LegalizeLiepājas ostas noteikumi
7. Velkoņu darbība Ostas akvatorijā
117. Atsevišķos Ostas rajonos minimālās prasības velkoņu izmantošanai noteiktas Ostas kapteiņa rīkojumos, kas publicēti Pārvaldes tīmekļvietnē, pārējos gadījumos kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu, ņemot vērā velkoņu jaudu, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci atbilstoši kuģa tehniskajam aprīkojumam, faktiskajiem laika apstākļiem, vai citiem faktoriem, kas var ietekmēt kuģa drošu manevrēšanu, kā arī ievērojot labas jūras prakses principus.
118. Domstarpību gadījumā velkoņu skaitu un jaudu nosaka Ostas kapteinis.
119. Tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo velkoņu pakalpojumu veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņu drošību.
120. Velkot tauvā kuģi bez apkalpes, velkoņu darbu vada tā velkoņa kapteinis, kura vilkšanas tauva nostiprināta velkamā kuģa priekšgalā.
121. Kuģim vai kuģa aģentam velkoņa pasūtījums ir jāveic savlaicīgi, bet ne vēlāk kā divas stundas pirms tā izmantošanas.
122. Velkoņu pakalpojumu kuģis vai kuģa aģents piesaka velkoņu pakalpojumu sniedzējai kompānijai, par to informējot KSD.
123. Vētras brīdinājuma darbības laikā Ostā velkoņiem ir jābūt darba gatavībā.
8. Darbu veikšana Ostas akvatorijā
124. Visa veida darbi Ostas akvatorijā, kas ir saistīti ar padziļināšanu vai dziļumu uzturēšanu, zemūdens kabeļiem vai zemūdens komunikācijām, hidrotehniskajām būvēm, u. c, ir jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pirms tam šos darbus saskaņojot rakstiski ar Pārvaldi un Ostas kapteini.
125. Pirms darbu uzsākšanas darbu vadītājs saskaņo rakstiski ar OKD darbu veikšanas projektu.
126. Par jebkurām izmaiņām darba procesā darbu vadītājs operatīvi ziņo KSD.
127. Veicot darbus ostas akvatorijā, kuģi ievēro COLREG konvencijas noteikumus un šo noteikumu 5.2. nodaļā noteiktās radio sakaru prasības Ostā. Visiem kuģiem, tuvojoties padziļināšanas darbu kuģim, ir jārīkojas atbilstoši COLREG konvencijā noteiktajam, ja nav izziņots citādi.
128. Veicot darbus ostas akvatorijā peldlīdzekļiem, kā arī konstrukcijām, ir jābūt izgaismotām diennakts tumšajā laikā.
9. Ugunsdrošība Ostā
129. Par ugunsdrošību attiecīgajā piestātnē, terminālī vai Ostas rajonā atbild tās īpašnieks vai lietotājs.
130. Visām personām, kas darbojas vai uzturas Ostas teritorijā, jāievēro normatīvie akti, kuri reglamentē ugunsdrošību.
131. Par ugunsdrošību uz kuģa, kas atrodas Ostas akvatorijā, ir atbildīgs tā kapteinis.
132. Kuģiem, atrodoties Ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai.
133. Izceļoties ugunsgrēkam uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi un iespēju robežās organizē ugunsgrēka likvidāciju, ziņo VUGD, MRCC un KSD.
134. Konstatējot ugunsgrēku Ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties par to ziņo VUGD zvanot uz ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruni 112, informē piestātnes lietotāju un uzsāk ugunsgrēka likvidāciju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Piestātnes lietotājs pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma par ugunsgrēku saņemšanas izsludina trauksmi un organizē ugunsgrēka dzēšanu.
135. Izceļoties ugunsgrēkam Ostas teritorijā, kuģim ir jābūt gatavam atstāt bīstamo rajonu.
136. Atļauju īslaicīgu ugunsbīstamu darbu veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem, kuri neatrodas pie remonta uzņēmumu lietošanā esošām piestātnēm, izsniedz kuģa kapteinis, saskaņojot ar OKD. Ja kuģis atrodas pie termināla piestātnes, ugunsbīstamo darbu atļauja papildus jāsaskaņo ar terminālu.
137. Jebkādi ugunsbīstami darbi aizliegti:
137.1. uz kuģiem pie gāzes, naftas un naftas produktu pārkraušanas terminālu piestātnēm;
137.2. uz kuģiem ar bīstamajām un piesārņojošām kravām;
137.3. uz piestātnes, ja pie tās atrodas kuģis ar bīstamajām un piesārņojošām kravām;
137.4. kuģa bunkurēšanas laikā.
138. Piestātnes lietotājs nodrošina kravu izvietojumu tādā veidā, lai būtu nodrošināta piekļuve kravām un ugunsdzēsības aprīkojumam. Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem. Vienmēr jābūt nodrošinātai brīvai piebrauktuvei pie piestātnēs izvietotajiem ugunsdzēsības hidrantiem.
10. Bunkurēšana
139. Kuģi, kas iesaistīti bunkurēšanā, diennakts gaišajā laikā paceļ signālkarogu "Bravo", diennakts tumšajā laikā ieslēdz sarkanu riņķuguni. Minētās prasības piemēro arī bīstamās un piesārņojošās lejamkravas iekraušanas vai izkraušanas laikā.
140. Kuģiem ar bīstamām un piesārņojošām lejamkravām, bunkurēšana jāveic pirms vai pēc kravas operācijām.
141. Bunkurēšanu kuģi veic Pārvaldes atļautās vietās no krasta stacionārām iekārtām, bunkurētājkuģiem vai autocisternām. Eļļas uzpildīšanu no autocisternām kuģi var veikt pie visām piestātnēm, saskaņojot to ar piestātnes operatoru.
142. Bunkurētājkuģiem, krasta stacionārajām bunkurēšanas iekārtām un autocisternām ir jābūt aprīkotām un to personālam apmācītam atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu vides piesārņošanas draudu novēršanu, ugunsdrošības normu ievērošanu un avārijas seku likvidāciju.
143. Bunkurēšanas operācijas tiek veiktas, ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to saistītajām aktivitātēm Ostā.
144. Kuģa bunkurēšanas operācijas drīkst uzsākt, ja ir atbilstoši aizpildīta un abpusēji parakstīta bunkurēšanas drošības kontroles lapa (bunkering safety check-list).
11. Vides aizsardzība
145. Uz kuģiem, kas atrodas Ostas akvatorijā, ir atļauts lietot tikai tās tualetes, kurām ir ierīkota slēgtā notekūdeņu uzkrāšanas tvertne vai notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kas atbilst MARPOL konvencijas prasībām.
146. Kuģu atkritumu pieņemšana Ostā un samaksa par šiem pakalpojumiem notiek atbilstoši normatīvo aktu un ostas atkritumu apsaimniekošanas plāna prasībām.
147. Pirms Ostas atstāšanas kuģim visi kuģa atkritumi, tai skaitā kravu pārpalikumi, kas atrodas uz kuģa, jānodod Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās saskaņā ar normatīvajos aktos par kuģu atkritumu pieņemšanas kārtību un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānā noteikto un saskaņā ar MARPOL konvencijas prasībām.
148. Kuģiem, kuri ienāk Ostā uz pārstrādi, visi kuģa atkritumi, tai skaitā kravu pārpalikumi, kas atrodas uz kuģa, jānodod Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās saskaņā ar normatīvajos aktos par kuģu atkritumu pieņemšanas kārtību noteikto.
149. Kuģu pārstrāde pirms visu kuģa atkritumu nodošanas var tikt uzsākta, tikai saņemot OKD un LSEZ Drošības, aizsardzības un vides daļas atļauju un norobežojot pārstrādājamo kuģi ar bonām.
150. Kuģim, stāvot pie piestātnes vai uz enkura, aizliegts veikt korpusa tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot speciāli aprīkotas vietas kuģu remontu rūpnīcās un darbnīcās.
151. Piestātnēs un termināļos, kur pārkrauj MARPOL konvencijas I un II pielikumā minētos naftas produktus vai kaitīgas šķidras vielas, šo vielu savākšanas aprīkojumam jābūt pastāvīgā gatavībā atbilstoši piestātnes vai termināļa darbības plānam neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem.
152. Katrā piestātnē, kur pārkrauj naftas produktus ir jābūt naftas produktu absorbentiem, kas nodrošina vismaz 1 m3 naftas produktu absorbēšanu un skimmerim ar jaudu ne mazāku kā 20 m3/h. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs piestātnes vai termināļa operators.
153. MARPOL konvencijas I un II pielikumā minēto naftas produktu un kaitīgo šķidro lejamkravu pārkraušana piestātnēs vai termināļos jāveic saskaņā ar to tehniskās ekspluatācijas noteikumiem. Pirms kravas operāciju uzsākšanas, tankkuģi, kas atrodas Tirdzniecības kanālā un kas paredz pārkraut naftas produktus, ierobežo ar bonām. Pārējā laikā bonas, naftas un kaitīgu šķidru vielu savākšanas aprīkojums ir sagatavots atbilstoši piestātnes vai termināļa darbības plānam neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem.
154. Līdz naftas produktu pārkraušanas sākumam kuģa kapteinim:
154.1. jāpārbauda sakaru drošība starp kuģi un kravas operatoru, kuģi un naftas savācējkuģi, kuģi un KSD;
154.2. jānodrošina kuģa apkalpes gatavība izpildīt visas vides aizsardzības prasības atbilstoši Starptautiskā naftas tankkuģu un termināļu drošības rokasgrāmatas (ISGOTT) prasībām.
155. Naftas produktu pārkraušanas laikā kuģa klāja notekām ir jābūt aizvērtām.
156. Ja bīstamo un piesārņojošo kravu (tostarp naftas) pārkraušanas laikā rodas šo produktu noplūde uz klāja vai aiz borta, kravas operācijas nekavējoties jāpārtrauc. Kuģa kapteinim par to nekavējoties jāziņo kravas operatoram, KSD, Ostas apsardzei un Valsts vides dienestam. Turpmākā darbība notiek saskaņā ar Darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumā Liepājas ostā.
157. Veicot kravas operācijas ir pienākums ievērot vides aizsardzības prasības, kuras noteiktas likuma "Par piesārņojumu" 24.2 pantā, kurā definētas īpašas prasības attiecībā uz piesārņojošām darbībām.
12. Ierobežojumi Ostas teritorijā
158. Aizliegts mazgāt klāju un korpusu, novadīt aiz borta jebkādus naftu saturošus ūdeņus, tai skaitā naftu saturošus balasta ūdeņus, bīstamas vielas, kaitīgas vielas un to saturošus maisījumus, neattīrītus notekūdeņus, jebkādas kravas atliekas. Naftu, kaitīgas vielas saturošu ūdeņu, sateču ūdeņu, neattīrītu notekūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārstiem jābūt aizvērtiem un aizzīmogotiem.
159. Kuģu dūmgāzu attīrīšanas iekārtu lietošanas nosacījumi ostas teritorijā:
159.1. slēgta tipa dūmgāzu attīrīšanas iekārtas kuģi drīkst izmantot visā ostas teritorijā;
159.2. atvērtā tipa dūmgāzu attīrīšanas iekārtas kuģi drīkst izmantot ostas ārējā reidā, bet pārējā ostas teritorijā kuģim jāizmanto MARPOL prasībām atbilstoša flotes degviela, kurā sēra saturs nepārsniedz 0,10 masas procentus;
159.3. kuģi, kuri aprīkoti ar hibrīda tipa dūmgāzu attīrīšanas iekārtām, ostas ārējā reidā drīkst tās izmantot atvērtā tipa režīmā, bet pārējā ostas teritorijā – slēgtā tipa režīmā.
160. Aizliegts izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošus naftas produktus.
161. Aizliegts peldēties, izņemot:
161.1. no Ostas Dienvidu mola uz dienvidiem;
161.2. no Ostas Ziemeļa mola uz ziemeļiem.
162. Aizliegts nodarboties ar jebkura veida zveju, izņemot vietas, kuras atzīmētas kartē "Makšķerniekiem pieejamās Liepājas ostas sauszemes un akvatorijas teritorijas", kura publicēta Pārvaldes tīmekļvietnē.
163. Aizliegts makšķerēt, izņemot:
163.1. visu kalendāro gadu – no Dienvidu mola, no Ziemeļu mola, ārējā reidā, izņemot kuģu ceļus un enkurvietas;
163.2. no 1. aprīļa līdz 30. novembrim – no Karostas kanāla krasta nenorobežotās daļas.
164. Karte "Makšķerniekiem pieejamās Liepājas ostas sauszemes un akvatorijas teritorijas" publicēta Pārvaldes tīmekļvietnē.
165. Aizliegts nodarboties ar visu veidu ūdenssportu bez Ostas kapteiņa atļaujas.
166. Aizliegts veikt kuģa korpusa sagatavošanu krāsošanas darbiem un krāsošanu tam neparedzētā vietā.
167. Par kuģu atkritumiem, kas rodas kravas operācijas vai remonta laikā, novākšanu no piestātnes atbildīgs ir piestātnes lietotājs.
168. Piestātnēs vai termināļos, kur pārkrauj MARPOL konvencijas I un II pielikumā minētos naftas produktus vai kaitīgas šķidras vielas, vai citos paaugstinātas bīstamības kravu apstrādes rajonos nedrīkst uzsākt saimniecisko darbību, pirms Valsts vides dienests un Pārvalde nav apstiprinājusi darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem.
169. Putekļus radošu kravu kraušanu veic atbilstoši piesārņojošās darbības atļaujā noteiktajam vēja ātrumam un virzienam. Ja atļaujā nav noteikti pieļaujamie vēja ātrumi un virzieni, un, ja piestātne nav aprīkota ar slēgtu iekraušanas/izkraušanas sistēmu, tad putekļus radošu kravu kraušanu pārtrauc, vēja ātrumam sasniedzot 10 m/s.
170. Apkārtējai videi radītos zaudējumus, kuri radušies kuģa apkalpes pretlikumīgu darbību rezultātā – naftas noplūde, atkritumu izmešana, kravas noplūde vai izmešana – sedz vainīgā kuģa īpašnieks. Piestātnes operatora radītie zaudējumi tiek segti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
13. Muitas, robežapsardzības un sanitārais režīms
171. Personu un kuģu pārbaudes Ostā atbilstoši kompetencei veic Valsts robežsardze un Pārtikas un veterinārais dienests, ievērojot Liepājas ostas robežšķērsošanas vietas pārbaudes tehnoloģiju. Muitas kontroli veic Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes amatpersonas.
172. Sanitāro režīmu Ostā nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti par sabiedrības veselības aizsardzību.
173. Lai novērstu vai samazinātu apdraudējumu sabiedrības veselībai, Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu epidemioloģiskās drošības un vides veselības jomā, dzeramā ūdens nekaitīguma jomā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecībā un profesionālajā lietošanā, kā arī izvērtē normatīvo aktu prasību izpildi un iespējamu sabiedrības veselības apdraudējumu Ostā.
174. Veselības inspekcija veic kuģa higiēnisko novērtējumu saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.
175. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par piestātnes sanitāri higiēniskā stāvokļa uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.
176. Ūdeni no Ostas vai citu piestātņu akvatorijām ir aizliegts izmantot kā dzeramo ūdeni.
177. Ja uz kuģa vai Ostas teritorijā ir konstatēti sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumi, kuģa kapteinis, īpašnieks, operators, kuģa aģents vai OKD nekavējoties rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtību un ostu formalitātēm un normatīvajiem aktiem par starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.
14. Kuģu, ostas un ostas iekārtu aizsardzība
178. Kuģu, ostas un ostas iekārtu aizsardzību Ostā nodrošina katras atsevišķas teritorijas valdītājs, īpašnieks vai nomnieks saskaņā ar Pārvaldes apstiprinātiem Liepājas ostas režīma noteikumiem un starptautiskajiem, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem kuģu, ostu un ostu iekārtu aizsardzības jomā.
179. Caurlaižu režīma vispārējo kārtību Ostas teritorijā, autotransporta un gājēju satiksmes kārtību nosaka Pārvaldes apstiprinātie Liepājas ostas režīma noteikumi.
180. Cilvēki un sauszemes transportlīdzekļi ostas ierobežotas piekļuves teritorijās var iekļūt vai izkļūt no tās tikai caur atbilstošajiem caurlaižu punktiem. Caurlaižu režīmu katrā terminālī nodrošina tā operators.
181. Ostas teritorijā jebkurai personai jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam. Personas dokuments jāuzrāda pēc Ostas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes, muitas vai OKD darbinieku pieprasījuma.
182. Kuģu apkalpes locekļi un viņu piederīgie var šķērsot Ostas teritoriju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulā Nr. 2016/339 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Imigrācijas likumā un Pārvaldes apstiprinātajos Liepājas ostas režīma noteikumos noteiktajam.
183. Persona, kura nepakļaujas Ostas aizsardzības virsnieka, Ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes vai muitas prasībām, tiek aizturēta un/vai izraidīta no Ostas teritorijas.
184. Ja transportlīdzeklis atrodoties Ostas teritorijā var radīt apdraudējumu cilvēkiem, kuģiem, Ostas iekārtām vai Ostas aizsardzības sistēmai kopumā, Ostas aizsardzības virsnieks ir tiesīgs veikt transportlīdzekļa piespiedu evakuāciju no Ostas par transportlīdzekļa īpašnieka līdzekļiem.
185. Kuģa pietauvošana vai pārtauvošana no ostas iekārtas/uz ostas iekārtu, kurai nav spēkā esoša Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, var tikt veikta tikai ar Ostas aizsardzības virsnieka apstiprinājumu.
186. Piestātnes lietotājam ir jāsaskaņo tehnisko apsardzes līdzekļu izvietošana Ostas teritorijā ar Ostas aizsardzības virsnieku.
15. Ostas maksas un maksas pakalpojumi
187. Saskaņā ar Ostu likumu, ostas pārvalde nosaka un apstiprina ostas maksas un maksas par pakalpojumiem tarifu robežlīmeņus, publicē tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Pārvaldes tīmekļvietnē.
188. Līdz kuģa iziešanai no Ostas jāsamaksā visas Ostas maksas un maksas par tam sniegtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, atbilstoši Pārvaldes noteiktajai maksāšanas kārtībai.
189. Kuģa aģents pilnībā atbild par Ostas maksu un maksu par pakalpojumiem iekasēšanu no kuģu īpašniekiem vai fraktētājiem un nodrošina to samaksu Pārvaldei vai komersantiem atbilstoši Pārvaldes noteiktajiem tarifiem.
190. Kuģi, kas ienāk Ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā Jūras administrācijai atbilstoši Ostu likumam un normatīvajiem aktiem par Jūras administrācijas maksas pakalpojumu cenrādi.
16. Atbildība par Ostas noteikumu neievērošanu
191. Pārvalde neatbild par trešās personas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītiem zaudējumiem.
192. Par šo noteikumu pārkāpumiem fiziskās un juridiskās personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības saskaņā ar attiecīgo nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
17. Noslēguma jautājums
193. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes 2018. gada 22. novembra saistošos noteikumus Nr. 22 "Liepājas ostas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2018., 245. nr.).
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš
PielikumsLiepājas valstspilsētas pašvaldības domes2024. gada 22. augustasaistošajiem noteikumiem Nr. 30
PIESTĀTŅU TEHNISKIE PARAMETRI
| Piestātnes Nr. | Piestātnes garums (m) | Piestātnes projektētais dziļums (m) BAS | Piestātnes projektētais dziļums (m) LAS | Piestātnes Nr. | Piestātnes garums (m) | Piestātnes projektētais dziļums (m) BAS | Piestātnes projektētais dziļums (m) LAS |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 5. | 128,0 | 8,5 | 8,3 | 59. | 153,0 | 7,1 | 6,9 |
| 12. | 98,5/83,8 | 8,5 | 8,3 | 60. | 198,0 | 7,1 | 6,9 |
| 14. | 108,9/103,1 | 8,5 | 8,3 | 61. | 210,8 | 7,1 | 6,9 |
| 16. | 111/116 | 8,5 | 8,3 | 62. | 145,0 | 7,0 | 6,8 |
| 17. | 183,5 | 4,9 | 4,7 | 63. | 145,0 | 7,0 | 6,8 |
| 18. | 213,4 | 4,9 | 4,7 | 64. | 176,5 | 7,0 | 6,8 |
| 19. | 381,7 | 4,9 | 4,7 | 65. | 119,6 | 5,5 | 5,3 |
| 20. | 83,8 | 5,0 | 4,8 | 66. | 120,0 | 5,95 | 5,75 |
| 21. | 103,5 | 4,0 | 3,8 | 67. | 120,0 | 6,0 | 5,8 |
| 22. | 180,3 | 8,0 | 7,8 | 68. | 120,0 | 5,95 | 5,75 |
| 25. | 89,5 | 9,5 | 9,3 | 69. | 120,0 | 5,95 | 5,75 |
| 26. | 45,7 | 4,5 | 4,3 | 70. | 120,0 | 5,95 | 5,75 |
| 27. | 35,2 | 8,0 | 7,8 | 71. | 120,0 | 5,95 | 5,75 |
| 28. | 32,5 | 7,0 | 6,8 | 72. | 134,0 | 5,95 | 5,75 |
| 30. | 89,6 | 7,5 | 7,3 | 73. | 101,91 | 7,4 | 7,2 |
| 30 A | 80,0 | 6,5 | 6,3 | 74. | 134,0 | 7,4 | 7,2 |
| 40. | 171,0 | 7,9 | 7,7 | 75. | 134,0 | 7,4 | 7,2 |
| 41. | 171,0 | 7,9 | 7,7 | 76. | 134,5 | 7,4 | 7,2 |
| 42. | 174,4 | 8,0 | 7,8 | 80. | 136,3 | 4,8 | 4,6 |
| 43. | 412,0 | 10,5 | 10,3 | 81. | 94,0 | 6,0 | 5,8 |
| 44. | 180,0 | 10,5 | 10,3 | 82. | 118,0 | 6,0 | 5,8 |
| 45. | 189,7 | 10,5 | 10,3 | 83. | 144,0 | 5,0 | 4,8 |
| 46 Z | 204,5 | 10,5 | 10,3 | 84. | 150,0 | 5,5 | 5,3 |
| 46 D | 181,0 | 10,5 | 10,3 | 85. | 50,8 | 5,8 | 5,6 |
| 46 W | 51,5 | 10,5 | 10,3 | 86. | 24,0 | 5,8 | 5,6 |
| 49 Z | 129,0 | 12,0 | 11,8 | 87. | 137,5 | 5,8 | 5,6 |
| 49 D | 129,0 | 12,0 | 11,8 | 88. | 140,0 | 5,8 | 5,6 |
| 50. | 198,3 | 10,5 | 10,3 | 89. | 132,0 | 4,2 | 4,0 |
| 51. | 195,0 | 12,0 | 11,8 | 90. | 100,5 | 4,3 | 4,1 |
| 51 A | 118,3 | 12,0 | 11,8 | 91. | 99,4 | 4,5 | 4,3 |
| 54 | 120 | 14,0 | 13,8 | 92. | 103,0 | 5,0 | 4,8 |
| 56. | 105,0 | 5,5 | 5,3 | 93. | 179,0 | 3,8 | 3,6 |
| 57. | 149,9 | 7,1 | 6,9 | 93 A | 45,3 | 4,3 | 4,1 |
| 58. | 153,0 | 7,1 | 6,9 | 94. | 104,7 | 6,2 | 6,0 |
Saistošo noteikumu "Liepājas ostas noteikumi"paskaidrojuma raksts
| Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
|---|---|
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Saistošo noteikumu projekts "Liepājas ostas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi) nosaka ostas noteikumus Liepājas ostā. Noteikumu projekta mērķis ir noteikt iekšējo kārtību un kuģošanas drošības prasības Liepājas ostā.Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ostu likuma 6. panta pirmo daļu, kas noteic, ka ostas noteikumu projektu izstrādā ostas pārvalde un pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju attiecīgā pašvaldība dome izdod tos saistošo noteikumu veidā.Atbilstoši Ostu likuma 6. panta otrajai daļai ostas noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai uzturas ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde.Noteikumu projektā tiek norādīta informācija par ostas prasībām iepriekš minētajām personām vides aizsardzībā, ostas funkciju nodrošināšanā, muitošanās jautājumos, kā arī tie paredz atbildību par pārkāpumiem noteikumu neievērošanas gadījumā.Noteikumi nepieciešami ostas darbības nodrošināšanai, neapdraudot drošību ostas akvatorijā, sauszemes teritorijā, kā arī apkārtējā teritorijā, kas ir ārpus ostas robežām.Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – LSEZ) pārvalde ir izvērtējusi ar 2018. gada 22. novembra Liepājas pilsētas domes lēmumu Nr. 22 apstiprinātos saistošos noteikumus "Liepājas ostas noteikumi" un izstrādājusi Noteikumus jaunā redakcijā, kas atbilst izmaiņām ostu darbību reglamentējošajos Latvijas Republikas normatīvajos aktos un starptautiskajiem kuģošanas un jūrniecības standartiem, un būtu skaidri un saprotami visiem Liepājas ostas lietotājiem.Noteikumu projekts konkretizē ostas kapteiņa pienākumus, funkcijas, kompetenci, atbildību un rīcības plānu jūras negadījumu laikā. Tāpat jaunajā Noteikumu redakcijā aktualizēts regulējums par kuģu stāvēšanu ostā, tauvošanos, piestātņu un būvju ekspluatāciju, galveno uzsvaru liekot uz drošības jautājumiem, novēršot avārijas situācijas un/vai piesārņojuma sekas. Precizēti punkti par navigācijas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu, kuģu satiksmi ostas akvatorijā un sakaru nodrošināšanu ostā, kā arī vides aizsardzības jomā tika precizēti nosacījumi par kuģa bunkurēšanas operācijām, nodalot ostas rajonus, kuros obligāti veicama tankkuģa ar IMDG (bīstamām) kodeksā noteiktajām kravām, ierobežošana ar bonām.Noteikumos veiktas izmaiņas, paredzot, ka putekļus radošu kravu kraušanu var veikt tikai atbilstoši piesārņojošās darbības atļaujā noteiktajam vēja ātrumam un virzienam, proti, Valsts vides dienesta izdotajā piesārņojošās darbības atļaujā ir noteikts vēja ātrums, pie kura konkrētā kravu grupa ir pārkraujama, līdz ar to kādai kravu grupai kraušana jau var tikt ierobežota pie 8 m/s. Valsts vides dienesta atbildība ir noteikt ierobežojumus kravu kraušanai pie noteiktiem vēja virzieniem un stipruma.Noteikumos ir saglabāts nosacījums, ka tad, ja piestātne nav aprīkota ar slēgtu iekraušanas/izkraušanas sistēmu, tad putekļus radošu kravu kraušanu pārtrauc, vēja ātrumam sasniedzot 10 m/s.Noteikumi papildināti ar punktu ka, veicot kravas operācijas ir pienākums ievērot vides aizsardzības prasības, kuras noteiktas 2001. gada 1. jūlija likuma "Par piesārņojumu" 24.2 pantā, kurā definētas īpašas prasības attiecībā uz piesārņojošām darbībām.Kā arī Noteikumi papildināti ar atbildību par Noteikumu neievērošanu.Jaunu ostas noteikumu izstrādes nepieciešamība izriet no pieņemtajiem grozījumiem normatīvajos aktos un Ministru kabineta noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi", 66. punkta, saskaņā ar kuru, ja normatīvā akta grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošā normatīvā akta, tad šādā gadījumā sagatavo jaunu normatīvo aktu. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Saistošie noteikumi neradīs fiskālo ietekmi uz pašvaldības budžetu. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Noteikumu tiesiskais regulējums veicinās Liepājas ostā veikto darbību rezultātā izraisītā putekļu un smaku piesārņojuma samazināšanos, tādējādi labvēlīgi ietekmējot un uzlabojot iedzīvotāju veselību, gaisa un vides kvalitāti kopumā. Noteikumi nerada jaunas tiesības vai jaunus pienākumus veselības jomā.Noteikumu tiesiskā regulējuma mērķgrupa – LSEZ pārvalde, kuģu aģenti, kravu aģenti, stividori, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts robežsardze, citas institūcijas, tranzīta un loģistikas nozares komersanti, kā arī citi komersanti, kas darbojas ostā.Noteikumu projekta regulējums neparedz uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanu vai jaunu uzņēmumu veidošanos. Noteikumi neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes un komersantu, kas sniedz pakalpojumus Liepājas ostā, konkurētspēju. Noteikumos noteiktā kārtība nodrošinās pakalpojumu sniedzējiem Liepājas ostā vienlīdzīgas tiesības un iespējas. Liepājas osta ir trešā lielākā osta Latvijā ar nozīmīgu ietekmi uz transporta nozari un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Nozares rezultāti ir ļoti svarīgi konkurētspējas nodrošināšanā, tāpēc Noteikumiem jāatbilst starptautiskajiem standartiem un jābūt skaidri saprotamiem visiem ostas lietotājiem. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā, ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Saistošie noteikumi neradīs papildu izmaksas uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Nav ietekmes uz pašvaldības funkcijām.Saskaņā ar Ostu likumu ostas noteikumu projektu izstrādā ostas pārvalde un pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju attiecīgā pašvaldība dome izdod tos saistošo noteikumu veidā.Saistošie noteikumi neprasa papildu jaunu cilvēkresursu iesaisti procesa nodrošināšanā, ostas noteikumu uzraudzību veiks LSEZ pārvalde. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Liepājas valstspilsētas pašvaldības tīmekļvietnē www.liepaja.lv. Saistošo noteikumu izpildes kontroli nodrošinās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanai, un pašvaldības rīcība ir atbilstoša mērķa sasniegšanai. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Saistošie noteikumi izstrādes gaitā tika saskaņoti ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju, Latvijas Jūras administrāciju, Valsts vides dienestu un saskaņā ar Ostu regulas1 15. pantu veiktas konsultācijas ar Liepājas ostas nomnieku asociāciju.Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam laika posmā no 2024. gada 8. līdz 22. aprīlim sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.liepaja.lv. Noteiktā termiņa ietvaros par Noteikumu projekta redakciju tika saņemti četri priekšlikumi.Viena priekšlikuma būtība:Noteikumu 158. punktā ir jānosaka likuma "Par piesārņojumu" 24.2 panta ceturtajā daļā minētie smakas mērķlieluma pārsnieguma laika ierobežojumi, un jāparedz, ka atbilstība smakas mērķlielumam ir nodrošināma uz operatora lietošanā vai īpašumā esošās teritorijas robežas, kā arī jānosaka kārtību, kādā par mērījumu rezultātiem tiek informētas kontrolējošās institūcijas.Izvērtējot priekšlikumu, konstatēts, ka saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 24.2 panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu pašvaldība var izvirzīt piesārņojošo darbību radīto smaku ierobežošanas paņēmienus un īpašas prasības tikai pilnvarojumā noteiktajā apjomā. No šā panta ceturtajā daļā ietvertā pilnvarojuma konstatējams, ka pašvaldībai ir tiesības (bet ne pienākums) noteikt stingrākas prasības piesārņojošās darbības operatoriem (ostu termināļiem), kuri veic šā panta trešajā daļā noteiktās darbības, attiecībā uz smakas mērķlieluma pārsnieguma laika ierobežojumu, kā arī noteikt, ka atbilstība smakas mērķlielumam ir nodrošināma uz operatora lietošanā vai īpašumā esošās teritorijas robežas un kārtību, kādā par mērījumu rezultātiem tiek informētas kontrolējošās institūcijas. Pašvaldība, respektējot ostas teritorijas tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi un vienlaikus ņemot vērā, gan faktu, ka Liepājas ostā operatoru, kuri veic likumā "Par piesārņojumu" 24.2 panta trešajā daļā minētās darbības, kravu apgrozījums, kuru tvaika spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli (kPa) vai vairāk, operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā nesasniedz 200 000 tonnu gadā, gan labāko smaku emisijas kontroles sistēmu ievērojamās izmaksas, kas jāsedz ostas operatoriem, ir uzsākusi darbu pie ostas operatoriem izvirzāmo prasību izstrādes, kas nodrošinātu samērīguma principa ievērošanu. Priekšlikums atstāt spēkā esošo redakciju.Otra priekšlikuma būtība: Papildināt Noteikumu 170. punktu norādot, ka piesārņojošo darbību atļauju prasību ievērošanas tiešu uzraudzību un kontroli nodrošina LSEZ vides daļas vadītājs, kuram ir pienākums nekavējoties dot rīkojumu pārtraukt piesārņojošo darbību, ja tā neatbilst Noteikumu, tiesību aktu vai attiecīgās atļaujas prasībām. Noteikt, ka LSEZ vides daļas vadītāja rīkojumi ir saistoši operatoriem.Izvērtējot priekšlikumu, konstatēts, ka ārējos normatīvos aktos pašvaldībai nav piešķirts deleģējums noteikt LSEZ pārvaldei (LSEZ vides daļas vadītājam) izdot administratīvo aktu (rīkojumu) pārtraukt piesārņojošo darbību, ja tā neatbilst Noteikumu, tiesību aktu vai attiecīgās atļaujas prasībām. Atbilstoši Valsts vides dienesta nolikuma 2. un 4. punktam Valsts vides dienests (turpmāk arī – VVD) nodrošina, lai tiktu ievēroti normatīvie akti vides aizsardzības jomā, un kontrolē piesārņojošo vielu emisiju vidē. Savukārt likuma "Par piesārņojumu" 64. punkta trešajā daļā noteikts, ka par administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 58., 60., 61., 62. pantā un 63. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic VVD. Ņemot vērā minēto, secināms, ka tiešu uzraudzību par piesārņojošo darbību atļaujās noteikto prasību ievērošanu īsteno VVD. Priekšlikums atstāt spēkā esošo redakciju.Trešā saņemtā priekšlikuma būtība: papildināt Noteikumu 171. punktu, nosakot, ka gadījumos, kad VVD dienests konstatē vides piesārņojumu/piegružošanu ārpus LSEZ teritorijas, piesārņotāja pienākums ir nekavējoši veikt vides sanāciju/sakārtošanu, lai pēc iespējas ātrāk novērstu piesārņojumu par saviem līdzekļiem.Noteikumu projekts nosaka Liepājas ostas iekšējo kārtību un kuģošanas drošību ostas akvatorijā, proti Noteikumu tvērums ir šauri attiecināms uz Liepājas ostas teritoriju, nevis ārpus tās. Ievērojot labas pārvaldības principus un ņemot vērā sabiedrības intereses, pašvaldība (LSEZ pārvalde) iesniegs ierosinājumu Valsts vides dienestam, lai atruna, ka piesārņotāja pienākums ir nekavējoši veikt vides sanāciju/sakārtošanu, lai pēc iespējas ātrāk novērstu piesārņojumu par saviem līdzekļiem, tiktu iekļauta atļaujā piesārņojošo darbību veikšanai. Priekšlikums atstāt spēkā esošo redakciju.Ceturtā saņemtā priekšlikuma būtība: Noteikumu 158. punktā noteikt, ka likuma "Par piesārņojumu" 24.2 panta trešajā daļā nosauktās darbības, kuras attiecināmas uz naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu kravu iekraušanu kuģos, un tādu vielu kraušanu, kas var radīt ietekmi uz sabiedrības veselību, LSEZ teritorijā ir atļauts veikt pirms darbību uzsākšanas uzstādot olfaktometrijas mērinstrumentus, kas noteiktu smakas vidē, un kur dati būtu publiski pieejami visiem interesentiem 24/7 režīmā tiešsaistē.Izvērtējot priekšlikumu, konstatējams, ka atbilstoši 2018. gada 20. februāra grozījumiem likumā "Par piesārņojumu", ar kuriem pašvaldībai tika deleģētas tiesības saistošajos noteikumos izvirzīt īpašas prasības smaku emisijas kontroles sistēmu darbībai, šāds deleģējums dots tikai attiecībā uz tādiem operatoriem, kas ostu teritorijās pārkrauj produktus ar noteikta apmēra tvaika spiedienu vai pārkrauj produktus, ja šādu produktu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir 200 000 tonnu gadā vai vairāk. No šo grozījumu anotācijā norādītā secināms, ka likumdevējs nav saskatījis nepieciešamību pašvaldībām dot tiesības saistošajos noteikumos noteikt īpašas prasības attiecībā uz tādiem operatoriem, kuru veiktā piesārņojošā darbība nesasniedz konkrētu minimālo līmeni (apmēru). Smaku izplatīšanās ierobežošana paredzēta piesārņojošo darbību atļauju sistēmas ietvaros un atļauju izsniegšanas procesā Valsts vides dienests, uzklausot arī pašvaldību viedokli, katrā konkrētā gadījumā izlemj par atbilstošāko un samērīgāko smaku ierobežošanas pasākumu piemērošanu.Pašvaldība, respektējot ostas teritorijas tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi un vienlaikus ņemot vērā, gan faktu, ka Liepājas ostā operatoru, kuri veic likumā "Par piesārņojumu" 24.2 panta trešajā daļā minētās darbības, apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā nesasniedz 200 000 tonnu gadā, gan labāko smaku emisijas kontroles sistēmu ievērojamās izmaksas, kas jāsedz ostas operatoriem, ir uzsākusi darbu pie ostas operatoriem izvirzāmo prasību izstrādes, kas nodrošinātu samērīguma principa ievērošanu. Priekšlikums atstāt spēkā esošo redakciju. |
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/352 (2017. gada 15. februāris), ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību (Dokuments attiecas uz EEZ) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32017R0352
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)