Par sociālajiem pakalpojumiem Ventspils novadā

Ventspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 20Ventspils novadā 2024. gada 25. jūlijā (prot. Nr. 54, 7. §)

Precizēti ar Ventspils novada domes29.08.2024. lēmumu (prot. Nr. 55, 1. §)Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3. panta trešo daļu, Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu,Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpesun sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība,kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta"6. punktu, Ministru kabineta 02.04.2019. noteikumu Nr. 138"Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" 32. punktu,Ministru kabineta 04.12.2007. noteikumu Nr. 829 "Noteikumipar dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa mājuizveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" 26. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Ventspils novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) nodrošinātos sociālos pakalpojumus (turpmāk – pakalpojumi), to apjomu, piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Pašvaldība sniedz pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijās, vai pērk no cita pakalpojuma sniedzēja.

3. Tiesības saņemt pakalpojumus ir personām, kuras savu pamata dzīvesvietu deklarējušas Ventspils novadā un dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām personām.

4. Par pakalpojumu sniegšanu un organizēšanu pašvaldībā atbild Ventspils novada pašvaldības iestāde "Ventspils novada Sociālais dienests" (turpmāk – Dienests).

5. Pakalpojumu saņēmējam vai pakalpojuma saņēmēja apgādniekam ir pienākums norēķināties par saņemto pakalpojumu, atbilstoši šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.

6. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dienests izvērtē personas statusa atbilstību valsts finansētu pakalpojumu saņemšanai.

II. Pakalpojumu veidi

7. Dienests sniedz vai organizē šādus pakalpojumus:

7.1. aprūpe mājās;

7.2. drošības poga;

7.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām;

7.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām;

7.5. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

7.6. atbalsta un pašpalīdzības grupas;

7.7. atbalsta un izglītojošas nodarbības vecākiem;

7.8. dienas aprūpes centra pakalpojums;

7.9. specializētās darbnīcas;

7.10. ģimenes asistents;

7.11. asistents un pavadonis pilngadīgām personām ar invaliditāti;

7.12. asistents un pavadonis bērniem ar invaliditāti;

7.13. atelpas brīža pakalpojums;

7.14. aprūpe mājās nepilngadīgām personām ar invaliditāti;

7.15. mentora pakalpojums;

7.16. speciālista pakalpojums;

7.17. sociālā rehabilitētāja pakalpojums;

7.18. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbīgas uzvedības mazināšanai;

7.19. sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā no prettiesiskām darbībām un vardarbības cietušām personām;

7.20. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā no prettiesiskām darbībām un vardarbības cietušām personām;

7.21. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgām personām;

7.22. bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā;

7.23. bērnu aprūpes pakalpojums pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja;

7.24. sociālā rehabilitācija institūcijā personām ar funkcionāliem traucējumiem;

7.25. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

7.26. higiēnas pakalpojums;

7.27. patversmes un naktspatversmes pakalpojums;

7.28. krīzes dzīvokļa pakalpojums.

III. Aprūpe mājās

8. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj to nodrošināt pati (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

9. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

9.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai nodrošināt savu personisko aprūpi un, kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

9.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un, kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

10. Pakalpojumu piešķir nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem:

10.1. 1. aprūpes līmenis – līdz 16 stundām mēnesī;

10.2. 2. aprūpes līmenis – līdz 24 stundām mēnesī.

11. Pakalpojuma pieprasīšanai papildus iesniegumam persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

11.1. iztikas līdzekļu deklarāciju;

11.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

11.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

12. Noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā noteiktajām personām var piešķirt pastāvīgu vai pagaidu aprūpi, pamatojoties uz sociālās rehabilitācijas plānu un individuālo vajadzību izvērtēšanu.

13. Pašvaldība pilnā apmērā sedz Pakalpojumu personai, kurai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, un tai nav apgādnieki.

14. Pamatojoties uz Dienesta lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu, tiek slēgts līgums par Pakalpojuma saņemšanu starp pakalpojuma saņēmēju un pakalpojuma sniedzēju. Līgums nosaka Pakalpojuma saņemšanas un samaksas kārtību, pušu pienākumus.

IV. Drošības poga

15. Drošības pogas pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu attālinātu personas diennakts uzraudzību, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ var nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī, izmantojot speciālu aprīkojumu saziņai ar operatoru zvanu centrā.

16. Pašvaldības apmaksātu Drošības pogas pakalpojumu ir tiesības saņemt atsevišķi dzīvojošai personai ar funkcionāliem traucējumiem vai ar invaliditāti, kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

17. Pakalpojumu nepiešķir personai, kura noslēgusi uztura līgumu (tiek vērtēts uztura līguma saturs saskaņā ar saistošo noteikumu 120.10. apakšpunktu) vai kura saņem pakalpojumu "Aprūpe mājās".

V. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām

18. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām tiek sniegta, lai nodrošinātu pastāvīgu sociālo aprūpi un rehabilitāciju gadījumos, kad sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi dzīvesvietā nav pietiekami vai neatbilst personas vajadzībām.

19. Pakalpojumu piešķir personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai personai ar funkcionāliem traucējumiem, nosakot personas vajadzībām atbilstošāko pakalpojuma sniedzēju, ja personai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu", noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis.

20. Tiesības saņemt pašvaldības finansētu pakalpojumu ir personai:

20.1. kurai nav likumisko apgādnieku vai apgādnieks ir persona, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss – uz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa laiku;

20.2. kura pati vai kuras likumiskie apgādnieki, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka izvērtējumu, un, ņemot vērā normatīvo aktu nosacījumus, nav spējīgi nodrošināt samaksu par pakalpojumu vai pašu spēkiem veikt personas pamatvajadzību un aprūpes nodrošināšanu;

20.3. kura nav noslēgusi uztura līgumu (tiek vērtēts uztura līguma saturs saskaņā ar saistošo noteikumu 120.10. apakšpunktu);

20.4. kura pēdējo 24 mēnešu laikā pirms pakalpojuma pieprasīšanas nav noslēgusi sev piederoša nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu;

20.5. kuras īpašumā nav vairāk nekā viens nekustamais īpašums.

21. Par pakalpojumu maksā pakalpojuma saņēmējs un pakalpojuma saņēmēja likumiskie apgādnieki, kā arī pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta".

VI. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pilngadīgām personām

22. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pilngadīgai personai (turpmāk – Īslaicīgas aprūpes pakalpojums) ietver terminētu diennakts sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un pagaidu dzīvesvietu attiecīgajā sociālajā institūcijā laika periodā līdz 3 mēnešiem:

22.1. personai, kuras ģimenes locekļi vai apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nespēj nodrošināt personas aprūpi;

22.2. personai atveseļošanās periodā;

22.3. personai krīzes situācijā;

22.4. personai, kura līdz Īslaicīgas aprūpes pakalpojuma saņemšanai ir atradusies ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

23. Īslaicīgas aprūpes pakalpojumu piešķir personām, kurām ir Dienesta sociālā darbinieka veikts personas vajadzību pēc pakalpojumiem novērtējums, atbilstoši piemērojamo Ministru kabineta noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" prasībām.

24. Ja Īslaicīga aprūpes pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, minēto pakalpojumu personai nodrošina līdz 30 dienām kalendārā gadā.

VII. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

25. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina terminētu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai, audzināšanai un aprūpei nelabvēlīgi apstākļi.

26. Pakalpojums nodrošina bērnu izmitināšanu institūcijā 24 stundas diennaktī, sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un psiholoģisko palīdzību.

VIII. Atbalsta un pašpalīdzības grupas

27. Atbalsta un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu sociālo funkcionēšanu un dzīves kvalitāti.

28. Tiesības saņemt atbalsta un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties, un Dienests ir veicis personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu.

IX. Atbalsta un izglītojošas nodarbības vecākiem

29. Atbalsta un izglītojošas nodarbības vecākiem tiek sniegtas ar preventīvu mērķi, lai vecākiem sniegtu nepieciešamās zināšanas un prasmes bērna audzināšanā.

30. Pakalpojums ietver grupas nodarbības pēc noteiktas programmas.

31. Pakalpojumu piešķir ģimenei, kurās ir bērns līdz 18 gadu vecumam.

32. Pakalpojumu nodrošina, komplektējot grupu.

33. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu un sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu.

X. Dienas aprūpes centra pakalpojums

34. Dienas aprūpes centra pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu personām ar garīga rakstura traucējumiem un/vai funkcionāliem traucējumiem sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, veicinātu iekļaušanos sabiedrībā, sociālo prasmju attīstīšanu, nodrošinot personas kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas, psihosociālo atbalstu un atbalstu pašaprūpē.

35. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu, Dienesta sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību izvērtējumu, kas saskaņā ar sociālās rehabilitācijas plānu atbilst dienas aprūpes centrā piedāvātajam pakalpojumu klāstam.

36. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem, gadā nepārsniedzot 800 euro personai.

XI. Specializētās darbnīcas

37. Specializētās darbnīcas pakalpojums tiek sniegts personām darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem un funkcionāliem traucējumiem, lai attīstītu sociālās un funkcionālās prasmes darbnīcā ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu ikdienā.

38. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas plānā, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai.

XII. Ģimenes asistents

39. Ģimenes asistenta pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) nodrošina, lai sniegtu atbalstu riska vai augsta riska ģimenēm sociālo prasmju uzlabošanai gadījumos, kad vecāki nepietiekami nodrošina bērna vajadzības un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

40. Pakalpojums ietver ģimenes asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām mēnesī.

41. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem.

42. Pakalpojumu par pašvaldības līdzekļiem piešķir:

42.1. ģimenēm, kurām ir nepietiekamas prasmes bērna audzināšanai;

42.2. ģimenēm, kurās aug bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

42.3. ģimenēm, kurām sociālais darbinieks konstatējis krīzes situāciju;

42.4. personām ar garīga rakstura traucējumiem un nepietiekamām sociālām prasmēm.

43. Pakalpojumu, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka atzinumu, var piešķirt atkārtoti.

XIII. Asistenta un pavadoņa pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

44. Asistenta pakalpojumu pilngadīgām personām ar invaliditāti (turpmāk – Asistenta pakalpojums) sniedz pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Dienests ir pieņēmis lēmumu par Asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

45. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts personai ar invaliditāti, kura funkcionālo traucējumu dēļ nevar patstāvīgi pārvietoties un izsniegts VDEĀVK atzinums par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību.

46. Pavadoņa pakalpojumu nevar saņemt persona, kura saņem Asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

47. Asistenta un pavadoņa pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti".

XIV. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

48. Asistenta pakalpojumu (turpmāk – Asistenta pakalpojums bērniem) sniedz bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

49. Pavadoņa pakalpojumu (turpmāk – Pavadoņa pakalpojums bērniem) sniedz bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

50. Asistenta pakalpojuma bērniem un Pavadoņa pakalpojuma bērniem pieprasīšanai papildus iesniegumam persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz Ministru kabineta noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" norādītos dokumentus.

51. Noteikumu 47. un 48. punktā minēto pakalpojumu piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti".

XV. Atelpas brīža pakalpojums

52. Atelpas brīža pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu īslaicīgu bērna ar funkcionāliem traucējumiem diennakts uzraudzību un sociālo aprūpi, aizstājot bērna aprūpes personu.

53. Pakalpojumu piešķir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte un izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašo kopšanu sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

54. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 30 dienām gadā.

55. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem.

XVI. Aprūpes mājās pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti

56. Aprūpes mājās pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti tiek sniegts Ventspils novada administratīvajā teritorijā deklarētai personai (turpmāk – persona), kurai VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja personai pēc pilngadības ir noteikta invaliditāte.

57. Pakalpojums ietver personas aprūpi (palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanā, palīdzība apģērbties un noģērbties, ēdiena pagatavošana un pasniegšana, palīdzība ēšanas procesa nodrošināšanā, palīdzība iekļūt un izkļūt no gultas, pozicionēšana, pārvietošana, ārstniecības personu izsaukšana, medikamentu lietošanas nodrošināšana) pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības, izglītības programmas apguves, dalības nodarbinātības pasākumos, vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un konstatēta šādas aprūpes nepieciešamība.

58. Dienests novērtē aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību un nosaka aprūpes pakalpojuma apjomu:

58.1. līdz 40 stundām mēnesī, ja persona klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta nepilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā;

58.2. līdz 60 stundām mēnesī, ja persona klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta pilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā;

58.3. līdz 80 stundām mēnesī, ja persona iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, neapmeklējot izglītības iestādi klātienē vai persona ieguvusi valstī noteikto obligāto pamatizglītību un mācības neturpina veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa dēļ, un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta nepilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā;

58.4. līdz 160 stundām mēnesī, ja persona iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, neapmeklējot izglītības iestādi klātienē vai persona ieguvusi valstī noteikto obligāto pamatizglītību un mācības neturpina veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa dēļ, un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta pilnu darbu laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.