Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 592 Rīgā 2024. gada 3. septembrī (prot. Nr. 35 30. §)

Izdoti saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 3. panta ceturto daļu, 5. panta trešo daļu un 7. panta ​​​​​​​devīto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kas ir Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 3. panta otrajā daļā minētie mājsaimniecības kopējie izdevumi par mājokli, kā arī šo izdevumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību, kādā tiek noteiktas šā likuma mērķgrupā ietilpstošās mājsaimniecības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrajā daļā minētajiem patērētajiem energoresursiem;

1.2. nosacījumus, ar kādiem mājsaimniecībām sniedzams atbalsts maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrajā daļā minētajiem patērētajiem energoresursiem, sniedzamā atbalsta apmēru, kā arī šā atbalsta finansēšanas un uzraudzības kārtību;

1.3. nosacījumus un kārtību, kādā energoapgādes komersantiem tiek kompensēts mājsaimniecībām piemērotais atbalsts maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 1., 2. un 4. punktā minētajiem patērētajiem energoresursiem, un izmaksātās kompensācijas uzraudzības kārtību;

1.4. nosacījumus un kārtību, kādā pašvaldībai tiek kompensēts mājsaimniecībām piemērotais atbalsts maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 3. un 5. punktā minētajiem patērētajiem energoresursiem, un izmaksātās kompensācijas uzraudzības kārtību;

1.5. nosacījumus un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs un dabasgāzes tirgotājs piemēro atbalstu mājsaimniecības lietotājam, kā arī lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, ja mājsaimniecības lietotājs vai lietotājs, kura objekts ir daudzdzīvokļu māja, kurā ir mājsaimniecības, saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu;

1.6. energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma) iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.

2. Mājsaimniecības, kurām ir tiesības saņemt valsts atbalstu maksas samazinājumam par elektroenerģiju, dabasgāzi, centralizēto siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo

2. Maksas samazinājumu izmaksām par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, centralizēto siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo (turpmāk visi kopā – kurināmais) ir tiesīgas saņemt mājsaimniecības, kuru vidējie ienākumi mēnesī pēdējo 12 mēnešu periodā uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz ienākumus, kas aprēķināti atbilstoši šo noteikumu ​pielikumam.

3. Maksas samazinājumu kurināmajam nevar saņemt mājsaimniecības, kuru adrese nav atbilstoša noteikumiem par adresāciju.

4. Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31. augustam aktualizē šo noteikumu 2. punktā minēto ienākumu līmeni.

5. Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31. augustam informē Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk – birojs) par šo noteikumu 2. punktā minēto mājsaimniecības ienākumu līmeni.

3. Energoapgādes izmaksu atbalsta pasākumi

3.1. Atbalsta piemērošanas periods maksas samazinājumam par patērēto kurināmo

6. Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas netiek izmantota siltumenerģijas ražošanai, piemēro, ja Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša vidējā elektroenerģijas cena elektroenerģijas biržā Nord Pool secīgi trīs mēnešus pārsniedz 208 euro par megavatstundu.

7. Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai, piemēro, ja Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša vidējā elektroenerģijas cena elektroenerģijas biržā Nord Pool secīgi trīs mēnešus pārsniedz 208 euro par megavatstundu.

8. Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi piemēro, ja Latvijas apgabala attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējā dabasgāzes biržas Title Transfer Facility (TTF) nākotnes līguma cena uz publicēšanas mēneša pirmo darbdienu secīgi trīs mēnešus pārsniedz 91 euro par megavatstundu.

9. Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto centralizēto siltumenerģiju piemēro, ja centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoriem vismaz piecās no desmit statistiski lielākajām pilsētām saskaņā ar likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto kārtību apstiprinātie vai centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) izdoto tarifu aprēķināšanas metodiku noteiktie siltumenerģijas gala tarifi secīgi trīs mēnešus pārsniedz 111 euro par megavatstundu.

10. Atbalstu izmaksām par decentralizēto kurināmo, izņemot šo noteikumu 7. un 11. punktā norādīto gadījumu, piemēro, ja mēneša vidējā kokskaidu granulu cena biomasas biržā Balt Pool secīgi trīs mēnešus pārsniedz 76 euro par megavatstundu.

11. Atbalstu izmaksām par patērēto sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu piešķir, ja Latvijas apgabala attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējā dabasgāzes biržas Title Transfer Facility (TTF) nākotnes līguma cena uz publicēšanas mēneša pirmo darbdienu secīgi trīs mēnešus pārsniedz 91 euro par megavatstundu.

12. Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija monitorē šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā noteiktās energoresursu cenas un var pārskatīt attiecīgos energoresursu cenu sliekšņus.

13. Atbalsts maksas samazinājumam tiek noteikts atbilstoši šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā minētajiem atbalsta piemērošanas perioda sliekšņiem, ja iestājas priekšnoteikumi Eiropas Savienības Padomes apstiprinātās vispārējās izņēmuma klauzulas vai valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regulai (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97.

14. Finanšu ministrija izvērtē, cik lielā mērā šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā minēto atbalsta piemērošanas perioda sliekšņu sasniegšana var kalpot par pamatu Eiropas Savienības Padomei apstiprināt valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanu, un, ja nepieciešams, veic tehniskās konsultācijas ar Eiropas Komisiju. Ja Finanšu ministrija atzīst, ka šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā minēto atbalsta piemērošanas perioda sliekšņu sasniegšana var kalpot par pamatu Eiropas Savienības Padomei apstiprināt valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanu, Finanšu ministrija iesniedz Eiropas Komisijā pieprasījumu par valstij paredzētas izņēmuma klauzulas aktivizēšanu.

15. Ja Finanšu ministrija atzīst, ka šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā minēto atbalsta piemērošanas perioda sliekšņu sasniegšana nevar kalpot par pamatu Eiropas Savienības Padomei apstiprināt valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanu vai arī pieprasījums par valstij paredzētas izņēmuma klauzulas aktivizēšanu tiek noraidīts, atbalsts maksas samazinājumam tiek piešķirts, ja tiek identificēts atbilstošs finansējuma avots.

3.2. Maksas samazinājums par patērēto elektroenerģiju

16. Mājsaimniecības lietotājiem un lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, piemēro maksas samazinājumu astoņu euro apmērā rēķina summai par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem.

17. Lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju piemēro par katru mājsaimniecību, kas atbilst šo noteikumu 2. punktam.

18. Lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, ir pienākums rēķina summai piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām.

19. Maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, nepiemēro elektroenerģijai, kas patērēta koplietošanas vajadzībām, izņemot gadījumus, kad Valsts adrešu reģistrā reģistrētā nekustamajā īpašumā ir kopēja elektroenerģijas komercuzskaite vairāku lietotāju elektroapgādes nodrošināšanai.

20. Maksas samazinājums norēķinu periodā nedrīkst pārsniegt faktisko rēķina summu par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, kā arī nedrīkst segt mājsaimniecības lietotāja parādsaistības pret elektroenerģijas tirgotāju. Maksas samazinājumu nedrīkst piemērot patēriņa korekcijām par iepriekšējo periodu, kurā mājsaimniecības lietotājam ir radušās parādsaistības pret elektroenerģijas tirgotāju vai izveidojusies maksājumu pārmaksa.

21. Ja maksas samazinājums norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, elektroenerģijas tirgotājs vai lietotājs, kura elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, rēķinam par patērēto elektroenerģiju piemēro tādu atbalsta apmēru, kas ir atbilstošs maksai par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

22. Lietotājs, kura elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, uzkrāj daudzdzīvokļu mājai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto elektroenerģiju.

23. Lietotājs, kura elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, divu mēnešu laikā pēc atbalsta piemērošanas perioda beigām ieskaita biroja tīmekļvietnē norādītajā kontā Valsts kasē (turpmāk – biroja konts Valsts kasē) šo noteikumu 22. punktā norādīto atbalsta piemērošanas periodā uzkrāto mājsaimniecībai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto elektroenerģiju.

24. Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs piemēro lietotājam šo noteikumu 16. punktā minēto maksājuma samazinājumu.

3.3. Maksas samazinājums par patērēto dabasgāzi

25. Mājsaimniecības lietotājiem un lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, piemēro maksas samazinājumu 110 euro apmērā rēķina summai par patērēto dabasgāzi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, ja mājsaimniecības dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatora sniegtajai informācijai atbalsta piemērošanas periodā ir vismaz 221 kilovatstunda kalendāra mēnesī. Mājsaimniecībās, kur patērētās dabasgāzes apjoms tiek noteikts, pamatojoties uz aprēķinu par vidējo dabasgāzes patēriņu objektā, maksas samazinājumu pārskata ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc atbalsta piemērošanas perioda beigām, ievērojot dabasgāzes faktiskā patēriņa datus.

26. Lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi piemēro par katru mājsaimniecību, kas atbilst šo noteikumu 2. punktam.

27. Lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, ir pienākums rēķina summai piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām.

28. Maksas samazinājums norēķinu periodā nepārsniedz faktisko rēķina summu par dabasgāzi, kā arī nesedz mājsaimniecības lietotāja parādsaistības pret dabasgāzes tirgotāju. Maksas samazinājumu nepiemēro patēriņa korekcijām par iepriekšējo norēķinu periodu pirms atbalsta piemērošanas perioda, kurā mājsaimniecības lietotājam ir radušās parādsaistības pret dabasgāzes tirgotāju vai izveidojusies maksājumu pārmaksa.

29. Ja maksas samazinājums norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par patērēto dabasgāzi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, dabasgāzes tirgotājs vai lietotājs, kura gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, rēķinam par patērēto dabasgāzi piemēro tādu atbalsta apmēru, kas ir atbilstošs maksai par patērēto dabasgāzi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem.

30. Lietotājs, kura gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, uzkrāj daudzdzīvokļu mājai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi, kas norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto dabasgāzi.

31. Lietotājs, kura gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, divu mēnešu laikā pēc atbalsta piemērošanas perioda beigām ieskaita biroja kontā Valsts kasē šo noteikumu 30. punktā norādīto atbalsta piemērošanas periodā uzkrāto daudzdzīvokļu mājai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi, kas norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto dabasgāzi.

32. Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs piemēro lietotājam šo noteikumu 25. punktā minēto maksājuma samazinājumu.

3.4. Maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem, kurus sniedz, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu

33. Mājsaimniecības lietotājiem un siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, piemēro maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem, kurus sniedz, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu (turpmāk – centralizētās siltumapgādes pakalpojums).

34. Maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu mājsaimniecības lietotājam un siltumenerģijas lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, ja tas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no energoapgādes komersanta, kas šādu pakalpojumu sniedz par regulatora apstiprinātajiem tarifiem vai par energoapgādes komersanta saskaņā ar regulatora izdoto tarifu aprēķināšanas metodiku noteiktajiem tarifiem, ja ir saņemta regulatora atļauja, nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp regulatora apstiprināto vai energoapgādes komersanta noteikto siltumenerģijas gala tarifu esošajā norēķinu periodā un tarifu mediānu, ko par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija aprēķinājusi un publicējusi saskaņā ar šo noteikumu 36. punktu. Divdaļīgā siltumenerģijas tarifa gadījumā pirms starpības noteikšanas divdaļīgais siltumenerģijas tarifs tiek izteiks kā viendaļīgais siltumenerģijas tarifs.

35. Maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu mājsaimniecības lietotājam un siltumenerģijas lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, ja tas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no siltumapgādes sistēmas operatora, kas šādu pakalpojumu sniedz saskaņā ar tās pašvaldības apstiprināto tarifu, kuras administratīvajā teritorijā atrodas siltumapgādes sistēmas operators, nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu esošajā norēķinu periodā un tarifu mediānu, ko par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija aprēķinājusi un publicējusi saskaņā ar šo noteikumu 36. punktu. Divdaļīgā siltumenerģijas tarifa gadījumā pirms starpības noteikšanas divdaļīgais siltumenerģijas tarifs tiek izteiks kā viendaļīgais siltumenerģijas tarifs.

36. Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija publicē savā tīmekļvietnē informāciju par šo noteikumu 9. punktā norādīto atbalsta piemērošanas periodu un reizi mēnesī līdz kārtējā mēneša 20. datumam aprēķina un publicē savā tīmekļvietnē informāciju par šo noteikumu 34. un ​​​​​ 35. punktā norādīto siltumenerģijas gala tarifu mediānu.

37. Siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, ir pienākums rēķina summai piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām.

38. Mājsaimniecības lietotājiem un siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, kas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no komersanta, kura sniegtā pakalpojuma tarifu nav apstiprinājis regulators vai pašvaldība, maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu netiek piemērots.

39. Maksas samazinājums norēķinu periodā nepārsniedz faktisko rēķina summu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu, kā arī nesedz mājsaimniecības lietotāja parādsaistības pret centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju. Maksas samazinājumu nepiemēro patēriņa korekcijām par iepriekšējo norēķinu periodu pirms atbalsta piemērošanas perioda, kurā mājsaimniecības lietotājam ir radušās parādsaistības pret centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju vai izveidojusies maksājumu pārmaksa.

40. Lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, nodrošina, ka maksas samazinājums netiek piemērots šo noteikumu 39. punktā minētajos gadījumos.

3.5. Atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai, ja apkurei izmanto decentralizēto kurināmo

41. Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes, ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 10 tonnu koksnes granulu vai brikešu iegādi par cenu, kas pārsniedz 325 euro par tonnu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet ne vairāk kā 100 euro par tonnu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

42. Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku, ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 35 kubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 euro par kubikmetru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet ne vairāk kā 15 euro par kubikmetru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

43. Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot elektroenerģiju, ir tiesības saņemt valsts atbalstu par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem, elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas, 50 procentu apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 160 euro par megavatstundu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet ne vairāk kā 100 euro par megavatstundu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

44. Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot sašķidrināto naftas gāzi, ir tiesības saņemt valsts atbalstu par patērēto naftas gāzi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 1000 kilogramu sašķidrinātās naftas gāzes iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 1,29 euro par kilogramu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet ne vairāk kā 2,00 euro par kilogramu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

45. Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot dīzeļdegvielu, ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 1,11 euro par litru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet ne vairāk kā 2,50 euro par litru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

4. Atbalsta sniegšanas nosacījumi maksas samazinājumam par elektroenerģiju, dabasgāzi un centralizēto siltumapgādi mājsaimniecībām, tā finansēšanas un uzraudzības kārtība

46. Šo noteikumu 16. punktā minēto atbalstu piemēro elektroenerģijas tirgotāji.

47. Šo noteikumu 25. punktā minēto atbalstu piemēro dabasgāzes tirgotāji.

48. Šo noteikumu 34. un 35. punktā minēto atbalstu piemēro siltumenerģijas tirgotāji.

49. Lai saņemtu šo noteikumu 16., 25., 34. un 35. punktā minēto atbalstu, mājsaimniecības lietotājam, kā arī lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, nav jāpiesakās pie energoapgādes komersanta.

50. Energoapgādes komersants un lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, ja mājsaimniecības lietotāji ir attiecīgā objekta apakšlietotāji, atbalsta piemērošanas periodā izrakstītajos rēķinos norāda šādu informāciju:

50.1. norēķinu periodu, par kuru piemērots maksas samazinājums;

50.2. maksas samazinājuma apmēru un finansēšanas avotu;