Saistošie noteikumi par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 16Ventspilī 2024. gada 25. jūlijā (prot. Nr. 14; 13. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 1. punktu,Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturto daļuun Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384"Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmuapsaimniekošanu un reģistrēšanu" 6. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, tai skaitā decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtību, minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai un prasību minimumu asenizatoriem;

1.5. administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. akts par piederības robežas noteikšanu – pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu saņēmēja parakstīts akts, kurā norādīta robeža starp pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajām centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām un pakalpojumu saņēmēja īpašumā (dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā) vai valdījumā esošajām ūdensvada un kanalizācijas sistēmām. Gadījumā, ja ūdensvada un kanalizācijas tīklu piederības robeža nesakrīt ar to apkalpošanas robežu, pakalpojumu sniedzējs par to vienojas ar pakalpojumu saņēmēju, robežas atrunājot pakalpojuma līgumā vai attiecīgā tā pielikumā;

3.2. pakalpojuma līgums – līgums starp pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu saņēmēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.3. pakalpojumu saņēmējs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu;

3.4. pakalpojumu sniedzējs – komersants, kas sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus Ventspils valstspilsētas pašvaldībā, un ar kuru Ventspils valstspilsētas pašvaldība ir noslēgusi līgumu par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošanu un uzturēšanu, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroli un uzraudzību;

3.5. pievads (atsevišķi lietots arī kā ūdensvada ievads vai kanalizācijas izvads) – pakalpojumu saņēmēja atbildībā esošs ūdensapgādes ārējās sistēmas ievads, kas nodrošina pakalpojumu saņēmēju ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, un kanalizācijas ārējās sistēmas atsevišķs kanalizācijas izvads, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā no pakalpojuma saņēmēja īpašuma;

3.6. tehniskie noteikumi – pakalpojumu sniedzēja sagatavots dokuments, kas nosaka prasības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektēšanai, izbūvei, pārbūvei, atjaunošanai un ekspluatācijai;

3.7. ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam atbilstoši noteikumu 1. pielikumam.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, nodrošinātu pakalpojumu saņēmējus ar nepārtrauktiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem un veicinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt decentralizētās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu apsaimniekošanas prasības, lai aizsargātu cilvēku veselību, nodrošinātu vides aizsardzību un uzlabotu vides situāciju Ventspils valstspilsētas pašvaldībā.

5. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirtsistēmā.

2. Kārtība, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

6. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, šie noteikumi un citi normatīvie akti ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomā.

7. Pakalpojumu sniedzējs plāno un organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstību, kas ietver: tehnisko noteikumu sagatavošanu un izsniegšanu, būvprojektu saskaņošanu, nepieciešamības gadījumā – būvniecības procesu organizēšanu, atzinumu sniegšanu par inženierbūvju gatavību ekspluatācijai.

8. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, kas vēlas ierīkot jaunu pieslēgumu Ventspils valstspilsētas pašvaldības centralizētajai ūdensapgādes un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, vēlas veikt komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi, pārbūvi vai mainīt tā atrašanās vietu, kā arī, mainoties īpašuma notekūdeņu sastāvam vai patērētā ūdens vai novadāmo notekūdeņu daudzumam, pieaugot tādā apjomā, ka esošais pieslēgums to nevar nodrošināt, ir jāsaņem tehniskie noteikumi.

9. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs dokumentus tehnisko noteikumu saņemšanai iesniedz un pakalpojuma sniedzējs tehniskos noteikumus sagatavo un izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 24 mēneši no to izsniegšanas dienas.

11. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, iesniedzot pieprasījumu par tehnisko noteikumu saņemšanu, ir parāda saistības par pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parāda saistību nokārtošanai.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielai gaisa spraugai.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās speciālu vienvirziena vārstu vai elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Pēc pievada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

14.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā vai digitālā formā;

14.2. kanalizācijas pašteces tīkliem cauruļvadu video inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru diametrs ir lielāks vai vienāds ar 200 mm.

15. Pēc nekustamā īpašuma kanalizācijas izvada izbūves līdz centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nekustamā īpašnieka vai valdītāja pienākums ir tehniskajos noteikumos noteiktajā termiņā likvidēt viņa īpašumā esošo decentralizēto kanalizācijas sistēmu, kura var radīt kaitējumu videi.

16. Ja pievadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita pakalpojumu saņēmēja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un pakalpojumu saņēmēju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem pakalpojumu saņēmējiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam aktam par piederības robežas noteikšanu un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un pakalpojumu saņēmēju.

17. Komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve ārpus piederības robežas pieļaujama ar pakalpojumu sniedzēja atļauju, tā noteiktā vietā.

18. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir pakalpojumu sniedzēja īpašums.

19. Pakalpojumu saņēmējs atlīdzina pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus pakalpojumu saņēmēja atbildības robežas.

3. Centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācija, lietošana un aizsardzība

3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

20. Pakalpojumu sniedzējs uztur un apkalpo savā īpašumā vai valdījumā esošo centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, tai skaitā:

20.1. maģistrālos un sadalošos ūdensvada tīklus;

20.2. ūdens ieguves urbumus, ūdens attīrīšanas iekārtas, rezervuārus;

20.3. maģistrālos un sadalošos kanalizācijas tīklus;

20.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadus;

20.5. šo noteikumu 20.1. un 20.3. apakšpunktā minētajos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūru, ugunsdzēsības hidrantus un ugunsdzēsības hidrantu plāksnītes;

20.6. komercuzskaites mēraparātus.

21. Pakalpojumu saņēmēja īpašumā vai valdījumā ir un par pakalpojumu saņēmēja līdzekļiem tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas šādas ūdensapgādes un kanalizācijas būves:

21.1. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais ūdensvada ievads līdz centralizētās ūdensapgādes sistēmas cauruļvada pirmajam aizbīdnim;

21.2. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tā esošais kanalizācijas izvads līdz centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvada pirmajai akai. Ja kanalizācijas izvads centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvēts bez akas, tad izvads līdz pieslēguma vietai centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadam;

21.3. komercuzskaites mēraparāta mezgls.

22. Pakalpojumu sniedzējs var slēgt apkalpošanas līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras daļas uzturēšanu, kura nav pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, noslēdzot rakstveida līgumu par tāda pakalpojuma sniegšanu, kas nav atzīstams par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, un kas tiek sniegts par samaksu, kas noteikta, pusēm vienojoties pakalpojuma sniegšanas līgumā.

23. Pēc saskaņošanas ar pakalpojumu saņēmēju pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot pakalpojumu saņēmēja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

3.2. Prasības centralizēto ūdensapgādes un centralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

24. Jebkurai personai ir aizliegts:

24.1. uz atbilstoši apzīmētām ugunsdzēsības hidrantu akām novietot transporta līdzekļus vai priekšmetus, kas liedz piekļuvi ugunsdzēsības hidrantu akām;

24.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet jebkādus notekūdeņus, novadīt lietus notekūdeņus un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

24.3. centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīt lietus notekūdeņus un gruntsūdeņus bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju;

24.4. veikt jebkādas darbības pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās, izņemot personām, kuras darbības veic pakalpojumu sniedzēja uzdevumā;

24.5. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus, izņemot personām, kuras darbības veic pakalpojumu sniedzēja uzdevumā;

24.6. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes;

24.7. celt jebkādas būves virs centralizētajiem ūdensapgādes un centralizētajiem kanalizācijas tīkliem;

24.8. bojāt ūdens brīvkrānus, kā arī pievienot caurules ūdens ņemšanai.

25. Ja pakalpojumu saņēmējs savām vajadzībām izmanto alternatīvus vietējos ūdens ieguves avotus, šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (noteikumu 12. punkts) no ūdensvada tīkliem, pa kuriem tiek piegādāts ūdens no centralizētās ūdensapgādes sistēmas. Ja no vietējiem ūdens ieguves avotiem iegūtais ūdens tiek novadīts centralizētā sadzīves kanalizācijas tīklā, tad notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši uz vietējā ūdens ieguves avota uzstādītā ūdens komercuzskaites mēraparāta vai – pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma – uz kanalizācijas izvada uzstādītā notekūdeņu plūsmas mērītāja rādījumiem.

26. Pakalpojumu saņēmējam jāuzrauga ūdenssaimniecības sistēmas aizbīdņi un aizbīdņa kapes, piederības robežās esošās ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, appludināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās ūdenssaimniecības sistēmas plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām.

27. Ja pakalpojumu saņēmēja ūdensvada ievadam, kanalizācijas izvadam un iekārtām trūkst aizbīdņu, nav hermētiski aizvērtas revīzijas akas, ir bojāti pakalpojumu saņēmēja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievēroti šie noteikumi un Latvijas būvnormatīvi, pakalpojumu saņēmējs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

28. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar ugunsdzēsības hidrantu izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

29. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, kā arī citos īpašumos, kuros rodas notekūdeņi ar paaugstinātu tauku saturu, jābūt izbūvētiem tauku uztvērējiem.

3.3. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

30. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus:

30.1. kas satur prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

30.2. kas satur degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

30.3. kas satur skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

30.4. kas satur radioaktīvas vielas;

30.5. kas satur taukus, izņemot koncentrācijā, kas nepārsniedz noteikumu 2. pielikumā minēto rādījumu, cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu un nogulšņu veidošanos;

30.6. kas satur nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.;

30.7. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem nevar attīrīt pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un pakalpojumu sniedzēja izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

30.8. kuru temperatūra ir virs +40°C un vides pH ir zem 6,5 vai virs 8,5;

30.9. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniedz noteikumu 2. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

31. Pakalpojumu saņēmēja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas noteikumu 2. pielikumā.

32. Atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, pakalpojumu sniedzējs var atļaut pakalpojumu saņēmējam novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamās notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un maksa par piesārņošanu noteikta noslēgtajā pakalpojuma līgumā, un ja ar piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

33. Pakalpojumu saņēmēja pienākums ir nekavējoties ziņot pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā.

34. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu pakalpojumu saņēmēja nekustamajā īpašumā, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu saņēmējam paraugu noņemšanas laikā ir jānodrošina sava vai pilnvarotās persona klātbūtne un minētai personai nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu. Ja pakalpojumu saņēmējs nenodrošina sava pārstāvja klātbūtni, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs patstāvīgi veikt notekūdeņu parauga noņemšanu. Pakalpojumu saņēmējam ir saistoši šo paraugu analīžu rezultāti.

35. Ja pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka pakalpojumu saņēmēja ražošanas notekūdeņos piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kāda noteikta šajos noteikumos vai pakalpojuma līgumā, tad pakalpojumu sniedzējs veic pakalpojumu saņēmējam kompensācijas aprēķinu, kuras apmēru nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai metodikai.

3.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

36. Ja pakalpojumu saņēmēja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai pakalpojumu saņēmēja teritorijā esošo ugunsdzēsības hidrantu darbību, pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu saņēmējs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

37. Noņemt noteikumu 36. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu saņēmējam 24 stundu laikā jāpaziņo pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un pakalpojumu sniedzēja pārstāvim jāveic aizbīdņa noplombēšana.

38. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

39. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja izlietotais ūdens tiek uzskaitīts atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja veikto aprēķinu.

3.5. Brīvkrānu izmantošanas kārtība