Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības

Ministru kabineta noteikumi Nr. 615 Rīgā 2024. gada 24. septembrī (prot. Nr. 39 7. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 9. panta ceturtās daļas 1. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības.

2. Noteikumi attiecas uz radioaktīvo vielu saturošajiem jonizējošā starojuma avotiem, kuriem nepieciešama licence vai reģistrācijas apliecība darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

3. Operators, kura kontrolētajā zonā atrodas jonizējošā starojuma avots, nodrošina minētā avota fiziskās aizsardzības prasību izpildi, lai novērstu neatļautas darbības, kas var izraisīt negatīvu seku iestāšanos.

4. Iespējamos neatļauto darbību veicējus (uzbrucējus) iedala divās grupās:

4.1. iebrucējs – uzbrucējs no ārpuses, kurš mēģina iekļūt vai ir neatļauti iekļuvis apsargājamā objektā, lai veiktu neatļautas darbības ar mērķi izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

4.2. iekšējais uzbrucējs – jebkurš darbinieks (ieskaitot iekšējās drošības dienesta vai apsardzes komersanta, kas nodrošina apsargājamā objekta fizisko drošību (turpmāk – apsardzes dienests), darbiniekus), kurš operatora kontrolētajā zonā, kurā atrodas jonizējošā starojuma avots (turpmāk – apsargājamais objekts), mēģina veikt vai veic neatļautas darbības ar mērķi izdarīt noziedzīgu nodarījumu, tai skaitā pasīvi vai aktīvi atbalstīt iebrucēju;

5. Fiziskās aizsardzības sistēma sastāv no šādiem elementiem:

5.1. atturēšanas sistēma – vizuāli identificējama informācija par aizsardzības pasākumu esību;

5.2. detektēšanas sistēma – neatļauto darbību atklāšana un atpazīšana;

5.3. novērtēšanas sistēma – iekšējā uzbrucēja un iebrucēja atpazīšana;

5.4. aizkavēšanas sistēma – neatļautu darbību aizkavēšana un iekšējā uzbrucēja vai iebrucēja kustības palēnināšana;

5.5. reaģēšanas sistēma – iekšējā uzbrucēja un iebrucēja aizturēšana vai neitralizācija.

6. Fiziskās aizsardzības prasību izpildi kontrolē Valsts drošības dienests un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (turpmāk – centrs). Centrs konsultē Valsts drošības dienestu par iespējamo radioaktīvo piesārņojumu un apstarošanu apsargājamos objektos neatļauto darbību dēļ.

7. Apsargājamos objektos ir aizliegts filmēt vai fotografēt fiziskās aizsardzības sistēmu iekārtas un to darbību, izņemot speciālistiem paredzēto mācību materiālu par jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību, ja tas ir saskaņots ar operatoru.

8. Apstrādājot vai montējot mācību materiālu par jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību, pēc iespējas likvidē norādes par konkrēto apsargājamo objektu un atdala tos fotouzņēmumus vai filmas daļas, kurās parādīti visi viena objekta elementi kopumā vai jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības sistēmas detalizētas shēmas. Mācību materiālu par jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību nedrīkst pavairot bez operatora atļaujas.

9. Lai īstenotu fiziskās aizsardzības prasības, radioaktīvo vielu saturošos jonizējošā starojuma avotus iedala piecās kategorijās (izņemot radioaktīvo materiālu transportēšanu – tai drošības līmeņus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 7. nodaļu). Kategoriju jonizējošā starojuma avotam un objektam, kurā atrodas jonizējošā starojuma avots, operators nosaka, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā minētos nosacījumus.

10. Darbu vadītājs nekavējoties informē centru un Valsts drošības dienestu, ja konstatē, ka ar jonizējošā starojuma avotu veiktas šo noteikumu 3. punktā minētās neatļautās darbības.

2. Fiziskās aizsardzības sistēmas plānošana

2.1. Vispārīgās prasības

11. Plānojot jebkuru darbību apsargājamā objektā, operators nodrošina efektīvu fiziskās aizsardzības sistēmu, kura:

11.1. neapgrūtina radiācijas drošības, kodoldrošības, ugunsdrošības un veselības aizsardzības prasību izpildi;

11.2. netraucē radiācijas avārijas seku likvidēšanu;

11.3. neapgrūtina jonizējošā starojuma avotu uzskaiti, kontroli un atļautās darbības apsargājamā objektā;

11.4. nodrošina, lai visi fiziskās aizsardzības sistēmas elementi darbojas vienlaikus, viens otru papildinot.

12. Operators izvēlas piemērotus fiziskās aizsardzības sistēmas tehniskos elementus un administratīvos līdzekļus, tai skaitā iekšējās instrukcijas attiecībā uz darbinieku un apmeklētāju iekļūšanas un izkļūšanas kontroli apsargājamā objektā un iekļūšanas un izkļūšanas reģistrēšanu. Ja nepieciešamo drošības pakāpi var sasniegt ar administratīvajiem līdzekļiem, fiziskās aizsardzības sistēmu tehniskos elementus nelieto.

13. Fiziskās aizsardzības sistēmā izmanto vienu vai vairākas iekārtas, lai ieslēgtu vai izslēgtu bloķēšanas sistēmu, signalizācijas sistēmu vai citu fiziskās aizsardzības iekārtu, kuru var darbināt ar šim nolūkam speciāli konstruētu un izveidotu atslēgu (turpmāk – kontroles iekārta).

14. Plānojot fiziskās aizsardzības sistēmu, paredz nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi visiem fiziskās aizsardzības sistēmas elementiem avārijas gadījumā un elektrotīklu remonta laikā. Ja nepieciešams, ierīko autonomus rezerves barošanas avotus vai rezerves barošanu no elektroenerģijas piegādātāju elektrotīkla.

15. Objektā, kurā atradīsies 1. un 2. kategorijas jonizējošā starojuma avots, projektējot un izveidojot iekšējos elektrotīklus:

15.1. paredz nodrošinājumu nepārtrauktai elektroenerģijas piegādei visiem fiziskās aizsardzības sistēmas elementiem, ugunsdzēšanas ierīcēm, radiācijas drošības un kodoldrošības vadības un kontroles iekārtām un instrumentiem normālas ekspluatācijas apstākļos, kā arī avārijas gadījumā vai remonta laikā izslēdzoties kādam no elektroenerģijas ievadiem;

15.2. paredz šādu tehnisko nodrošinājumu:

15.2.1. pārslēgšanās uz avārijas režīma elektroenerģijas piegādi notiek automātiski, un tas neizraisa apsardzes iekārtu darbības traucējumus;

15.2.2. apsardzes stacijās automātiski ieslēdzas signalizācija, ja notikusi pārslēgšanās uz avārijas režīma elektroenerģijas piegādi;

15.2.3. avārijas režīmā visas iekārtas var darboties tik ilgi, cik nepieciešams, lai atjaunotu normālu elektroenerģijas piegādi;

15.2.4. elektroenerģijas nodrošinājuma iekārtas avārijas režīmā ir aizsargātas pret ārējās vides faktoriem.

16. Objektā, kurā atrodas 1. un 2. kategorijas jonizējošā starojuma avots, operators vismaz reizi nedēļā pārbauda avārijas režīma elektroenerģijas piegādes iekārtu stāvokli, tai skaitā degvielas daudzumu dīzeļģeneratoriem un uzlādējuma pakāpi akumulatoru baterijām. Pārbaudes datus reģistrē uzskaites žurnālā.

17. Operators 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotam izstrādā fiziskās aizsardzības plānu un pirms licences darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem saņemšanas no centra saskaņo šo plānu ar Valsts drošības dienestu.

18. Fiziskās aizsardzības plāna saturs norādīts šo noteikumu 2. pielikumā.

19. Operators 4. un 5. kategorijas jonizējošā starojuma avotam un vaļējiem starojuma avotiem izstrādā aprakstu par fiziskās aizsardzības nodrošinājumu, ievērojot šo noteikumu 20. punktā un 7. nodaļā minētās prasības, un iesniedz to centram kopā ar citiem dokumentiem licences vai reģistrācijas apliecības darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem saņemšanai.

20. Operators nodrošina, ka tiek ievērotas fiziskās aizsardzības prasības attiecībā uz jonizējošā starojuma avotu kontroli un aizsardzības pasākumiem 4. un 5. kategorijas jonizējošā starojuma avotam, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu jonizējošā starojuma avotiem, to pārvietošanu vai pazaudēšanu:

20.1. jonizējošā starojuma avotu uzglabā darba telpā vai īpaši noteiktā glabātavā, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu konteinera uzglabāšanas vietai un jonizējošā starojuma avotam;

20.2. vieta kontroles zonā, kur lieto vai uzglabā jonizējošā starojuma avotu, ir marķēta ar radiācijas brīdinājuma zīmi (radiācijas simbols un vārdi "RADIOAKTĪVIE MATERIĀLI");

20.3. kontroles zona ir norobežota, iekļūšana zonās un apakšzonās (ja nepieciešams) un izkļūšana no tām notiek kontrolēti, kā arī ir nodrošināti tādi apstākļi, kas nepieļauj nepiederošu personu iekļūšanu zonās un apakšzonās;

20.4. ir izstrādāta kārtība, kādā notiek iekļūšana kontroles zonā un izkļūšana no tās.

2.2. Apdraudējuma novērtēšana

21. Plānojot fiziskās aizsardzības sistēmu 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotam, tai skaitā aizsardzībai transportēšanas laikā, operators nodrošina apdraudējuma analīzi, novērtējot:

21.1. varbūtību uzbrukumam no ārpuses, uzbrukumam no slēpņa vai darbībām, ko veic labi apmācīta, ekipēta un bruņota persona vai personu grupa;

21.2. iespēju, ka neatļautās darbības veic persona, kas strādā apsargājamā objektā, vai minētā persona, sadarbojoties ar iebrucēju;

21.3. ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņas iespēju starp iebrucēju un apsargājamā objekta personālu.

22. Šo noteikumu 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotam operators norīko par drošību atbildīgo personu un nosaka tās uzdevumus.

23. Pirms darbiniekam (ieskaitot apsardzes dienesta darbiniekus) atļauj strādāt objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, darbinieks ar parakstu apliecina šādu apņemšanos:

23.1. nekādos apstākļos neveikt neatļautas darbības ar jonizējošā starojuma avotu;

23.2. ar savu darbību vai bezdarbību neveicināt neatļautas darbības ar jonizējošā starojuma avotu;

23.3. nesniegt ar fiziskās aizsardzības sistēmu saistītu informāciju personām, kurām nav tiesību šo informāciju saņemt;

23.4. nekavējoties informēt operatoru, ja darbinieka rīcībā nonākusi informācija par iespējamiem apdraudējumiem jonizējošā starojuma avotam.

2.3. Daudzu barjeru sistēma

24. Daudzu barjeru sistēmu veido, ievērojot principu, ka efektīvu fiziskās aizsardzības sistēmu var izveidot tad, ja ap iespējamā uzbrukuma mērķi ir izveidotas vairākas apsardzes zonas un katrā nākamajā zonā, kas ir tuvāk jonizējošā starojuma avotam vai jonizējošā starojuma avotu vadības sistēmām, tiek izveidots stingrāks aizsardzības režīms.

25. Apsargājamā objektā izveido šādas apsardzes zonas:

25.1. apsargājamā zona – teritorija, kas ietver visu apsargājamo objektu vai daļu no tā;

25.2. pastiprinātas apsardzes zona – teritorija apsargājamā objekta kontroles zonā;

25.3. iekšējā zona – teritorija ap jonizējošā starojuma avotu operatora kontroles zonā.

26. Apsardzes zonas norobežo ar aizsardzības barjerām, kuras ietver detektēšanas un aizkavēšanas sistēmas un kuras uzbrucējiem jāpārvar vienu pēc otras, lai nonāktu pie uzbrukuma mērķa.

27. Lai daudzu barjeru sistēma darbotos efektīvi, izveido rezerves sistēmu, kura var nekavējoties aizstāt galveno fiziskās aizsardzības sistēmu, ja tā tiek sabojāta vai notiek tehniska kļūda tās darbībā. Rezerves sistēmā ieteicams izmantot tādas iekārtas un tehnoloģijas, kuras atšķiras no pamatsistēmas, lai apgrūtinātu uzbrucējiem iespēju sabojāt abas sistēmas vienlaikus vai ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem.

2.4. Atturēšanas sistēma

28. Atturēšanas sistēmu veido tā, lai uzbrucējs, kas ir motivēts veikt neatļautas darbības ar mērķi izdarīt noziedzīgu nodarījumu, tiktu atturēts no šā nodoma īstenošanas ar pasākumiem, kas ļauj tam saprast, ka neatļautu darbību vai uzbrukuma gadījumā šā uzbrukuma veiksmīgas īstenošanas iespēja ir pārāk maza vai pat neiespējama vai ka iespējamās negatīvās sekas ir pārāk lielas.

29. Atturēšanas sistēmu izvieto apsargājamā zonā, kā arī operatora kontrolētajā teritorijā, kas robežojas ar publisko zonu. Atturēšanas sistēma var ietvert uzbrucēja informēšanu par drošības pasākumu esību:

29.1. konstatējama apsardzes klātbūtne publiskajā zonā vai informatīvas norādes par apsardzes esību;

29.2. informatīvas norādes par videonovērošanas veikšanu, kā arī konstatējama videonovērošanas kameru esība;

29.3. informatīvas norādes par nepiederošu personu klātbūtnes liegumu operatora apsargājamā zonā;

29.4. visu apmeklētāju identitātes fiksēšanas kārtība, pirms tie iekļūst apsargājamās zonas publiskajā daļā.

3. Detektēšanas sistēma un novērtēšanas sistēma

30. Detektēšanas sistēmu, kura sastāv no ierīcēm, kas reģistrē personu radītās izmaiņas (turpmāk – sensors), apvieno ar trauksmes novērtēšanas sistēmām, uzbrucēja atpazīšanas sistēmām un trauksmes paziņošanas sistēmām, ietverot tajās arī visas ar šīm sistēmām saistītās komunikācijas un displeja iekārtas. Šādu detektēšanas sistēmas un novērtēšanas sistēmas kompleksu veido, lai:

30.1. nekavējoties konstatētu iebrucēja mēģinājumu iekļūt apsargājamā objektā;

30.2. varētu atšķirt uzbrukumu no viltus trauksmes signāliem;

30.3. varētu atpazīt iebrucēju;

30.4. atšķirtu atļautās darbības no neatļautām darbībām, ko veic darbinieks;

30.5. varētu laikus izziņot trauksmi un reaģēšanas spēki varētu apturēt uzbrucēju pirms neatļautās darbības izdarīšanas, tai skaitā nolaupīšanas gadījumā apturēt uzbrucēju pirms apsargājamā objekta atstāšanas, bet diversijas gadījumā – pirms uzbrucējs ir nokļuvis līdz iekšējai zonai un veicis diversijas aktu.

31. Objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, detektēšanas sistēmas izvieto:

31.1. ap apsargājamo objektu;

31.2. tiešā atsevišķu jonizējošā starojuma avotu tuvumā;

31.3. pie apsargājamā objekta ieejas un izejas.

32. Objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, papildu detektēšanas sistēmas uzstāda tajās apsargājamā objekta vietās, kurās:

32.1. veicot uzbrukumu, var tikt radīti būtiski kaitējumi jonizējošā starojuma avotam;

32.2. ilgu laiku regulāri var pazaudēt jonizējošā starojuma avotu tik mazos daudzumos, ka to pazušanu var konstatēt tikai pēc fiziskas inventarizācijas.

33. Pastiprinātas apsardzes zonu barjeras nodrošina vismaz ar divām savstarpēji neatkarīgām uzbrukuma detektēšanas sistēmām, kā arī izveido trauksmes analīzes un novērtēšanas sistēmas.

34. Izvēloties sensorus detektēšanas sistēmai, ņem vērā:

34.1. apsargājamā objekta specifiku;

34.2. sensoru detektēšanas varbūtību;

34.3. varbūtību, ka sensorus var sabojāt vai traucēt to normālu darbību, tāpēc priekšroku dod tādiem elementiem, ko ir grūti sabojāt vai kuru darbību ir grūti traucēt.

35. Sensorus novieto vietās, kurās ir vismazākie ārējie traucējumi, kas var radīt kļūdas sensoru darbā, un ir iespējams noregulēt tos uz maksimālo jutību. Uzstādot sensorus, ņem vērā divas galvenās sensoru darbības traucēšanas metodes, ko var izmantot uzbrucējs:

35.1. bloķēšana – palīgierīču izmantošana un pasākumu veikšana, lai nepieļautu uzbrucēja radītā trauksmes signāla atskanēšanu vai kavētu trauksmes signāla noraidīšanu apsardzes dienestam;

35.2. apiešana – uzbrucēja pārvietošanās pa sensora nekontrolētām zonām.

36. Lai aizsargātu sensorus pret bloķēšanu, operators izvēlas kādu no šādām iespējām:

36.1. ierīces, kas rada trauksmi, ja mēģina sabojāt sensoru;

36.2. mehāniski izveidota zona, kura traucē piekļūt sensoram;

36.3. signalizācijas līniju uzraudzība visvairāk apdraudētajos punktos, ko veic apsardzes dienests;

36.4. signalizācijas līniju pašpārbaude visā to garumā, izmantojot elektroniskās metodes;

36.5. zonas, kuras vienlaikus kontrolē divi savstarpēji neatkarīgi sensori.

37. Lai nodrošinātu uzbrucēja atpazīšanu vai uzbrukuma savlaicīgu pamanīšanu objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, objektā, ap objektu un jonizējošā starojuma avota tiešā tuvumā uzstāda detektēšanas sistēmu sensorus kopā ar optiskajām ierīcēm, kas ļauj apzināt uzbrukumu, ļauj atpazīt uzbrucējus vai ļauj apsardzes dienesta darbiniekiem nepārtraukti vizuāli kontrolēt apsargājamo objektu un jonizējošā starojuma avotu.

38. Lai kontrolētu uzbrucēja pārvietošanos caur barjerām, uz sienām, durvīm, jumta un ventilācijas caurulēm novieto sensorus, tai skaitā:

38.1. magnētiskā līdzsvara slēdžus;

38.2. stiklu sasišanas sensorus;

38.3. gaismas stara sensorus.

39. Lai kontrolētu uzbrucēja pārvietošanos apsargājamā zonā, izmanto detektēšanu tilpumā, tai skaitā:

39.1. ultraskaņas sensorus;

39.2. mikroviļņu sensorus;

39.3. pasīvos infrasarkano staru sensorus.

40. Lai kontrolētu darbības tiešā jonizējošā starojuma avota tuvumā, izmanto punktveida sensorus, tai skaitā:

40.1. kapacitātes blīvuma sensorus vai citus pietuvošanās sensorus;

40.2. spiediena vai pieskaršanās sensorus.

41. Izveidojot detektēšanas sistēmu pastiprinātas apsardzes un iekšējā zonā, operators nodrošina, lai:

41.1. uz apsardzes pults parādās indikācija un ieslēdzas trauksmes signalizācija, ja kāds detektors dod trauksmes signālu, kā arī lai var konstatēt, kurš detektors kurā apsargājamās zonas vietā ir šo trauksmes signālu radījis;

41.2. ir indikācija, ja kāds no signalizācijas kabeļiem tiek pārrauts;

41.3. uz apsardzes pults ir indikācija, ja kāds detektors ir izslēgts, lai veiktu atļautas darbības apsargājamā objektā;

41.4. visi signalizācijas kabeļi un to savienojumi ir droši un pasargāti no iespējamām diversijām.

42. Izveidojot detektēšanas sistēmu ap apsargājamo zonu objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots, operators papildus šo noteikumu 41. punktā minētajām prasībām nodrošina, lai:

42.1. uz apsardzes pults ir indikācija, ja notiek signalizācijas līnijas pārbaude, pieslēdzot tai mēriekārtas;

42.2. ieslēdzas trauksmes signāls, ja apsardzes režīmā tiek šķērsots apsargājamās zonas perimetrs.

43. Jebkuram akustiskajam fiziskās aizsardzības trauksmes signālam jābūt skaidri sadzirdamam un pazīstamam. Tas nedrīkst būt līdzīgs automašīnu radītajiem skaņas signāliem, kā arī citiem skaņas signāliem apsargājamā objektā.

44. Akustiskās trauksmes signalizācijas ierīces izveido tā, lai laikā starp signāliem to svārstību frekvence nepārsniedz 2 Hz ± 1 Hz un klusuma periods starp signāliem ir vienāds ar skaņas signāla laiku (10 % kļūdas robežās). Akustiskajam trauksmes signālam:

44.1. minimālais skaļums ir vismaz 100 dB;

44.2. skaņas impulsu garums ir 25–30 sekundes.

45. Ja akustisko trauksmes signālu var modulēt pēc frekvences, ierīci izveido tā, lai skaņas impulsu laikā frekvence mainās no 1800 Hz līdz 3550 Hz un atpakaļ līdz 1800 Hz.

46. Ja par trauksmes signālu izmanto gaismu, optiskās trauksmes ierīces izveido tā, lai tās dotu 25 sekundes garus gaismas impulsus un to darbība būtu vismaz 5 minūtes, ja trauksmes signālu rada automātiski, ieslēdzot un izslēdzot parastās apgaismošanas ierīces.

47. Ja par trauksmes signālu izmanto gaismas impulsus, signalizācijas frekvence ir 2 Hz ± 1 Hz, gaismas un tumsas brīži ir vienāda garuma (10 % kļūdas robežās).

48. Objektā, kurā atrodas 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avots:

48.1. operators nodrošina novērošanu un uzbrucēja atpazīšanu, apsardzes perimetra pārredzamību, novērošanu pastiprinātās apsardzes zonā un iekšējā zonā, izmantojot tuvās novērošanas televīzijas kameras vai citus piemērotus līdzekļus;

48.2. operators nodrošina, lai ar novērošanas kamerām visu diennakti varētu labi pārredzēt visas apsardzei nozīmīgās vietas pastiprinātas apsardzes zonā un iekšējā zonā, kā arī lai novērošanas sistēmas monitoros nav traucējumu un attēls ir skaidrs;

48.3. pastiprinātas apsardzes zonā nedrīkst būt nepārredzamu apgabalu, kurus varētu izmantot uzbrucēji, lai nepamanīti piekļūtu apsargājamam objektam. Operators nodrošina, lai apsardzes dienesta darbinieki spēj kontrolēt, kas notiek jebkurā tālākajā apsardzes zonas vietā, arī sliktas redzamības apstākļos.