Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaBudžeta ietvars 2025., 2026. un 2027. gadam

1. pants. Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un vidēja termiņa budžeta politikas prioritāro attīstības virzienu — drošība.

2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2025. gadam 29 982 000 000 euro apmērā, 2026. gadam 30 810 000 000 euro apmērā un 2027. gadam 31 610 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2025. gadam 2,9 procenti, 2026. gadam 2,8 procenti un 2027. gadam 2,6 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2025. gadam 44 379 000 000 euro apmērā, 2026. gadam 46 836 000 000 euro apmērā un 2027. gadam 49 349 000 000 euro apmērā.

3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2025. gadam 30 327 000 000 euro apmērā, 2026. gadam 30 994 000 000 euro apmērā un 2027. gadam 31 675 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2025. gadam 2,2 procenti, 2026. gadam 2,2 procenti un 2027. gadam 2,2 procenti.

4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2025. gadā ir -0,82 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2026. gadā -0,75 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2027. gadā -0,79 procenti no iekšzemes kopprodukta.

5. pants. Noteikt, ka no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa tiek izslēgti šādi izdevumi:

1) izdevumi pasākumiem, kuri tika atzīti par vienreizējiem saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 5. pantu un kuru ieviešana turpinās 2025.—2027. gada periodā;

2) izdevumi pasākumiem, kuri tika atzīti par vienreizējiem saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 5. pantu un kuru ieviešana turpinās 2025.—2027. gada periodā;

3) valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugums pret iepriekšējo gadu 100 procentu apmērā. Pirmajā gadā pēc pieauguma 80 procentu apmērā, otrajā gadā pēc pieauguma 60 procentu apmērā, trešajā gadā pēc pieauguma 40 procentu apmērā un ceturtajā gadā pēc pieauguma 20 procentu apmērā.

6. pants. Vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, neieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, 2025. gadā ir -2,9 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2026. gadā -2,6 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2027. gadā -2,4 procenti no iekšzemes kopprodukta.

7. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2025., 2026. un 2027. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.

8. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2025., 2026. un 2027. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

9. pants. Noteikt, ka 2025., 2026. un 2027. gadā izlīdzinātos izdevumus nosaka faktiski attiecīgajā gadā prognozēto izdevumu apjomā.

10. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2025. gadā 2 682 148 172 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 481 461 030 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 696 873 456 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 503 813 686 euro.

11. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2026. gadā 2 711 978 428 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 508 192 066 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 599 609 114 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 604 177 248 euro.

12. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2027. gadā 2 249 119 646 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 969 032 146 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 618 058 615 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 662 028 885 euro.

13. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2025., 2026. un 2027. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

14. pants. Noteikt, ka koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2025., 2026. un 2027. gadam tiek aprēķināti saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma bilances nosacījumu un papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajiem gadījumiem tiek precizēti atbilstoši izmaiņām to izdevumu apjomā, kas tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta bilances mērķa saskaņā ar šā likuma 5. pantu.

15. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2025. gadā 14 494 055 027 euro, 2026. gadā 14 633 209 791 euro un 2027. gadā 14 822 301 668 euro.

16. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2025., 2026. un 2027. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.

17. pants. (1) Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2025., 2026. un 2027. gadā ir 168 138 258 euro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts.

(2) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt aizņēmumu palielinājumu 2025. gadā 29 188 091 euro un 2026. gadā 6 883 554 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai, ar nosacījumu, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība atmaksā iepriekš saņemtos aizņēmumus 2025. gadā ne mazāk kā 29 188 091 euro apmērā un 2026. gadā ne mazāk kā 6 883 554 euro apmērā.

(3) Noteikt, ka 2025., 2026. un 2027. gadā galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai un aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

(4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizņēmumu palielinājumam Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir tiesības emitēt obligācijas 2025., 2026. un 2027. gadā, lai nodrošinātu finansējumu investīciju projektiem, kas atbilst Rīgas valstspilsētas apstiprinātai pašvaldības attīstības programmai, un lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai. Emisijas kopējo apjomu un, ja attiecināms, emisijas laidienu apjomu pa gadiem apstiprina Ministru kabinets. Obligāciju emisija veicama tā, lai neradītu negatīvu ietekmi uz 2025. gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Turpmāko gadu fiskālo ietekmi plāno, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. Pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma Rīgas valstspilsētas pašvaldība iesniedz Finanšu ministrijai nepieciešamo informāciju emisijas negatīvās fiskālās ietekmes noteikšanai un, ja nepieciešams, priekšlikumus kompensējošiem pasākumiem negatīvās ietekmes mazināšanai.

(5) Ministru kabinets nosaka šā panta ceturtajā daļā minēto obligāciju emitēšanas kārtību un nosacījumus.

18. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2025., 2026. un 2027. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 78 procenti un valsts budžetam — 22 procenti.

19. pants. Pašvaldības dome gadskārtējā pašvaldības budžetā 2025. gadam paredz finansējumu līdzdalības budžetam ne mazāk kā 0,1 procenta apmērā, 2026. gadā ne mazāk kā 0,2 procentu apmērā, 2027. gadā ne mazāk kā 0,3 procentu apmērā un 2028. gadā ne mazāk kā 0,4 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.

20. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2026. un 2027. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.

21. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2026. un 2027. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.

22. pants. Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj šā likuma paskaidrojumos.

23. pants. Lai nodrošinātu virssaistību neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros, virssaistības tiek kompensētas no Eiropas Savienības fondu finansējuma līdz plānošanas perioda beigām atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

24. pants. Noteikt, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu), 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) un 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) ir 70 procenti no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas.

25. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 183 908 268 euro, 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 131 051 751 euro un 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 124 490 701 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 111 002 179 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 391 040 euro, 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 308 160 euro un 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 12 068 480 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

28. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 033 770 euro, 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 euro un 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

29. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 7 244 722 euro un 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 252 155 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II nodaļaValsts budžets 2025. gadam

30. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2025. gadam ieņēmumos 15 119 104 933 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

31. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2025. gadam izdevumos 17 140 852 997 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1., 3., 4. un 5. pielikumu.

32. pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 617 863 741 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 472 197 088 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 6. un 7. pielikumu;

2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, 72 633 320 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 8. pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 70 980 645 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 9. pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2 052 688 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 10. pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(4) Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. augustam.

33. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 106 534 905 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 50 630 855 euro apmērā;

2) budžeta dotāciju 52 800 762 euro apmērā, kura tiek integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju;

3) budžeta dotāciju 2 500 000 euro apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, piešķiršanai Alūksnes novada pašvaldībai, Augšdaugavas novada pašvaldībai, Balvu novada pašvaldībai, Krāslavas novada pašvaldībai un Ludzas novada pašvaldībai atbilstoši Eiropas Savienības ārējās robežas kilometru garumam;

4) pašvaldībām par tiem iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 9 576 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 603 288 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju.

34. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar šā likuma 11. pielikumu.

35. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2025. gada beigās nominālvērtībā 21 000 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

36. pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2025. gadā, ir novērtētas 579 000 euro apmērā.

37. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 166 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 38. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta.

38. pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 168 138 258 euro apmērā:

1) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

2) Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas ne vairāk kā par 10 procentiem pārsniedz projekta Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu, un pievienotās vērtības nodokļa izmaksām;

3) emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

4) jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus: