Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

Talsu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 25Talsos 2024. gada 4. novembrī (prot. Nr. 31, 13. p., lēmums Nr. 340)

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma8. panta pirmās daļas 3. punktu, 15. panta trešo daļu,Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 788"Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām" 13. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošana Talsu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. apsaimniekotājs – atkritumu apsaimniekotājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantam;

2.2. atkritumu apsaimniekošanas līgums – līgums starp īpašnieku vai tā pilnvarotu personu (tajā skaitā pārvaldnieku) un apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu;

2.3. dārzu un parku atkritumi – bioloģiskie jeb bioloģiski noārdāmie atkritumi, kuri rodas dārzos un parkos (kompostēšanas vietā savācamo dārzu un parku atkritumu specifikāciju nosaka kompostēšanas vietas apsaimniekotājs);

2.4. konteiners – tvertne, kas paredzēta nešķirotu vai dalīti vāktu sadzīves atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai, tajā skaitā pazemē iebūvējama tvertne;

2.5. īpašnieks – ikviens atkritumu radītājs un valdītājs, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir nekustamais īpašums;

2.6. maiss – apsaimniekotāja sagatavots marķēts maiss, kas paredzēts nešķirotu vai dalīti vāktu sadzīves atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai gadījumos, kad saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos nav iespējams šo atkritumu savākšanai un īslaicīgai glabāšanai izmantot konteineru;

2.7. nekustamais īpašums – pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodošs kadastra objekts;

2.8. novietne – vieta, kurā izvietots viens vai vairāki konteineri, lai savāktu un īslaicīgi uzglabātu sadzīves atkritumus pirms to pārvadāšanas;

2.9. pārtikas atkritumi – bioloģiskie jeb bioloģiski noārdāmie atkritumi, izņemot dārzu un parku atkritumi (specifikāciju nosaka apsaimniekotājs);

2.10. sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" pielikuma 20. nodaļā norādītie sadzīvē radušies bīstamie atkritumi.

3. Saistošajos noteikumos lietotie termini, kas nav izskaidroti saistošajos noteikumos, lietoti Atkritumu apsaimniekošanas likuma un atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo citu normatīvo aktu, kā arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, Satiksmes likuma, Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma, Komerclikuma, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" izpratnē.

4. Pašvaldības administratīvā teritorija ir viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona.

2. Sadzīves atkritumu savākšanas vispārīgās prasības

5. Sadzīves atkritumu savākšanas veidu (piemēram, konteineri, maisi, bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas vietas, tajā skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas vietas atrašanās vietu un paredzamo tilpumu), atkritumu savākšanā izmantojamo infrastruktūru, kā arī citus noteikumus, nosaka atkritumu apsaimniekošanas līgumā, ievērojot normatīvajos aktos un līgumā, kas saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantu noslēgts starp pašvaldību un apsaimniekotāju, noteikto.

6. Atkritumu apsaimniekošanas līgumā nosaka nešķirotu sadzīves atkritumu regulāru izvešanu, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto nešķirotu sadzīves atkritumu daudzumu, bet ne retāk kā:

6.1. viena un divu dzīvokļu mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

6.2. pārējām dzīvojamām mājām – divas reizes četrās nedēļās;

6.3. nedzīvojamām ēkām (izņemot īslaicīgas apmešanās ēkām) – vienu reizi četrās nedēļās;

6.4. īslaicīgas apmešanās ēkām – sešas reizes gadā.

7. Ja atkritumu apsaimniekošanas līgumā nosaka, ka īpašnieks nekustamajā īpašumā dalīti vāc Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" 3.1. apakšpunktā noteiktos atkritumus, kā arī pārtikas atkritumus, tad, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto sadzīves atkritumu daudzumu, nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu nosaka ne retāk kā:

7.1. viena un divu dzīvokļu mājām – vienu reizi astoņās nedēļās;

7.2. pārējām dzīvojamām mājām – divas reizes astoņās nedēļās;

7.3. nedzīvojamām ēkām (izņemot īslaicīgas apmešanās ēkām), kurās tiek veikta saimnieciskā darbība – vienu reizi astoņās nedēļās;

7.4. īslaicīgas apmešanās ēkām – trīs reizes gadā.

8. Ja saistošo noteikumu 6.3. un 7.3. apakšpunktos minētais nekustamais īpašums netiek pastāvīgi izmantots saimnieciskajā darbībā (piemēram, tas saimnieciskajai darbībai tiek izmantots sezonāli, saimnieciskā darbība tajā pārtraukta, ēka atzīta par bīstamu un tāpēc netiek izmantota saimnieciskajā darbībā) vai tajā objektīvu iemeslu dēļ nerodas atkritumi (piemēram, slēgto transformatoru apakšstaciju ēkas), atkritumu apsaimniekošanas līgumā, ņemot vērā īpašnieka priekšlikumu un pierādījumus, nosaka individuāli pielāgotu nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un atkritumu izvešanas pieteikšanas kārtību.

9. Ja saistošo noteikumu 6.1., 6.2., 6.4., 7.1., 7.2., 7.4. apakšpunktos minētās būves nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama, un tāpēc tās netiek izmantotas dzīvošanai, atkritumu apsaimniekošanas līgumā, ņemot vērā īpašnieka priekšlikumu un pierādījumus, nosaka individuāli pielāgotu nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un atkritumu izvešanas pieteikšanas kārtību.

10. Ja īpašnieka īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir vairāki nekustamie īpašumi, atkritumu apsaimniekošanas līgumā pēc īpašnieka ierosinājuma, ņemot vērā faktisko situāciju un likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktos ierobežojumus, nosaka, ka atkritumu savākšana un izvešana šajos nekustamajos īpašumos vai kādos no šiem nekustamajiem īpašumiem notiek vienoti. Minētais cita starpā nozīmē, ka par atkritumu savākšanu un izvešanu no šiem nekustamajiem īpašumiem tiek slēgts viens līgums par atkritumu savākšanu un izvešanu, tajā skaitā, līgumā nosaka, ka apsaimniekotājs atkritumu savākšanu un izvešanu veic tikai kādā vai dažos no vairākiem nekustamajiem īpašumiem. Izvešanas minimālais biežums tiek noteikts, ņemot vērā nekustamo īpašumu, no kura atkritumu savākšana un izvešana veicama biežāk.

11. Ja ārpus pilsētas vai ciema nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru nav iespējams novietot apsaimniekotāja transportlīdzeklim piekļūstamā vietā, tad atkritumu apsaimniekošanas līgumā nosaka, ka īpašnieks nešķirotos sadzīves atkritumus vāc maisos. Nešķiroto sadzīves atkritumu maisu skaitu noteiktam periodam aprēķina, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto nešķirotu sadzīves atkritumu daudzumu, proporcionāli pieejamo konteineru tilpumam un ņemot vērā saistošajos noteikumos noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas minimālo biežumu.

12. Ja ārpus pilsētas vai ciema dalīti vāktu sadzīves atkritumu konteinerus nav iespējams novietot apsaimniekotāja transportlīdzeklim piekļūstamā vietā vai nekustamajā īpašumā objektīvi nav iespējams novietot dalīti vāktu sadzīves atkritumu konteinerus (piemēram, neliels pagalms, kurā nav vietas), vai apsaimniekotājs nevar nodrošināt dalīti vāktu sadzīves atkritumu konteineru izsniegšanu, bet īpašnieks atkritumu apsaimniekošanas līgumā apņemas saistošo noteikumu 7. punktā noteiktos dalīti vācamos atkritumus vākt dalīti un tos nogādāt publiski pieejamos savākšanas punktos, bet pārtikas atkritumus vākt dalīti atkritumu apsaimniekošanas līgumā norādītā bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietā (kura uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes ierīkota savā mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai), tad, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto nešķiroto atkritumu daudzumu, nešķiroto sadzīves atkritumu maisu skaitu aprēķina proporcionāli pieejamo konteineru tilpumam un ņemot vērā saistošajos noteikumos noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas minimālo biežumu apstākļos, kad īpašnieks dalīti vācamos atkritumus vāc dalīti.

13. Īpašnieks pirms atkritumu apsaimniekošanas līgumā noteiktās sadzīves atkritumu savākšanas un izvešanas dienas (vismaz līdz iepriekšējās darba dienas plkst. 12.00) ir tiesīgs atteikt sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu, ja tādējādi netiek ietekmēts minimālais sadzīves atkritumu izvešanas biežums.

3. Sadzīves atkritumu dalītas savākšanas prasības

3.1. Publiski pieejami savākšanas punkti

14. Apsaimniekotājs katrā pašvaldības administratīvās teritorijas pilsētā un pagastā izveido vismaz vienu publiski pieejamu savākšanas punktu Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" 3. punktā noteiktajiem atkritumu veidiem (izņemot bioloģiskajiem atkritumiem), kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.

15. Apsaimniekotājs var noteikt (norādot uz vai pie konteinera):

15.1. prasības ievietošanai konteinerā (piemēram, ka konteinerā ievietojami detalizētāk dalīti atkritumi (piemēram, noteikta veida papīru saturoši atkritumi), tīri atkritumi, iepakoti atkritumi);

15.2. ka papīra, metāla vai plastmasas atkritumi tiek savākti vienā konteinerā.

16. Ja objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, liela izmēra atkritumi, liela apjoma atkritumi, reģenerācijai nepiemēroti atkritumi) apsaimniekotājs publiski pieejamā savākšanas punktā nevar nodrošināt saistošo noteikumu 14. punktā minēto atkritumu vai noteikta apakšveida atkritumu dalītu savākšanu, tad tas norāda (publiski pieejamā savākšanas punktā un savā tīmekļa vietnē) savākšanas laukuma adresi, darba laiku un kontaktinformāciju, kur attiecīgos atkritumus pieņem.

3.2. Savākšanas laukumi

17. Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā izveido vismaz vienu savākšanas laukumu (ārpus poligona), kurā tiek savākti arī mājsaimniecībā radīti būvniecības atkritumi un liela izmēra sadzīves atkritumi.

3.3. Publiski pieejamas kompostēšanas vietas

18. Pašvaldība katrā teritoriālā iedalījuma vienību apvienībā, bet, ja pilsēta vai pagasts neietilpst teritoriālā iedalījuma vienību apvienībā, tad katrā šādā pilsētā un pagastā, izveido vismaz vienu dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietu.

3.4. Atkritumu dalīta vākšana nekustamajā īpašumā

19. Apsaimniekotājs katram īpašniekam pēc attiecīga priekšlikuma saņemšanas un attiecīga līguma noslēgšanas viena mēneša laikā nodrošina iespēju bez maksas (šeit un turpmāk – cena tiek iekļauta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktā vai 39.1 pantā noteiktajā maksā) nekustamā īpašumā, kas atrodas pilsētā vai ciemā, novietot dalīti vāktu sadzīves atkritumu konteinerus Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" 3.1. apakšpunktā noteiktajiem atkritumu veidiem, kā arī bioloģiskajiem atkritumiem.

20. Apsaimniekotājs var analoģiski noteikt (atkritumu apsaimniekošanas līgumā vai uz atkritumu konteinera) saistošo noteikumu 15. un 16. punktā noteiktās prasības.

4. Prasības atkritumu radītājam un valdītājam

21. Atkritumu radītājam un valdītājam, papildus likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam, ir šādas prasības:

21.1. dārzu un parku atkritumu dedzināšana ir atļauta to rašanās vietā ārpus pilsētām, ja publiski pieejama kompostēšanas vieta, kurā pieņem attiecīgos dārzu un parku atkritumus, atrodas tālāk kā 5 kilometrus (pa ceļu) no attiecīgo dārzu un parku atkritumu rašanās vietas;

21.2. ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt vietu konteineram vai apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi novietnei, atkritumu radītājs vai valdītājs un apsaimniekotājs, ņemot vērā objektīvas iespējas, vienojas par citu atkritumu savākšanas paņēmienu;

21.3. bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām, kuras uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes ierīko savā mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai, jāatrodas vismaz pusotru metra no blakus zemesgabala robežas;

21.4. atkritumus atļauts ievietot tikai noteikta veida atkritumiem paredzētā konteinerā, maisā un vietā un tikai konkrētiem nekustamiem īpašumiem, personām un apstākļiem (piemēram, klientu nopirkto preču iepakojuma ievietošanai pie veikala novietotā konteinerā, kad prece tiek nekavējoties patērēta) paredzētos konteineros, maisos un vietās;

21.5. atkritumu radītājs vai valdītājs, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku, valdītāju vai tā pilnvarotu personu par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu savākšana un atkritumu apsaimniekošanas līguma slēgšana. Ja vienošanās netiek panākta, atkritumus savāc un atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēdz nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarota persona. Ja saimnieciskā darbība tiek veikta dzīvokļa īpašumā, šī apakšpunkta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl atkritumu apsaimniekošanas līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašumu īpašniekiem vai to pilnvarotu personu (tajā skaitā pārvaldnieku) un apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādāk;

21.6. atkritumu radītājs vai valdītājs nodrošina, ka asie priekšmeti un sadzīvē radušies bīstamie atkritumi konteineros tiek ievietoti tā, lai novērstu iespēju nejauši savainoties un novērstu iespēju sabojāt atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtas;

21.7. atkritumi konteineros jāievieto tā, lai būtu iespējams aizvērt konteinera vāku;

21.8. maisi jānovieto tā, lai to saturs paliktu maisā (piemēram, jāaizsien, lai vējš neizpūš; jānovieto tā, lai dzīvnieki saturu neiznēsā);

21.9. atkritumus konteineros nedrīkst mehāniski sablīvēt;

21.10. konteinerus un maisus aizliegts novietot uz ceļa, izņemot uz ietves vai nomales, kur tas ir vienīgais objektīvi iespējamais risinājums, neapdraudot personas un to īpašumu un pēc iespējas mazāk traucējot ceļa izmantošanu;

21.11. konteinerus un maisus sadzīves atkritumu izvešanas dienās jānovieto apsaimniekotāja transportam pieejamā vietā (tajā skaitā izkraušanai). Ja konteiners sadzīves atkritumu izvešanas dienā tiek novietots uz ceļa, kur tas ir vienīgais objektīvi iespējamais risinājums, neapdraudot personas un to īpašumu un pēc iespējas mazāk traucējot ceļa izmantošanu, konteineru tās pašas dienas laikā no ceļa novāc;

21.12. konteineros un maisos aizliegts ievietot priekšmetus un vielas, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību vai bojā konteineru vai maisu, vai nav piemēroti konteineram vai maisam (piemēram, kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus, eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus (izņemot tiem paredzētos konteineros), mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus (izņemot tiem paredzētos konteineros), bīstamus atkritumus (izņemot sadzīvē radušos bīstamos atkritumus tiem paredzētos konteineros), ražošanas atkritumus u.tml.);

21.13. saskaņot konteinera dizainu ar pašvaldības būvvaldi un saskaņot konteinera tehniskos parametrus ar apsaimniekotāju, ja nolemj iegādāties savu konteineru, kas tiks novietots ārtelpā un kuru iztukšos apsaimniekotājs.

5. Prasības īpašniekam un tā pilnvarotajai personai

22. Īpašniekam un tā pilnvarotajai personai (tajā skaitā pārvaldniekam), papildus prasībām atkritumu radītājam un valdītājam, ir šādas prasības:

22.1. ņemot vērā objektīvas iespējas, nodrošināt konteinera novietošanas un iztukšošanas vietu;

22.2. uzturēt kārtību un tīrību konteinera iztukšošanas vietā;

22.3. nodrošināt novietnei, savākšanas punktam, savākšanas laukumam un bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas vietai normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu;

22.4. nodrošināt apsaimniekotāja transportlīdzekļa un personāla piekļuvi konteineram un, ja attiecināms, novietnei un savākšanas laukumam;

22.5. noteikt nekustamā īpašuma lietotājiem saistošu kārtību, kādā veicama atkritumu apsaimniekošana nekustamajā īpašumā un kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekošanu. Ja kārtība netiek panākta, par kārtību, kādā veicama atkritumu apsaimniekošana nekustamajā īpašumā un kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekošanu, atbild nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

22.6. pieprasīt apsaimniekotājam novietot bioloģisko atkritumu konteineru pie pilsētu un ciemu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi.

6. Prasības apsaimniekotājam

23. Apsaimniekotājam papildus likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam, ir šādas prasības:

23.1. savas kompetences ietvaros koordinēt un uzraudzīt atkritumu apsaimniekošanu, lai tiktu ievērots normatīvajos aktos un atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktais;

23.2. nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā slēdzot līgumus par atkritumu apsaimniekošanu un iztukšojot konteinerus un izvedot atkritumus;

23.3. nodrošināt īpašniekiem konteinerus vismaz ar šādiem tilpumiem: 0,12 m3, 0,14 m3, 0,18 m3, 0,24 m3, 1,10 m3;

23.4. saskaņot konteineru dizainu ar pašvaldības būvvaldi;

23.5. nepiemērot papildu maksu par pienākumu pildīšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja maksas piemērošana nav tieši noteikta vai izrietoša no normatīvā akta vai līguma, kas saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantu noslēgts starp pašvaldību un apsaimniekotāju;

23.6. nodrošināt īpašniekus ar to vajadzībām atbilstoša skaita, veida un tilpuma maisiem un bezmaksas (šeit un turpmāk – cena tiek iekļauta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktā un 39.1 pantā noteiktajā maksā) konteineriem;

23.7. saskaņot konteineru novietošanas vietu ar īpašnieku;

23.8. konteinerus aizliegts novietot uz ceļa, izņemot uz ietves vai nomales, kur tas ir vienīgais objektīvi iespējamais risinājums, neapdraudot personas un to īpašumu un pēc iespējas mazāk traucējot ceļa izmantošanu;

23.9. atkritumu izvešanu aizliegts veikt laikā no plkst. 23.00 līdz 5.00, izņemot gadījumus, kad tehnisku apsvērumu vai avārijas apstākļu dēļ nav iespējams atkritumu savākšanu veikt citā laikā;

23.10. nodrošināt konteineru labošanu un nomaiņu, ja konteinera bojājums radies apsaimniekotāja vainas dēļ vai bojājums nav radies īpašnieka vainas dēļ;

23.11. vienu reizi gadā bez maksas nodrošināt konteinera iekšpuses mazgāšanu ar dezinficējošu šķīdumu un ne retāk kā divas reizes gadā bez maksas nodrošināt bioloģisko atkritumu konteinera iekšpuses mazgāšanu ar dezinficējošu šķīdumu. Apsaimniekotājs nodrošina īpašnieku ar citu atkritumu konteineru, ja konteinera mazgāšanas dēļ īpašnieks to nevar izmantot;

23.12. ziņot pašvaldībai par atkritumu radītāju vai valdītāju iespējamiem administratīvajiem pārkāpumiem;

23.13. vismaz četras nedēļas iepriekš informēt atkritumu radītājus un valdītājus un pašvaldību par izmaiņām saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, ja attiecīgās izmaiņas nav pamatotas ar grozījumiem normatīvajos aktos un ja informēšanas kārtību par izmaiņām nenosaka normatīvie akti;