Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese–Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 750 Rīgā 2024. gada 26. novembrī (prot. Nr. 50 45. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese–Odziena" (turpmāk – ainavu apvidus) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. ainavu apvidus apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. ainavu apvidū esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Ainavu apvidus izveidots, lai nodrošinātu Eiropas platauša Barbastella barbastellus dzīvotņu, Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanu, kā arī sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību.

3. Ainavu apvidus platība ir 18 600 hektāru. Ainavu apvidus funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

4. Ainavu apvidū ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

4.1. regulējamā režīma zona;

4.2. dabas lieguma zona;

4.3. dabas parka zona;

4.4. ainavu aizsardzības zona;

4.5. neitrālā zona.

5. Ainavu apvidus robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs un tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot paredzētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir izstrādāts) iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem ainavu apvidus teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz ainavu apvidu, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem.

7. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama:

7.1. darbībām ainavu apvidū, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Valsts vides dienests, vērtējot šādas darbības, vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību. Šādos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde sniedz atzinumu Valsts vides dienestam;

7.2. ja attiecīgo darbību ainavu apvidū veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā ainavu apvidus teritorijā

8. Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas:

8.1. uz ugunsdzēsības pasākumiem, glābšanas pasākumiem un ārkārtējām situācijām;

8.2. uz tādiem valsts nozīmes satiksmes infrastruktūras objektiem to attīstības (TIN) teritorijās aizsargjoslas platumā, kuru būvniecībai vai pārbūvei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu Vides pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un atzinumā iekļāvis nosacījumus, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama (ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai);

8.3. uz derīgo izrakteņu ieguves vietu paplašināšanu vai ierīkošanu ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir pabeigta ģeoloģiskā izpēte (ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).

9. Visā ainavu apvidus teritorijā aizliegts:

9.1. ierīkot atkritumu poligonus;

9.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

9.3. izmantot šo noteikumu 3. pielikumā minētās citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

9.4. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai) un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem;

9.5. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuriem ir rakstveidā informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

9.6. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties dabiskās ūdenstilpēs ar svinu saturošu skrošu munīciju;

9.7. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju:

9.7.1. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu;

9.7.2. mežā un ārpus ciemiem un pagalmiem gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);

9.8. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, brīvā dabā ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai), izņemot pārvietošanos pa neitrālo zonu, pārvietošanos ar velosipēdiem, pārvietošanos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotās trasēs un gadījumos, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju (tai skaitā medību saimniecību) apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, ugunsdrošības pasākumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī pārvietošanos ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm;

9.9. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

9.10. uzstādīt vēja elektrostacijas, izņemot uzstādīšanu pašpatēriņam neitrālajā un ainavu aizsardzības zonā, ievērojot, ka vēja elektrostacijas augstākais punkts nepārsniedz 30 metru augstumu;

9.11. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs, meža pļavas un lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kā arī gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai. Aizliegums neattiecas uz darbībām valsts ceļu un dzelzceļu nodalījuma joslās;

9.12. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;

9.13. zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem savā īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot ainavu apvidus apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei;

9.14. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu vietu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, medības regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

9.15. cirst dobumainus kokus, izņemot augļu kokus un bīstamos kokus (kokus, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus);

9.16. veikt galveno cirti visās platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas) un melnalkšņu audzēs.

10. Ainavu apvidus teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas aizliegts ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, atpūtas vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus).

11. Ainavu apvidū noteiktie mežsaimnieciskās darbības aizliegumi neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ir nepieciešams Valsts meža dienesta apliecinājums koku ciršanai, Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde rakstveida atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

III. Regulējamā režīma zona

12. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo putnu un augu sugu dzīvotņu, kā arī biotopu aizsardzību.

13. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

13.1. ceļu uzturēšana nodalījuma joslas platumā no 1. augusta līdz 31. janvārim;

13.2. medības no 1. augusta līdz 31. janvārim;

13.3. meža nekoksnes vērtību ieguve;

13.4. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole;

13.5. monitoringa un meža inventarizācijas veikšana, īpašumu robežu uzmērīšana;

13.6. ugunsdrošības pasākumu veikšana (mineralizēto joslu un ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas brauktuvju uzturēšana);

13.7. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:

13.7.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu veikšana;

13.7.2. zinātniskās pētniecības darbi;

13.7.3. grāvju un ceļu atjaunošana un pārbūve.

IV. Dabas lieguma zona

14. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu dabas vērtības – Eiropas Savienības nozīmes mežu biotopus, Eiropas platauša Barbastella barbastellus dzīvotnes, kā arī citas īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes.

15. Dabas lieguma zonā aizliegts:

15.1. celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja, lietotāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

15.2. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;

15.3. mežaudzēs cirst nokaltušus sausstāvošus kokus, kuru diametrs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamos kokus, kā arī kokus šo noteikumu 4. pielikumā norādīto ceļu un dabisko brauktuvju uzturēšanai;

15.4. mežaudzēs izvākt nokaltušus kritušus kokus (tai skaitā kritalas) vai nocirstus sausos kokus vai to daļas, kuru caurmērs ir lielāks par 25 centimetriem, ja kopējais mirušās koksnes apjoms ir mazāks par 20 kubikmetru uz hektāru;

15.5. cirst kokus galvenajā un sanitārajā cirtē. Sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, izņemot egles;

15.6. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:

15.6.1. priežu un ozolu audzēm – 70 gadus;

15.6.2. bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

15.6.3. egļu audzēm – 60 gadus;

15.6.4. apšu un baltalkšņu audzēm – 30 gadus;

15.7. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

15.7.1. meža ugunsdrošības pasākumus (tai skaitā mineralizēto joslu un brauktuvju uzturēšanu);

15.7.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē (neattiecas uz egļu astoņzobu mizgraužu svaigi invadētām eglēm);

15.7.3. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

15.7.4. ceļu uzturēšanu nodalījuma joslas platumā;

15.7.5. mežizstrādes laikā radušos risu līdzināšanu;

15.7.6. kokmateriālu iekraušanu un izvešanu pa ceļiem no krautuvēm, kas izvietotas ceļu malās;

15.7.7. sanitāro cirti pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma un kokmateriālu pievešanu;

15.8. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

15.9. sējot vai stādot atjaunot mežu, izņemot atjaunošanu ar priedi;

15.10. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:

15.10.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošana;

15.10.2. inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošana un pārbūve, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

15.10.3. publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu (tai skaitā taku, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu, stāvlaukumu, skatu platformu, skatu torņu) būvniecība;

15.10.4. inženierbūvju (tai skaitā ceļu) būvniecība esošās vai šajos noteikumos atļautās apbūves vajadzībām vai ugunsdrošības nodrošināšanai, ja nepastāv citas (ārpus dabas lieguma zonas) inženierbūvju ierīkošanas vai piekļuves iespējas, ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai. Meža ugunsdrošības kritiskās meža infrastruktūras objekti attēloti šo noteikumu 4. pielikumā;

15.11. veikt jaunu ceļu (tai skaitā komersantu) būvniecību, izņemot būvniecību šo noteikumu 15.10.4. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā;

15.12. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas:

15.12.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, tai skaitā sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 50 cilvēku, izņemot publiskus pasākumus, tai skaitā sacensības, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

15.12.2. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju pārbūvi. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama esošo meliorācijas sistēmu pārbūvei;

15.12.3. veikt zinātniskos pētījumus.

16. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos kokus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem un kokus ar deguma rētām. Kokus pēc iespējas saglabā grupās.

17. Aizliegts sadalīt zemes vienību (tai skaitā dalot kopīpašumu un nosakot lietošanas tiesības kopīpašumam), ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 hektāriem meža zemēs (ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir meža zeme) vai mazāka par trim hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs (ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pārējās zemes), izņemot:

17.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

17.2. zemes vienības, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;

17.3. gadījumus, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.

V. Dabas parka zona

18. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu Eiropas platausim Barbastella barbastellus nozīmīgas dzīvotnes, kā arī citas īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes.

19. Dabas parka zonā aizliegts:

19.1. celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja, lietotāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

19.2. cirst kokus kailcirtē mežaudzēs, kurās priedes veido vairāk nekā 80 procentus no mežaudzes šķērslaukuma. Pārējās mežaudzēs maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir viens hektārs, ievērojot šo noteikumu 24. punktā minētos nosacījumus;

19.3. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

19.3.1. meža ugunsdrošības pasākumus (tai skaitā mineralizēto joslu un brauktuvju uzturēšanu);

19.3.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

19.3.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

19.3.4. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

19.3.5. ceļu uzturēšanu nodalījuma joslas platumā;

19.3.6. mežizstrādes laikā radušos risu līdzināšanu;

19.3.7. kokmateriālu iekraušanu un izvešanu pa ceļiem no krautuvēm, kas izvietotas ceļu malās;

19.3.8. sanitāro cirti pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma un kokmateriālu pievešanu;

19.4. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas aizliegts:

19.4.1. veikt ceļu un citu inženierbūvju būvi vai pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

19.4.2. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises;

19.4.3. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, tai skaitā sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 50 cilvēku, izņemot publiskus pasākumus, tai skaitā sacensības, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

19.5. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju.

20. Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākās priedes, ozolus, liepas, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem un kokus ar deguma rētām.

21. Veicot sanitāro izlases cirti:

21.1. audzēs, kurās valdošā suga ir priede, atstājami vismaz 20 (vai visi, ja šādu koku skaits audzē ir mazāks par 20, rēķinot uz cirsmas hektāru) stāvoši nokaltuši un kalstoši koki ar pilnīgi vai daļēji saglabājušos mizu, kuru diametrs 1,3 m augstumā nav mazāks par 20 centimetriem, vispirms izvēloties priedes ar lielāko diametru;