Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.8. pasākuma "Augstskolu studiju vides modernizācija" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

68. Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija izveido attīstības plānu izvērtēšanas komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvjus, kā arī uzaicina pārstāvjus no pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas šo noteikumu 28. un 50. punktā minētās augstākās izglītības iestādes. Komisijas darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts reglaments.

69. Finansējuma saņēmēji pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.

70. Pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Projektu vērtē uz projekta iesnieguma vērtēšanas brīdi atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:

70.1. 85 procenti un vairāk no visiem studējošajiem gadā atbalstītajā objektā ir Latvijas iedzīvotāji;

70.2. studijas pārsvarā notiek latviešu valodā;

70.3. augstskola neierindojas 500 pasaules labāko universitāšu sarakstā.

71. Ja projekts pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros tā ieviešanas gaitā vai pēc tā pabeigšanas projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kuram sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

72. Pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrās, kurus galvenokārt izmanto tikai nesaimnieciskai darbībai un kuriem pašiem par sevi nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

73. Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši regulas (ES) 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

73.1. projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli);

73.2. projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) gadījumos, kad tas nav atgūstams saskaņā ar normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.

74. Informācijas komunikācijas tehnoloģiju ieguldījumu gadījumā finansējuma saņēmēji nodrošina, ka plānotie ieguldījumi tiek veikti publiskās pārvaldes īpašumā esošajos digitālajos risinājumos, tai skaitā finansējuma saņēmēju īpašumā atrodas pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, tai skaitā risinājuma modificēšanas tiesības.

75. Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, finansējuma saņēmēji sedz to no saviem līdzekļiem.

76. Pasākuma ietvaros atbalstu sniedz, ja projekta izmaksu un ieguvumu analīze pamato projekta finanšu ilgtspēju un sociālekonomisko atdevi. Izmaksu un ieguvumu analīzi veic projektiem, kas kopsummā ir virs 1 000 000 euro, ievērojot šādus nosacījumus:

76.1. projekta dzīves cikls ir 15 gadi;

76.2. projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā;

76.3. finansējuma saņēmējs ņem vērā ne tikai pasākuma ietvaros veiktās investīcijas, bet arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros veiktās vai plānotās investīcijas, aprēķinot abu projektu sociālekonomisko atdevi un pamatojot to finansiālo ilgtspēju (ja attiecināms), kā arī citu finanšu instrumentu investīcijās plānoto darbību sinerģiju un demarkāciju ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā īstenotajām darbībām vai plānotajiem ieguldījumiem Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

77. Publiskos iepirkumus finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms) veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā, konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā un, kur tas ir attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un inovatīvus publiskos iepirkumus, kā arī sekmē zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību.

78. Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus, īstenojot šo noteikumu 38.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros saskaņā ar regulas (ES) 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

79. Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmēji informāciju par projekta īstenošanas gaitu savā tīmekļvietnē aktualizē, tiklīdz tā pieejama, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

80. Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms):

80.1. uzkrāj datus par šo noteikumu 12., 18., 19., 37. un 55. punktā minēto rādītāju izpildi;

80.2. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros uzkrāj datus par vismaz vienu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju;

80.3. ievēro šādus horizontālos principus un pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):

80.3.1. horizontālais princips "Klimatdrošināšana";

80.3.2. horizontālais princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";

80.3.3. horizontālais princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu";

80.4. pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 80.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 12., 18. un 37. punktā minēto iznākuma un rezultāta rādītāju un 19. un 55. punktā minēto nacionālo rādītāju vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām.

81. Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms) nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta prasībām un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izstrādā kārtību, kādā tie pārliecinās par interešu konflikta neesību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, ja interešu konflikts ir atklāts, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.

82. Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30 procentiem no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.

83. Ja projekta ietvaros tiek plānota būvniecība, izņemot jaunas ēkas būvniecību, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundās) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par būves enerģijas patēriņu (megavatstundās) trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

84. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projekta iesniegums atbilst horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanai un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.

85. Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums ir nodrošināt projekta ietvaros sasniegto darbību rezultātu ilgtspēju un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

86. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidente E. SiliņaIzglītības un zinātnes ministre A. Čakša