Par sociālajiem pakalpojumiem Jelgavas novadā

Jelgavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 26Jelgavā 2024. gada 27. novembrī

APSTIPRINĀTIJelgavas novada domes2024. gada 27. novembra lēmums Nr. 1 (prot. Nr. 31) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu,Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu, Ministru kabineta 2003. gada27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijaspakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksastiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu, Ministru kabineta2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 "Noteikumipar sociālo pakalpojumu saņemšanu" 32. punktu Precizējumi: Jelgavas novada domes2024. gada 18. decembra lēmums Nr. 6 (prot. Nr. 33)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Jelgavas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

3. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus ir personai:

3.1. kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Pašvaldības administratīvajā teritorijā;

3.2. kuras pēdējā deklarētā dzīvesvietas adrese ir bijusi Pašvaldības administratīvajā teritorijā;

3.3. citām normatīvajos aktos noteiktām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā.

4. Pakalpojumus var saņemt personas no citām pašvaldībām, ja attiecīgā pašvaldība, pati persona vai tās likumiskais pārstāvis par saņemtajiem pakalpojumiem veic apmaksu pilnā apmērā un ja Pašvaldībai ir iespējas nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu.

5. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, Pašvaldība uzņem personu pakalpojumu saņemšanas rindā vai slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

6. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

6.1. sociālā darba pakalpojums;

6.2. dienas aprūpes centra pakalpojums jauniešiem no 16 gadu vecuma un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

6.3. specializētās darbnīcas pakalpojums;

6.4. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

6.5. psihologa pakalpojums;

6.6. ģimenes asistenta pakalpojums;

6.7. atbalsta un izglītojošās grupas pakalpojums;

6.8. aprūpe mājās;

6.9. aprūpes mājās pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti;

6.10. atelpas brīža pakalpojums;

6.11. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

6.12. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

6.13. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

6.14. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

6.15. asistenta un pavadoņa pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti;

6.16. sociālās rehabilitācijas pakalpojums personai;

6.17. naktspatversmes pakalpojums;

6.18. higiēnas pakalpojums;

6.19. aktivitāšu centra pakalpojums;

6.20. silto smilšu nodarbību pakalpojums;

6.21. krīzes centra pakalpojums.

7. 6. punktā minētos pakalpojumus atbilstoši Noteikumos noteiktajam persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Jelgavas novada Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests) vai tieši pie pakalpojumu sniedzēja.

III. Sociālā darba pakalpojums

8. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

9. Pakalpojums ietver:

9.1. sociālo gadījumu risināšanu;

9.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

9.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

9.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

10. Pakalpojumu sniedz Dienests.

11. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IV. Dienas aprūpes centra pakalpojums jauniešiem no 16 gadu vecuma un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

12. Dienas aprūpes centra pakalpojumu sniedzējs sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem no 16 gadu vecuma un pieaugušām personām (darbspējas vecumā) ar garīga rakstura traucējumiem.

13. Pakalpojumā dienas laikā nodrošina aprūpi, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu, brīvā laika pavadīšanu.

14. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteiktos dokumentus.

15. Dienests pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu.

16. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

V. Specializētās darbnīcas pakalpojums

17. Specializētās darbnīcas pakalpojuma mērķis ir nodrošināt prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikts pirmais vai otrais aprūpes līmenis.

18. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteiktos dokumentus.

19. Dienests izvērtē personas nodarbinātības intereses un iemaņas, spēju apgūt darba iemaņas un pieņem lēmumu par personas nodarbinātības spējām atbilstoša pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt Pakalpojumu, ja personas funkcionālās spējas nav atbilstošas darba prasmju apgūšanai.

20. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

VI. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

21. Grupu mājas pakalpojums nodrošina mājokli, individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā un, ja nepieciešams, sociālo aprūpi, personai ar garīga rakstura traucējumiem no 18 gadu vecuma līdz vecuma pensijas sasniegšanai, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums.

22. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteiktos dokumentus.

23. Dienests pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu.

24. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem un klienta samaksas par komunālajiem pakalpojumiem.

25. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu izbeidz, ja:

25.1. persona rakstiski lūdz izbeigt pakalpojuma sniegšanu;

25.2. ja persona atkārtoti neievēro Iekšējās kārtības noteikumus (būtiski pārkāpumi, par kuriem sagatavoti akti);

25.3. personas veselības pasliktināšanas dēļ ir nepieciešams cita veida pakalpojums. Šādos gadījumos pakalpojums sniedzams līdz cita atbilstoša sociālā vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu.

VII. Psihologa pakalpojums

26. Ar psihologa pakalpojumu tiek nodrošinātas individuālas psihologa konsultācijas personām, kuras nonākušas krīzes situācijā vai kurām sociālā darba speciālists rekomendē psihologa pakalpojuma saņemšanu.

27. Psihologa pakalpojumu nodrošina Dienests, pamatojoties uz pakalpojuma pieprasītāja iesniegumu un sociālā darbinieka rekomendāciju.

28. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

VIII. Ģimenes asistenta pakalpojums

29. Pakalpojumā nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā un mājsaimniecības vadīšanā.

30. Ģimenes asistenta pakalpojumu Dienests piešķir pamatojoties uz personas iesniegumu, atbilstoši individuālā sociālās rehabilitācijas plāna uzdevumiem, uz sociālās rehabilitācijas plāna uzdevumu īstenošanas periodu.

31. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IX. Atbalsta un izglītojošās grupas pakalpojums

32. Grupas dalībnieku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai, atbalsta grupas pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta atbalsta sniegšana un informācijas apmaiņa, bet izglītojošo grupu ietvaros tiek nodrošināta jaunu zināšanu un prasmju apgūšana vai esošo zināšanu un prasmju padziļināšana.

33. Izglītojošo un atbalsta grupu nodarbības Dienests nodrošina Dienesta klientiem atbilstoši klienta individuālā sociālās rehabilitācijas plāna uzdevumiem. Aktivitāšu centri organizē izglītojošās un atbalsta grupas kopienas iedzīvotājiem.

34. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

X. Aprūpe mājās

35. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj sevi aprūpēt, ja persona dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi.

36. Aprūpes mājās pakalpojums personai tiek piešķirts uz noteiktu laiku atbilstoši klienta vajadzībām, situācijai un izvērtējot klienta apstākļus. Izvērtēšana un aprūpes līmeņa noteikšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

37. Pakalpojumu par Pašvaldības budžeta līdzekļiem var saņemt:

37.1. persona, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

37.2. pilngadīga persona, kuras ienākumi mēnesī nepārsniedz minimālo darba algu valstī.

38. Ja personas naudas līdzekļu uzkrājumu apmērs nepārsniedz trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni un ienākumi pārsniedz minimālo darba algu mēnesī, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz minimālās darba algas apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas. Gadījumos, kad klienta maksājums nenosedz pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp klienta maksājumu un pilnu pakalpojuma cenu sedz Pašvaldība. Personas ienākumu izvērtēšanā ievēro Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktos izņēmumus.

39. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteiktos dokumentus.

40. Dienests pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu.

XI. Aprūpes mājās pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti

41. Aprūpes mājās pakalpojumu nepilngadīgām personām ar invaliditāti, kuram ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi, no 1,5 gadu vecuma un personām līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām I grupas invaliditāte noteikta saistībā ar saslimšanu no bērnības, piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

41.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – VDEĀVK) ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību;

41.2. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

42. Pakalpojums tiek izbeigts:

42.1. ja persona atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā;

42.2. beidzoties apstākļiem, kuri bijuši par pamatu pakalpojuma piešķiršanai, vai pārtrauc līdz brīdim, kad beidzas apstākļi, kuri bijuši par pamatu pakalpojuma pārtraukšanai, par to pieņemot lēmumu.

43. Aprūpes pakalpojumu ir tiesīga sniegt fiziska persona (izņemot ar aprūpējamo vienā mājsaimniecībā dzīvojošie), kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, vai sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs.

44. Aprūpes pakalpojuma sniegšanas maksimālais apjoms vienam aprūpējamajam ir 80 stundas mēnesī, kur no kopējā stundu skaita ne vairāk par 10 stundām nedēļā var būt tam, lai aprūpējamā likumiskais pārstāvis var apmeklēt vienreizējus pasākumus un saturīgi pavadīt brīvo laiku.

45. Finansējums par vienu aprūpes pakalpojuma sniegšanas stundu tiek noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" noteiktajam.

46. Lai saņemtu aprūpes pakalpojumu, aprūpējamā likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

46.1. aprūpējamā vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kurā nepieciešams sniegt pakalpojumu;

46.2. likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru vai e-pasta adresi;

46.3. pakalpojuma veidu, pakalpojuma saņemšanas apjomu, norādot vēlamo kopējo stundu skaitu mēnesī un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad aprūpes pakalpojums būs nepieciešams (ja tas ir zināms);

46.4. vēlamā aprūpes pakalpojuma sniedzēja vārdu un uzvārdu, un kontaktinformāciju vai nosaukumu un reģistrācijas numuru (ja tas ir zināms).

47. Iesniegumam papildus pievieno:

47.1. likumiskā pārstāvja pārstāvības tiesības apliecinošu dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, ja dokumenti tiek iesniegti klātienē un šāda informācija nav sociālā dienesta vai citas pašvaldības institūcijas rīcībā;

47.2. dokumentus, kas apliecina aprūpējamā likumiskā pārstāvja nodarbinātību vai citus objektīvus iemeslus (formālās vai neformālās izglītības iegūšana, brīvprātīgais darbs, dalība rehabilitācijas pasākumos u.tml.), kuru dēļ ir nepieciešams atbalsts un palīdzība aprūpējamā aprūpei un uzraudzībai.

48. Dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas novērtē:

48.1. aprūpes pakalpojuma nepieciešamību, izvērtējot, vai aprūpējamā likumiskajam pārstāvim nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ ir nepieciešams atbalsts un palīdzība aprūpējamā aprūpei un uzraudzībai;

48.2. nepieciešamā aprūpes pakalpojuma atbalsta intensitāti un aprūpes pakalpojuma apjomu, ņemot vērā iesniegumā minēto informāciju un pamatojošos dokumentos norādīto pasākumu apmeklēšanas laiku un intensitāti.

49. Dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot aprūpes pakalpojuma apjomu – stundas mēnesī un pakalpojuma saņemšanas periodu atbilstoši personai noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par vienu gadu, vai, ja aprūpējamā vai viņa likumiskā pārstāvja situācija neatbilst noteikumos noteiktajiem kritērijiem, atteikumu piešķirt aprūpes pakalpojumu.

50. Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu Dienests slēdz līgumu ar aprūpes pakalpojuma pieprasītāju un pakalpojuma sniedzēju par aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu vai izsniedz norīkojumu pakalpojuma saņemšanai pie sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēta aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja.

51. Aprūpējamā likumiskajam pārstāvim, kurš ir pieprasījis aprūpes pakalpojumu, ir pienākums piecu darbdienu laikā informēt Dienestu par:

51.1. savu un/ vai aprūpējamā deklarētās un/ vai faktiskās dzīvesvietas maiņu;

51.2. aprūpējamā ievietošanu stacionārā ārstniecības iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā;

51.3. citiem apstākļiem, kas varētu būt par pamatu izmaiņām aprūpes pakalpojumā vai pakalpojuma sniedzēja maiņai.

52. Aprūpējamā likumiskais pārstāvis ne biežāk kā divas reizes kalendārajā gadā ir tiesīgs atteikties no pakalpojuma sniedzēja un izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju, iesniedzot Dienestam pamatotu iesniegumu.

53. Aprūpes pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

53.1. aprūpējamā likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā aprūpes pakalpojuma;

53.2. aprūpējamā dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

53.3. beidzies Dienesta lēmumā noteiktais pakalpojuma saņemšanas periods;

53.4. Dienests konstatē, ka aprūpes pakalpojums faktiski netiek izmantots.

54. Aprūpes pakalpojuma sniegšana personai tiek pārtraukta uz laiku, kamēr pakalpojuma saņēmējs atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

55. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XII. Atelpas brīža pakalpojums

56. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina personām ar funkcionāliem traucējumiem – personām (pilngadīgām un nepilngadīgām) ar invaliditāti un pensijas vecuma personām, kurām ir ģimenes ārsta atzinums par kopšanas nepieciešamību, īslaicīgu sociālo aprūpi līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes procesā mājsaimniecības locekļus.

57. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteiktos dokumentus, ja nepieciešams pašvaldības finansēts atelpas brīža pakalpojums.

58. Dienests pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu.

59. Pakalpojums personām ar invaliditāti un personām, kuru ienākumi nepārsniedz maznodrošinātas personas statusam noteikto ienākumu slieksni, tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XIII. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām

60. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā ir sociālais pakalpojums institūcijā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpi mājās pakalpojumu, ko apliecina sociālā darba speciālista novērtējums atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

61. Ilgstošas aprūpes pakalpojumu piešķir 60. punktā minētajām personām, ja:

61.1. tām ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

61.2. tām ir noteikts otrais aprūpes līmenis un saskaņā ar sociālās situācijas izvērtējumu nav iespējams nodrošināt personas pamatvajadzību nodrošināšanu dzīvesvietā.

62. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā nodrošina personu ar mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

63. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām sniegšanu nodrošina Pašvaldības iestāde vai, ja nav iespēja nodrošināt Pašvaldības iestādē, cits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar noslēgto līgumu.

64. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteiktos dokumentus.

65. Dienests pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu.

66. Persona, kurai piešķirts pakalpojums, un viņa likumiskais apgādnieks par pakalpojumu maksā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumos Nr. 275 "Par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" noteiktajā apmērā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma apmaksai sedz Pašvaldība.