Noteikumi par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību atalgojuma politiku un praksi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 324Rīgā 2024. gada 14. oktobrī

Izdoti saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fonduun to pārvaldnieku likuma 24. panta otro daļu un81. panta astoto daļu un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma13. panta sešpadsmito daļu un 78. panta septīto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības atalgojuma politikai un praksei un informācijas atklāšanai par tām:

1.1. Latvijas Republikā licencētiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (turpmāk – pārvaldnieks) attiecībā uz to amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu, un attiecībā uz tiem pārvaldnieka darbiniekiem, kuri sniedz Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 5. panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus;

1.2. Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām (turpmāk – ieguldījumu pārvaldes sabiedrība) attiecībā uz visām to amatpersonām un darbiniekiem, tai skaitā tiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai tās pārvaldē esoša fonda riska profilu, un tiem, kuri sniedz Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. sabiedrība – pārvaldnieks vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība;

2.2. iekšējās kontroles funkcijas – sabiedrībā veiktās risku kontroles, darbības atbilstības kontroles un iekšējā audita funkcijas;

2.3. būtiska atalgojuma mainīgā daļa – 70–100 procentu (neieskaitot) no sabiedrības amatpersonai vai darbiniekam noteiktās atalgojuma nemainīgās daļas pārskata gadā;

2.4. īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa – 100 (ieskaitot) un vairāk procentu no sabiedrības amatpersonai vai darbiniekam noteiktās atalgojuma nemainīgās daļas pārskata gadā;

2.5. fonds – alternatīvo ieguldījumu fonds Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē vai ieguldījumu fonds Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē;

2.6. ieguldījumu portfelis – sabiedrības pārvaldē esošie aktīvi, kurus veido viens vai vairāki elementi: fonds, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāns, privātā pensiju fonda izveidots pensiju plāns vai individuāla ieguldītāja finanšu instrumentu portfelis;

2.7. riska profilu ietekmējošie amati – sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošie amati, kuros nodarbinātas visas tās sabiedrības amatpersonas vai darbinieki, kuru profesionālā darbība individuāli vai kolektīvi būtiski ietekmē sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu, tai skaitā:

2.7.1. padomes locekļi un valdes locekļi;

2.7.2. amati, kuros nodarbinātie darbinieki vai amatpersonas ir atbildīgi par iekšējās kontroles funkciju veikšanu sabiedrībā;

2.7.3. augstākā līmeņa vadītāji, kuru amati nav amati šo noteikumu 2.7.2. apakšpunkta izpratnē;

2.7.4. amati, kuros nodarbināto darbinieku vai amatpersonu atalgojums ir vienāds ar sabiedrības padomes un valdes locekļiem un augstākā līmeņa vadītājiem piešķirtā vidējā atalgojuma līmeni vai lielāks par to;

2.7.5. citi amati, kuros nodarbinātās sabiedrības amatpersonas vai darbinieki pēc sabiedrības risku izvērtējuma ar savu profesionālo darbību būtiski ietekmē sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu, piemēram, ieguldījumu daļas vadītājs, personāla vadītājs, izplatīšanas (mārketinga) daļas vadītājs;

2.8. ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji – sabiedrības darbinieki, kuri ir iesaistīti ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 5. panta septīto un astoto daļu vai ieguldījumu pakalpojumu vai blakuspakalpojumu sniegšanā saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 5. panta otro un trešo daļu, tai skaitā klientu apkalpošanas speciālisti, pārdošanas speciālisti, finanšu analītiķi un citi darbinieki, kuriem ir būtiska ietekme uz šajā apakšpunktā minēto pakalpojumu kvalitāti.

3. Sabiedrība nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, ņemot vērā tās organizatorisko struktūru, darbības apjomu, veidus, sarežģītību un specifiku.

4. Šo noteikumu prasības ir saistošas attiecībā uz visiem atalgojuma elementiem, ko darbiniekiem vai amatpersonām piešķir sabiedrība, jebkuru summu, kuru izmaksā no sabiedrības pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa, tai skaitā fonda mantas, un kuru var attiecināt uz fonda pārvaldīšanas vai līdzvērtīgiem cita veida izdevumiem, ieskaitot papildu atlīdzību (carried interest) par pārvaldē esošu alternatīvo ieguldījumu fondu un maksu par gūtajiem rezultātiem (performance fee) par pārvaldē esošu ieguldījumu fondu, un ieguldījumu apliecībām (daļām), kuras sabiedrība no tās pārvaldē esoša fonda piešķir riska profilu ietekmējošo amatu veicējiem un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem apmaiņā pret profesionālo pakalpojumu saņemšanu, kā arī maksājumiem par ieguldījumu plāna pārvaldi un pensiju plāna pārvaldi, ja tos izmanto, veidojot atalgojumu sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošiem amatiem un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem.

5. Sabiedrība nodrošina, ka:

5.1. tās amatpersonas vai darbinieki, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības, apņemas neizmantot personiskās riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma un atbildības apdrošināšanu, kas mazinātu risku par varbūtējo korekciju, kuras noteiktas atalgojuma politikā, ietekmi uz atalgojumu un īpaši uz atlikto mainīgo atalgojuma daļu un ieturēto mainīgo atalgojuma daļu;

5.2. izmaksājot atalgojuma mainīgo daļu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas veicina izvairīšanos no šo noteikumu prasību ievērošanas;

5.3. tās pārvaldē esoša alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības tiek nodotas saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 38. pantu un tās pārvaldē esoša ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības tiek nodotas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 16. pantu, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība var deleģēt fonda pārvaldes pakalpojumus saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 15. pantu vai pārvaldnieks var deleģēt pakalpojumus un papildpakalpojumus saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 28. pantu tikai tādai citai sabiedrībai vai citai personai, kura ievēro vienu no šādām prasībām:

5.3.1. cita sabiedrība, kurai tiek nodotas fonda pārvaldes tiesības, vai cita persona, kurai tiek deleģēti fonda pārvaldes pakalpojumi un papildpakalpojumi, ir pakļauta vismaz vienai no šādām prasībām:

5.3.1.1. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kā arī šajos noteikumos noteiktajām vai tām līdzvērtīgām prasībām attiecībā uz atalgojuma politiku un praksi;

5.3.1.2. Kredītiestāžu likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Latvijas Bankas noteikumos, kuri regulē kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi, noteiktajām vai tām līdzvērtīgām prasībām attiecībā uz atalgojuma politiku un praksi;

5.3.2. cita sabiedrība, kurai nodotas fonda pārvaldes tiesības, vai cita persona, kurai deleģēti fonda pārvaldes pakalpojumi un papildpakalpojumi, ievieš atbilstošus līgumiskus pasākumus, kas nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, ņemot vērā, ka šie līgumiskie pasākumi aptver visus maksājumus, kas veikti citām sabiedrībām, kurām nodotas fonda pārvaldes tiesības, vai citām personām, kurām deleģēti fonda pārvaldes pakalpojumi un papildpakalpojumi, vai to pārvaldē esoša fonda riska profilu ietekmējošiem amatiem apmaiņā pret profesionālo pakalpojumu saņemšanu.

2. Atalgojuma politika

2.1. Pārvaldība

6. Sabiedrība nodrošina tādas atalgojuma politikas izstrādi, dokumentēšanu un pastāvīgu īstenošanu, kas:

6.1. nerosina sabiedrības pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilam un prospektam vai darbības noteikumiem neatbilstošu risku uzņemšanos;

6.2. neierobežo sabiedrības spēju nodrošināt stabilu finansiālo stāvokli un maksātspēju;

6.3. atbilst sabiedrības ieguldījumu stratēģijai un tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa ieguldījumu stratēģijai, mērķiem, vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, un interesēm, kā arī atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to;

6.4. nav pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties pārvaldīto ieguldījumu portfeļu interesēs, tai skaitā ievērot ieguldītāju un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna un privātā pensiju fonda izveidotā pensiju plāna dalībnieku interešu aizsardzības principus un citu ieinteresēto pušu intereses, kā arī spēju nodrošināt pasākumus interešu konflikta novēršanai;

6.5. nosaka pasākumus interešu konfliktu novēršanai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā attiecībās ar klientiem, ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2023. gada 3. aprīļa pamatnostādnes ESMA35-43-3565 "Pamatnostādnes par noteiktiem FITD II atalgojuma prasību aspektiem";

6.6. nepieļauj garantēta apmēra atalgojuma mainīgās daļas noteikšanu, izņemot jaunu darbinieku nolīgšanas gadījumus pirmā darba gada laikā.

7. Sabiedrības padome, ja tāda izveidota, ir atbildīga par:

7.1. atalgojuma politikas pamatprincipu noteikšanu un atalgojuma politikas apstiprināšanu;

7.2. atalgojuma politikas izstrādes un īstenošanas uzraudzību;

7.3. atalgojuma noteikšanu sabiedrības valdes locekļiem, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa darbiniekiem, kā arī amatiem, kuru atalgojums ir vienāds ar sabiedrības valdes locekļu amatu saimes zemāko atalgojuma līmeni vai lielāks par to;

7.4. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību;

7.5. atalgojuma politikas pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā reizi gadā pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību sabiedrības darbības plānam vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa ieguldījumu stratēģijai, kā arī pārmaiņām ārējos faktoros, piemēram, ārējos normatīvajos aktos;

7.6. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai un tai atbilstošiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem (piemēram, sabiedrības padome nosaka, ka minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārbauda un novērtē darbinieki, kuri sabiedrībā veic iekšējās kontroles funkcijas, vai piesaistīts ārējais eksperts);

7.7. ziņošanas kārtības sabiedrības padomei noteikšanu par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minēto kārtību, un iegūtajiem rezultātiem, kā arī par atalgojuma politikas ietekmi uz sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti.

8. Sabiedrības padomes atalgojumu nosaka un pārrauga sabiedrības akcionāri (dalībnieki).

9. Ja sabiedrībā nav izveidota padome, šajos noteikumos sabiedrības padomei noteiktās funkcijas pilda sabiedrības dalībnieku sapulce un tai ir saistošas šajos noteikumos sabiedrības padomei noteiktās prasības.

10. Sabiedrība, kurai ir izveidota padome, ņemot vērā savu vai savā pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī sabiedrības organizatorisko struktūru, izvērtē nepieciešamību un lietderību izveidot atalgojuma komiteju. Atalgojuma komiteja, ja tāda sabiedrībā ir izveidota, ir atbildīga par iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina sabiedrības padome un kuri ir saistīti ar atalgojumu, sagatavošanu, tai skaitā par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti. Atalgojuma komiteja iekšējos normatīvos aktus sagatavo, ņemot vērā ieguldītāju un citu ieinteresēto pušu, piemēram, sabiedrības akcionāru (dalībnieku), ilgtermiņa intereses, kā arī visas sabiedrības intereses.

11. Saskaņā ar sabiedrības padomes pilnvarojumu atalgojuma komiteja var būt atbildīga arī par valdes locekļu, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa darbinieku un amatu, kuru atalgojums ir vienāds ar valdes locekļu amatu saimes zemāko atalgojuma līmeni vai lielāks par to, atalgojuma noteikšanu, kā arī par risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību.

12. Par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no padomes locekļiem. Par atalgojuma komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai padomes locekļus, izņemot, ja sabiedrības iekšējie normatīvie akti paredz amatpersonas, kas nav sabiedrības padomes loceklis, vai darbinieku pārstāvniecību iestādes padomē. Šādā gadījumā par atalgojuma komitejas locekli drīkst iecelt arī sabiedrības amatpersonu, kas nav sabiedrības padomes loceklis, vai darbinieku.

13. Sabiedrība nodrošina, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par atalgojuma komitejas izveides lietderību ir dokumentēti un pamatoti.

14. Sabiedrības valde ir atbildīga par sabiedrības padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un to īstenošanu, ņemot vērā, ka iekšējās kontroles funkciju veicēju atalgojumu nosaka saskaņā ar iekšējās kontroles funkcijām noteikto mērķu sasniegšanu neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem iekšējās kontroles funkciju kontrolētajās darbības jomās. Sabiedrības valde nodrošina riska profilu ietekmējošo amatu veicēju un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamiem rādītājiem un metodēm, kā arī nodrošina, ka iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, tai skaitā novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un iekšēji pieejami, ja tas nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai tie attiecas uz konkrēto amatpersonu vai darbinieku.

15. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu izstrādē un īstenošanas nodrošināšanā iesaista arī darbiniekus, kuri veic iekšējās kontroles funkcijas, un darbiniekus, kuri veic personāla vadības funkciju, kā arī, ja nepieciešams, ārējos ekspertus. Iesaistītajiem darbiniekiem un ārējiem ekspertiem, kā arī par atalgojuma politiku atbildīgajiem sabiedrības padomes locekļiem ir:

15.1. atbilstoša kompetence atalgojuma politikas noteikšanas un risku pārvaldības jomā;

15.2. nepieciešamās pilnvaras to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai;

15.3. spēja sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās īstenošanu, kā arī tās piemērotību sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa darbībai, tai skaitā tās ietekmi uz sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

2.2. Atalgojuma politikas pamatprincipi

16. Atalgojuma politikas pamatprincipos nosaka:

16.1. atalgojuma politikas mērķus, tai skaitā, ciktāl tas nav pretrunā ar šo noteikumu 6. punktā minētajiem kritērijiem, sabiedrības noteikto darbības mērķu, piemēram, attiecīgas kvalifikācijas darbinieku piesaistīšana un motivēšana, sasniegšanu;

16.2. atalgojuma nemainīgās daļas elementus – no darbības rezultātiem neatkarīgu darba samaksas daļu monetārā vai nemonetārā formā, tai skaitā darba algu, un ar pensionēšanos saistītos labumus saskaņā ar sabiedrības pensiju politiku;

16.3. atalgojuma mainīgās daļas elementus, kas atbilst sabiedrības un tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa ieguldījumu stratēģijai, mērķiem, vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, un interesēm. Atalgojuma mainīgajā daļā sabiedrība ieskaita no darbības rezultātiem atkarīgu darba samaksas daļu monetārā vai nemonetārā formā, kuru var veidot:

16.3.1. prēmijas;

16.3.2. motivējošas shēmas ilgtermiņa darbības rezultātu sasniegšanai;

16.3.3. ieguldījumu apliecības (daļas);

16.3.4. atlīdzība darba līguma vai pilnvarojuma līguma izbeigšanas gadījumā un iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos;

16.3.5. pēc sabiedrības iniciatīvas noteikti ar pensionēšanos saistīti labumi, kuru apmērs ir atkarīgs no darbības rezultātiem, bet neietver tādas iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos vai tādus ar pensionēšanos saistītos izdevumus, kuri noteikti saskaņā ar pensiju politiku, kas noteikta sabiedrības līmenī;

16.4. pasākumus interešu konflikta novēršanai (piemēram, izslēdzot iespēju sabiedrības valdes un padomes locekļiem noteikt savu atalgojumu vai piedalīties tā noteikšanā, vai tiešā veidā nepiesaistot atalgojumu specifisku finanšu instrumentu, finanšu instrumentu kategoriju vai noteikta to daudzuma pārdošanai);

16.5. katram riska profilu ietekmējošam amatam un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam samērīgu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, tostarp atalgojuma mainīgās daļas struktūru un atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu, ņemot vērā tās darbības jomas nosacījumus un specifiku, kurā darbojas attiecīgā amata veicējs. Sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa atalgojumā ir pietiekami liela, lai sabiedrība varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, sabiedrības finansiālā stāvokļa un tās maksātspējas pasliktināšanās gadījumā vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa ieguldījumu atdeves vai to raksturojošo finansiālo rādītāju negatīva rezultāta gadījumā, ņemot vērā sabiedrībai noteiktās kapitāla prasības;

16.6. riska profilu ietekmējošos amatus atbilstoši šo noteikumu 2.7. apakšpunktā minētajām kategorijām un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējus atbilstoši šo noteikumu 2.8. apakšpunktā minētajam, nodrošinot, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par riska profilu ietekmējošo amatu un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju noteikšanu ir dokumentēti, tai skaitā atsevišķi nodalīti un identificēti finansiālie un nefinansiālie rādītāji un metodes šo amatu veicēju darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma noteikšanai.

17. Sabiedrība nodrošina, ka riska profilu ietekmējošo amatu veicēju un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju darbības rezultātu novērtēšanai tiek izmantoti un dokumentēti ne tikai finansiālie rādītāji (kvantitatīvie kritēriji), piemēram, ienākumi, bet arī nefinansiālie rādītāji (kvalitatīvie kritēriji), piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar ieguldītājiem, vai noteikto limitu ievērošana, atbilstoši šādām prasībām:

17.1. ja sabiedrība darbības rezultātu novērtēšanai izmanto finansiālos rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, tā ņem vērā, ka šādi rādītāji ietver iepriekšējo periodu darbības rezultātus, bet neietver riskus, kuru dēļ var rasties zaudējumi turpmākajos darbības periodos;

17.2. nefinansiālos rādītājus ņem vērā, izvērtējot darbības rezultātus individuāli. Nosakot nefinansiālo rādītāju nozīmi, sabiedrība ievēro, ka nefinansiālo rādītāju izmantošana individuālās darbības rezultātu novērtēšanā ir būtiska, jo nefinansiālo rādītāju neievērošana (vai nepilnīga ievērošana) var ietekmēt sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu, kā arī sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa finanšu rezultātus;

17.3. darbības rezultātu novērtēšanai izmantotos rādītājus, uz kuriem pamatojoties nosaka atalgojuma mainīgās daļas individuālo apmēru vai atalgojuma mainīgās daļas kopējo apmēru atbilstoši sabiedrības organizatoriskajai struktūrai, koriģē, ņemot vērā ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu, gan struktūrvienības, gan sabiedrības pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa vai sabiedrības līmenī.