Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā

Veids Saistošie noteikumi
Publicēts 2024-07-25
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Jūrmalas pilsētas dome
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 38Jūrmalā 2024. gada 25. jūlijā (prot. Nr. 10, 67. p.)

Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4. punktuun piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, kā arī tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas noteikumus;

1.4. brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču izmantošanas kārtību;

1.5. administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un ar to saistīto normatīvo aktu izpratnē.
3. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

3.1. avārija – ūdensvada vai kanalizācijas tīklu vai inženierbūvju bojājums, kura rezultātā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas daļu nav iespējams ekspluatēt atbilstoši paredzētajam mērķim, tiek apdraudēta vai var rasties apdraudējums ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas drošībai;

3.2. avārijas remontdarbi – remontdarbi, kas tiek veikti, lai novērstu avāriju;

3.3. brīvkrāns – sabiedriska ūdens ņemšanas vieta;

3.4. centralizētās ūdens apgādes tīklu piederības robeža – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā maģistrālā ūdensvada tīkla daļā pie pēdējā aizbīdņa pirms Pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma robežas, ja tīklu apkalpošanas robežu aktā pie līguma nav noteikts savādāk;

3.5. centralizēto kanalizācijas tīklu piederības robeža – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā centralizētajā sadzīves kanalizācijas tīkla daļā pie pēdējās skatakas pirms Pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma robežas, ja tīklu apkalpošanas robežu aktā pie Pakalpojuma līguma nav noteikts savādāk;

3.6. objekts - nekustamais īpašums kā zeme, īpašuma objektu kopums vai atsevišķa būve, vai dzīvokļu īpašumu māja un atsevišķos īpašumos nesadalītu dzīvokļu māja, kurai ir pievads centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

3.7. objekta īpašnieks – persona, kura ir ieguvusi objekta īpašuma tiesības un atbilst Civillikumā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, vai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam īpašnieka jēdzienam;

3.8. objekta valdītājs – nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kadastra objekta īpašnieks, vai ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts dzīvojamās mājas valdītājs, kā arī citas publiskas personas iestāde vai publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras valdījumā atrodas publiskas personas īpašumā esošs objekts;

3.9. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju;

3.10. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.11. Pakalpojumu sniedzējs – komersants, kuram piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus visā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā;

3.12. pagaidu ūdensvada un kanalizācijas tīkli – tīkli, kuri izbūvēti būvniecības vajadzībām uz būvniecības laiku un kuri tiek demontēti līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā;

3.13. papildu maksa par piesārņojošo vielu attīrīšanu – Pakalpojumu sniedzēja pārvaldes institūcijas apstiprināta maksa Pakalpojumu lietotājam par notekūdeņos konstatēto virs noteiktās normas piesārņojošo vielu attīrīšanu, kas veicama papildus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu maksājumiem;

3.14. patvaļīga (patvarīga) sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana – darbība, kas veikta, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, nekustamā īpašuma objekta un tajā esošo ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklu pievienošanai Pakalpojumu sniedzēja ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana bez noslēgta līguma vai pēc tā darbības termiņa izbeigšanās, pēc sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanas, komercuzskaites mēraparāta regulēšana, Pakalpojumu sniedzēja plombas noņemšana no komercuzskaites mēraparāta mezgla, ugunsdzēsības noslēgarmatūras vai hidranta, bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju;

3.15. pievienošanās vieta:

3.15.1. centralizētajam ūdensvadam – noslēgarmatūra, kura atrodas uz Pakalpojumu sniedzēja maģistrālā ūdensvada skatakā;

3.15.2. centralizētai kanalizācijai – ielas skataka, kurā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja nekustamā īpašuma notekūdeņu novadīšanas cauruļvada izvads pievienots Pakalpojumu sniedzēja centralizētajiem kanalizācijas sistēmas tīkliem;

3.16. pievienošanās izmaksas – visas izmaksas, kas var rasties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam sakarā ar pieslēgumu centralizētājiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, un kuras ir saistītas ar pieslēguma nodrošināšanai nepieciešamajiem būvniecības ieceres dokumentu izstrādes un būvniecības darbiem, ko veic Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar tā cenrādi vai cita nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pieaicināta juridiskā vai fiziskā persona, kurai saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt būvniecības darbus;

3.17. plānotie remontdarbi – remontdarbi, kas tiek veikti atbilstoši remontdarbu plānam;

3.18. ražošanas notekūdeņi – notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības vai ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves notekūdeņi vai lietus;

3.19. sadzīves notekūdeņi – notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību dēļ;

3.20. segtie darbi – būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas;

3.21. tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja izgatavota un glabāta shēma par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas piederības robežu;

3.22. ūdens apmaiņa jeb kontrolēta notecināšana – mākslīga ūdens notecināšana ar noteiktu plūsmas ātrumu, lai veiktu ūdens apmaiņu ūdensvadā, kur ir nepietiekoša ūdens apmaiņa;

3.23. ūdensvada skalošana - profesionāla ūdensvadu attīrīšana no nogulsnēm, ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni;

3.24. ūdens patēriņa starpība – starpība, kas veidojas starp dzīvojamās mājas komercuzskaites mēraparāta rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar vai bez skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu;

3.25. ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši noteikumu 2. pielikumam.

4. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām pašvaldības administratīvajā teritorijā un Pakalpojumu sniedzēja pārstāvjiem, kuri atbildīgi par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ir atļauts veikt situācijas foto-/videofiksāciju ar atrašanās vietas atzīmi un laika zīmogu noteikumos noteikto pārbaužu un apsekošanas pilnvaru veikšanai, kā arī noformējot paredzētos aktus, pierādījumu nodrošināšanas nolūkā.
5. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas škirtsistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

6. Nekustamā īpašuma pieslēgšana Pakalpojumu sniedzēja centralizētās ūdensapgādes sistēmai un/vai centralizētās kanalizācijas sistēmai tiek veikta par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja finanšu līdzekļiem un ir obligāta norādītajos gadījumos:

6.1. izstrādājot detālplānojumu, ja nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kas pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteikta kā apbūves teritorija, kurā ir ierīkojama centralizētā ūdensapgādes sistēma un centralizētā kanalizācijas sistēma;

6.2. būvējot jaunbūves un pārbūvējot vai atjaunojot nekustamā īpašuma objektus, ja saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem ir paredzēta pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

6.3. esošiem nekustamā īpašuma objektiem, kuros ir ūdensapgādes sistēmas un kuru decentralizētā kanalizācijas sistēma neatbilst būves būtiskajām prasībām un rada kaitējumu apkārtējai videi, kas tiek konstatēts pašvaldības Būvvaldes būvinspektora atzinumā;

6.4. esošām ražošanas un sabiedriski nozīmīgām ēkām, ja pievienošanās vieta centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai ir līdz 3 km.

7. Pirms pievienošanās centralizētajai ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmai nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, vēršas pie Pakalpojumu sniedzēja un saņem tehniskos noteikumus pieslēguma veikšanai strukturētu datu veidā vai augšupielādētus būvniecības informācijas sistēmā.
8. Gadījumos, kad pie nekustamā īpašuma īpašnieka zemesgabala robežas ir nodrošināta pieslēguma vieta nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, iesniedzot Pakalpojumu sniedzējam aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu, papildus normatīvajos aktos noteiktajam pievieno:

8.1. norādi vai nekustamajā īpašumā ir vai nav meža zeme un vai plānotie darbi tiks veikti meža zemē;

8.2. rakstveida apliecinājumu, ka pirms rakšanas darbu uzsākšanas tiks saņemta visu nekustamā īpašuma kopīpašnieku piekrišana, kopīpašuma tiesību pastāvēšanas gadījumā vai rakšanas darbi tiks veikti saskaņā ar zemesgrāmatās reģistrētu nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līgumu;

8.3. rakstveida apliecinājumu, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs uzņemas visus riskus un materiālo zaudējumu segšanas pienākumu par nepatiesas informācijas sniegšanu un rakšanas darbu veikšanu bez rakšanas darbu atļaujas saņemšanas un ar to saistīto zaudējumu un kaitējuma nodarīšanu trešo personu likumiskajām interesēm un tiesībām;

8.4. rakstveida apliecinājumu, ka gadījumā, ja rakšanas darbi tiks paredzēti uz ielas vai Aizsargjoslu likumā noteiktajās objektu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās, pirms rakšanas darbu uzsākšanas tiks saņemta pašvaldības atļauja rakšanas darbu veikšanai;

8.5. citus dokumentus vai informāciju, kuru nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs uzskata par nepieciešamu tehnisko noteikumu sagatavošanai.

9. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem citā vai esošajā nekustamajā īpašumā pašvaldības administratīvajā teritorijā, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.
10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi.
11. Nekustamā īpašuma ūdensapgādes ievada un kanalizācijas izvada pievienošanās vietas centralizētajai sistēmai izbūvi veic Pakalpojumu lietotājs saskaņā ar Pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
12. Pirms rūpniecisko un publisko būvju (veikali, noliktavas, biroju telpas, auto mazgātuves u.c.) ūdens apgādes un/vai sadzīves kanalizācijas tīklu, ja to diametrs ir vienāds vai lielāks par 100 mm pievienošanai Pakalpojumu sniedzēja inženierkomunikācijām, nepieciešamo ūdensapgādes ievada un kanalizācijas izvada pieņemšana ekspluatācijā, ūdensvada tīklu hidraulisko pārbaudi, dezinfekciju, skalošanu, kanalizācijas cauruļvadu telemetrisko inspekciju (caurskati) veic Pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem atbilstoši būvnormatīvam, piedaloties Pakalpojumu sniedzēja pārstāvim.
13. Pēc nekustamā īpašuma ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

13.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu saskaņā ar pašvaldībā noteiktām tā noformēšanas prasībām;

13.2. kanalizācijas pašteces tīkliem TV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru dn≥200 mm;

13.3. rakstveida apliecinājumu, ka nekustamajā īpašumā vietējais ūdens ņemšanas avots (urbums vai spice) nav pieslēgts kopējai (centralizētajai) objekta ūdens ņemšanas sistēmai;

13.4. rakstveida apliecinājumu, ka nekustamajā īpašumā uzkrātie lietus notekūdeņi, sniega kušanas notekūdeņi un/vai zemesgabala drenāžas notekūdeņi netiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

13.5. aizpildītu iesniegumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma lietošanas līguma noslēgšanu.

14. Pēc ūdensvada un kanalizācijas būvniecības darbu pabeigšanas, un noteikumu 13. punktā norādītās dokumentācijas iesniegšanas, piedaloties Pakalpojumu sniedzēja pārstāvim, tiek sastādīts akts par objekta gatavību pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai un objekts tiek pievienots centralizētajai sistēmai.
15. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās decentralizētās kanalizācijas būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.
16. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs ir izpildījis noteikumu prasības un izbūve ir veikta atbilstoši Pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, apstiprinātajam būvprojektam un nav pieļautas nesaskaņotas atkāpes, Pakalpojumu sniedzējs:

16.1. uzliek verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums, ar nepieciešamo aprīkojumu nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja izbūvētajā komercuzskaites mēraparāta mezglā, sastādot aktu par mēriekārtas un komercuzskaites mezgla uzstādīšanu, noplombēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā;

16.2. sniedz atzinumu par būves atbilstību tehniskajiem noteikumiem, kura oriģināleksemplāru izsniedz Pakalpojumu lietotājam pēc sabiedrisko pakalpojumu piegādes līguma noslēgšanas.

17. Gadījumā, ja starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojumu lietotāju ir noslēgta rakstveida vienošanās par ūdenssaimniecības tīklu bezatlīdzības nodošanu vai pieņemšanu, noformē nodošanas – pieņemšanas aktu (katrai komunikācijai savs akts trijos eksemplāros), kam pievienojami zemāk norādītie dokumenti un informācija:

17.1. Jūrmalas Būvvaldē akceptēts būvprojekts un akts par būvju pieņemšanu ekspluatācijā vai norāde uz informācijas pieejamību Būvniecības informācijas sistēmā;

17.2. būvnieka sagatavots izpilduzmērījums – izbūvētā ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkla inženiertopogrāfiskais uzmērījums, saskaņā ar pašvaldībā noteiktām noformēšanas prasībām;

17.3. segto darbu pieņemšanas akts/akti par būvdarbiem, kuru apjoma un kvalitātes kontroli nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas (akti jāiesniedz par ūdensvada tīkliem, sadzīves kanalizācijas pašteces cauruļvadiem, sadzīves kanalizācijas spiedvadiem un kanalizācijas sūkņu stacijām tai skaitā arī ūdensvada un/vai sadzīves kanalizācijas spiedvada hidrauliskās pārbaudes akti);

17.4. aktu par ūdensvada tīklu skalošanu un dezinfekciju;

17.5. kreditētas laboratorijas izsniegtu testēšanas pārskatu par dzeramā ūdens kvalitāti (tikai ielas ūdens tīklam) un grunts sablīvēšanas testēšanas pārskatu;

17.6. veiktās kanalizācijas cauruļvadu TV inspekcijas digitālo materiālu un aktu;

17.7. grāmatvedības izziņu par ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu, kurus paredzēts nodot Pakalpojumu sniedzēja īpašumā, izmaksām un tehniskajiem rādītājiem (izbūves gads, garums, diametrs, materiāls);

17.8. dokumentus, kas apliecina apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, ja ūdensvada un /vai kanalizācijas tīkli un būves apgrūtina kādu nekustamo īpašumu;

17.9. aizpildītu iesniegumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu.

18. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izlemt, vai pieņemt valdījumā, īpašumā vai lietošanā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklus, attīrīšanas ietaises, sūkņu stacijas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas, kas iepriekš nav bijušas Pakalpojumu sniedzēja bilancē.
19. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā netiek pārņemti:

19.1. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli;

19.2. dzīvojamās mājās iebūvētās ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas;

19.3. ražotņu kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, attīrīšanas ietaises, ūdens sūkņu stacijas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas;

19.4. dzīvojamo māju, jaunceltņu, jaunbūvētu māju, ciematu, rindu māju, kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, attīrīšanas ietaises, ūdens sūkņu stacijas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas;

19.5. pagaidu centralizētie ūdensvada tīkli;

19.6. lietus ūdens novadīšanas sistēmas.

20. Nekustamā īpašumā izbūvētā ūdensvada izmantošana pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā iespējama tikai saskaņā ar Pakalpojumu sniedzēja rakstveida piekrišanu, Pakalpojumu lietotājam ierīkojot komercuzskaites mēraparātu, saskaņā ar Pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.
21. Ja nepieciešams augstāks ūdens spiediens par normatīvos paredzēto, Pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, saskaņojot rakstveidā to ar Pakalpojumu sniedzēju.
22. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai speciālam pretvārstam, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.
23. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā blakus lietotāja pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakus lietotāju un Pakalpojumu lietotāju.
24. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut Pakalpojumu lietotājam to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā:

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.