Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.1. pasākuma "Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija" projektu iesniegumu otrās un trešās atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 892 Rīgā 2024. gada 17. decembrī (prot. Nr. 53 167. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.1. pasākuma "Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija" (turpmāk – pasākums) projektu iesniegumu otro atlases kārtu (turpmāk – otrā kārta) un projektu iesniegumu trešo atlases kārtu (turpmāk – trešā kārta);

1.2. pasākuma un otrās un trešās kārtas mērķi;

1.3. projektu iesniegumu otrajai un trešajai kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;

1.5. atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības un komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.

3. Pasākuma mērķteritorija ir atkritumu apsaimniekošanas reģioni.

4. Otrās un trešās kārtas mērķis ir veicināt atkritumu apsaimniekošanas reģionālo sistēmu attīstību atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas reģionālajos plānos noteiktajām prioritātēm.

5. Otrās un trešās kārtas ietvaros sasniedzamie projektu uzraudzības rādītāji un vērtības:

5.1. līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:

5.1.1. atbalstītie uzņēmumi (mazie (tai skaitā mikro), vidējie un lielie). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja projektu ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot atbalstu vismaz pieciem uzņēmumiem – otrajā kārtā vismaz diviem uzņēmumiem un trešajā kārtā vismaz trim uzņēmumiem;

5.1.2. papildu jauda atkritumu pārstrādei (ja attiecināms). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē, nodrošinot papildu atkritumu pārstrādes iekārtu jaudu – 30 000 tonnas gadā;

5.1.3. nacionālais rādītājs – projektā apsaimniekoto atkritumu daudzums, izteikts atkritumu tonnās gadā. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidē vai modernizācijā vai ieguldījumi dalīti vāktu bioloģiski noārdāmu atkritumu savākšanas specializētā autotransporta iegādei atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem;

5.2. projektu pirmā pēcuzraudzības gada beigās sasniedzami šādi rezultāta rādītāji (ja attiecināms):

5.2.1. pārstrādāto atkritumu apjoms. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē atbilstoši šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktam, sasniedzot pārstrādāto atkritumu apjomu – 102 500 tonnas gadā;

5.2.2. šķiroti savāktu atkritumu daudzums. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstībā, sasniedzot dalīti savākto atkritumu daudzumu – 500 tonnas gadā.

6. Otrās un trešās kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Dalībai otrās kārtas projektu iesniegumu vērtēšanā pieaicina Valsts vides dienestu, kas sniedz viedokli par projektā plānotās atkritumu pārstrādes iekārtas darbības rezultātā radīto produktu vai otrreizējo izejvielu, ja projektā plānotas šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās darbības.

8. Otro kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, projektu iesniegumus vērtējot katram atkritumu apsaimniekošanas reģionam šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētā Kohēzijas fonda finansējuma apmērā. Ja nepieciešams, atlases kārtas ietvaros var rīkot uzsaukumu atsevišķi vienam atkritumu apsaimniekošanas reģionam.

9. Trešo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, projektu iesniegumus vērtējot katram atkritumu apsaimniekošanas reģionam šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētā Kohēzijas fonda finansējuma apmērā. Ja nepieciešams, atlases kārtas ietvaros var rīkot uzsaukumu atsevišķi vienam atkritumu apsaimniekošanas reģionam.

10. Atbildīgā iestāde pirms trešās kārtas izsludināšanas pieprasa atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem par katru atkritumu apsaimniekošanas reģionu sniegt informāciju par projektu iesniedzējiem, kas uzaicināmi iesniegt projektu iesniegumus trešajā kārtā. Sadarbības iestāde izsludina trešo kārtu, uzaicinājumu iesniegt projektu iesniegumus nosūtot tiem projektu iesniedzējiem, par kuriem atbildīgā iestāde sadarbības iestādei ir sniegusi informāciju.

11. Ja pēc projektu iesniegumu atlases rīkošanas otrajā vai trešajā kārtā ir neizmantots Kohēzijas fonda finansējums, atbildīgā iestāde lemj par tā novirzīšanu pasākuma otrās vai trešās kārtas papildu uzsaukumu rīkošanai. Finansējumu var piešķirt jaunu projektu īstenošanai (otrajā vai trešajā kārtā) vai īstenošanā esošu projektu papildu darbību atbalstam (trešajā kārtā), finansējumu novirzot atkritumu apsaimniekošanas reģionam ar vislielāko apsaimniekoto atkritumu plūsmu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam. Atbalstāmajām darbībām jābūt iekļautām attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona spēkā esošajā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā.

12. Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot).

II. Atlases kārtas finansējums

13. Otrās un trešās kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums:

13.1. otrajai kārtai – vismaz 16 152 712 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 12 114 534 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 4 038 178 euro, tai skaitā:

13.1.1. Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 1 525 739 euro un privātais līdzfinansējums ne mazāks kā 508 580 euro;

13.1.2. Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 569 182 euro un privātais līdzfinansējums ne mazāks kā 189 727 euro;

13.1.3. Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 3 000 000 euro un privātais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 000 000 euro;

13.1.4. Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 4 000 000 euro un privātais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 333 333 euro;

13.1.5. Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 3 019 613 euro un privātais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 006 538 euro;

13.2. trešajai kārtai – vismaz 39 030 325 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 33 175 776 ​​​​​​​euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 5 854 549​​​​​​​ euro, tai skaitā:

13.2.1. Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 7 006 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 1 236 353 euro;

13.2.2. Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 6 542 378 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 1 154 537 euro;

13.2.3. Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 10 369 138 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 1 829 848 euro;

13.2.4. Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 5 006 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 883 412 euro;

13.2.5. Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 4 252 260 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 750 399 euro.

14. (Svītrots ar MK 04.11.2025. noteikumiem Nr. 652)

15. Maksimālais Kohēzijas fonda finansējums projektā ir 85 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, tai skaitā gadījumos, ja projektā plānots de minimis atbalsts, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 60. punktā minētos nosacījumus.

16. Kohēzijas fonda finansējumu piešķir granta veidā.

III. Prasības projekta iesniedzējam

17. Projekta iesniedzējs:

17.1. otrās kārtas ietvaros ir komersants, kura darbība atbilst Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2. redakcijas (no 2025. gada 1. janvāra – NACE 2.1. redakcijas) E sadaļas 38. vai 39. nodaļai;

17.2. trešās kārtas ietvaros ir:

17.2.1. atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs – kapitālsabiedrība, kurai ar katru pašvaldību, kurā tiek sniegts atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskais pakalpojums, ir noslēgts pakalpojuma līgums par atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu (turpmāk – pakalpojuma līgums) atbilstoši šo noteikumu 71. punktā minētajām prasībām;

17.2.2. pašvaldības kapitālsabiedrība, kam normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā deleģēts pārvaldes uzdevums apkopot un sniegt informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā.

18. Projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums ir apstiprināts, ir finansējuma saņēmējs.

19. Otrajā kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu par atbalstāmajām darbībām katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kurā tam ir tiesības sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Trešajā kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projektu iesniegumus.

20. Komersants šo noteikumu izpratnē ir lielais, vidējais vai mazais (tai skaitā mikro) komersants. Mazais (tai skaitā mikro) un vidējais komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), I pielikumam. Lielais komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

21. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām un iesniedz sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

22. Iesniedzot projektu iesniegumu otrajā kārtā, projekta iesniegumam pievieno projektā plānoto apsaimniekojamo atkritumu pieejamības un pastāvīgas plūsmas nodrošinājuma aprakstu, ievērojot regulas Nr. 651/2014 47. panta 5. punktā minēto nosacījumu, ka atbalsts nedrīkst stimulēt atkritumu rašanos. Aprakstā norāda atkritumu izcelsmi un izvērtē iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo atkritumu ieguves avotu alternatīvas, kā arī sniedz vērtējumu par attiecīgā atkritumu veida pieejamību attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā projekta dzīves ciklā.

23. Lai pamatotu Kohēzijas fonda finansējuma nepieciešamību otrajā kārtā, projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic projekta finanšu analīzi, ko pievieno projekta iesniegumam, ievērojot, ka projekta dzīves cikls ir vismaz 10 gadu, kas ietver projekta īstenošanas periodu un ne mazāk kā piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Finanšu analīzi neveic šķiroto atkritumu savākšanas viedā laukuma izveidei un dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līnijas modernizācijai.

24. Trešajā kārtā projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam, ievērojot, ka projekta:

24.1. ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi;

24.2. ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;

24.3. dzīves cikls ir vismaz 10 gadu, kas ietver projekta īstenošanas periodu un ne mazāk kā piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

25. Šo noteikumu 24. punktā minēto dokumentu izstrādā, ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz 1 000 000 euro.

26. Atbalsts netiek piešķirts saimnieciskās darbības veicējam, attiecībā uz kuru uzņēmuma grupas līmenī konstatējama vismaz viena regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētā situācija. To pārbauda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdī.

27. Projekta iesniedzējs ievēro horizontālos principus "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Klimatdrošināšana", tai skaitā:

27.1. projektā paredz darbības, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu;

27.2. nodrošina atbilstību prasībām par pielāgošanos klimata pārmaiņām, izvērtējot klimatiskās ietekmes faktorus un veidojot tādu infrastruktūru, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi;

27.3. paredzēto darbību īstenošanai saņem atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas vai piesārņojošas darbības veikšanas atļauju;

27.4. nodrošina, ka plānotās darbības atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam;

27.5. nodrošina, ka projekta darbībām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums (ja attiecināms);

27.6. veic siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinu (ja attiecināms);

27.7. paredz enerģijas ietaupījumu vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu (ja attiecināms);

27.8. būvniecības procesa laikā ievēro prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošina esošo koku veselības stāvokļa aizsardzību, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms).

28. Ja projektā paredzēta aprites ekonomikas centru izveide, pārbūvējot vai atjaunojot esošu ēku, dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līniju modernizācija vai dalīti vāktu bioloģiski noārdāmu atkritumu savākšanas specializētā autotransporta iegāde, projekta iesniegumam pievieno informāciju par esošas būves, iekārtas vai transportlīdzekļa enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas.

IV. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

29. Atbalstāmās darbības projekta iesniedzējs plāno saskaņā ar spēkā esošo atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu.

30. Otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas atkritumu apsaimniekošanas darbības:

30.1. trešo personu radītu atkritumu pārstrādes iekārtu un kompostēšanas laukumu izveide;

30.2. aprites ekonomikas centru izveide un aprīkošana;

30.3. dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līniju izveide un modernizācija;

30.4. šķiroto atkritumu savākšanas viedo laukumu izveide;

30.5. dalīti vāktu bioloģiski noārdāmu atkritumu savākšanas specializētā mazemisiju un bezemisiju autotransporta iegāde.

31. Trešās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildes darbības:

31.1. nešķirotu sadzīves atkritumu šķirošanas līniju izveide, atjaunošana vai modernizācija, nepalielinot šāda veida atkritumu šķirošanas līniju kopējo jaudu atkritumu apsaimniekošanas reģionā;

31.2. sabiedrības izglītošanas centru atkritumu apsaimniekošanas jomā izveide vai modernizācija;

31.3. Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktās informācijas sistēmas izveide pašvaldību deleģētā pārvaldes uzdevuma – apkopot informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā – izpildei.

32. Otrajā un trešajā kārtā atbalstāmas ir darbības komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai.

33. Trešajā kārtā projekta iesniegumā var iekļaut šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minētās darbības, ja šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētajai kapitālsabiedrībai kā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam centram pašvaldība ir deleģējusi Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto pārvaldes uzdevumu – apkopot informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Šim nolūkam finansējuma saņēmējs:

33.1. projekta ietvaros izveidoto informācijas sistēmu var apvienot ar informācijas sistēmu, kas jau tiek lietota, sniedzot atkritumu apsaimniekošanas sabiedrisko pakalpojumu;

33.2. nodrošina, ka projekta ietvaros izveidotā informācijas sistēma ir savienojama ar atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmu.

34. Otrās kārtas ietvaros ieguldījumus veic tādos materiālajos aktīvos kā ražošanas telpas vai ēkas, būves, traktortehnika un specializētais autotransports, iekārtas, aprīkojums un ar to saistītā infrastruktūra, ievērojot, ka:

34.1. iegādātie aktīvi ir jauni;

34.2. tos iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus un tie paliek Latvijas Republikā un finansējuma saņēmēja īpašumā pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā) vismaz piecus gadus.

35. Otrās un trešās kārtas ietvaros nav atbalstāmi ieguldījumi:

35.1. atkritumu reģenerācijai ar enerģijas atguvi;

35.2. no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanai;

35.3. projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības rezultātā radīto atkritumu apsaimniekošanai;

35.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu pārstrādei;

35.5. atkritumu apglabāšanai poligonos;

35.6. tādu atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei, kur viens atkritumu pārstrādes cikls ilgst vairāk nekā trīs gadus;

35.7. esošu atkritumu pārstrādes iekārtu darbības uzlabošanai, nomaiņai vai jaudas palielināšanai;

35.8. nekustamā īpašuma (zemesgabalu, ēku) iegādei;

35.9. ja projektā paredzēts apsaimniekot atkritumus, kas apjoma izteiksmē vismaz 60 procentu apmērā nav radīti attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā vai projekta iesniedzēja apkalpotajā teritorijā attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā (tas ir, citā reģionā radītu atkritumu īpatsvars projekta līmenī nedrīkst būt lielāks par 40 procentiem (neieskaitot)). Nosacījums nav attiecināms uz šo noteikumu 31.2. un 31.3. apakšpunktā minētajām darbībām;

35.10. vairāk nekā divu šo noteikumu 30.5. apakšpunktā minēto transportlīdzekļu iegādei projektā un attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā;

35.11. enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšanai vai nomaiņai.

36. Otrās un trešās kārtas ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas.

37. Tiešās attiecināmās izmaksas otrajā un trešajā kārtā ietver šādas izmaksu pozīcijas atbalstāmo darbību īstenošanai:

37.1. būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, ja to nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja šīs izmaksas veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

37.2. būvdarbu izmaksas būves un ar to funkcionāli saistītās infrastruktūras būvniecībai, tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju, iekšējo un ārējo inženiertīklu ierīkošanai un ar tiem saistīto būvju izveidei, iekārtu un tāda aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams būves funkcionalitātes nodrošināšanai;