Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 889 Rīgā 2024. gada 17. decembrī (prot. Nr. 53 163. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķi "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumus.

2. Specifisko atbalstu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Specifiskais atbalsts tiek sniegts granta veidā.

4. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Kultūras ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

5. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

6. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Specifiskā atbalsta mērķis un sasniedzamie uzraudzības rādītāji

7. Specifiskā atbalsta mērķis ir uz sociālo iekļaušanu orientēta un mērķa grupas vajadzībās balstīta kultūras piedāvājuma veidošana, kas rada pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, veicina dialogu ar sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām, ar kultūras pakalpojumu starpniecību mazina sociālo nevienlīdzību un stiprina kopienas kultūras identitāti, veicina tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulē uzņēmējdarbību, nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu.

8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir vietējie iedzīvotāji, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazaizsargātām grupām, tai skaitā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, diasporai, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, senioriem un cilvēkiem, kas pakļauti sociāli ekonomiskās atstumtības riskiem.

9. Specifiskā atbalsta ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

9.1. līdz 2024. gada 31. decembrim – iznākuma rādītājs: noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma vietās – 10 procentu;

9.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:

9.2.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – vismaz 11;

9.2.2. rezultāta rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju skaits – vismaz 16 500.

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

10. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 20 166 038 euro (no tā elastības finansējums – 5 243 899 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 17 141 132 euro (no tā elastības finansējums – 4 457 314 euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums, pašvaldību līdzfinansējums un privātais līdzfinansējums) – ne mazāk kā 3 024 906 euro (no tā elastības finansējums – 786 585 euro).

11. Specifiskā atbalsta īstenošanai kopējo specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 14 922 139 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 12 683 818 euro apmērā un nacionālo finansējumu (valsts budžeta līdzfinansējumu, pašvaldību līdzfinansējumu un privāto līdzfinansējumu) – ne mazāk kā 2 238 321 euro apmērā.

12. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt specifiskajam atbalstam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 10. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējumam.

13. Projekta iesnieguma minimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nav mazāks par 170 000 euro (ieskaitot), un projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 850 000 euro.

14. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Valsts budžeta līdzfinansējums valsts iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām un atvasinātām publiskām personām (augstskolām un zinātniskajiem institūtiem) ir 15 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Valsts kapitālsabiedrībai valsts budžeta līdzfinansējums ir pieļaujams par valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi – par valsts nekustamā īpašuma pārvaldību un valsts nekustamā īpašuma attīstības vadību vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu kultūras jomā veikšanu atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Kultūras ministriju par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā un to finansēšanu.

15. Specifiskā atbalsta ietvaros tiek piemērota teritoriālā pieeja, paredzot, ka katrā plānošanas reģionā tiek atbalstīts vismaz viens projekta iesniegums, kas atbilst specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumiem. Projekta iesnieguma īstenošanas reģions tiek noteikts atbilstoši tās infrastruktūras faktiskajai adresei, kurā tiek veikti ieguldījumi. Projekta iesniegumu ranžēšanas nosacījumi tiek noteikti specifiskā atbalsta projekta iesniegumu atlases nolikumā.

16. Projektam, kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 37. un 39. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no tiešajām attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Finansējuma saņēmējam, kas ekspluatē ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, ir ļauts projekta pārskata periodā paturēt samērīgu peļņu. Šo noteikumu ietvaros samērīgas peļņas definīcija atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 142. punktam un pamatdarbības peļņas definīcija atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 39. punktam.

17. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim projekta ietvaros pieejamo publiskā finansējuma apmēru nosaka, ievērojot šādus nosacījumus:

17.1. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

17.2. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, valsts iestādei, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībai, pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 16. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

18. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

18.1. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

18.2. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

19. Specifiskā atbalsta ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Ar projekta iesniedzēju, kas iesniedzis projekta iesniegumu specifiskā atbalsta ietvaros, vienlaikus nevar slēgt sadarbības līgumu kā ar sadarbības partneri cita projekta iesnieguma ietvaros.

20. Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu, pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt avansu finansējuma saņēmējam, kas nav valsts pārvaldes iestāde. Finansējuma saņēmējs – pašvaldība – avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ja tas paredzēts projektā, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma atvasinātai publiskai personai, pašvaldībai, pašvaldības iestādei, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībai vai citai privāto tiesību juridiskai personai nepārsniedz 90 procentus, bet biedrībai un nodibinājumam – 95 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma kopsummas.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

21. Projekta iesniedzējs, kurš pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, ir:

21.1. biedrība, nodibinājums un cita privāto tiesību juridiska persona, valsts iestāde, atvasināta publiska persona, valsts kapitālsabiedrība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē;

21.2. pašvaldība, kas projekta īstenošanai piesaista sadarbības partneri, kura pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē, ja pašvaldība nav izveidojusi iestādi, kas darbojas kultūras vai radošajā nozarē;

21.3. (svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 294).

22. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri:

22.1. biedrību, nodibinājumu vai citu privāto tiesību juridisku personu, valsts iestādi, atvasinātu publisku personu, valsts kapitālsabiedrību vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē;

22.2. valsts iestādi, atvasinātu publisku personu, valsts kapitālsabiedrību vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas objekts, kurā plānotas investīcijas.

23. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus. Projekta iesniedzējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

24. Īpašuma, turējuma, lietošanas vai valdījuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem objektiem nemaina un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma, turējuma, lietošanas vai valdījuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā). Ja īpašuma, turējuma, lietošanas vai valdījuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai, tās nostiprina zemesgrāmatā līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai.

25. Ja atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs nedrīkst saņemt finansējumu un sadarbības partneris nevar tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja uz atbalsta piešķiršanas brīdi:

25.1. projekta iesniedzējs un/vai sadarbības partneris (ja attiecināms) atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam, šo nosacījumu vērtējot uzņēmumu grupas līmenī saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;

25.2. pašvaldībā atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" ir uzsākts finanšu stabilizācijas process.

V. Specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

26. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli, ja:

26.1. projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir vismaz 1 000 000 euro;

26.2. projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu.

27. Projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir apzinājis mērķa grupas vajadzības, un projekta ietvaros paredzēts strādāt ar sociāli mazaizsargātām grupām ar zemu kultūras līdzdalības īpatsvaru, projekta īstenošanā piesaistot ekspertus vai sadarbības partneri, kam ir pieredze sociāli iekļaujoša kultūras satura veidošanā.

28. Projekta iesniegumā plānotie infrastruktūras attīstības darbi ir pamatoti, ja tie nepieciešami, lai īstenotu organizācijas darbības stratēģijā plānotos kultūras pakalpojumus un veicinātu līdztiesību kultūras norišu vides piekļūstamībā.

29. Projekta ietvaros visām paredzētajām būvniecības darbībām sagatavots projektēšanas uzdevums par būvniecības ieceres dokumentu sagatavošanu vai iesniegta būvvaldes izziņa, kas apliecina, ka minētie dokumenti nav nepieciešami, un iesniegta indikatīva būvdarbu izmaksu aplēse (tāme).

30. Projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim, kura pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē, uz projekta iesniegšanas dienu ir izstrādāta organizācijas darbības stratēģija, kurā noteikti vidēja termiņa darbības mērķi, kas liecina par sabiedrības ieguvumiem no projektā attīstītajiem pakalpojumiem un paredz veicināt kultūras pakalpojumu piekļūstamību, tostarp attīstot pakalpojumus vismaz vienai sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupai.

31. Specifiskais atbalsts tiek īstenots, ievērojot:

31.1. Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētiku, ilgtspēju un iekļautību, tai skaitā iekļaujot publiskās ārtelpas attīstības risinājumus apkārtējā ainavā un nodrošinot dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu;

31.2. Starptautiskās kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu.

32. Finansējuma saņēmējs:

32.1. nodrošina, ka specifiskā atbalsta ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, kā arī nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos;

32.2. īstenojot projektu, nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

33. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:

33.1. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 9.2.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja vērtībām;

33.2. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 9.2.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja vērtībām;

33.3. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par horizontālā principa rādītāju "Objektu skaits, kuros ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība" un citiem rādītājiem (ja attiecināms);

33.4. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 33.3. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem;

33.5. projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru;

33.6. ievēro, ka ir atbalstāms sociāli atbildīgs un inovatīvs iepirkums un vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);

33.7. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta prasībām, kā arī ar parakstu apliecina, ka nepastāv interešu konflikts;

33.8. nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

VI. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

34. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 7. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 9. punktā un 33.3. apakšpunktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

34.1. uz sociālo iekļaušanu orientētu jaunu kultūras pakalpojumu radīšana vai esošo kultūras pakalpojumu pielāgošana sociāli mazaizsargātam iedzīvotāju grupām, tostarp kultūras pakalpojumu saturiskā tvēruma paplašināšana un kultūras pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšana;

34.2. mērķa grupas vajadzībās balstīta kultūras piedāvājuma īstenošana, kas veicina dialogu ar sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām;

34.3. profesionālo kompetenču pilnveidošana, attīstot prasmes, kas nepieciešamas kvalitatīvu, mērķauditorijas vajadzībās balstītu pakalpojumu sniegšanai;

34.4. kultūras infrastruktūras attīstīšana un materiālu, aprīkojuma un iekārtu noma un iegāde kultūras piedāvājuma izveides nolūkos;

34.5. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

34.6. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.

35. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ievērojot, ka projektā neiekļauj darbības, kas vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī ir pabeigtas.

36. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minētajām izmaksām.

37. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 34. punktā minētās atbalstāmās darbības, ir:

37.1. projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma pamata. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei;

37.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas):

37.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

37.2.2. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;