Kredītiestāžu likviditātes riska pārvaldīšanas un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 333Rīgā 2024. gada 28. oktobrī

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma37. panta otro daļuun 50. panta otro un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm (turpmāk – kredītiestāde):

1.1. likviditātes prasības, tai skaitā likviditātes riska pārvaldīšanas prasības;

1.2. prasības likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesam;

1.3. prasības informācijas par likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu sagatavošanai un iesniegšanai Latvijas Bankā.

2. Kredītiestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) izpratnē, nodrošinot šo prasību ievērošanu konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā, kas ir iekļauta prudenciālās konsolidācijas grupā.

3. Nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 67. punkta izpratnē, kurai ir saistošas Eiropas Centrālās bankas noteiktās prasības likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesam, nepiemēro šo noteikumu 4. punkta prasības, 5. punkta prasības attiecībā uz likviditātes novērtēšanas procesu, kā arī 10.7. apakšpunkta, 14., 15., 16., 17. un 19. punkta, 20.5., 20.6. un 21.2. apakšpunkta un VIII nodaļas prasības.

4. Kredītiestāde, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes kredītiestāde, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura kredītiestāde, kas nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 19. panta prasībām, ievēro šo noteikumu 5. punkta prasības attiecībā uz likviditātes novērtēšanas procesu, kā arī 10.7. apakšpunkta, 14., 15., 16., 17. un 19. punkta, 20.5., 20.6. un 21.2. apakšpunkta un VIII nodaļas prasības individuāli. Latvijas Republikas mātes kredītiestāde, kas reģistrēta Latvijas Republikā, ievēro šo noteikumu 5. punkta prasības attiecībā uz likviditātes novērtēšanas procesu, kā arī 10.7. apakšpunkta, 14., 15., 16., 17. un 19. punkta, 20.5., 20.6. un 21.2. apakšpunkta un VIII nodaļas prasības konsolidācijas grupas līmenī.

II. Likviditātes riska pārvaldīšanas politikas un procedūras

5. Par likviditātes riska efektīvu pārvaldīšanu, tai skaitā par likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi un efektīvu funkcionēšanu, stratēģijas, politiku un procedūru izstrādi un ievērošanu atbild kredītiestādes padome un valde.

6. Kredītiestāde izstrādā piesardzīgu likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt, analizēt un uzraudzīt likviditātes risku atbilstošajos laika posmos, tai skaitā dienas ietvaros, lai nodrošinātu pietiekamu likviditātes rezerves līmeni. Kredītiestāde, izstrādājot piesardzīgu likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras, ņem vērā gan risku, ka kredītiestāde nespēs nodrošināt tās pašreizējo un nākotnes naudas plūsmu un nodrošinājumu līdzekļu aizņemšanās vajadzībām tā, lai netiktu apdraudēta kredītiestādes ikdienas darbība vai kredītiestādes kopējais finansiālais stāvoklis (turpmāk – finansējuma risks), gan risku, ka kredītiestāde nevarēs pārdot tās finanšu aktīvus vēlamajā termiņā bez būtiskiem zaudējumiem tirgus sabrukuma vai nepietiekama tirgus dziļuma dēļ (tirgus likviditātes risks).

7. Kredītiestāde nodrošina, ka tās izstrādātā likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģija, politikas un procedūras atbilst kredītiestādes lielumam, likviditātes riska profilam, veikto operāciju dažādībai, sarežģītībai un apjomam, kā arī kredītiestādē noteiktajam pieļaujamajam likviditātes riska līmenim, un ņem vērā kredītiestādes sistēmisko nozīmīgumu katrā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kurā tā darbojas. Kredītiestāde nodrošina, lai katra atbilstošās darbības jomas struktūrvienība ir informēta par pieļaujamo riska līmeni.

8. Likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģijā kredītiestāde ietver likviditātes pārvaldīšanas kvalitatīvos un kvantitatīvos mērķus. Likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju izstrādā, ņemot vērā arī citu risku (piemēram, kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska un reputācijas riska) ietekmi uz kredītiestādes likviditātes risku.

9. Likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras kredītiestāde pielāgo tās darbības jomām, valūtām un grupas sabiedrībām. Kredītiestāde aprēķina ar likviditātes risku saistītos izdevumus un ieguvumus atsevišķi katram būtiskam darbības veidam vai pakalpojumam.

10. Kredītiestādes likviditātes riska pārvaldīšanas politikās un procedūrās kredītiestāde nosaka:

10.1. likviditātes riska novērtēšanas metodes saskaņā ar šo noteikumu III nodaļas prasībām;

10.2. finansējuma struktūras (pozīciju) pārvaldīšanas, tai skaitā noteikšanas, novērtēšanas un kontroles, kārtību saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļas prasībām;

10.3. aktīvu, kurus var izmantot kā aizņēmumu nodrošinājumu, pārvaldīšanas kārtību saskaņā ar šo noteikumu V nodaļas prasībām;

10.4. stresa testēšanas kārtību saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļas prasībām;

10.5. likviditātes riska mazināšanas instrumentus, tai skaitā likviditātes rezerves, lai nodrošinātu iespēju pārvarēt dažādas stresa situācijas;

10.6. rīcības plānu iespējamās likviditātes krīzes pārvarēšanai saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļas prasībām;

10.7. likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu, tai skaitā pārskata par likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu sagatavošanu atbilstoši šo noteikumu VIII nodaļas prasībām.

11. Kredītiestāde izstrādā un dokumentē vadības informēšanas kārtību, nosakot kredītiestādes iekšējo pārskatu par likviditātes risku detalizētu struktūru, pārskatu sniegšanas kārtību un biežumu.

12. Kredītiestāde nodrošina, ka tās informācijas sistēma spēj noteiktā datumā novērtēt kredītiestādes ienākošās un izejošās naudas plūsmas, likviditātes rezerves un prognozējamās kredītiestādes ienākošās un izejošās naudas plūsmas kopā un katrā valūtā, kurā kredītiestāde veic būtisku darījumu apmēru.

13. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido likviditātes pārvaldīšanas politikas un procedūras atbilstoši pārmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos.

14. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu, kas ietver likviditātes riska pārvaldīšanu, tai skaitā riska identificēšanu, novērtēšanu un uzraudzību, kā arī kredītiestādes darbības nodrošināšanai nepieciešamā likviditātes rezerves apmēra pietiekamības novērtēšanu. Kredītiestāde likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā nosaka tādus likviditātes pietiekamības mērķus, kas nodrošina, ka kredītiestādes likviditātes rezerve apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā ir pietiekama kredītiestādes darbības nodrošināšanai. Par likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites, tostarp visu novērtējumu un aprēķinu veikšanas, datumu nosaka pārskata gada beigu datumu. Ja kredītiestāde ir uzsākusi darbību pārskata gadā un ir veikusi darbību mazāk nekā deviņus mēnešus, tā par pirmo likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumu var noteikt nākamā pārskata gada beigu datumu.

15. Kredītiestāde nodrošina, ka likviditātes pietiekamības novērtēšanas process ir kredītiestādes risku pārvaldības sistēmas un darbības plānošanas neatņemama sastāvdaļa un ka noteiktu likviditātes rezervju uzturēšana neaizstāj risku pārvaldīšanu.

16. Ja laika posmā starp diviem likviditātes pietiekamības novērtējumiem kredītiestādes darbībā vai kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos notikušas būtiskas izmaiņas un tā rezultātā var būtiski mainīties kredītiestādes padomes apstiprinātie likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti, kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pārskata tās likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus un, ja nepieciešams, veic jaunu likviditātes pietiekamības novērtējumu. Kredītiestādes padome izskata un apstiprina pārskatītos likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus. Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc tam, kad kredītiestādes padome apstiprinājusi pārskatītos likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus, iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu atbilstoši šo noteikumu VIII nodaļas prasībām.

17. Kredītiestāde nodrošina, ka iekšējā audita funkcijas ietvaros regulāri tiek veikta likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa pārbaude un tā efektivitātes izvērtējums. Par pārbaudes rezultātiem kredītiestādes iekšējā audita funkcijas veicējs sniedz ziņojumu kredītiestādes padomei. Kredītiestāde mēneša laikā pēc minētā ziņojuma izskatīšanas kredītiestādes padomē iesniedz Latvijas Bankai šā ziņojuma kopiju, atbilstošās kredītiestādes padomes sēdes protokola izrakstu un informāciju par kredītiestādes padomes pieņemtajiem lēmumiem, lai ieviestu kredītiestādes iekšējā audita funkcijas veicēja ieteikumus, tai skaitā novērstu kredītiestādes iekšējā audita funkcijas veicēja pārbaužu rezultātā konstatētos trūkumus un nepilnības.

18. Kredītiestādes padome apstiprina likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju un politikas, kā arī kontrolē, kā kredītiestādes valde pārvalda likviditātes risku un vai šī darbība notiek saskaņā ar kredītiestādes padomes apstiprināto likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju un politikām.

19. Kredītiestādes padome regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā izskata un apstiprina likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus un pieņem ar likviditātes pietiekamību saistītos lēmumus.

20. Īstenojot padomes noteiktās stratēģijas un politikas, kredītiestādes valde nodrošina likviditātes riska pārvaldīšanu un apstiprina atbilstošas procedūras, tai skaitā:

20.1. apstiprina likviditātes riska rādītāju iekšējos limitus un finansējuma avotu koncentrācijas limitus, kontrolē to ievērošanu un nosaka rīcību iekšējo limitu neievērošanas gadījumā;

20.2. apstiprina stresa testēšanas pieņēmumus un stresa testēšanas periodiskumu;

20.3. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido iekšējos limitus, finansējuma avotu koncentrācijas limitus un stresa testēšanas pieņēmumus atbilstoši pārmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos;

20.4. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā saņem informāciju par rīcības plāna iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai efektivitātes testēšanu, apstiprina rezultātus un pieņem lēmumu par nepieciešamību veikt grozījumus rīcības plānā iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai, ņemot vērā stresa testēšanas rezultātus, kā arī lai savlaicīgi atspoguļotu ārējās vai iekšējās izmaiņas (piemēram, izmaiņas kredītiestādes organizatoriskajā struktūrā, filiāļu atvēršana, jauni sadarbības partneri);

20.5. nodrošina likviditātes pietiekamības novērtēšanas politikas izstrādi un apstiprina atbilstošus kredītiestādes iekšējos dokumentus likviditātes pietiekamības novērtēšanas politikas īstenošanai;

20.6. izskata likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus.

21. Kredītiestāde nodrošina, ka tās likviditātes riska pārvaldīšanas process ir dokumentēts un apstiprināts atbilstošā vadības līmenī, tai skaitā ir dokumentēti un atbilstošā vadības līmenī apstiprināti:

21.1. iekšējie dokumenti, kuros noteikta likviditātes riska novērtēšanai izmantoto likviditātes riska rādītāju un to limitu aprēķināšanas metodoloģija, finansējuma avotu koncentrācijas limitu noteikšanas metodoloģija, ar likviditātes risku saistīto izdevumu aprēķināšanas metodoloģija, stresa testēšanas kārtība, likviditātes seguma prasības un neto stabilā finansējuma rādītāja aprēķināšanas kārtība;

21.2. likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa iekšējie normatīvie akti un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti, kā arī likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā izdarītie pieņēmumi, analizējot šo pieņēmumu ietekmi uz kopējiem rezultātiem, un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa regularitāte, tostarp kritēriji šo noteikumu 16. punktā minēto būtisku izmaiņu kredītiestādes darbībā vai kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos un būtisku izmaiņu likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātos identificēšanai;

21.3. visi izdarītie pieņēmumi un to pamatojumi, kā arī citi organizatoriskie un metodoloģiskie aspekti.

III. Likviditātes riska novērtēšanas metodes

22. Likviditātes riska novērtēšanai kredītiestāde:

22.1. novērtē esošo un plānoto aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju termiņstruktūru sadalījumā pa finanšu instrumentiem un dažādiem kredītiestādes likviditātes riska profilam atbilstošiem termiņa intervāliem kopā un katrā valūtā, kurā kredītiestāde veic būtisku darījumu apmēru;

22.2. nosaka likviditātes riska rādītājus, kurus izmanto likviditātes riska analīzei un kontrolei (piemēram, likvīdo aktīvu īpatsvaru kopējos aktīvos, pamatfinansējuma (kapitāla un rezervju, privāto klientu noguldījumu, ilgtermiņa profesionālo klientu noguldījumu un cita finansējuma) attiecību pret nelikvīdajiem aktīviem, nebankām izsniegto kredītu attiecību pret noguldījumiem).

23. Kredītiestāde nosaka iekšējos limitus:

23.1. aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīcijām kopā un katrā valūtā, kurā kredītiestāde veic būtisku darījumu apmēru;

23.2. izdzīvošanas periodam, kas ir laikposms, kurā kredītiestāde var turpināt darboties stresa apstākļos un joprojām izpildīt savas maksājumu saistības;

23.3. citiem likviditātes riska rādītājiem, kurus kredītiestāde noteikusi likviditātes riska kontrolei.

24. Izstrādājot likviditātes riska rādītāju aprēķināšanas kārtību un nosakot limitus, kredītiestāde ņem vērā savus darbības mērķus un pieļaujamo riska līmeni. Kredītiestāde nosaka un regulāri analizē agrīnās brīdināšanas rādītāju sistēmu, kas var palīdzēt identificēt kredītiestādes likviditātes pozīcijas ievainojamību un papildu finansējuma piesaistīšanas nepieciešamību. Kredītiestāde nosaka gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus agrīnās brīdināšanas rādītājus (piemēram, straujš aktīvu pieaugums, kas ir lielāks par sektora vidējo pieaugumu, īpaši, ja kredītiestādei ir liela svārstīgo finansējuma avotu koncentrācija, plašsaziņas līdzekļos pieejama negatīva publiskā informācija par kredītiestādi vai ar to saistītajām personām, kas pasliktina kredītiestādes reputāciju).

25. Pamatojoties uz agrīnās brīdināšanas rādītājiem, kredītiestāde identificē negatīvās tendences, kas ietekmē likviditāti, analizē tās un novērtē nepieciešamību veikt likviditātes risku mazinošus pasākumus.

IV. Finansējuma struktūra

26. Lai pārvaldītu finansējuma likviditātes risku un kontrolētu finansējuma struktūru (pozīcijas), kredītiestāde:

26.1. regulāri novērtē savu finansējuma struktūru, izvērtējot atkarību no atsevišķiem piesaistīto resursu veidiem, īpaši no aizņēmumiem starpbanku, naudas un kapitāla tirgū;

26.2. izvērtē finansējuma avotus un savu spēju ātri piesaistīt naudas līdzekļus no finansējuma avotiem;

26.3. novērtē riskus, kas rodas, piesaistot noguldījumus no depozītu platformām, un to ietekmi uz kopējo kredītiestādes darbību.

27. Kredītiestāde nodrošina efektīvu finansējuma avotu un to termiņu diversifikāciju, tai skaitā, kad tas ir piemēroti, nosaka koncentrācijas limitus (piemēram, limitus maksimālajai summai, kuru atļauts piesaistīt no viena klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas, resursiem, kurus var piesaistīt finanšu tirgū ar nodrošinājumu vai bez tā, atmaksas termiņiem, ģeogrāfiskajiem reģioniem).

V. Aktīvu, kurus var izmantot kā aizņēmuma nodrošinājumu, pārvaldīšana

28. Kredītiestāde novērtē un kontrolē aktīvus, kurus tā var izmantot kā nodrošinājumu aizņēmumiem vai resursu piesaistei katrā valūtā un valstī, kurā kredītiestāde veic būtisku darbību, tai skaitā:

28.1. nodrošina, ka tās rīcībā ir precīza informācija par visiem neapgrūtinātajiem aktīviem un aktīviem, kuri jau izmantoti kā nodrošinājums aizņēmumiem, īpaši par tiem, kas būs pieejami ārkārtas situācijās;

28.2. regulāri novērtē katra aktīva (aktīvu grupas), kuru var izmantot kā nodrošinājumu aizņēmumiem, ieķīlāšanas iespējas, tai skaitā to, kāds ir minimālais nepieciešamais laiks, lai noslēgtu darījumu un saņemtu līdzekļus, un kāda ir starpība starp saņemamajiem līdzekļiem un to nodrošinājuma patieso vērtību, un apzina visus juridiskos, regulējošos un operatīvos ierobežojumus neapgrūtināto aktīvu ieķīlāšanai un likvīdo līdzekļu pārskaitīšanai starp kredītiestādēm (grupas sabiedrībām) gan Eiropas Ekonomikas zonā, gan ārpus tās;

28.3. pārzina aktīvu, kurus var izmantot kā nodrošinājumu, atrašanās vietu un pārvietošanas iespējas.

29. Kredītiestāde diversificē aktīvus, kurus var izmantot kā nodrošinājumu, ņemot vērā līdzekļu saņemšanas (darījumu noslēgšanas) iespējamos ierobežojumus (piemēram, juridiskos, regulējošos, operatīvos), cenu svārstības, diskontus (iespējamo cenu samazināšanu, starpību starp saņemtajiem līdzekļiem un to nodrošinājuma patieso vērtību) un papildu prasības nodrošinājumam krīzes situācijās.

VI. Stresa testēšana

30. Lai identificētu potenciālo likviditātes problēmu avotus un noteiktu nepieciešamo likviditātes rezerves apmēru, kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi pusgadā veic stresa testēšanu, kas ietver šādus stresa testus:

30.1. kredītiestādes krīzes stresa tests – iekšējie, kredītiestādei raksturīgie nelabvēlīgie notikumi (piemēram, noguldījumu strauja aizplūde, noguldījumu termiņu samazinājums, strikti aktīvu ieķīlāšanas ierobežojumi, papildu nodrošinājuma pieprasījums);

30.2. vispārējas tirgus krīzes stresa tests – izmaiņas vispārējos tirgus nosacījumos (piemēram, likviditātes zudums vērtspapīru tirgos, valūtas konvertācijas ierobežojumi);

30.3. kombinētais scenārijs (kredītiestādes krīze un vispārēja tirgus krīze vienlaikus).

31. Stresa testēšanā kredītiestāde izmanto stresa testus ar pietiekami būtisku ietekmi uz kredītiestādi, bet ne tādus, kas ir neiespējami. Stresa testēšanā kredītiestāde izmanto dažādas smaguma pakāpes stresa testus. Stresa testu daudzums un detalizācijas līmenis ir atkarīgs no kredītiestādes veikto operāciju dažādības un sarežģītības, tās darbības veida un lieluma.

32. Izstrādājot pieņēmumus stresa testiem, kredītiestāde novērtē arī citu iespējamo saistību varbūtējās izmaiņas. Kredītiestāde, kura darbojas kā sponsors attiecībā uz īpašam nolūkam izveidotu sabiedrību, kas veic vērtspapīrošanu, vai nodrošina tai būtisku likviditātes atbalstu, novērtē arī šīs sabiedrības darbības ietekmi uz kredītiestādi.

33. Stresa testēšanā kredītiestāde analizē vismaz īstermiņa saasinājuma fāzi (piemēram, vienas līdz divu nedēļu laikā) un ilgāku, bet mazāk saasinātu fāzi (piemēram, viena līdz divu mēnešu laikā).

34. Kredītiestāde izstrādā un piemēro stresa testu pieņēmumus kredītiestādes plānotajām izejošajām un ienākošajām naudas plūsmām un likvīdajiem aktīviem, kā arī novērtē nepieciešamās likviditātes rezerves noteiktam laika periodam.

35. Kredītiestāde diversificē likviditātes rezerves, ņemot vērā valūtu, atlikušo termiņu un darījumu partnerus, lai nodrošinātu, ka kredītiestāde nepaļaujas vienīgi uz kādu noteiktu likviditātes nodrošināšanas veidu. Kredītiestāde nodrošina, ka izstrādātie pieņēmumi ir konservatīvi, kā arī ir statistiski un ekonomiski pamatoti.