|
Lietotie saīsinājumi |
|
Lietotie termini |
|
Plāna kopsavilkums |
| 1. |
Esošās situācijas raksturojums un ieteikumi turpmākajam plānošanas periodam |
| 1.1. |
2021.–2024. gadā īstenotie pasākumi un to rezultatīvie rādītāji |
| 1.2. |
Rekomendācijas turpmākajam plānošanas periodam |
| 2. |
Plāna īstenošanas sākotnējās ietekmes novērtējums |
| 3. |
Plāna sasaiste ar starptautiskiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem |
| 4. |
Plāna mērķis, rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi |
| 4.1. |
Kopējās zivju un nēģa krājumu papildināšanas prasības 1., 2. un 3. rīcības virziena īstenošanai |
| 4.2. |
1. rīcības virziens: saimnieciski nozīmīgo un aizsargājamo ceļotājzivju resursu papildināšana Gaujas un Ventas UBA publiskajās ūdenstecēs |
| 4.3. |
2. rīcības virziens: zivju resursu papildināšana HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai Daugavā |
| 4.4. |
3. rīcības virziens: zivju resursu papildināšana publiski pieejamās ūdenstilpēs |
| 4.5. |
4. rīcības virziens: zuša krājumu pārvaldības pasākumu īstenošana |
| 4.6. |
5. rīcības virziens: nārsta un zivju mazuļu attīstībai piemēroto dzīvotņu un zivju migrācijas iespēju atjaunošana ūdenstilpēs |
| 4.7. |
6. rīcības virziens: zivju resursu atražošanas zinātniskā novērtējuma nodrošināšana |
| 5. |
Plāna pasākumu darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji |
| 6. |
Plāna ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu |
| 7. |
Par plāna pasākumu īstenošanu atbildīgās iestādes |
| BIOR |
valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" |
| --- |
--- |
| DAP |
Dabas aizsardzības pārvalde |
| Daugavas HES kaskāde |
akciju sabiedrības "Latvenergo" Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES kaskāde |
| ES |
Eiropas Savienība |
| EK |
Eiropas Komisija |
| EJZAF |
Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonds |
| HELCOM |
Baltijas jūras vides aizsardzības komisija 1992. gada 9. aprīļa "Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību" mērķu īstenošanai (Helsinki Commission) |
| HES |
hidroelektrostacija |
| ICES |
Starptautiskā Jūras pētniecības padome (International Council for the Exploration of the Sea) |
| KZP |
ES Kopējā zivsaimniecības politika |
| LAD |
Lauku atbalsta dienests |
| "Latvenergo" |
akciju sabiedrība "Latvenergo" |
| LVAF |
Latvijas Vides aizsardzības fonds |
| MK |
Ministru kabinets |
| PVD |
Pārtikas un veterinārais dienests |
| UBA |
upju baseinu apgabals |
| VARAM |
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija |
| VPVB |
Vides pārraudzības valsts birojs |
| VVD |
Valsts vides dienests |
| z/a |
zivaudzētava |
| ZF |
Zivju fonds |
| ZL |
Zvejniecības likums |
| ZM |
Zemkopības ministrija |
| ceļotājzivis |
– zivju sugas, kas pieaugušo zivju stadijā dzīvo vai nu jūrā, vai saldūdeņos, taču nārstot ceļo vai nu uz saldūdeņiem, vai jūru |
| --- |
--- |
| dzeltenzutis |
– zutis dzīves stadijā iekšējos ūdeņos vai piekrastes ūdeņos. Šajā dzīves stadijā tas ir nometnieks, tomēr novērojamas lokālas migrācijas starp upēm, ezeriem, bet Baltijas jūrā arī uz piekrastes ūdeņiem |
| dzīvotne (arī biotops) |
– viendabīga teritorija, kurā vides apstākļu kopums ir atbilstošs noteiktu sugu eksistencei |
| ihtiofauna |
– zivju sugu sastāvs ūdenstilpē |
| kāpurs |
– zivs vai nēģis pēc izšķilšanās no ikra līdz pilnīgai pārejai uz aktīvu ārējo barošanos |
| nēģis |
– upes nēģis (Lampetra fluviatilis) |
| Plāns 2021.–2024. gadam |
Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2021.–2024. gadam |
| presmolta stadija |
– lašu un taimiņu dzīves cikla stadija, kurā to smoltifikācija (morfoloģiskie un fizioloģiskie pielāgojumi dzīvei jūrā) vēl nav beigusies. Morfoloģiski aizvien saskatāmi mazuļu plankumi, taču tos sāk aizklāt sudrabotas zvīņas. |
| publiski pieejama ūdenstilpe |
– publiskās ūdenstilpes un ūdenstilpes, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citas ūdenstilpes, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātās upes, kurās ir atļauta makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības |
| saimnieciski nozīmīgas zivju un vēžu sugas |
– tādas zivju un vēžu sugas, kuras tiek intensīvi (saimnieciski) iegūtas zvejā, makšķerēšanā, zemūdens medībās un vēžošanā un kuru ieguve tiek regulēta, bet kuru krājumu mērķtiecīga papildināšana nodrošina to ilgtspējīgu izmantošanu |
| smolts |
– laša vai taimiņa mazulis, kas viena vai divu gadu vecumā ir fizioloģiski un morfoloģiski piemērojies migrācijai uz jūru un dzīvei sāļā ūdenī |
| stikla zutis |
– zušu mazulis agrīnā stadijā, bez pigmentācijas, galvenokārt uzturas okeāna piekrastē |
| sudrabzutis |
– zutis pirms nārsta migrācijas un nārsta migrācijas uz okeāna ūdeņiem stadijā |
| vaislinieks |
– dzimumnobrieduma vecumu sasniegusi zivs, kas izmantojama atražošanai |
| zivju mazulis |
– zivs attīstības stadija pēc kāpura stadijas līdz dzimuma nobriedumam |
| Zušu plāns |
Latvijas Nacionālais zušu krājumu pārvaldības plāns 2009.–2013. gadam un Latvijas Zušu krājumu pārvaldības plāns 2015.–2016. gadam |
| zutis |
– Eiropas zutis (Anquilla anquilla) |
| Suga, attīstības stadija un vecums* |
Gads, papildinātie zivju krājumi (gab.), pārceltais nēģu apjoms (kg) un lašu vaislas ganāmpulka apjoms (gab.) |
| --- |
--- |
| Suga, attīstības stadija un vecums* |
2025. |
| Laša mazuļi, 1, smolti, 1 |
8500 |
| Laša smolti, 2 |
36 000 |
| Taimiņa smolti, 1 |
215 000 |
| Taimiņa smolti, 2 |
82 000 |
| Strauta foreles mazuļi, 0+ |
30 000 |
| Baltijas stores mazuļi (3 mēnešus veci) |
5000 |
| Nēģa kāpuri |
10 000 000 |
| KOPĀ (kāpuri un mazuļi) |
10 376 500 |
| Nēģa vaislinieku nogādāšana nārsta vietās augšpus šķēršļiem |
2000 |
| Gaujas UBA laša vaislas ganāmpulka izveidošana un uzturēšana |
1500 smoltu, 1 |
| Gaujas UBA laša vaislas ganāmpulka izveidošana un uzturēšana |
1000 smoltu, 2 |
| Gaujas UBA laša vaislas ganāmpulka izveidošana un uzturēšana |
– |
| Gaujas UBA laša vaislas ganāmpulka izveidošana un uzturēšana |
– |