Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju iekšējo modeļu noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 379Rīgā 2024. gada 16. decembrī

Izdoti saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma40. panta sesto daļu un 128. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka apdrošināšanas sabiedrībām un ārvalsts apdrošinātāju filiālēm (turpmāk – apdrošinātājs), kā arī pārapdrošināšanas sabiedrībām (turpmāk – pārapdrošinātājs), kas izstrādā un izmanto iekšējos modeļus maksātspējas kapitāla prasības noteikšanā:

1.1. prasības attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu uz nozīmīgām komercdarbības struktūrvienībām, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem;

1.2. prasības iekšējiem modeļiem, kas iegūti no trešās personas (turpmāk – ārējie modeļi), un ārējiem datiem, prasības iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai un prasības iekšējā modeļa izmantošanas pieteikuma un pirmspieteikuma procesā.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. varbūtības sadalījuma prognoze – matemātiska funkcija, kas noteiktas grupas savstarpēji izslēdzošiem nākotnes notikumiem piešķir realizācijas iespējamību;

2.2. riska mērs – matemātiska funkcija, kas dotajai riska ekspozīcijas varbūtības sadalījuma prognozei piešķir tādu vērtību naudas izteiksmē, kas pieaug monotoni reizē ar riska apmēru;

2.3. iekšējā modeļa segums – iekšēja modeļa segums Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētās regulas (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (turpmāk – Regula Nr. 2015/35) 1. panta 17. punkta izpratnē;

2.4. iekšējā modeļa piemērošanas joma – iekšējā modeļa piemērošanas joma Regulas Nr. 2015/35 1. panta 18. punkta izpratnē.

3. Šo noteikumu prasības ir piemērojamas arī tādiem datiem un modeļiem, kuri iegūti no trešās personas, kā arī grupu iekšējiem modeļiem.

II. Prasības attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu

4. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka iekšējo modeli plaši izmanto un tam ir būtiska nozīme pārvaldības sistēmā atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 nosacījumiem, īpaši:

4.1. risku pārvaldības sistēmā un lēmumu pieņemšanas procesos;

4.2. maksātspējas kapitāla novērtēšanā un izvietošanā atbilstoši risku klasifikācijai, kā arī risku un maksātspējas pašu novērtējumā.

5. Maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas biežums, izmantojot iekšējo modeli, atbilst biežumam, kādā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izmanto iekšējo modeli citām šo noteikumu 4. punktā minētajām vajadzībām.

6. Apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja valde ir atbildīga par iekšējā modeļa uzbūves un darbības pastāvīgu atbilstību prasībām un par to, ka iekšējais modelis atbilstīgi atspoguļo attiecīgā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilu.

III. Prasības attiecībā uz statistiskās kvalitātes standartiem

7. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka iekšējais modelis, īpaši tā pamatā esošās varbūtības sadalījuma prognozes aprēķins, atbilst šajā nodaļā noteiktajiem kritērijiem un Regulas Nr. 2015/35 prasībām.

8. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs pamato pieņēmumus, uz kuriem balstās tā iekšējais modelis. Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu varbūtības sadalījuma prognozi, pamatojas uz:

8.1. piemērotām, pielietojamām un atbilstīgām aktuāra un statistikas metodēm un atbilst metodēm, ko izmanto, lai aprēķinātu tehniskās rezerves;

8.2. aktuālu un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem.

9. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs novērtē iekšējā modelī izmantoto pieņēmumu un ekspertu atzinumu ietekmes būtiskumu, izmantojot gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus rādītājus.

10. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka pieņēmumu noteikšana, īpaši eksperta atzinuma izmantošana, notiek saskaņā ar apstiprinātu un dokumentētu procesu.

11. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka procesi saistībā ar pieņēmumiem, īpaši saistībā ar eksperta atzinuma izmantošanu pieņēmumu izvēlē, ir vērsti uz to, lai mazinātu pārpratumu vai saziņas kļūdu risku starp visām ar šiem pieņēmumiem saistītajām personām vai komitejām.

12. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka pieņēmumu noteikšanas procesu, īpaši eksperta atzinuma izmantošanu, dokumentē tādā veidā, kas nodrošina procesa pārredzamību.

13. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina pieņēmumu izvēles un eksperta atzinuma izmantošanas procesa validāciju.

14. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina riska profila pārzināšanu, tai skaitā:

14.1. nodrošina to, ka iekšējā modeļa pamatā esošās varbūtības sadalījuma prognozes notikumu uzskaitījums ir pilnīgs;

14.2. izveido procesu, lai nodrošinātu pietiekamas un aktuālas zināšanas par tā riska profilu;

14.3. uztur informāciju par risku noteicošajiem un citiem faktoriem, kas izskaidro varbūtības sadalījuma prognozes pamatā esošā mainīgā lieluma izmaiņas, tā, lai varbūtības sadalījuma prognoze varētu atspoguļot visas apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profila būtiskās īpašības.

15. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina tā varbūtības sadalījuma prognozes pilnīgumu, tai skaitā:

15.1. novērtē varbūtības sadalījuma prognozes aprēķinā izmantoto aktuāro un statistikas metožu piemērotību, kā arī novērtē metožu spēju apstrādāt informāciju par riska profilu;

15.2. izvēlas metodes, kas sagatavo tādu varbūtības sadalījuma prognozi, kura ir pietiekami pilnīga, lai atspoguļotu visas apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profila būtiskās īpašības un palīdzētu lēmumu pieņemšanas procesā;

15.3. veicot šo noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktā minēto metodoloģisko novērtējumu, pamatojoties uz varbūtības sadalījuma prognozi, apsver, cik ticamas ir aplēstās negatīvās ietekmes kvantiles;

15.4. nodrošina to, ka centieni izstrādāt pilnīgu varbūtības sadalījuma prognozi nekaitē negatīvās ietekmes kvantiļu aplēses ticamībai.

16. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izstrādā metodoloģiju varbūtības sadalījuma prognozes papildināšanai, kas atbilst statistikas kvalitātes standartiem attiecībā uz metodēm, pieņēmumiem un datiem (atbilstoši šo noteikumu 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15. punkta prasībām). Ja metodoloģija paredz eksperta atzinumu izmantošanu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ievēro šo noteikumu 9. 10., 11., 12. un 13. punktā minētās prasības par pieņēmumu noteikšanu un eksperta atzinumu izmantošanu. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka varbūtības sadalījuma prognozi nepamatoti nepapildina, kā rezultātā tā neatspoguļotu patieso informāciju par sabiedrības riska profilu.

17. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka iekšējā modeļa aprēķināšanai izmantotie dati ir precīzi, pilnīgi un atbilstīgi. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vismaz reizi gadā atjaunina datu kopumu, kas izmantots varbūtības sadalījuma prognozes aprēķināšanai.

18. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka, neraugoties uz izvēlēto aprēķina metodi, iekšējā modeļa spēja novērtēt risku ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka to plaši izmanto un ka tam ir būtiska nozīme apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pārvaldības sistēmā, īpaši riska pārvaldības sistēmā, lēmumu pieņemšanas procesos un kapitāla izvietošanā atbilstoši risku klasifikācijai. Iekšējais modelis aptver vismaz nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku, dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku, veselības apdrošināšanas parakstīšanas risku, tirgus risku, kredītrisku un operacionālo risku, kā arī visus citus būtiskos riskus, kam pakļauts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs.

19. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iekšējā modelī var ņemt vērā diversifikācijas ietekmi riska moduļa ietvaros vai starp riska moduļiem, ja Latvijas Banka piekrīt, ka diversifikācijas ietekmes noteikšanas metodes ir atbilstīgas.

20. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iekšējā modelī var pilnībā ņemt vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, ja kredītrisks un citi riski, kas rodas, izmantojot riska mazināšanas metodes, ir attiecīgi atspoguļoti iekšējā modelī.

21. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iekšējā modelī aprēķina riskus, kas saistīti ar noslēgtajos līgumos ietvertajām finanšu garantijām un līgumiskajām iespējām, ja to ietekme ir būtiska. Iekšējā modelī novērtē riskus, kas saistīti gan ar apdrošinājuma ņēmēja iespējām, gan ar apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja līgumiskajām iespējām, ņemot vērā to, kā finanšu un citu nosacījumu izmaiņas var ietekmēt minēto iespēju izmantošanu.

22. Iekšējā modelī ir atļauts ņemt vērā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja turpmākos pārvaldības pasākumus, kuru īstenošana būtu pamatota īpašos apstākļos, ja tie atbilst Regulas Nr. 2015/35 236. panta nosacījumiem. Ja turpmākie pārvaldības pasākumi tiek ņemti vērā, tad iekšējā modelī ņem vērā arī laika periodu, kas nepieciešams attiecīgo pasākumu īstenošanai.

23. Iekšējā modelī tiek ņemti vērā visi maksājumi apdrošinājuma ņēmējiem, labuma guvējiem un cedentiem neatkarīgi no tā, vai tie ir garantēti atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem.

IV. Prasības attiecībā uz kalibrēšanas standartiem

24. Izstrādājot iekšējo modeli, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, ievērojot Regulas Nr. 2015/35 prasības, var izmantot citādu laika posmu vai riska mēru, nekā norādīts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. panta ceturtajā daļā, ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs var izmantot iekšējā modeļa rezultātu, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību, nodrošinot apdrošinājuma ņēmējiem un labuma guvējiem aizsardzības līmeni, kas atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. pantā norādītajam.

25. Ja iespējams, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iegūst maksātspējas kapitāla prasību tieši no varbūtības sadalījuma prognozes, kas noteikta ar iekšējo modeli, izmantojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. panta ceturtajā daļā norādīto riskam pakļautās vērtības mēru.

26. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs maksātspējas kapitāla prasību nevar iegūt tieši no varbūtības sadalījuma prognozes, kas noteikta ar iekšējo modeli, maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas procesā ir atļauts izmantot tuvinājumus. Tuvinājumu izmantošanas gadījumā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs sniedz Latvijas Bankai informāciju atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 238. panta prasībām, kas apliecina, ka apdrošinājuma ņēmējiem ir nodrošināts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. panta prasībām atbilstošs aizsardzības līmenis.

27. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izmanto analītiskas slēgtas formulas, lai pārkalibrētu tās kapitāla prasību no iekšējā riska mēra uz riskam pakļautās vērtības mēru ar 99.5 procentu ticamības līmeni viena gada laikā, tas nodrošina, ka formulas pamatā esošie pieņēmumi ir reālistiski un ir spēkā arī ārkārtējus zaudējumus izraisošos apstākļos atbilstoši sabiedrības riska profilam.

28. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir izmantojis vairākus tuvinājumus, tas novērtē iespējamo mijiedarbību starp šiem tuvinājumiem.

V. Prasības peļņas vai zaudējumu attiecinājumam uz nozīmīgām komercdarbības struktūrvienībām

29. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vismaz reizi gadā pārskata katras nozīmīgas komercdarbības struktūrvienības peļņas vai zaudējumu iemeslus un avotus.

30. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām pamato, kā iekšējā modeļa vajadzībām izvēlētā riska klasificēšana izskaidro peļņas vai zaudējumu iemeslus un avotus. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka riska klasificēšana un peļņas vai zaudējumu attiecinājums atspoguļo apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilu.

VI. Prasības attiecībā uz apstiprināšanas (validācijas) standartiem

31. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs regulāri veic iekšējā modeļa validāciju, kurā tiek ietverta iekšējā modeļa aprēķinu rezultātu pārbaude, tā specifikācijas pastāvīgas atbilstības pārbaude un rezultātu salīdzināšana ar pieredzi un kura atbilst Regulas Nr. 2015/35 prasībām.

32. Iekšējā modeļa validācija ietver iekšējā modeļa validācijas statistikas procesu, kas atbilst Regulas Nr. 2015/35 prasībām un kas uzskatāmi demonstrē, ka ar iekšējā modeļa palīdzību aprēķinātā kapitāla prasība ir atbilstīga.

33. Validācijas procesā izmanto statistikas metodes, ar kurām pārbauda varbūtības sadalījuma prognozes piemērotību, salīdzinot ar darbības rezultātā radušos zaudējumu pieredzi, kā arī visus ar to saistītos būtiskos jaunos datus un informāciju.

34. Validācijas process ietver:

34.1. iekšējā modeļa stabilitātes analīzi un īpaši iekšējā modeļa rezultātu jutības pārbaudi attiecībā uz izmaiņām galvenajos pamata pieņēmumos;

34.2. iekšējā modelī izmantoto datu precizitātes, pilnīguma un atbilstības novērtējumu.

35. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs validācijas procesā sagatavo validācijas ziņojumu, kurā tiek dokumentēti validācijas rezultāti, kā arī no validācijas analīzes izrietošie secinājumi un sekas un kurš ietver atsauci uz validācijas datu kopumu, kā arī validācijas procesa galveno dalībnieku apstiprinājumu.

36. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, nosakot validācijas mērķi un darbības jomu:

36.1. skaidri nosaka katras iekšējā modeļa sastāvdaļas validācijas mērķi;

36.2. validācijas darbības jomā iekļauj iekšējā modeļa kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus.

37. Ja lēmums par validācijas darbību intensitāti pamatojas uz būtiskumu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs apsver validējamās iekšējā modeļa sastāvdaļas būtiskumu ne tikai izolēti, bet arī kombinēti. Nosakot būtiskumu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ņem vērā jutīguma testus.

38. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē visus zināmos validācijas procesa ierobežojumus, kā arī nodrošina to, ka validācijas procesa kvalitātes novērtējums skaidri formulē apstākļus, kuros validācija ir neefektīva.

39. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izveido pārvaldības procesu, lai iekšēji komunicētu validācijas rezultātus, un tajā:

39.1. definē kritērijus un apstākļus, lai noteiktu, vai validācijas rezultātiem vai to daļai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība;

39.2. nosaka kārtību, kādā tiek komunicēta informācija pastiprinātas uzmanības gadījumā;

39.3. ziņo par dažādu validācijas instrumentu rezultātiem gan regulārā validācijā, gan īpašu apstākļu izraisītā papildu validācijā.

40. Ja validācijas procesa konkrētu uzdevumu veikšanā piedalās puses, kuras nav iesaistītas riska vadības funkcijā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina to, ka riska vadības funkcija ievēro savu vispārējo atbildību atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 64. pantā noteiktajam, tostarp atbildību par dažādu uzdevumu veikšanas nodrošināšanu validācijas procesā.

41. Grupas iekšējā modeļa gadījumā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina vienotu validācijas politiku, kurā ietver gan iekšējā modeļa validācijas procesu saistībā ar grupas konsolidētās maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, gan iekšējā modeļa validācijas procesu saistībā ar saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, izmantojot grupas iekšējo modeli.

42. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka tā lietotie kvalitatīvie vai kvantitatīvie validācijas līdzekļi ir atbilstīgi un droši, lai veiktu iekšējā modeļa validāciju iekšējā modeļa iekšējai lietošanai, kā arī maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai.

43. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ievieš procesu atbilstīga validācijas līdzekļu kopuma izvēlei, lai nodrošinātu pilnvērtīgu validācijas procesu.

44. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē līdzekļu izvēles procesu un, izvēloties validācijas līdzekļus, apsver vismaz šo līdzekļu sarežģītības līmeni, raksturu, nepieciešamās zināšanas, neatkarību, informācijas vajadzības un validācijas ciklu.

45. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina izvēlētā validācijas līdzekļa piemērotību katras iekšējā modeļa sastāvdaļas validācijas mērķiem, ņemot vērā validācijā esošās modeļa sastāvdaļas būtiskumu, līdzekļu piemērošanas līmeni (sākot ar atsevišķiem riskiem, modelēšanas blokiem, portfeli, sabiedrības struktūrvienību, līdz pat apkopotajiem rezultātiem), kā arī validācijas paredzamo iznākumu.

VII. Prasības attiecībā uz dokumentēšanas standartiem

46. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē sava iekšējā modeļa koncepciju un darbības aspektus atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām.

47. Iekšējā modeļa dokumentācija ietver pamatojumu, kas apliecina iekšējā modeļa atbilstību izmantošanas testa, statistiskās kvalitātes standartu, kalibrēšanas standartu, peļņas vai zaudējumu attiecinājuma un validācijas standartu prasībām.

48. Iekšējā modeļa dokumentācija ietver teorijas, pieņēmumu un iekšējā modeļa pamatā esošā matemātiskā un empīriskā pamatojuma detalizētu izklāstu. Dokumentācijas minimālo saturu nosaka Regula Nr. 2015/35.

49. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, ņemot vērā Regulā Nr. 2015/35 noteiktos aspektus, izvērtē un dokumentācijā norāda visus apstākļus, kādos iekšējais modelis nefunkcionē efektīvi.

50. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē visas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 123. panta otrajā daļā minētās iekšējā modeļa būtiskās izmaiņas, norādot informāciju atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 prasībām.

51. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izveido iekšējā modeļa dokumentācijas kontroles procedūru, kas nodrošina, ka iekšējā modeļa dokumentācija ir atjaunināta un regulāri pārskatīta.

VIII. Prasības ārējiem modeļiem un datiem

52. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, ņemot vērā ārējo datu raksturu, izvērtē iekšējā modelī izmantoto ārējo datu īpatnības (to būtiskus pārveidojumus, pārrēķinu, sezonalitāti un ārējiem datiem raksturīgu cita veida apstrādi), tai skaitā:

52.1. izvērtē ārējo datu īpašības un ierobežojumus vai citas īpatnības;

52.2. izstrādā procesus trūkstošo ārējo datu un citu ierobežojumu konstatēšanai;

52.3. izprot tuvinājumus un datu apstrādi, kas veikta, lai novērstu ārējo datu iztrūkumu vai ticamības trūkumu;

52.4. izstrādā procesus savlaicīgu konsekvences pārbaužu veikšanai, tostarp salīdzināšanai ar citiem svarīgiem avotiem, ciktāl dati ir praktiski pieejami.

53. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka visām ārējā modeļa lietošanā iesaistītajām pusēm ir pietiekami detalizēta izpratne par nozīmīgām ārējā modeļa sastāvdaļām, tostarp pieņēmumiem, tehniskajiem un operacionālajiem aspektiem, kas uz tām attiecas.

54. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs periodiski pārskata ārējā modeļa vai ārēju datu kopuma izvēles pamatojumu, izveido plānu pakalpojumu sniedzēja kļūdu ietekmes mazināšanai, kā arī pastāvīgi izvērtē ārējā modeļa vai tādu datu atjauninājumus, kuri ļauj apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam labāk novērtēt tā riskus.

55. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nolēmis iekšējā modeļa ietvaros integrēt ārējo modeli, tas nodrošina, ka izvēlētā pieeja ir atbilstīga.

56. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs:

56.1. veic to ārējā modeļa būtisko pieņēmumu validāciju, kuri ir svarīgi tā riska profilam;

56.2. veic procesu validāciju ārējā modeļa un datu integrācijai tā procesos un iekšējā modelī;

56.3. izvērtē ārējā modelī pieejamo īpašību vai opciju izvēles vai neizvēlēšanās atbilstību;

56.4. apsver atbilstīgu informāciju, īpaši piegādātāja vai citas trešās personas veikto analīzi.

57. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs sagatavo dokumentāciju, kurā ir iespējams izmantot arī piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju izstrādātu dokumentāciju, vismaz par: