Noteikumi par kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 322Rīgā 2024. gada 14. oktobrī

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma34.3 panta septīto daļu un 105.1 pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestāde (turpmāk – kredītiestāde) atalgojuma politikai un praksei, tai skaitā attiecībā uz kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu;

1.2. kredītiestādes pārskatu par atalgojumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

2. Par kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu (turpmāk – kredītiestādes riska profilu ietekmējošie amati), kredītiestāde uzskata vismaz:

2.1. padomes un valdes locekļus, kā arī augstāko vadību Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 65. punkta izpratnē;

2.2. amatpersonas vai darbiniekus ar vadītāja atbildību par kādu no kontroles funkcijām vai būtisku kredītiestādes struktūrvienību;

2.3. amatpersonas vai darbiniekus, kuriem ir tiesības uz būtisku atalgojumu iepriekšējā pārskata gadā, ja ir spēkā abi turpmāk minētie noteikumi:

2.3.1. amatpersonas vai darbinieka atalgojums ir vienāds ar 500 000 euro vai lielāks par šo summu un vienāds ar kredītiestādes padomes un valdes locekļiem un augstākajai vadībai piešķirtā vidējā atalgojuma līmeni vai lielāks par to;

2.3.2. amatpersona vai darbinieks ir nodarbināts kredītiestādei būtiskā struktūrvienībā un tā profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz attiecīgās struktūrvienības riska profilu;

2.4. amatpersonas vai darbiniekus, kuru profesionālajai darbībai ir salīdzinoši tikpat būtiska ietekme uz kredītiestādes riska profilu kā šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētajām amatpersonu vai darbinieku kategorijām atbilstoši Komisijas 2021. gada 25. marta deleģētās regulas (ES) 2021/923, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros noteikti kritēriji, pēc kuriem definē vadītāja atbildību, kontroles funkcijas, būtiskas sabiedrības struktūrvienības un būtisku ietekmi uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu, un noteikti kritēriji to darba ņēmēju vai darba ņēmēju kategoriju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir tāda ietekme uz iestādes riska profilu, kas ir salīdzinoši tikpat būtiska kā iepriekš minētās direktīvas 92. panta 3. punktā minētajiem darba ņēmējiem vai darba ņēmēju kategorijām (turpmāk – Regula Nr. 2021/923) 4. pantam.

3. Kredītiestāde nosaka kredītiestādes riska profilu ietekmējošos amatus, ievērojot Regulā Nr. 2021/923 noteiktās prasības.

4. Kredītiestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli, prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) izpratnē.

5. Kredītiestāde, kura ir nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 67. punkta izpratnē un kurai ir saistošas Eiropas Centrālās bankas noteiktās prasības atalgojuma jomā, piemēro šos noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas noteiktajām prasībām attiecībā uz atalgojuma regulējumu.

6. Kredītiestāde nodrošina, ka:

6.1. amatpersonas un darbinieki, uzsākot darba tiesiskās attiecības ar kredītiestādi, rakstveidā apliecina, ka apņemas neizmantot personiskās riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma un atbildības apdrošināšanu, kas mazinātu atalgojuma politikā noteiktās riska korekcijas ietekmi;

6.2. izmaksājot atalgojuma mainīgo daļu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas veicina izvairīšanos no tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos, Kredītiestāžu likumā vai šajos noteikumos atalgojuma politikai un praksei noteikto prasību ievērošanas;

6.3. atalgojuma politikas izstrādē un praksē tā ņem vērā Eiropas Banku iestādes 2021. gada 2. jūlija pamatnostādnes Nr. EBA/GL/2021/04 "Pamatnostādnes par pareizu atalgojuma politiku saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES".

II. Atalgojuma politika un tās pamatprincipi

7. Kredītiestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidu, sarežģītību, specifiku un organizatorisko struktūru, nodrošina tādas atalgojuma politikas, tai skaitā pensiju politikas, izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas:

7.1. atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet ierobežo risku uzņemšanos virs kredītiestādes noteiktā risku uzņemšanās līmeņa;

7.2. neierobežo kredītiestādes likviditāti un spēju stiprināt tās pašu kapitālu īsā laika periodā un ilgtermiņā;

7.3. atbilst kredītiestādes vērtībām, tostarp korporatīvajām vērtībām un augstas profesionālās rīcības un ētikas standartiem, kredītiestādes ilgtermiņa interesēm un attīstības stratēģijā noteiktajiem darbības mērķiem, kā arī nodrošina interešu konfliktu efektīvu novēršanu, tai skaitā attiecībās ar klientiem, ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2023. gada 3. aprīļa pamatnostādnes Nr. ESMA35-43-3565 "Pamatnostādnes par noteiktiem FITD II atalgojuma prasību aspektiem";

7.4. ir balstīta uz vienādu darba samaksu kredītiestādes amatpersonām un darbiniekiem par vienādu darbu vai vienādi vērtīgu darbu, nodrošinot dzimumneitrālu atalgojuma politiku un tās piemērošanu praksē;

7.5. nav pretrunā ar klientu vai noguldītāju interešu aizsardzības principiem un citu ieinteresēto pušu interesēm;

7.6. neparedz garantētas atalgojuma mainīgās daļas apmēra noteikšanu, kā arī neiekļauj to nākotnes atalgojuma plānos. Garantētu atalgojuma mainīgo daļu drīkst noteikt tikai izņēmuma kārtā, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā, ne vairāk kā vienu reizi un ne ilgāk par pirmo darba gadu, tostarp konsolidācijas grupas ietvaros, vienlaikus nodrošinot, ka tas netraucē kredītiestādei uzturēt stipru un stabilu kapitāla bāzi;

7.7. ir dokumentēta un pieejama visām kredītiestādes amatpersonām un darbiniekiem, ievērojot iekšējos normatīvos aktus konfidencialitātes jomā;

7.8. paredz, ka kontroles funkciju veicēji ir pilnvaroti veikt nepieciešamās pārbaudes, tie ir funkcionāli neatkarīgi no kredītiestādes struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, un to atalgojumu nosaka saskaņā ar kontroles funkciju veicējiem noteikto mērķu sasniegšanu neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem to kontrolētajās darbības jomās.

8. Kredītiestāde nodrošina, ka vismaz reizi gadā tiek veikts neatkarīgs tās īstenotās atalgojuma politikas un tās pamatprincipu atbilstības novērtējums, ja nepieciešams, arī konsolidācijas grupas līmenī, kā arī tiek izvērtēta atalgojuma politikas un tās pamatprincipu piemērotība kredītiestādes darbības specifikai, ņemot vērā ietekmi uz kredītiestādes risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti un pārmaiņas ārējos faktoros, tai skaitā ārējos normatīvajos aktos.

9. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu, tai skaitā kredītiestādes riska profilu ietekmējošo amatu izvērtēšanas procedūras, izstrādē, īstenošanā, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas procesā iesaista amatpersonas vai darbiniekus, kas kredītiestādē veic kontroles un personāla vadības funkcijas.

10. Kredītiestāde nodrošina, ka šo noteikumu 9. punktā minētajām iesaistītajām personām ir:

10.1. atbilstoša kompetence atalgojuma vai risku pārvaldības jomā un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze tām uzticēto pienākumu veikšanai;

10.2. funkcionāla neatkarība no to kontrolei pakļautajām darbības jomām (struktūrvienībām);

10.3. nepieciešamās pilnvaras to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai, tai skaitā neierobežota piekļuve visai informācijai un datiem, kas saistīti ar atalgojuma politikas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

10.4. iespēja sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās piemērošanu praksē, kā arī piemērotību kredītiestādes darbībai, tai skaitā par tās ietekmi uz kredītiestādes riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

11. Kredītiestāde, kas ir prudenciālās konsolidācijas grupas mātes sabiedrība, nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu ar meitas sabiedrībām par atalgojuma politiku un ar to saistītajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un lēmumiem, lai kredītiestāde, nodrošinot arī kontroles funkcijas, varētu izvērtēt atalgojuma politikas un prakses atbilstību grupas līmenī noteiktajām prasībām.

12. Atalgojuma politikas pamatprincipi nosaka:

12.1. atalgojuma politikas mērķus (piemēram, attiecīgas kvalifikācijas amatpersonu vai darbinieku piesaistīšana un motivēšana kredītiestādes noteikto darbības mērķu sasniegšanai);

12.2. atalgojuma nemainīgās daļas elementus. Atalgojuma nemainīgajā daļā kredītiestāde ieskaita to darba samaksas daļu, kura nav atkarīga no darbības rezultātiem vai snieguma (parasti – darba alga) un kura ietver Darba likumā noteiktos obligātos maksājumus, kā arī tādas iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos vai citus maksājumus, kas noteikti kredītiestādes pensiju politikā vai paredzēti darba koplīgumā kredītiestādes organizācijas līmenī;

12.3. atalgojuma mainīgās daļas elementus. Atalgojuma mainīgajā daļā kredītiestāde ieskaita no darbības rezultātiem atkarīgu darba samaksas daļu, kuru var veidot:

12.3.1. izmaksas monetārā formā (piemēram, prēmijas);

12.3.2. izmaksas nemonetārā formā (piemēram, akciju vai ar akcijām saistītu instrumentu formā);

12.3.3. pēc kredītiestādes iniciatīvas noteiktie diskrecionārie pensiju pabalsti Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 73. apakšpunkta izpratnē;

12.3.4. atalgojuma elementi, kuri nav skaidri klasificējami kā atalgojuma nemainīgā daļa (piemēram, noturēšanas piemaksas, atlīdzība, kas pārsniedz Darba likumā noteiktās piemaksas vai atlaišanas pabalsta apmēru darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, kompensācija, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā līgumisko attiecību izbeigšanai ar iepriekšējo darba devēju);

12.4. nemonetāro instrumentu turēšanas politiku, atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību un atalgojuma mainīgās daļas koriģēšanas mehānismus, ņemot vērā šo noteikumu 28.6.3. apakšpunktā noteiktās prasības;

12.5. finanšu un nefinanšu rādītājus un metodes amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai, kā arī atalgojuma mainīgās daļas un atalgojuma nemainīgās daļas noteikšanai. Kredītiestāde skaidri nošķir kritērijus, kurus izmanto, lai noteiktu:

12.5.1. atalgojuma nemainīgo daļu, kas galvenokārt atspoguļo amatpersonas vai darbinieka profesionālo pieredzi un atbildības līmeni, kurš noteikts attiecīgās amatpersonas vai darbinieka amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa;

12.5.2. atalgojuma mainīgo daļu, kas atspoguļo amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātus, kuri pārsniedz tā amata aprakstā noteiktās prasības, to noturīgumu un korekciju, ņemot vērā ar tiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

12.6. pasākumus interešu konflikta novēršanai (piemēram, izslēdzot iespēju kredītiestādes valdes un padomes locekļiem noteikt savu atalgojumu vai piedalīties tā noteikšanā vai tieši nepiesaistot atalgojumu specifisku finanšu instrumentu, finanšu instrumentu kategoriju vai noteiktu apjomu pārdošanai);

12.7. katrai amata kategorijai samērīgu un pamatotu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, tai skaitā atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu procentos no nemainīgās daļas, kas pamatojama ar attiecīgajam amatam noteikto darbības jomu, nosacījumiem un specifiku, kā arī kredītiestādes riska profilu ietekmējošiem amatiem Kredītiestāžu likumā noteiktos ierobežojumus atalgojuma mainīgās daļas apmēram. Kredītiestāde nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa ir pietiekami liela, lai kredītiestāde varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu (piemēram, kredītiestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai situācijās, kad nav nodrošināta kredītiestādes darbību regulējošo prasību izpilde);

12.8. atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteikto atlaišanas pabalsta apmēru darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, piešķiršanas kritērijus, samazināšanas vai neizmaksāšanas nosacījumus, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darbībā ir pieļautas kļūdas, nepilnības vai nepienācīgi veikta profesionālā darbība;

12.9. kompensāciju, kas piemērotas saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā līgumisko attiecību izbeigšanai ar iepriekšējo darba devēju, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ņemot vērā kredītiestādes ilgtermiņa intereses un piemērojot tām visas prasības, kas attiecināmas uz atalgojuma mainīgo daļu, tai skaitā šo noteikumu 28. punktā minētās turēšanas un atlikšanas prasības, kā arī koriģēšanas mehānismus;

12.10. kredītiestādes riska profilu ietekmējošo amatu identifikācijas procesu, tai skaitā amatpersonu vai darbinieku identificēšanai meitas sabiedrībā atbilstoši Kredītiestāžu likuma 50.9 panta ceturtās daļas prasībām, ja šo amatpersonu vai darbinieku profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz prudenciālās konsolidācijas grupas kopējo riska profilu vai komercdarbību.

13. Atalgojuma mainīgo daļu kredītiestādes padomes locekļiem var piešķirt, ja to ir iespējams pamatot ar konkrētā padomes locekļa pienākumiem un ar tiem saistīto mērķu sasniegšanu, neizslēdzot iespēju piemērot šo noteikumu 28.6.3. apakšpunktā minētos koriģēšanas mehānismus.

14. Kredītiestāde nekavējoties pārskata atalgojuma politikas pamatprincipus atalgojuma mainīgajai daļai (piemēram, attiecīgi samazinot atalgojuma mainīgo daļu, paredzot atlikt lielāku tās daļu uz ilgāku laiku vai lielāku daļu piešķirot nemonetāros instrumentos), ja kredītiestādes darbības procesā ir konstatēti riski finanšu stabilitātei nākotnē.

III. Atalgojuma politikas pārvaldība

15. Kredītiestādes padome saistībā ar atalgojuma politiku un praksi ir atbildīga par:

15.1. atalgojuma politikas pamatprincipu noteikšanu un atalgojuma politikas apstiprināšanu, kā arī īstenošanas uzraudzību;

15.2. atalgojuma noteikšanu kredītiestādes valdes locekļiem un iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa amatpersonām vai darbiniekiem;

15.3. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa amatpersonu vai darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību, ja kredītiestādē nav izveidota atalgojuma komiteja;

15.4. atalgojuma politikas pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā reizi gadā pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību kredītiestādes darbībai, ņemot vērā tās attīstības stratēģiju un ārējo faktoru ietekmi;

15.5. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par kredītiestādes atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai, nosakot to, kura no kredītiestādes kontroles funkcijām pārbauda un novērtē minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, un to, vai nepieciešams piesaistīt neatkarīgu ārējo ekspertu;

15.6. ziņošanas kredītiestādes padomei kārtības noteikšanu par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minēto kārtību, konstatētajiem novērojumiem un trūkumiem un izdarītajiem secinājumiem, kā arī par atalgojuma politikas piemērotību kredītiestādes darbības specifikai un ietekmi uz kredītiestādes riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti kopumā;

15.7. trūkumu novēršanas plāna apstiprināšanas un tā īstenošanas uzraudzību, ņemot vērā šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētajās pārbaudēs konstatētās nepilnības;

15.8. informācijas sniegšanas kārtību kredītiestādes akcionāriem saistībā ar atalgojuma politiku un praksi.

16. Kredītiestādes valde saistībā ar atalgojuma politiku un praksi ir atbildīga par:

16.1. kredītiestādes padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un īstenošanu;

16.2. amatpersonu un darbinieku informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamiem rādītājiem un metodēm;

16.3. to, ka atalgojuma politika un kredītiestādes iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, tai skaitā novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un pieejami, ciktāl tas nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai ciktāl tie attiecas uz konkrēto amatpersonu vai darbinieku.

IV. Kredītiestādes amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšana un atalgojuma mainīgās daļas noteikšana

17. Kredītiestāde nosaka kārtību kredītiestādes amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai, piešķiršanai un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanai un nodrošina, ka minētā kārtība un novērtējumu rezultāti ir dokumentēti, kā arī ar tiem ir iepazīstinātas attiecīgās amatpersonas un darbinieki, kuru darbības rezultāti tiek novērtēti.

18. Kredītiestādes amatpersonu un darbinieku individuālo darbības rezultātu novērtēšanai izmanto ne tikai darbības apjomu raksturojošos (kvantitatīvos) finanšu rādītājus (piemēram, ienākumus vai apgrozījumu), bet arī nefinanšu (kvalitatīvos) rādītājus (piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar klientiem, un noteikto limitu ievērošanu, taisnīgu attieksmi pret klientiem, klientu apmierinātību).

19. Kredītiestāde nodrošina, ka tās amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšana ir pamatota ar ilgtermiņa darbības rezultātiem un atbilst kredītiestādes darbības ciklam un tās darbības riskiem, un, nosakot atalgojuma mainīgo daļu, kredītiestādes amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanā ņem vērā ne tikai pārskata gada, bet vairāku gadu darbības rezultātu rādītājus.

20. Kredītiestāde, atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai izmantojot vairāku gadu darbības rezultātu rādītājus, nodrošina:

20.1. amatpersonu un darbinieku informēšanu par šādu kārtību un piemērotajiem kritērijiem to darbības rezultātu vērtēšanai, kuri sasniedzami periodā pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas, bet pirms neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas;

20.2. atalgojuma mainīgās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, korekciju, ņemot vērā šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto.

21. Kredītiestādes amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai izmantojot finanšu rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, ņem vērā, ka šajos rādītājos ir ietverti iepriekšējo periodu darbības rezultāti, nevis riski, kuru dēļ var rasties zaudējumi turpmākajos darbības periodos. Finanšu rādītājus koriģē, ņemot vērā:

21.1. ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

21.2. izdevumus par kapitālu, kā arī izdevumus likviditātes nodrošināšanai.

22. Izstrādājot metodes finanšu rādītāju koriģēšanai, kredītiestāde nosaka, kā atalgojuma mainīgās daļas noteikšanu katrai amatpersonai vai darbiniekam ietekmē:

22.1. riski, kas rodas vai var rasties darbības veidos, kuros nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks;

22.2. iekšējās kontroles sistēmas elementi esošo un varbūtējo risku mazināšanai;

22.3. periods, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt tā darbības veida rezultātu, kurā nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks.