Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi

Veids Noteikumi
Publicēts 2024-12-17
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr. 881 Rīgā 2024. gada 17. decembrī (prot. Nr. 53 155. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" (turpmāk – 2.1.1.4. pasākums) un 2.1.1.7. pasākumu "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" (turpmāk – 2.1.1.7. pasākums) (turpmāk abi kopā – pasākumi);

1.2. pasākumu mērķi;

1.3. pasākumiem pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un sadarbības partnerim;

1.5. pasākumos atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

2. 2.1.1.4. pasākuma mērķis ir šo noteikumu ​pielikumā minēto finansējuma saņēmēju īpašumā, lietošanā vai tiesiskajā valdījumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana, veicot ēku energosertifikāciju un būvdarbus energoefektivitātes palielināšanai, tai skaitā ieviešot viedās pārvaldības risinājumus un uzlabojot infrastruktūras un tehnoloģisko procesu energoefektivitāti (arī ar atjaunīgiem energoresursiem), lai sasniegtu ēku primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā un veicinātu virzību uz nulles enerģijas ēkām.
3. 2.1.1.7. pasākuma mērķis ir energoefektivitātes uzlabošanas, viedās energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanas pasākumi universitāšu īpašumā esošajās ēkās, veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām.
4. Pasākumu ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
5. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
6. Pasākumus īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
7. Atbalsts pasākumu ietvaros tiek sniegts granta veidā.
8. Pasākumu ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:

8.1. līdz 2029. gada 31. decembrim pasākumu ietvaros sasniedzamais rezultāta nacionālais rādītājs:

8.1.1. vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums no projekta kopējās primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas;

8.1.2. kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem;

8.2. 2.1.1.4. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamie rādītāji:

8.2.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 158 733 m2;

8.2.2. rezultāta rādītājs: primārās enerģijas gada patēriņš pēc ieguldījumu veikšanas – vismaz 23 506 MWh/gadā;

8.3. 2.1.1.7. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim sasniedzami rādītāji:

8.3.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 85 136 m2;

8.3.2. rezultāta rādītājs: primārās enerģijas gada patēriņš pēc ieguldījumu veikšanas – vismaz 1620 MWh/gadā.

8.1 Šo noteikumu 8.2.1. un 8.3.1. apakšpunktā minētajā rādītājā iekļauj kadastra lietā noteikto būves kopējo platību, ja, projektu īstenojot, atbalstītās ēkas energoefektivitātes klase ir paaugstināta vismaz par vienu vienību.
9. Pasākumiem pieejamais finansējums ir līdz 100 701 819 euro, tai skaitā:

9.1. 2.1.1.4. pasākumam – 87 651 819 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 74 504 042 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 12 201 784 euro un privātais līdzfinansējums – vismaz 945 993 euro;

9.2. 2.1.1.7. pasākumam – 13 050 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 11 092 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 957 500 euro.

10. (Svītrots ar MK 17.02.2026. noteikumiem Nr. 70)
11. 2.1.1.4. pasākumam pieejamais publiskā finansējuma sadalījums, tā maksimālais apmērs attiecināmo izmaksu segšanai un projekta iesniedzējs ir noteikts šo noteikumu ​pielikumā. 2.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir Latvijas Universitāte, un tai pieejamais publiskā finansējuma apmērs attiecināmo izdevumu segšanai ir noteikts šo noteikumu 9.2. apakšpunktā.
12. (Svītrots ar MK 17.02.2026. noteikumiem Nr. 70)
13. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

II. Projekta iesniedzējam, sadarbības partnerim un projekta iesniegumam noteiktās prasības

14. Projekta iesniedzējs pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju.
15. 2.1.1.4. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri, kas ir valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu vai atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam lieto, pārvalda vai apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, vai ministrijas padotības iestāde, ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. projekta iesniedzējs noslēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, sadarbības līgumā iekļaujot informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī paredzot vismaz šādus nosacījumus sadarbības partnerim:

15.1.1. nodrošināt, ka projekta ieviešanā tiek piesaistīti darbinieki, kuriem ir pieredze energoefektivitātes paaugstināšanas projektu plānošanā, izstrādē, ieviešanā vai uzraudzībā, lai veiktu šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētās darbības;

15.1.2. deleģēto uzdevumu veikšanai izmantot sadarbības partnera rīcībā esošo kustamo un nekustamo mantu un infrastruktūru;

15.1.3. nodrošināt, ka ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiks nodoti tālāk citai personai;

15.2. ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav noslēgts sadarbības līgums, sadarbības līguma projektu iesniedz sadarbības iestādē līdz dienai, kad noslēgts sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu;

15.3. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā iekļauj informāciju par projekta iekšējo vadības un kontroles sistēmu, informāciju par to funkciju nodalīšanu no iestādes pamatfunkciju izpildes, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanā, un sadarbības regulējumu ar sadarbības partneriem, kā arī apraksta, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iestādē šādos procesos:

15.3.1. finanšu līdzekļu plūsmas plānošana un kontrole, to uzskaites nodalīšana katra sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un finanšu pārskatu ticamības nodrošināšana;

15.3.2. iepirkumu organizēšana un sadarbības partneru līdzdalības nodrošināšana iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādē un iepirkumu organizēšanā (ja attiecināms);

15.3.3. projekta maksājumu pieprasījumu un projekta grozījumu sagatavošana un iesniegšana, tai skaitā datu pilnīguma un atbilstības pārbaude;

15.3.4. informācijas, dokumentu un pārskatu, tai skaitā papildinošās saimnieciskās darbības uzraudzības pārskatu, aprite;

15.3.5. projekta saturiskās vadības un uzraudzības procesu pārskatāmība.

16. Sadarbības partneris var īstenot šādas darbības:

16.1. projekta iesnieguma sagatavošana, tai skaitā projekta aktivitāšu noteikšana un laika grafika izstrāde;

16.2. projekta vadības nodrošināšana atbilstoši šo noteikumu un vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu nosacījumiem;

16.3. projekta organizatoriskās shēmas un grāmatvedības organizācijas apraksta izstrāde;

16.4. plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafika sastādīšana un aktualizēšana;

16.5. iepirkuma plāna izstrāde un aktualizēšana, iepirkuma dokumentācijas izstrāde, iepirkuma procedūru veikšana;

16.6. projekta finanšu plānošana un budžeta sastādīšana, budžeta izlietojuma kontrole;

16.7. projekta grozījumu pamatojuma sagatavošana;

16.8. projekta kvalitātes un risku vadība;

16.9. projekta ietvaros noslēgto līgumu izpildes kontrole un izmaksas attaisnojošās dokumentācijas pārbaude;

16.10. progresa pārskatu un maksājuma pieprasījuma sagatavošana;

16.11. projekta dokumentācijas glabāšana projekta īstenošanas laikā;

16.12. projekta iesniegumā plānoto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu veikšana;

16.13. projekta iesniedzēja interešu pārstāvēšana citās institūcijās saskaņā ar deleģējumu.

17. Projekta iesniegumu iesniedz par ēku vai kopēju ēku grupu, uz kuru projekta iesniedzējam ir nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā vai kura ir nodota projekta iesniedzēja lietošanā vai tiesiskajā valdījumā.
18. Vienu projekta iesniegumu projekta iesniedzējs var iesniegt par katru ēku vai kopēju ēku grupu, kas atrodas vienā adresē, vai ēku grupu, kas atrodas dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas, vai vienas iestādes vairākām filiālēm.
19. Projekta iesniedzēji, kas minēti šo noteikumu ​pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 8. un 11. punktā, saņem apliecinājumu no ministrijas vai attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja par atļauju īstenot projektu. Apliecinājumā ir norādīta šāda informācija:

19.1. projekta attiecināmās izmaksas un izmaksas, ko finansējuma saņēmējs sedz no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem;

19.2. saskaņojums, ka izmaksas, ko finansējuma saņēmējs sedz no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem, ir nepieciešamas, lai īstenotu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, sasniegtu noteiktos rādītājus un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju;

19.3. attiecināmo izmaksu segšanas avoti un finansējuma saņēmēja rīcībā esošie līdzekļi;

19.4. ministrijas vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja saskaņojums šo noteikumu 26. un 27. punktā minēto izmaksu ierobežojumu pārsniegšanai, ievērojot šo noteikumu 11. punktu vai to, ka papildus piesaistītais publiskais finansējums tiks nodrošināts no šo noteikumu ​pielikumā minētā projekta iesniedzēja rīcībā esošajiem līdzekļiem (ja attiecināms).

20. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.
21. Projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu, kura kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 1 000 000 euro, atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

III. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

22. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

22.1. energosertifikācijas dokumentācijas un tehniskās apsekošanas atzinuma izstrāde;

22.2. būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

22.3. ēku inženiertehnisko, tai skaitā apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas, sistēmu atjaunošana, ja to esošais stāvoklis neatbilst būvniecības vai energoefektivitātes jomas normatīvo aktu prasībām un atjaunošana nepieciešama ēku energoefektivitātes rādītāju uzlabošanai;

22.4. atbilstoša ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēma, ja paredzēts ierīkot, pārbūvēt vai atjaunot ēku inženiertehnisko sistēmu, tai skaitā apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu;

22.5. atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegāde un ierīkošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai un aukstuma apgādei, ievērojot, ka vismaz 80 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam;

22.6. aukstuma apgādes un ventilācijas sistēmas atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana;

22.7. pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide (tai skaitā karstā ūdens apgādes sistēmas izbūve un pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai) ne tālāk kā līdz ēkas zemes robežai, tai skaitā nodrošinot individuālu siltuma uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālajām prasībām, izņemot ieguldījumus fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģiskās iekārtās, kas attiecīgajā ēkā uz vietas ražo enerģiju konkrētās ēkas patēriņam (šis ierobežojums neattiecas uz centralizētajai siltumapgādei pieslēgtajām ēkām);

22.8. energoefektīva apgaismojuma ierīkošana vai esošā apgaismojuma pārbūve;

22.9. būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta izstrādāšana un ar to saistītās normatīvajos aktos paredzētās būvekspertīzes veikšana;

22.10. būvdarbi ēkā (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā un ārējā apdare), lai nodrošinātu ēkas fasādes arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli un ēkas integrāciju pilsētvidē;

22.10.1 jauna elektroenerģijas pieslēguma ierīkošana vai esošās elektroenerģijas jaudas palielināšana;

22.11. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

22.12. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

23. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas nav mazākas par 200 000 euro (ieskaitot), ir:

23.1. izmaksas, kas saistītas ar energosertifikāciju, tehnisko apsekošanu (periodisko tehnisko apsekošanu, kas veicama atbilstoši būvnormatīvam būvju tehniskās apsekošanas jomā) un inženierkonsultanta pakalpojumiem, ar būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, paskaidrojuma raksta dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā un ēkas fasādes apliecinājuma kartes izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;

23.2. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

23.3. personāla izmaksas šo noteikumu 22.11. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, kas radušās uz darba līguma, uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:

23.3.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai līdz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās personāla izmaksas) un summu reizinot ar projekta plānoto īstenošanas ilgumu gados, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot). Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, šā gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam;

23.3.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai līdz 84 787 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas pārsniedz 5 000 000 euro. Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, šā gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam;

23.4. būvdarbu izmaksas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, kas paredzētas ēkas energosertifikātā un tā pielikumā vai ēkas pagaidu energosertifikātā un tam pievienotajā pārskatā par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem:

23.4.1. būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās un pārsegumos (tai skaitā pārseguma pilna vai daļēja nomaiņa vai pastiprināšana, kas saistīta ar ēku konstruktīvo stiprību un stabilitāti);

23.4.2. logu un ārdurvju nomaiņa, atjaunošana vai restaurācija;

23.4.3. ventilācijas sistēmas ierīkošana;

23.4.4. tāda apgaismojuma ierīkošana, kas uzlabo ēkas energoefektivitāti, esošā apgaismojuma atjaunošana, tai skaitā apgaismojuma spuldžu nomaiņa uz LED spuldzēm;

23.4.5. ēkas iekšējo inženiertīklu (tai skaitā ēkas iekšējās elektroinstalācijas, apkures sistēmas) atjaunošana, pārbūve, ierīkošana vai nomaiņa;

23.4.6. jauna elektroenerģijas pieslēguma ierīkošana vai esošās elektroenerģijas jaudas palielināšana;

23.4.7. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare, attiecas tikai uz to ēkas daļu, kas tiek tieši skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

23.5. vides piekļūstamības prasību nodrošināšana (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija, kurai ir ietekme uz vides piekļūstamību);

23.6. izmaksas, kas saistītas ar būves pieņemšanu ekspluatācijā atbilstoši ēku būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

23.7. atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana, kas paredzēti ēkas energosertifikātā un tā pielikumā vai ēkas pagaidu energosertifikātā un tam pievienotajā pārskatā par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem;

23.8. ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu ierīkošana, kas paredzēta ēkas energosertifikātā un tā pielikumā vai ēkas pagaidu energosertifikātā un tam pievienotajā pārskatā par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem un kas nodrošina sistēmu pareizu un efektīvu darbību un enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;

23.9. projekta rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanas izmaksas;

23.10. pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveides izmaksas;

23.10.1 jauna elektroenerģijas pieslēguma ierīkošana vai esošās elektroenerģijas jaudas palielināšana, ja tas ir nepieciešams energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai;

23.11. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas izmaksas šo noteikumu 22.12. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, kas netiek klasificētas kā komercdarbības atbalsts;

23.12. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;

23.13. kultūrvēsturiskās, arheoloģiskās un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

23.14. siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums.

24. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja pievienotās vērtības nodokļa izmaksas tiešā veidā saistītas ar projektu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
25. Šo noteikumu 23.1. un 23.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no projekta attiecināmo izmaksu summas. Ierobežojumu var nepiemērot, ja finansējuma saņēmējs pamato, ka šīs prasības piemērošana nav iespējama, un ir saņēmis šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minēto ministrijas vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja saskaņojumu.
26. Šo noteikumu 23.4.7. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.