiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) n/a 6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāti veidos šādas projekta organizatoriskās struktūras:1. Projekta uzraudzības padome – projekta uzraudzības struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja vadības, projekta sadarbības partneru, nozares ministrijas, programmas padomes vadītāja (ja attiecināms) un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji. Projekta uzraudzības padome tiks izveidota pēc projekta īstenošanas līguma noslēgšanas atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 22. punktam.2. Projekta vadības grupa – projekta vadības struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku, lai veiktu pienākumus noteiktu projekta aktivitāšu rezultātu sasniegšanai. Tā ir atbildīga par projekta darbību īstenošanu, dod uzdevumus projekta vadītājam un projekta komandai, lemj par nepieciešamajām izmaiņām projekta darbību īstenošanā, atbild par projekta rezultātu sasniegšanu projekta uzraudzības padomei, kā arī sniedz tai priekšlikumus. Projekta vadības grupas sastāvā tiks iekļauta finansējuma saņēmēja vadība un atbildīgo struktūrvienību vadītāji, projekta vadītājs, sadarbības partneru pārstāvji, kā arī var tikt pieaicināti projekta komandas pārstāvji un projektā iesaistītos trešo pušu pārstāvji (piemēram, komersantu pārstāvji, eksperti u. c. pārstāvji). Projekta īstenošanas laikā var tikt veidotas vairākas projekta vadības grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem). Projekta vadības grupa tiek veidota ar VRAA direktora rīkojumu.3. Projekta vadītājs – projekta vadības personāls, kas atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar projekta iesniegumu un projekta īstenošanu reglamentējošajiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem. Projekta vadītājs tiks norīkots no VRAA esošu projekta vadītāju vidus vai tiks pieņemts darbā jauns projekta vadītājs ar rīkojumu un/vai vienošanos par šī projekta vadītāja amata izpildi (viena amata vieta uz pilnu slodzi). Projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata aprakstā.4. Projekta komanda – projekta īstenošanas organizatoriskā struktūra projekta darbību īstenošanai un ieviešanai. Projekta īstenošanas laikā var tikt veidotas vairākas projekta komandas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem. Projekta komandu veido:a) projekta darba grupa – VRAA un sadarbības partneru deleģētie pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata piesaistīti projektam. Darba grupa atbildīga par konkrētu darbu izpildi saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu un projekta vadības grupas noteiktajiem uzdevumiem. Projekta darba grupas sastāvā ir projekta īstenošanas personāls – VRAA un, iespējams, sadarbības partneru darbinieki vai ierēdņi, kuri tiks norīkoti no esošo darbinieku vidus, vai tiks nolīgti jauni darbinieki uz projekta īstenošanas laiku. Projekta īstenošanas personāls tiks nodarbināts, pamatojoties uz darba līgumu, vienošanos un/vai rīkojumu, un tā pienākumi tiks noteikti amata aprakstā. Projektu atkarībā no projekta specifikas vada projekta vadītājs vai norīkots atbildīgais speciālists. Projekta īstenošanas laikā var tikt veidotas vairākas projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem);b) ārējie izstrādātāji/piegādātāji – ja nepieciešams, piesaistīti informācijas sistēmu un risinājumu izstrādes, ieviešanas, pilnveides pakalpojumu, kvalitātes kontroles, drošības un veiktspējas auditu, lietotāja atbalsta un/vai konsultācijas pakalpojumu sniedzēji, kas projekta īstenošanā darbojas uz līgumu pamata atbilstoši projekta specifikai un paredzētajām darbībām;c) pieaicinātie eksperti – var tikt piesaistīti pēc nepieciešamības, nosakot to pienākumus rīkojumā vai līgumā, ja tie ir trešās puses pārstāvji.Citas projekta īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās puses:• Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā institūcija – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) –, ar ko slēdzama vienošanās par projekta īstenošanu, kad finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilst VRAA.• Nozares ministrija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā institūcija – VARAM –, ar ko slēdzama vienošanās par projekta īstenošanu, kad finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilst VRAA.• Sadarbības partneri – projekta ietvaros kā sadarbības partneri tiks iesaistītas Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība. Informācija par projekta sadarbības partneriem un to plānotajām projekta darbībām un izmaksām tiks iesniegta līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu. Ar projekta sadarbības partneriem tiks slēgti sadarbības līgumi7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaituProjekta ieguvumi būs palielināts atvieglojumu devēju un atvieglojumu gadījumu skaits AVIS platformā, līdz ar to radīsies sociālekonomiskie ieguvumi valsts un pašvaldību iestādēm kā atvieglojumu devējiem un iedzīvotājiem kā atvieglojumu saņēmējiem, izmantojot AVIS.Sociālekonomiskais ieguvumsEkvivalents naudas izteiksmē (euro)AprēķinsPersonāla noslodzes samazinājums, izmantojot AVIS platformu5 552 160Saskaņā ar ekspertu viedokli tiek pieņemts, ka, izmantojot AVIS, vidēji katra pašvaldības iestāde varēs ietaupīt vidēji vienu slodzi uz atvieglojumu administrācijas automatizācijas rēķina. Ietaupīto slodzi iestāde varēs novirzīt un izmantot citu funkciju veikšanai.Vidēji vienas iestādes slodze ir 12 912 euro gadā.Paredzēts, ka 2026. gadā projekta ieguvums būs, ka 43 pašvaldības izmantos AVIS atvieglojumu administrēšanai – kopējā slodze gadā 555 216 euro:12 912 x 43 = 555 216 euro.Projekta rezultātā 10 gadu laikā iegūtais ietaupījums būs kopā 5 552 160 euro:555 216 x 10 = 5 552 160 euro.Ietaupījumi decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā2 150 000Nodrošinot darba vidi atvieglojuma devējam centralizētajā AVIS platformā atvieglojumu administrēšanai un pārvaldīšanai, samazināsies decentralizētu sistēmu ieviešanas izmaksas.Pamatojoties uz VARAM resora ekspertu viedokli un līdzšinējo pašvaldību pieredzi decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā, tiek pieņemts, ka vienas lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanas izmaksas vienai pašvaldībai kā atvieglojumu devējam vidēji ir 50 000 euro un projekta īstenošanas rezultātā, nodrošinot AVIS izmantošanu 43 pašvaldībās, pašvaldību ietaupījumi sasniegs 2 150 000 euro:50 000 euro x 43 = 2 150 000 euroKopā7 702 160 8. Cita būtiska informācijaProjektā kā sadarbības partneri tiks piesaistītas Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība.Citi sadarbības partneri tiks piesaistīti projekta laikā, noslēdzot ar katru partneri sadarbības līgumu un analizējot vajadzības.VARAM nodrošinās projekta rezultātu ieviešanai nepieciešamā normatīvā regulējuma, tai skaitā esošā regulējuma, grozījumu virzību pēc nepieciešamības atbilstoši ministrijas pamatfunkcijām un nav piesaistāma projektā kā sadarbības partneris.Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.Projekta īstenošanas termiņš: 2026. gada 31. maijsLietotie saīsinājumi:IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijasVARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaVRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda nozarei, institūcijai, sabiedrībai būtiski ieguvumi, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, tos norāda 5. punktā.2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" 2. pielikuma "Attīstības aktivitātes apraksts" 3. punktā.7 Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta pasi, par to pievieno norādi.9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.

2. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 20. augustarīkojumam Nr. 687

Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns