Gada pārskata sagatavošanas kārtība

Veids Noteikumi
Publicēts 2025-07-01
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr. 400 Rīgā 2025. gada 1. jūlijā (prot. Nr. 26 8. §)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 30. panta 1.1 daļu un 31. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu;

1.2. Valsts kase papildus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam pārskatam sagatavo un iesniedz ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti;

1.3. Valsts ieņēmumu dienests papildus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam pārskatam sagatavo un iesniedz ikgadējo pārskatu par tā administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem;

1.4. ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības sagatavo un iesniedz gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu;

1.5. Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. bilances datums – pārskata gada pēdējā kalendāra diena jeb 31. decembris, kā arī tā pārskata perioda pēdējā kalendāra diena, uz kuru attiecas finanšu pārskats, ja to sagatavo par periodu, kurš atšķiras no kalendāra gada;

2.2. būtiskuma līmenis – absolūta vai relatīva vērtība, ar kuru sākot finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju viedokli un pieņemtos lēmumus par attiecīgās iestādes finansiālo darbību. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa vai kļūdas lieluma un rakstura, ņemot vērā informācijas nesniegšanas vai nepareizās norādīšanas konkrētos apstākļus. Būtiskuma līmeni kārtējam gadam nosaka, izmantojot Valsts kases tīmekļvietnē pieejamo informācijas tehnoloģiju rīku;

2.3. centrālā valdība – normatīvajos aktos institucionālo sektoru klasifikācijas jomā noteiktās valsts struktūras (izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes) un valsts sociālās apdrošināšanas struktūras;

2.4. darbības turpināšanas princips – pārskata sagatavošanas princips, saskaņā ar kuru pārskatā aktīvus un saistības norāda, pieņemot, ka iestāde darbosies vai funkciju nodrošinās arī turpmāk;

2.5. datums, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai, – datums, kurā revidents ir sniedzis ziņojumu par gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata pārbaudi vai informāciju par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm un veicis šo noteikumu 36. punktā minētās darbības. Ja šāda ziņojuma vai informācijas nav, tad tas ir datums, kurā iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona paraksta gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu. Šajā datumā gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats ir uzskatāms par pabeigtu un iesniegtu;

2.6. gada pārskata sagatavošanas kārtība – iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā izdots dokumentu kopums, kas nosaka gada pārskata, konsolidētā gada pārskata un ikgadējā pārskata sagatavošanas principus;

2.7. iestāde – šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā minētie subjekti;

2.8. iestāde, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – ministrija, centrālā valsts iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, budžeta nefinansēta iestāde un pašvaldība;

2.9. ikgadējais pārskats – pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti un pārskats par Valsts ieņēmumu dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem (turpmāk arī – gada pārskats);

2.10. konsolidētais gada pārskats – gada pārskats, kas šajos noteikumos minētajā kārtībā sagatavots kā vienas vienības gada pārskats, kurā apkopota informācija par vairākām konsolidācijā iesaistītām iestādēm, izslēdzot konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējos darījumus un atlikumus;

2.11. koriģējošs notikums pēc bilances datuma – notikums, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši bilances datumā un attiecas uz pārskata gadu;

2.12. kredītrisks – risks, ka finanšu instrumenta darījuma partneris radīs iestādei finanšu zaudējumus, nespējot izpildīt līgumā noteiktās saistības;

2.13. likviditātes risks – risks, ka iestādei radīsies grūtības izpildīt finanšu saistības, par kurām norēķinās ar naudas līdzekļiem vai citiem finanšu aktīviem;

2.14. ministrija – šo noteikumu izpratnē – ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kas sagatavo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu;

2.15. naudas plūsmas princips – grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un citus notikumus atzīst tad, kad tiek samaksāta vai saņemta nauda par tiem;

2.16. naudas plūsmas tiešā metode – pamatdarbības naudas plūsmas noteikšanas metode, saskaņā ar kuru norāda galvenās bruto saņemto naudas līdzekļu un bruto izmaksāto naudas līdzekļu grupas, izmantojot grāmatvedības reģistru datus;

2.17. nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma – notikums, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc bilances datuma, un neattiecas uz pārskata gadu, bet nākotnē varētu būtiski ietekmēt iestādes finanšu rādītājus;

2.18. notikums pēc bilances datuma – labvēlīgs notikums vai nelabvēlīgs notikums, kas notiek laikposmā starp bilances datumu un datumu, kad gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu apstiprina publiskošanai;

2.19. pārskata periods – laikposms, par kuru sagatavo pārskatu. Gada pārskata periods aptver saimniecisko gadu;

2.20. revidents – Valsts kontroles amatpersona, kas sniedz ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu vai informāciju par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm, zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgais zvērināts revidents, kas sagatavo ziņojumu par gada pārskata pārbaudi;

2.21. revidēts gada pārskats – gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats, par kuru sniegts revidenta ziņojums ar atzinumu (bez iebildēm, ar iebildēm vai negatīvs) vai atteikumu sniegt atzinumu vai informācija par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm;

2.22. salīdzināmā informācija – informācija par iepriekšējo pārskata periodu, kuru sniedz par visiem gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā iekļautajiem posteņiem;

2.23. vispārējās valdības sektors – valsts vai pašvaldības institucionālais sektors (izņemot to kontrolētus un finansētus komersantus).

2. Gada pārskats un slēguma pārskats

3. Iestādei ir pienākums sagatavot gada pārskatu par katru pārskata periodu Grāmatvedības likuma izpratnē.
4. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no:

4.1. vadības ziņojuma;

4.2. finanšu pārskata.

5. Finanšu pārskats sastāv no:

5.1. pārskata par finansiālo stāvokli (turpmāk – bilance);

5.2. pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem;

5.3. pašu kapitāla izmaiņu pārskata;

5.4. naudas plūsmas pārskata;

5.5. informācijas par budžeta izpildi;

5.6. finanšu pārskata pielikuma. Tas sastāv no:

5.6.1. grāmatvedības uzskaites principu apraksta;

5.6.2. gada pārskata sagatavošanas principu apraksta;

5.6.3. finanšu instrumentu risku pārvaldīšanas apraksta;

5.6.4. finanšu pārskata posteņu strukturizēta skaidrojuma.

6. Iestādi reorganizējot, mainot tās padotību vai to likvidējot, sagatavo slēguma pārskatu šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētajā apjomā un iesniedz to iestādē, kas noteikta normatīvajos aktos reorganizācijas, padotības maiņas vai likvidācijas jomā.
7. Iestādi reorganizējot vai mainot tās padotību, slēguma pārskatā norāda informāciju par atlikumiem perioda beigu datumā, kurā notiek reorganizācija vai padotības maiņa.
8. Iestādi likvidējot, slēguma pārskatā norāda informāciju par atlikumiem perioda beigu datumā, kurā iestādi likvidē (nodošanas atlikumi), un informāciju par slēguma rezultātu (slēguma atlikumi bilancē un pašu kapitāla pārskatā ir vienādi ar nulli, naudas plūsmas pārskatā un finansiālās darbības pārskatā ir informācija par pārskata periodu).
9. Ja pārskata periodā notiek iestāžu reorganizācija, padotības maiņa vai publisko aģentūru izveide vai likvidācija, neveic izmaiņas finanšu pārskata atlikumos gada sākumā, bet norāda saņemtos vai nodotos atlikumus kā kārtējā perioda darījumu bez atlīdzības.

3. Ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats un ikgadējais pārskats

10. Ministrijas konsolidētajā gada pārskatā iekļauj konsolidācijā iesaistīto valsts budžeta iestāžu gada pārskatus.
11. No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas konsolidētajā gada pārskatā iekļauj konsolidācijā iesaistīto no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu izveidoto iestāžu gada pārskatus.
12. Budžeta nefinansētas iestādes konsolidētajā gada pārskatā iekļauj konsolidācijā iesaistīto budžeta nefinansētas iestādes padotības iestāžu gada pārskatus.
13. Pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj konsolidācijā iesaistīto budžeta iestāžu gada pārskatus un kopīgo iestāžu (Pašvaldību likuma izpratnē) gada pārskatus. Kopīgās iestādes gada pārskatu pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj tā pašvaldība, kurai šāds pienākums noteikts kopīgās iestādes nolikumā.
14. Ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats un ikgadējais pārskats kā vienots kopums ietver šo noteikumu 4. punktā minētos dokumentus un apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu.
15. Iestādes gada pārskatu iekļauj ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā, sākot ar to dienu, kurā šī iestāde kļuvusi par attiecīgās ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības padotības iestādi.
16. Iestādes gada pārskatu izslēdz no iekļaušanas ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā, sākot ar to dienu, kurā šī iestāde reorganizēta, mainīta tās padotība vai tā ir likvidēta.
17. Konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskatus sagatavo uz vienu un to pašu pārskata datumu.
18. Konsolidācijā iesaistītās iestādes gada pārskata sagatavošanā ievēro ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības vienoto gada pārskata sagatavošanas kārtību un grāmatvedības uzskaites kārtību.
19. Grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs izstrādā vienotu gada pārskata sagatavošanas kārtību visiem grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējiem un nodrošina gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu atbilstoši šai kārtībai.
20. Iestāde, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nosaka gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību. Tajā ietver:

20.1. gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību, tai skaitā Valsts drošības iestāžu likumā minētās valsts drošības iestādes gada pārskata iekļaušanu konsolidētajā gada pārskatā;

20.2. kārtību, kādā sagatavo un iesniedz Valsts kasē informāciju par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma;

20.3. nosacījumus konsolidācijā iesaistītajām iestādēm par:

20.3.1. gada pārskata apjomu un informāciju, kas sniedzama papildus šajos noteikumos paredzētajām ziņām;

20.3.2. iestāžu gada pārskata iesniegšanas termiņu;

20.3.3. Valsts drošības iestāžu likumā minētās valsts drošības iestādes finanšu pārskata sagatavošanu un iesniegšanu;

20.3.4. kārtību, kādā budžeta izpildes pārskata skaidrojumā sniedz šo noteikumu​ 130.4. un 130.5. apakšpunktā minēto informāciju;

20.3.5. kārtību, kādā augstākai iestādei sniedzams apliecinājums par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu;

20.3.6. termiņu un kārtību, kādā sagatavo precizēto gada pārskatu un informāciju par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma.

21. Konsolidācija aptver visus finanšu pārskata posteņus.
22. Finanšu ministrijas konsolidētajā gada pārskatā neiekļauj šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētos pārskatus.
23. Konsolidācijā iesaistīto iestāžu finanšu pārskatus (izņemot šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minēto informāciju) apvieno šādā kārtībā:

23.1. apvieno konsolidācijā iesaistīto iestāžu finanšu pārskatā attiecīgajos posteņos norādītās aktīvu, saistību, pašu kapitāla, ieņēmumu un izdevumu (izmaksu) summas, tas ir, veido kopsavilkumu, kas aptver vienādu posteņu summēšanu;

23.2. iestāde, kas veic konsolidāciju, koriģē iestāžu finanšu pārskatu datus, kuri sagatavoti, piemērojot atšķirīgas grāmatvedības uzskaites metodes un atšķirīgus novērtēšanas principus. Par korekciju summu attiecīgi palielina vai samazina augstākās iestādes bilances posteņu vērtību un koriģē attiecīgos posteņus;

23.3. izslēdz visas konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējo darījumu rezultātu un atbilstošo bilances posteņu summas, tas ir, veido informāciju par konsolidācijas posteņiem, norādot posteni un summu, kuru konsolidē;

23.4. līdz ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības konsolidētā gada pārskata sagatavošanai koriģē finanšu pārskatu par konsolidācijā iesaistīto iestāžu koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma un sniedz informāciju par būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma;

23.5. veido konsolidēto finanšu pārskatu, kas aptver kopsavilkuma, konsolidācijas un korekciju posteņu izklāsta datu summēšanu.

24. Konsolidācijā iesaistīto iestāžu budžeta izpildes pārskatus apvieno viena budžeta ietvaros šādā kārtībā:

24.1. apvieno konsolidācijā iesaistīto iestāžu budžeta izpildes pārskatā attiecīgajos posteņos norādītās ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas summas, tas ir, veido kopsavilkumu, kas aptver vienādu posteņu summēšanu;

24.2. iestāde, kas veic konsolidāciju, koriģē iestāžu budžeta izpildes pārskatu datus, kuri sagatavoti, piemērojot atšķirīgas grāmatvedības un budžeta izpildes uzskaites metodes un atšķirīgus novērtēšanas principus. Par korekciju summu attiecīgi palielina vai samazina attiecīgos budžeta izpildes posteņus;

24.3. izslēdz pārskata perioda konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējos darījumus (ieņēmumi, izdevumi, finansēšana) un transfertus pa budžeta veidiem, tas ir, veido konsolidācijas posteņu izklāstu, kurā norāda posteni un summu, kuru konsolidē;

24.4. ministrija konsolidētajā budžeta izpildes pārskatā ietver 62. resora "Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas), 64. resora "Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) datus atbilstoši valsts budžeta likumā noteiktajam deleģējumam par programmas izpildītāju;

24.5. veido konsolidēto budžeta izpildes pārskatu, kas aptver kopsavilkuma, konsolidācijas un korekciju posteņu izklāsta datu summēšanu.

25. Iestāde, kas veic konsolidāciju, nodrošina konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskata atbilstības pārbaudi atbilstoši šo noteikumu prasībām.

4. Konsolidētais saimnieciskā gada pārskats

26. Konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā iekļauj Valsts kasē saņemtus revidētus no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, budžeta nefinansētu iestāžu, pašvaldību gada pārskatus vai konsolidētos gada pārskatus un – atbilstoši Valsts kontroles sniegtajai informācijai par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm – ministriju gada pārskatus vai konsolidētos gada pārskatus un ikgadējos pārskatus.
27. Konsolidētais saimnieciskā gada pārskats kā vienots kopums ietver šo noteikumu 4. punktā minētos dokumentus.
28. Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata finanšu pārskatus (izņemot šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minēto informāciju) apvieno atbilstoši šo noteikumu 21. punktam šādā kārtībā:

28.1. summē šo noteikumu 26. punktā minēto konsolidācijā iesaistīto iestāžu finanšu pārskata attiecīgajos posteņos norādītās aktīvu, saistību, pašu kapitāla, ieņēmumu un izdevumu (izmaksu) summas, par pamatu ņemot izdevumu pozīcijās norādītās summas, kuras attiecīgi izslēdz ieņēmumu daļā, tas ir, veido kopsavilkumu, kas aptver vienādu posteņu summēšanu;

28.2. koriģē datus, kuri sagatavoti, piemērojot atšķirīgas grāmatvedības uzskaites metodes un atšķirīgus novērtēšanas principus. Par korekciju summu attiecīgi palielina vai samazina bilances posteņu vērtību un koriģē attiecīgos posteņus;

28.3. izslēdz šo noteikumu 26. punktā minēto konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējo darījumu (izņemot nodokļu darījumus) rezultātu un atbilstošo bilances posteņu summas;

28.4. koriģē informāciju par notikumiem pēc bilances datuma atbilstoši šo noteikumu 105. punktam;

28.5. veido konsolidēto finanšu pārskatu, kas aptver kopsavilkuma, konsolidācijas un korekciju posteņu izklāsta datu summēšanu.

29. Konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā ietver informāciju par budžeta izpildi, kas sastāv no pārskata par konsolidētā kopbudžeta izpildi un tā pielikumiem:

29.1. skaidrojums par konsolidētā kopbudžeta izpildi;

29.2. konsolidētais centrālās valdības budžeta izpildes pārskats, kurā iekļauj:

29.2.1. informāciju atbilstoši valsts budžeta likuma II nodaļas "Valsts budžets kārtējam gadam" pielikumos noteiktajai struktūrai, kuru papildina ar informāciju par pārskata perioda izpildes datiem atbilstoši naudas plūsmai;

29.2.2. valsts konsolidēto ziedojumu un dāvinājumu izpildes pārskatu;

29.2.3. no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu konsolidēto pamatdarbības izpildes pārskatu;

29.2.4. no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu konsolidēto ziedojumu un dāvinājumu izpildes pārskatu;

29.2.5. skaidrojumu par konsolidētā centrālās valdības budžeta izpildi;

29.3. konsolidētais pašvaldību budžeta izpildes pārskats, kurā iekļauj:

29.3.1. pašvaldību konsolidēto pamatbudžeta izpildes pārskatu;

29.3.2. pašvaldību konsolidēto ziedojumu un dāvinājumu izpildes pārskatu;

29.3.3. skaidrojumu par konsolidētā pašvaldību budžeta izpildi.

30. Konsolidētā kopbudžeta, konsolidētā centrālās valdības budžeta un konsolidētā pašvaldību budžeta izpildes pārskatus apvieno pa budžeta veidiem un starp budžeta veidiem, apvienojot attiecīgos ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas posteņus un izslēdzot savstarpējo izdevumu summas, par pamatu ņemot izdevumu pozīcijās norādītās summas, kuras attiecīgi izslēdz ieņēmumu daļā.
31. Pārskatā par konsolidētā kopbudžeta izpildi un tā skaidrojumā, konsolidētajā centrālās valdības budžeta izpildes pārskatā un tā skaidrojumā (šo noteikumu 29.2. un 29.2.5. apakšpunkts) un konsolidētajā pašvaldību budžeta izpildes pārskatā un tā skaidrojumā (šo noteikumu 29.3. un 29.3.3. apakšpunkts) norāda ieņēmumus, izdevumus un finansēšanas posteņus atbilstoši normatīvajos aktos budžeta klasifikāciju jomā noteiktajām kodu grupām.

5. Gada pārskata, konsolidētā gada pārskata, ikgadējā pārskata un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata parakstīšana, apstiprināšana publiskošanai un iesniegšana

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.