Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldīšanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 359Rīgā 2024. gada 2. decembrī

Izdoti saskaņā arNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijasun terorisma un proliferācijas finansēšanasnovēršanas likuma 47. panta otrās daļas 1. un 7. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības:

1.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 45. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem subjektiem (turpmāk – iestāde), kas ietveramas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmā papildus Novēršanas likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajam attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska (turpmāk – NILLTPF risks) pārvaldīšanu un iestādes amatpersonu un darbinieku atbildību;

1.2. Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm (turpmāk – kredītiestāde) attiecībā uz pasākumiem NILLTPF riska pārvaldībai un tā mazināšanai, kā arī attiecībā uz NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas izstrādi;

1.3. kredītiestādēm, kā arī citu dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijas Republikā attiecībā uz NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojuma pārskata sagatavošanu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. fiduciārais kredīts – darījums, kura ietvaros tiek izsniegts aizdevums klientam iestādes vārdā, kurā trešās personas aktīvi (piemēram, finanšu līdzekļi, īpašums) kalpo kā aizdevuma nodrošinājums un kurā trešā persona uzņemas no klienta saistībām izrietošo risku;

2.2. finanšu aktīvi – klienta naudas līdzekļi (noguldījumi), kas nodoti glabāšanā iestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem, uzticības operāciju (trastu (pasīvu pārvaldīšanā)) un klienta finanšu instrumentu portfeļu, kas tiek turēti iestādē, tai skaitā finanšu instrumentu portfeļu, kas nodoti iestādei pārvaldīšanā, vērtība, kā arī citi finanšu aktīvi (piemēram, kriptoaktīvi, dārgmetāli);

2.3. ienākumi – iestādes kopējie faktiskie ienākumi no pakalpojumu sniegšanas klientiem kalendārā gada ceturksnī (turpmāk – pārskata ceturksnis), tai skaitā ienākumi par pārskata ceturksnī saņemtajām komisijām;

2.4. klients – persona Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē. Par klientu neuzskata personu, kura veic gadījuma rakstura darījumu Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 3.1 punkta izpratnē, kā arī centrālo banku, kredītiestādi un citas Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestādes filiāli. Par klientu uzskata:

2.4.1. personu, ar kuru iestādei ir noslēgts un ir spēkā līgums par iestādes pakalpojumu sniegšanu;

2.4.2. personu, ar kuru ir izbeigtas darījuma attiecības vai pieņemts lēmums par darījuma attiecību pārtraukšanu un kurai ir nenokārtotas parādsaistības pret iestādi;

2.4.3. personu, ar kuru iestāde pēc savas iniciatīvas ir izbeigusi darījuma attiecības un ir slēgusi tai visus kontus, kuros joprojām atrodas šīs personas finanšu aktīvi (slēgtie konti ar atlikumu);

2.4.4. personu, kurai iestādē ir atvērts pagaidu konts pamatkapitāla iemaksai;

2.4.5. personu, kuras saistības iestāde ir pārņēmusi no citas iestādes, tai skaitā uz cesijas līguma pamata;

2.5. paaugstināta riska jurisdikcija – jurisdikcija Novēršanas likuma 11.1 panta trešās daļas 2. punkta izpratnē;

2.6. NILLTPF risks – ietekme un iespējamība, ka iestāde var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma vai proliferācijas finansēšanā;

2.7. NILLTPF riska ekspozīcija – NILLTPF riska, kuram ir pakļauta iestāde, ņemot vērā tās klientiem, produktiem un pakalpojumiem, to piegādes kanāliem un iestādes darbības ģeogrāfijai piemītošo NILLTPF risku, ietekme;

2.8. NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģija – dokuments, kurā iestāde nosaka NILLTPF riska, kuru tā uzskata par iespējamu uzņemties, ekspozīciju, ņemot vērā tās darbības stratēģiju un spēju pārvaldīt NILLTPF risku, kā arī nosaka prasības, kā iestāde nodrošina tās noteikto NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju maksimālo pieļaujamo robežvērtību nepārsniegšanu un NILLTPF riska pārvaldību;

2.9. pakalpojumi turīgiem klientiem – finanšu pakalpojumi, kurus iestāde sniedz klientam, kas ir fiziskā persona, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.9.1. klienta, kas ir fiziskā persona, finanšu aktīvu apmērs pārskata ceturkšņa beigās sasniedz vismaz 500 000 euro vai klienta faktiskais kredīta apgrozījums sasniedz vismaz 1 000 000 euro gadā;

2.9.2. iestāde sniedz klientam, kas ir fiziskā persona, vismaz vienu no šādiem pakalpojumiem:

2.9.2.1. dārgmetālu konti;

2.9.2.2. fiduciārie darījumi, fiduciārais noguldījums vai fiduciārais kredīts;

2.9.2.3. investīcijas, aktīvu pārvaldīšana un glabāšana, tai skaitā brokeru pakalpojumi, portfeļa pārvaldīšana klienta vārdā vai klienta paša iegādāto vērtspapīru portfeļa pārvaldīšana (brokerage portfolio);

2.9.2.4. seifi;

2.9.2.5. uzticības operācijas (trasts);

2.9.2.6. citi līdzīgi pakalpojumi;

2.10. pārējās valstis – valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

2.11. rezidences (reģistrācijas) valsts kods – jurisdikcijas, ar kuru klients ir saistīts, valsts kods saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi", kuru iestāde:

2.11.1. klientam, kas ir fiziskā persona, vai klienta, kas ir juridiskā persona, patiesajam labuma guvējam nosaka atbilstoši šādai prioritātei:

2.11.1.1. pastāvīgās vai deklarētās dzīvesvietas valsts;

2.11.1.2. nodokļu rezidences valsts;

2.11.1.3. valstspiederība (pilsonības valsts) vai pavalstniecība;

2.11.2. klientam, kas ir juridiskā persona, juridisks veidojums, šādu personu apvienība vai veidojumu apvienība, nosaka atbilstoši tā reģistrācijas valstij;

2.12. grupas konts – kredītiestādes pakalpojums, kas ir paredzēts klientu grupai, lai gūtu pilnīgu pārskatu par grupas finansiālo stāvokli un efektīvi izmantotu grupas apgrozāmos līdzekļus.

2. NILLTPF riska pārvaldīšana un NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma

2.1. Vispārējās prasības

3. Iestāde iekšējās kontroles sistēmas ietvaros veic NILLTPF riska izvērtēšanu un izveido, uztur un attīsta savai saimnieciskajai darbībai piemērotu NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Kredītiestāde izveido un uztur NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju atbilstoši šo noteikumu 17. punkta prasībām. Iestāde, kas nav kredītiestāde, ja tai piemīt paaugstināts NILLTPF risks, izveido un uztur NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju, ietverot tajā šo noteikumu 17. punkta prasības apjomā, kas atbilst iestādes darbības specifikai un tai piemītošajam NILLTPF riskam.

4. Pirms jauna finanšu pakalpojuma ieviešanas vai būtiskas finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtības grozīšanas vai pirms finanšu pakalpojuma sniegšanas jaunai klientu mērķauditorijai iestāde izvērtē šiem pakalpojumiem, klientiem un valstīm, ar kurām tie saistīti, piemītošo NILLTPF risku un izvērtē nepieciešamību izstrādāt jaunas šo finanšu pakalpojumu NILLTPF riska pārvaldīšanas politikas un procedūras vai veikt grozījumus spēkā esošajās politikās un procedūrās.

5. Iestāde regulāri izvērtē un nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmā konstatēto trūkumu novēršanu iestādes darbībā, tai skaitā attiecībā uz tādiem finanšu pakalpojumiem, kuru nosacījumi tiek būtiski mainīti.

6. Iestāde nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanu nepārtraukti visā tās darbības laikā, ņemot vērā tā mijiedarbību ar citiem iestādes darbībai piemītošajiem riskiem.

7. Iestāde nodrošina visu NILLTPF riska pārvaldīšanas pasākumu izpildi pilnā apjomā attiecībā uz visiem klientiem, tai skaitā klientiem, kas ir ar iestādi saistītas personas.

2.2. Iestādes amatpersonu un darbinieku atbildība

8. Iestādes padome, ja tāda izveidota atbilstoši iestādes saimnieciskās darbības apmēram un būtībai, pārrauga, kā iestādes valde vai augstākā vadība nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanu.

9. Iestādes padome, pārraugot, kā iestādes valde vai augstākā vadība nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanu, veic vismaz šādas darbības:

9.1. uzrauga un kontrolē, kā iestādes valde vai augstākā vadība pārvalda iestādes darbībai piemītošo NILLTPF risku;

9.2. nosaka, ka iekšējā audita struktūrvienība, ja šādu funkciju iestādē paredz Novēršanas likuma 7. panta pirmās daļas 10. punkts, regulāri pārbauda iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un novērtē tās darbības efektivitāti;

9.3. nosaka regulāru un ārkārtas informācijas apmaiņas kārtību starp iestādes padomi un valdi, tai skaitā nosaka iestādes padomes informēšanas regularitāti par NILLTPF riska pārvaldīšanu un iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

9.4. apstiprina NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju, ja atbilstoši šo noteikumu 3. punktam iestāde izveido un uztur NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju, kā arī apstiprina izmaiņas NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā, ja tā ir izveidota.

10. Kredītiestādes padome, pārraugot, kā kredītiestādes valde nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanu, papildus šo noteikumu 9. punktā minētajam veic šādas darbības:

10.1. apstiprina NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politikas;

10.2. uzrauga un kontrolē, kā kredītiestādes valde īsteno NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politikas;

10.3. nosaka kredītiestādes padomes informēšanas regularitāti par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un būtiskām atkāpēm no NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajiem rādītājiem;

10.4. nosaka kredītiestādes atalgojuma politiku, kura nav pretrunā ar tās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju un neveicina īstermiņa ienākumu gūšanu, veicot darījumus, kuriem piemīt paaugstināts NILLTPF risks vai kuri tādu rada, kā arī nosaka, ka darbinieku, kuru amata pienākumos ir ietverta NILLTPF riska kontrole, atalgojums nav atkarīgs no kredītiestādes darbības rādītājiem;

10.5. regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, pamatojoties uz darbības plāniem un ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, ekonomiskajā situācijā, tirgos un tirgus attīstības prognozēs, kā arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanu, pārskata NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju un tās īstenošanas politikas.

11. Iestādes valde vai augstākā vadība ir atbildīga par NILLTPF riska pārvaldīšanu un iestādes padomes apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanu.

12. Iestādes valde vai augstākā vadība, atbildot par NILLTPF riska pārvaldīšanu un iestādes padomes apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanu, veic vismaz šādas darbības:

12.1. nodrošina regulāru NILLTPF riska novērtējuma pārskatīšanu un aktualizēšanu, kā arī iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanu atbilstoši Novēršanas likuma 8. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām;

12.2. nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanas īstenošanas politiku un procedūru izstrādi un ievērošanu;

12.3. nosaka pilnvaru, pienākumu un atbildības par NILLTPF riska pārvaldīšanu sadalījumu starp iestādes struktūrvienībām un darbiniekiem;

12.4. nodrošina, ka NILLTPF riska pārvaldīšanas jomā tiek piesaistīti darbinieki, kuru kvalifikācija atbilst veicamajiem pienākumiem;

12.5. nodrošina, ka, veicot NILLTPF riska pārvaldīšanu, pastāvīgi tiek uzturēti augsti ētikas standarti, tai skaitā novērsti interešu konflikti, kas paaugstina vai var paaugstināt iestādes NILLTPF risku, piemēram, sniedzot pakalpojumus ar iestādi saistītām personām;

12.6. apstiprina korektīvos pasākumus NILLTPF riska pārvaldīšanai gadījumos, kad tie ir nepieciešami, un informē iestādes padomi, ja tāda ir izveidota, par korektīvo pasākumu ieviešanas gaitu.

13. Kredītiestādes valde, atbildot par NILLTPF riska pārvaldīšanu un kredītiestādes padomes apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanu, papildus šo noteikumu 12. punktā minētajam veic šādas darbības:

13.1. nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politiku un procedūru izstrādi un ievērošanu;

13.2. nodrošina kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politiku un procedūru piemērošanu kredītiestādē individuālā un grupas līmenī;

13.3. nodrošina darbinieku, kuru amata pienākumos ietilpst NILLTPF riska kontrole, informēšanu par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju un tās īstenošanas politikām un procedūrām un atbildību par kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas un tās īstenošanas politiku un procedūru ievērošanu;

13.4. nodrošina izmaiņu NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā izstrādi un iesniedz tās apstiprināšanai kredītiestādes padomē.

14. Iestāde, nosakot valdes vai augstākās vadības locekli, kurš pārrauga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu iestādē, un ieceļot vienu vai vairākus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgos darbiniekus atbilstoši Novēršanas likuma 10. panta pirmajai un otrajai daļai, iekšējos normatīvajos aktos nosaka to atbildības sadalījumu NILLTPF riska pārvaldīšanā, paredzot sadalīt atbildību par vismaz šādiem jautājumiem:

14.1. iestādes padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes vai augstākās vadības regulāru un ārkārtas informēšanu par iestādes NILLTPF riska pārvaldīšanu. Kredītiestāde paredz informēšanu arī par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas prasību izpildi, tai skaitā precīzas un pilnīgas informācijas sniegšanu par NILLTPF riska ekspozīciju un tās dinamiku;

14.2. pienākumu sadali attiecībā uz NILLTPF riska pārvaldīšanas pasākumu īstenošanu, to atbilstību, pietiekamību un nepieciešamo izmaiņu NILLTPF riska pārvaldīšanā savlaicīgu nodrošināšanu;

14.3. ziņojumu sniegšanu iestādes valdei vai augstākajai vadībai par gadījumiem, kad NILLTPF riska pārvaldīšanā konstatēti būtiski trūkumi vai neatbilstības. Kredītiestāde paredz atbildības sadalījumu arī attiecībā uz valdes informēšanu gadījumos, kad konstatētas atkāpes no apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas un tās īstenošanas politikām un procedūrām.

3. NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģija

15. Kredītiestāde izstrādā un īsteno NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju gan individuāli, gan grupas līmenī.

16. Kredītiestāde NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā nosaka NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju maksimālās pieļaujamās robežvērtības, kuras kredītiestāde vēlas uzņemties un spēj pārvaldīt, definējot NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus un NILLTPF risku mazinošos pasākumus atbilstoši šo noteikumu 17. punkta prasībām.

17. Kredītiestāde izstrādā NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošajam NILLTPF riskam. Kredītiestāde NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā nosaka vismaz:

17.1. kredītiestādes NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus, ietverot vismaz šādus rādītājus:

17.1.1. kredītiestādes klientu lokam piemītošā NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus un to maksimālās pieļaujamās robežvērtības, līdz kurām kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma spēj nodrošināt NILLTPF riska pārvaldību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā:

17.1.1.1. augsta riska klientu, tas ir, klientu, kuru riska līmenis atbilstoši kredītiestādes veiktajam klienta riska skaitliskajam novērtējumam ir augsts vai ļoti augsts un kuri ietilpst kredītiestādes noteiktajā maksimālajā klientu, ar kuriem kredītiestāde sadarbojas, riska kategorijā, bet neietilpst tādu klientu kategorijā, kurai kredītiestādes pakalpojumu sniegšana nav pieļaujama atbilstoši kredītiestādes ar klientu riska līmeņa novērtēšanu saistīto iekšējo normatīvo aktu prasībām, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

17.1.1.2. ienākumu, kas gūti no pakalpojumiem, kuri sniegti augsta riska klientiem, īpatsvaru kopējā kredītiestādes ienākumu no pakalpojumu sniegšanas klientiem apmērā;

17.1.1.3. klientu, kas ir čaulas veidojumi, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

17.1.1.4. ienākumu, kas gūti no pakalpojumiem, kuri sniegti klientiem, kas ir čaulas veidojumi, īpatsvaru kopējā kredītiestādes ienākumu no pakalpojumu sniegšanas apmērā;

17.1.1.5. klientu, kuru patiesie labuma guvēji ir no paaugstināta riska jurisdikcijas, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

17.1.1.6. klientu, kas ir maksājumu iestāžu vai elektroniskās naudas iestāžu klienti, finanšu aktīvu apmēra un kredīta apgrozījuma apmēra īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

17.1.2. kredītiestādes pakalpojumiem un produktiem piemītošā NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus pakalpojumu turīgiem klientiem sniegšanas ietvaros:

17.1.2.1. to finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

17.1.2.2. no šādiem pakalpojumiem gūto ienākumu īpatsvaru kopējā kredītiestādes ienākumu no pakalpojumu sniegšanas klientiem apmērā;

17.2. katram no šo noteikumu 17.1. apakšpunktā noteiktajiem kredītiestādes NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājiem, ņemot vērā darbības stratēģijā izvirzītos mērķus, maksimālās pieļaujamās robežvērtības periodam, kas nav mazāks par vienu kalendāro gadu;

17.3. NILLTPF risku ierobežojošos nosacījumus;

17.4. paredzētās NILLTPF riska mazināšanas metodes;

17.5. darbinieku, kuru amata pienākumos ietilpst NILLTPF riska kontrole, resursu pietiekamības kritērijus un kompetences prasības;

17.6. personāla pilnvarojuma sistēmas izveides principus attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē kredītiestādes NILLTPF riska ekspozīciju;

17.7. principus NILLTPF riska pārvaldīšanas funkciju izpildei nepieciešamā informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma pietiekamības vērtēšanai, kā arī informācijas sistēmu, kas nodrošina NILLTPF riska kontroles funkciju, neatkarīgas pārbaudes kārtību;

17.8. ar ārpakalpojuma izmantošanu saistīto risku, nepieciešamo pasākumu NILLTPF riska mazināšanai, kā arī ārpakalpojuma sniedzēja nodrošinātā pakalpojuma atbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām novērtēšanas un uzraudzības kārtību;

17.9. datubāzēs (tai skaitā ierobežotas pieejamības) un publiskos avotos pieejamās informācijas izmantošanas principus klienta saimnieciskās darbības pārzināšanas mērķiem;

17.10. NILLTPF riska pārvaldīšanas efektivitātes vērtēšanas prasības, tai skaitā:

17.10.1. NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas darbības neatkarīga vērtējuma prasības;

17.10.2. informācijas sniegšanas prasības kredītiestādes vadībai:

17.10.2.1. par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas prasību izpildi;

17.10.2.2. par atkāpēm no apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas un tās īstenošanas politikām un procedūrām.

18. NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju maksimālās pieļaujamās robežvērtības nosaka, ievērojot kredītiestādes spēju pārvaldīt NILLTPF risku, kas ir saistīts ar kredītiestādes saimnieciskās darbības raksturu, kā arī NILLTPF riska pārvaldīšanai pieejamos resursus.

19. Kredītiestāde, nosakot kredīta apgrozījumu klienta kontā: