LegalizeValsts pārvaldes iekšējā audita sistēmas attīstības plāns 2025.–2028. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 59 Rīgā 2025. gada 31. janvārī (prot. Nr. 4 37. §)
1. Apstiprināt Valsts pārvaldes iekšējā audita sistēmas attīstības plānu 2025.–2028. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.
3. Finanšu ministrijai sadarbībā ar plānā norādītajām līdzatbildīgajām institūcijām (turpmāk – līdzatbildīgās institūcijas) nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu.
4. Finanšu ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:
4.1. līdz 2026. gada 31. decembrim – informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas progresu;
4.2. līdz 2029. gada 31. decembrim – informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un ietekmes izvērtējumu.
5. Finanšu ministrijai, ja nepieciešams, pieprasīt un līdzatbildīgajām institūcijām iesniegt Finanšu ministrijā informāciju, kas nepieciešama šā rīkojuma 4. punktā minēto informatīvo ziņojumu sagatavošanai.
6. Finanšu ministrijai un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2025. gadā nodrošināt atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā iekļauto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, atbildīgās institūcijas nodrošina, ka tiek īstenoti plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Ministru prezidente E. SiliņaFinanšu ministrs A. Ašeradens
(Ministru kabineta2025. gada 31. janvārarīkojums Nr. 59)
Valsts pārvaldes iekšējā audita sistēmas attīstības plāns 2025.–2028. gadam
| Ikvienas institūcijas darbības pamats ir iekšējās kontroles sistēma (turpmāk – IKS) – vienots risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums (skatīt 1.attēlu). | |
|---|---|
| 1.attēls. Iekšējās kontroles sistēmas pamatelementi. |
| STIPRĀS PUSES:• Vienoti normatīvie akti (Likums, Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi, vadlīnijas).• Finanšu ministrijas organizētās diskusijas iekšējo auditoru savstarpējai komunikācijai, sniedzot konsultācijas un nodrošinot iespēju dalīties ar labāko praksi iekšējā auditā.• Finanšu ministrijas organizētās tematiskās mācības iekšējiem auditoriem.• Laba sadarbība ar Valsts kontroli, koordinējot informācijas apmaiņu revīzijās, kā arī sadarbojoties paralēlu auditu veikšanā vienas auditējamās sistēmas ietvaros, tādejādi sadalot darba pienākumus, veidojot paļaušanos.• Ikgadējie ar MK rīkojumu noteiktie prioritārie auditi/konsultācijas valstiski svarīgās un aktuālās jomās.• Vertikālo, horizontālo auditu veikšana, tostarp starpresoru līmenī tādā veidā ierobežojot/samazinot sistēmiskus trūkumus, procesu nesaskaņotību un sadrumstalotību.• Uzkrāta pieredze un prakse efektivitātes aspektu vērtēšanā, IKT, interešu konflikta un korupcijas risku un to mazinošo iekšējo kontroļu novērtēšanā iekšējos auditos.• Pieredzējuši un profesionāli vadītāji iekšējā audita struktūrvienībās.• 67% sertificēti iekšējie auditori atbilstoši nacionālās sertifikācijas sistēmai. |
|---|
| VĀJĀS PUSES:• Iekšējā audita jomu regulējošos normatīvajos aktos nav integrētas jaunākās tendences, starptautiskā labā prakse.• Nepietiekami iekšējo auditoru resursi, lai novērtētu visas augsta un vidēja riska sistēmas iestādē/ resorā.• Finansējuma trūkums iekšējā audita politikas iniciatīvu īstenošanai.• IKT zināšanu trūkums iekšējiem auditoriem. |
|---|
| IESPĒJAS:• Popularizēt iekšējā audita lomu, celt atpazīstamību un reputāciju (iekšējā audita tēla "spodrināšana").• Attīstīt redzējumu par Finanšu ministriju kā publiskā sektora iekšējo auditoru kompetenču centru.• Iekšējais audits – padomdevējs iestādes augstākajai vadībai stratēģisko mērķu sasniegšanai, neparedzētu incidentu un krīžu vadīšanai, risku mazināšanai vai nepieciešamo pārmaiņu veiksmīgai ieviešanai.• Līdzdarboties ar Valsts kanceleju un citām kompetentām iestādēm IKS regulējuma attīstīšanai.• Attīstīt institūcijās risku vadību, finanšu kontroli, atbilstības kontroli, IKT pārvaldību (2.līnija Trīs līniju modelī).• Institūcijās ieviest ikgadēju IKS darbības pašnovērtējumu.• Pilnveidot iekšējā audita normatīvo bāzi atbilstoši jaunākajai starptautiskajai praksei – attīstot proaktīvu risku-fokusētu audita pieeju, vienkāršojot, efektivizējot un digitalizējot audita veikšanas un pārvaldības procesu.• Iekšējo auditoru darba metožu pilnveidošana pilnīgas vai daļēji attālinātas auditēšanas apstākļos.• Attīstīt efektivitātes/ lietderības auditu veikšanas metodoloģiju un praksi.• Pilnveidot nacionālo valsts pārvaldes iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu.• Ieviest atbilstošāku pieeju iekšējā audita struktūrvienību darbības kvalitātes periodiskai novērtēšanai.• Attīstīt savstarpējās komunikācijas, tostarp zināšanu un pieredzes apmaiņas mehānismu starp iekšējiem auditoriem kā valsts pārvaldes līmenī, tā pašvaldību līmenī.• Sadarbībā ar Valsts kanceleju un institūciju vadītājiem paaugstināt iekšējo auditoru atalgojumu pamatdarbības funkciju veicēju līmenī.• Izveidot un attīstīt iekšējā audita funkciju pašvaldībās un publiskas personas kapitālsabiedrībās.• Sadarboties ar Latvijas augstskolām, pilnveidojot studiju programmas par iekšējo auditu un organizējot vieslekcijas studentiem.• Uzrunāt Latvijas augstskolu studentus strādāt vai praktizēt iekšējā audita jomā valsts pārvaldē. |
|---|
| DRAUDI:• Nepietiekama vadības izpratne par efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, labas pārvaldības principiem un visaptverošu, praktiski pielietojamu risku vadību.• Ik gadu nemainīgi liels vakanto amata vietu skaits, auditoriem aizejot pensijā vai pārejot uz privāto sektoru un grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus.• Standartu un normatīvo aktu, kā arī ētikas principu neievērošana iekšējo auditoru darbā.• Neparedzētas krīzes valsts vai starptautiskā līmenī, kas izmaina iedibināto pārvaldības modeli iestādēs un rada jaunus augstas nozīmes riskus. |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.