LegalizeRīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā
| Plāna mērķis: | Plāna mērķis: | Līdz 2029.gadam tuvināt kapitāla piesaistes līmeni Latvijai tam apmēram, kādā šis līmenis ir Lietuvā un Igaunijā | Līdz 2029.gadam tuvināt kapitāla piesaistes līmeni Latvijai tam apmēram, kādā šis līmenis ir Lietuvā un Igaunijā | Līdz 2029.gadam tuvināt kapitāla piesaistes līmeni Latvijai tam apmēram, kādā šis līmenis ir Lietuvā un Igaunijā | Līdz 2029.gadam tuvināt kapitāla piesaistes līmeni Latvijai tam apmēram, kādā šis līmenis ir Lietuvā un Igaunijā | Līdz 2029.gadam tuvināt kapitāla piesaistes līmeni Latvijai tam apmēram, kādā šis līmenis ir Lietuvā un Igaunijā | Līdz 2029.gadam tuvināt kapitāla piesaistes līmeni Latvijai tam apmēram, kādā šis līmenis ir Lietuvā un Igaunijā |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i | Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i | 2029.gada beigās:1. Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums veido 17% no IKP2. Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā ir 32 mljrd. EUR | 2029.gada beigās:1. Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums veido 17% no IKP2. Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā ir 32 mljrd. EUR | 2029.gada beigās:1. Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums veido 17% no IKP2. Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā ir 32 mljrd. EUR | 2029.gada beigās:1. Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums veido 17% no IKP2. Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā ir 32 mljrd. EUR | 2029.gada beigās:1. Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums veido 17% no IKP2. Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā ir 32 mljrd. EUR | 2029.gada beigās:1. Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums veido 17% no IKP2. Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā ir 32 mljrd. EUR |
| 1. Rīcības virziens | 1. Rīcības virziens | INVESTĪCIJU PIESAISTE | INVESTĪCIJU PIESAISTE | INVESTĪCIJU PIESAISTE | INVESTĪCIJU PIESAISTE | INVESTĪCIJU PIESAISTE | INVESTĪCIJU PIESAISTE |
| 1. | LATVIJAS EKONOMISKAIS PROFILS | LATVIJAS EKONOMISKAIS PROFILS | LATVIJAS EKONOMISKAIS PROFILS | LATVIJAS EKONOMISKAIS PROFILS | LATVIJAS EKONOMISKAIS PROFILS | LATVIJAS EKONOMISKAIS PROFILS | LATVIJAS EKONOMISKAIS PROFILS |
| Investīciju piesaiste ir ilgtermiņa process, kas ietver dažāda līmeņa tikšanās un sarunas ar potenciālajiem investoriem, kā arī konkrētas valsts atpazīstamības veidošanu investoru vidū. Lai Latvijas valstij radītu objektīvu un investorus piesaistošu tēlu, kā arī nodrošinātu vienotu investīciju piesaistes stratēģiju, jārada kvalitatīvs un pārdomāts Latvijas ekonomiskā profila raksturojums.Ir veikta LIAA reorganizācija, kuras mērķis bija stiprināt iestādes kapacitāti eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, tai skaitā palielinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Reorganizācijas rezultātā ir trīskāršots investīciju jomā iesaistīto darbinieku skaits, nodrošinot katram ārvalstu investīciju projektam savu menedžeri. Līdz ar to nākotnē būs iespējams būtiski kāpināt ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, taču, lai investīciju piesaiste būtu mērķorientēta, ir nepieciešams sagatavot Latvijas ekonomisko profilu. Turpmāk uzdotais uzdevums ir vērtējams kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot Latvijas ekonomisko profilu – vizuālo informācijas materiālu, ko lietot potenciālo sadarbības partneru uzrunāšanai. | Investīciju piesaiste ir ilgtermiņa process, kas ietver dažāda līmeņa tikšanās un sarunas ar potenciālajiem investoriem, kā arī konkrētas valsts atpazīstamības veidošanu investoru vidū. Lai Latvijas valstij radītu objektīvu un investorus piesaistošu tēlu, kā arī nodrošinātu vienotu investīciju piesaistes stratēģiju, jārada kvalitatīvs un pārdomāts Latvijas ekonomiskā profila raksturojums.Ir veikta LIAA reorganizācija, kuras mērķis bija stiprināt iestādes kapacitāti eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, tai skaitā palielinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Reorganizācijas rezultātā ir trīskāršots investīciju jomā iesaistīto darbinieku skaits, nodrošinot katram ārvalstu investīciju projektam savu menedžeri. Līdz ar to nākotnē būs iespējams būtiski kāpināt ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, taču, lai investīciju piesaiste būtu mērķorientēta, ir nepieciešams sagatavot Latvijas ekonomisko profilu. Turpmāk uzdotais uzdevums ir vērtējams kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot Latvijas ekonomisko profilu – vizuālo informācijas materiālu, ko lietot potenciālo sadarbības partneru uzrunāšanai. | Investīciju piesaiste ir ilgtermiņa process, kas ietver dažāda līmeņa tikšanās un sarunas ar potenciālajiem investoriem, kā arī konkrētas valsts atpazīstamības veidošanu investoru vidū. Lai Latvijas valstij radītu objektīvu un investorus piesaistošu tēlu, kā arī nodrošinātu vienotu investīciju piesaistes stratēģiju, jārada kvalitatīvs un pārdomāts Latvijas ekonomiskā profila raksturojums.Ir veikta LIAA reorganizācija, kuras mērķis bija stiprināt iestādes kapacitāti eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, tai skaitā palielinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Reorganizācijas rezultātā ir trīskāršots investīciju jomā iesaistīto darbinieku skaits, nodrošinot katram ārvalstu investīciju projektam savu menedžeri. Līdz ar to nākotnē būs iespējams būtiski kāpināt ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, taču, lai investīciju piesaiste būtu mērķorientēta, ir nepieciešams sagatavot Latvijas ekonomisko profilu. Turpmāk uzdotais uzdevums ir vērtējams kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot Latvijas ekonomisko profilu – vizuālo informācijas materiālu, ko lietot potenciālo sadarbības partneru uzrunāšanai. | Investīciju piesaiste ir ilgtermiņa process, kas ietver dažāda līmeņa tikšanās un sarunas ar potenciālajiem investoriem, kā arī konkrētas valsts atpazīstamības veidošanu investoru vidū. Lai Latvijas valstij radītu objektīvu un investorus piesaistošu tēlu, kā arī nodrošinātu vienotu investīciju piesaistes stratēģiju, jārada kvalitatīvs un pārdomāts Latvijas ekonomiskā profila raksturojums.Ir veikta LIAA reorganizācija, kuras mērķis bija stiprināt iestādes kapacitāti eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, tai skaitā palielinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Reorganizācijas rezultātā ir trīskāršots investīciju jomā iesaistīto darbinieku skaits, nodrošinot katram ārvalstu investīciju projektam savu menedžeri. Līdz ar to nākotnē būs iespējams būtiski kāpināt ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, taču, lai investīciju piesaiste būtu mērķorientēta, ir nepieciešams sagatavot Latvijas ekonomisko profilu. Turpmāk uzdotais uzdevums ir vērtējams kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot Latvijas ekonomisko profilu – vizuālo informācijas materiālu, ko lietot potenciālo sadarbības partneru uzrunāšanai. | Investīciju piesaiste ir ilgtermiņa process, kas ietver dažāda līmeņa tikšanās un sarunas ar potenciālajiem investoriem, kā arī konkrētas valsts atpazīstamības veidošanu investoru vidū. Lai Latvijas valstij radītu objektīvu un investorus piesaistošu tēlu, kā arī nodrošinātu vienotu investīciju piesaistes stratēģiju, jārada kvalitatīvs un pārdomāts Latvijas ekonomiskā profila raksturojums.Ir veikta LIAA reorganizācija, kuras mērķis bija stiprināt iestādes kapacitāti eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, tai skaitā palielinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Reorganizācijas rezultātā ir trīskāršots investīciju jomā iesaistīto darbinieku skaits, nodrošinot katram ārvalstu investīciju projektam savu menedžeri. Līdz ar to nākotnē būs iespējams būtiski kāpināt ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, taču, lai investīciju piesaiste būtu mērķorientēta, ir nepieciešams sagatavot Latvijas ekonomisko profilu. Turpmāk uzdotais uzdevums ir vērtējams kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot Latvijas ekonomisko profilu – vizuālo informācijas materiālu, ko lietot potenciālo sadarbības partneru uzrunāšanai. | Investīciju piesaiste ir ilgtermiņa process, kas ietver dažāda līmeņa tikšanās un sarunas ar potenciālajiem investoriem, kā arī konkrētas valsts atpazīstamības veidošanu investoru vidū. Lai Latvijas valstij radītu objektīvu un investorus piesaistošu tēlu, kā arī nodrošinātu vienotu investīciju piesaistes stratēģiju, jārada kvalitatīvs un pārdomāts Latvijas ekonomiskā profila raksturojums.Ir veikta LIAA reorganizācija, kuras mērķis bija stiprināt iestādes kapacitāti eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, tai skaitā palielinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Reorganizācijas rezultātā ir trīskāršots investīciju jomā iesaistīto darbinieku skaits, nodrošinot katram ārvalstu investīciju projektam savu menedžeri. Līdz ar to nākotnē būs iespējams būtiski kāpināt ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, taču, lai investīciju piesaiste būtu mērķorientēta, ir nepieciešams sagatavot Latvijas ekonomisko profilu. Turpmāk uzdotais uzdevums ir vērtējams kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot Latvijas ekonomisko profilu – vizuālo informācijas materiālu, ko lietot potenciālo sadarbības partneru uzrunāšanai. | Investīciju piesaiste ir ilgtermiņa process, kas ietver dažāda līmeņa tikšanās un sarunas ar potenciālajiem investoriem, kā arī konkrētas valsts atpazīstamības veidošanu investoru vidū. Lai Latvijas valstij radītu objektīvu un investorus piesaistošu tēlu, kā arī nodrošinātu vienotu investīciju piesaistes stratēģiju, jārada kvalitatīvs un pārdomāts Latvijas ekonomiskā profila raksturojums.Ir veikta LIAA reorganizācija, kuras mērķis bija stiprināt iestādes kapacitāti eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, tai skaitā palielinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Reorganizācijas rezultātā ir trīskāršots investīciju jomā iesaistīto darbinieku skaits, nodrošinot katram ārvalstu investīciju projektam savu menedžeri. Līdz ar to nākotnē būs iespējams būtiski kāpināt ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, taču, lai investīciju piesaiste būtu mērķorientēta, ir nepieciešams sagatavot Latvijas ekonomisko profilu. Turpmāk uzdotais uzdevums ir vērtējams kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot Latvijas ekonomisko profilu – vizuālo informācijas materiālu, ko lietot potenciālo sadarbības partneru uzrunāšanai. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Iespēja jebkuram valsts darbiniekam, kas savās darba gaitās saskaras ar nepieciešamību vai iespēju prezentēt Latviju investoriem, sniegt jau iepriekš sagatavotu, pārbaudītu un faktiem atbilstošu informāciju, kurā dažādos griezumos ir ietverti investorus interesējoši Latvijas ekonomikas aspekti, kas ļauj gūt pārliecību par Latviju kā investīcijām pievilcīgu un konkurētspējīgu valsti. | Iespēja jebkuram valsts darbiniekam, kas savās darba gaitās saskaras ar nepieciešamību vai iespēju prezentēt Latviju investoriem, sniegt jau iepriekš sagatavotu, pārbaudītu un faktiem atbilstošu informāciju, kurā dažādos griezumos ir ietverti investorus interesējoši Latvijas ekonomikas aspekti, kas ļauj gūt pārliecību par Latviju kā investīcijām pievilcīgu un konkurētspējīgu valsti. | Iespēja jebkuram valsts darbiniekam, kas savās darba gaitās saskaras ar nepieciešamību vai iespēju prezentēt Latviju investoriem, sniegt jau iepriekš sagatavotu, pārbaudītu un faktiem atbilstošu informāciju, kurā dažādos griezumos ir ietverti investorus interesējoši Latvijas ekonomikas aspekti, kas ļauj gūt pārliecību par Latviju kā investīcijām pievilcīgu un konkurētspējīgu valsti. | Sagatavots vizuāls informācijas materiāls | LIAA (EM) | FLA | 31.12.2025. | LIAA valsts budžeta ietvaros |
| 2. | LATVIJAS INVESTĪCIJU PORTFEĻA PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE | LATVIJAS INVESTĪCIJU PORTFEĻA PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE | LATVIJAS INVESTĪCIJU PORTFEĻA PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE | LATVIJAS INVESTĪCIJU PORTFEĻA PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE | LATVIJAS INVESTĪCIJU PORTFEĻA PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE | LATVIJAS INVESTĪCIJU PORTFEĻA PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE | LATVIJAS INVESTĪCIJU PORTFEĻA PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE |
| Investīciju piesaistei ir būtiska loma jaunu dalībnieku piesaistei Latvijas kapitāla tirgū, jo starptautiskiem uzņēmumiem investīcijas Latvijas var tikt daļēji kreditētas no to "mātes" uzņēmuma izcelsmes valsts. Savukārt, lai investori pieņemtu lēmumu ieguldīt Latvijā, svarīga ir stratēģiski veidota un interesanta investīciju portfeļa piedāvājuma esamība. Viens no investīciju projektu portfeļa piedāvājuma veidošanas mērķiem būtu piesaistīt bankas kā investīciju projektu finansētājus, veidojot klientu portfeli potenciālai finanšu plūsmai, plašākai kreditēšanai un finanšu pakalpojumu sniedzēju ienākšanai Latvijā.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošana ļauj nevis tikai paļauties uz ārvalstu investoru interesi un vēlmi veikt ieguldījumus Latvijā, bet gan proaktīvi darboties investīciju piesaistes jomā, tādējādi paplašinot potenciālo ieguldītāju loku. Vienlaikus šāda portfeļa piedāvājuma esamība atvieglo potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšanu investīciju piesaistei un var tikt iekļauta arī ārvalstu vizīšu darba kārtībā.Sagatavojot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ir svarīgi to veidot stratēģiski, piemēram, ietverot jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare), tajā pašā laikā neaizmirstot tās nozares, kurās Latvija ir industriāli spēcīga. Viens no veidiem kā mainīt līdzšinējo pieeju investīciju piesaistei, ir iekļaut Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā investīciju teritoriālo kartējumu, tādējādi gūstot objektīvus datus par investīciju piesaisti reģionos. Šādu datu izvērtēšana ļaus nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošanā noteikta loma ir diasporas iesaistei, jo ārvalstīs dzīvojošie Latvijas izcelsmes profesionāļi var sniegt unikālu pievienoto vērtību, izmantojot savas globālās zināšanas, pieredzi un kontaktu tīklus. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ar pieredzi investīciju nozarē un uzņēmējdarbībā var palīdzēt veidot efektīvus piedāvājumus potenciālajiem investoriem, sniedzot ieskatu starptautiskajā biznesa kultūrā un investoru prasībās. Tāpat būtiski ir veicināt diasporas uzņēmēju iesaisti Latvijas sociālo problēmu risināšanā, sniedzot tiem iespējas ne tikai investēt, bet arī ietekmēt sabiedrības attīstību ar savām idejām un pieredzi.Sagatavot un ik gadu atjaunot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ietverot teritoriālo kartējumu un aktualizējot jomas, kuras ir ne tikai Latvijas industrijas pamats, bet arī jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare) u.c.:2.1. Definēt jomas, sagatavot Latvijas investīciju portfeli, pastāvīgi to atjaunot un operatīvi informēt par to nozaru ministrijas, kas strādā ar starptautisko investīciju piesaisti;2.2. Aktīvi pozicionēt nozares/uzņēmumu ārvalstu tirgos – LIAA ikgadējo rīcības plāna aktivitāšu izstrāde ar mērķi piesaistīt investīcijas un veicināt eksportu;2.3. Ik gadu organizēt 5 augsta līmeņa uzņēmēju delegācijas uz partnervalstīm, tajā skaitā, pieaicinot diasporas pārstāvjus. | Investīciju piesaistei ir būtiska loma jaunu dalībnieku piesaistei Latvijas kapitāla tirgū, jo starptautiskiem uzņēmumiem investīcijas Latvijas var tikt daļēji kreditētas no to "mātes" uzņēmuma izcelsmes valsts. Savukārt, lai investori pieņemtu lēmumu ieguldīt Latvijā, svarīga ir stratēģiski veidota un interesanta investīciju portfeļa piedāvājuma esamība. Viens no investīciju projektu portfeļa piedāvājuma veidošanas mērķiem būtu piesaistīt bankas kā investīciju projektu finansētājus, veidojot klientu portfeli potenciālai finanšu plūsmai, plašākai kreditēšanai un finanšu pakalpojumu sniedzēju ienākšanai Latvijā.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošana ļauj nevis tikai paļauties uz ārvalstu investoru interesi un vēlmi veikt ieguldījumus Latvijā, bet gan proaktīvi darboties investīciju piesaistes jomā, tādējādi paplašinot potenciālo ieguldītāju loku. Vienlaikus šāda portfeļa piedāvājuma esamība atvieglo potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšanu investīciju piesaistei un var tikt iekļauta arī ārvalstu vizīšu darba kārtībā.Sagatavojot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ir svarīgi to veidot stratēģiski, piemēram, ietverot jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare), tajā pašā laikā neaizmirstot tās nozares, kurās Latvija ir industriāli spēcīga. Viens no veidiem kā mainīt līdzšinējo pieeju investīciju piesaistei, ir iekļaut Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā investīciju teritoriālo kartējumu, tādējādi gūstot objektīvus datus par investīciju piesaisti reģionos. Šādu datu izvērtēšana ļaus nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošanā noteikta loma ir diasporas iesaistei, jo ārvalstīs dzīvojošie Latvijas izcelsmes profesionāļi var sniegt unikālu pievienoto vērtību, izmantojot savas globālās zināšanas, pieredzi un kontaktu tīklus. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ar pieredzi investīciju nozarē un uzņēmējdarbībā var palīdzēt veidot efektīvus piedāvājumus potenciālajiem investoriem, sniedzot ieskatu starptautiskajā biznesa kultūrā un investoru prasībās. Tāpat būtiski ir veicināt diasporas uzņēmēju iesaisti Latvijas sociālo problēmu risināšanā, sniedzot tiem iespējas ne tikai investēt, bet arī ietekmēt sabiedrības attīstību ar savām idejām un pieredzi.Sagatavot un ik gadu atjaunot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ietverot teritoriālo kartējumu un aktualizējot jomas, kuras ir ne tikai Latvijas industrijas pamats, bet arī jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare) u.c.:2.1. Definēt jomas, sagatavot Latvijas investīciju portfeli, pastāvīgi to atjaunot un operatīvi informēt par to nozaru ministrijas, kas strādā ar starptautisko investīciju piesaisti;2.2. Aktīvi pozicionēt nozares/uzņēmumu ārvalstu tirgos – LIAA ikgadējo rīcības plāna aktivitāšu izstrāde ar mērķi piesaistīt investīcijas un veicināt eksportu;2.3. Ik gadu organizēt 5 augsta līmeņa uzņēmēju delegācijas uz partnervalstīm, tajā skaitā, pieaicinot diasporas pārstāvjus. | Investīciju piesaistei ir būtiska loma jaunu dalībnieku piesaistei Latvijas kapitāla tirgū, jo starptautiskiem uzņēmumiem investīcijas Latvijas var tikt daļēji kreditētas no to "mātes" uzņēmuma izcelsmes valsts. Savukārt, lai investori pieņemtu lēmumu ieguldīt Latvijā, svarīga ir stratēģiski veidota un interesanta investīciju portfeļa piedāvājuma esamība. Viens no investīciju projektu portfeļa piedāvājuma veidošanas mērķiem būtu piesaistīt bankas kā investīciju projektu finansētājus, veidojot klientu portfeli potenciālai finanšu plūsmai, plašākai kreditēšanai un finanšu pakalpojumu sniedzēju ienākšanai Latvijā.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošana ļauj nevis tikai paļauties uz ārvalstu investoru interesi un vēlmi veikt ieguldījumus Latvijā, bet gan proaktīvi darboties investīciju piesaistes jomā, tādējādi paplašinot potenciālo ieguldītāju loku. Vienlaikus šāda portfeļa piedāvājuma esamība atvieglo potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšanu investīciju piesaistei un var tikt iekļauta arī ārvalstu vizīšu darba kārtībā.Sagatavojot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ir svarīgi to veidot stratēģiski, piemēram, ietverot jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare), tajā pašā laikā neaizmirstot tās nozares, kurās Latvija ir industriāli spēcīga. Viens no veidiem kā mainīt līdzšinējo pieeju investīciju piesaistei, ir iekļaut Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā investīciju teritoriālo kartējumu, tādējādi gūstot objektīvus datus par investīciju piesaisti reģionos. Šādu datu izvērtēšana ļaus nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošanā noteikta loma ir diasporas iesaistei, jo ārvalstīs dzīvojošie Latvijas izcelsmes profesionāļi var sniegt unikālu pievienoto vērtību, izmantojot savas globālās zināšanas, pieredzi un kontaktu tīklus. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ar pieredzi investīciju nozarē un uzņēmējdarbībā var palīdzēt veidot efektīvus piedāvājumus potenciālajiem investoriem, sniedzot ieskatu starptautiskajā biznesa kultūrā un investoru prasībās. Tāpat būtiski ir veicināt diasporas uzņēmēju iesaisti Latvijas sociālo problēmu risināšanā, sniedzot tiem iespējas ne tikai investēt, bet arī ietekmēt sabiedrības attīstību ar savām idejām un pieredzi.Sagatavot un ik gadu atjaunot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ietverot teritoriālo kartējumu un aktualizējot jomas, kuras ir ne tikai Latvijas industrijas pamats, bet arī jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare) u.c.:2.1. Definēt jomas, sagatavot Latvijas investīciju portfeli, pastāvīgi to atjaunot un operatīvi informēt par to nozaru ministrijas, kas strādā ar starptautisko investīciju piesaisti;2.2. Aktīvi pozicionēt nozares/uzņēmumu ārvalstu tirgos – LIAA ikgadējo rīcības plāna aktivitāšu izstrāde ar mērķi piesaistīt investīcijas un veicināt eksportu;2.3. Ik gadu organizēt 5 augsta līmeņa uzņēmēju delegācijas uz partnervalstīm, tajā skaitā, pieaicinot diasporas pārstāvjus. | Investīciju piesaistei ir būtiska loma jaunu dalībnieku piesaistei Latvijas kapitāla tirgū, jo starptautiskiem uzņēmumiem investīcijas Latvijas var tikt daļēji kreditētas no to "mātes" uzņēmuma izcelsmes valsts. Savukārt, lai investori pieņemtu lēmumu ieguldīt Latvijā, svarīga ir stratēģiski veidota un interesanta investīciju portfeļa piedāvājuma esamība. Viens no investīciju projektu portfeļa piedāvājuma veidošanas mērķiem būtu piesaistīt bankas kā investīciju projektu finansētājus, veidojot klientu portfeli potenciālai finanšu plūsmai, plašākai kreditēšanai un finanšu pakalpojumu sniedzēju ienākšanai Latvijā.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošana ļauj nevis tikai paļauties uz ārvalstu investoru interesi un vēlmi veikt ieguldījumus Latvijā, bet gan proaktīvi darboties investīciju piesaistes jomā, tādējādi paplašinot potenciālo ieguldītāju loku. Vienlaikus šāda portfeļa piedāvājuma esamība atvieglo potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšanu investīciju piesaistei un var tikt iekļauta arī ārvalstu vizīšu darba kārtībā.Sagatavojot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ir svarīgi to veidot stratēģiski, piemēram, ietverot jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare), tajā pašā laikā neaizmirstot tās nozares, kurās Latvija ir industriāli spēcīga. Viens no veidiem kā mainīt līdzšinējo pieeju investīciju piesaistei, ir iekļaut Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā investīciju teritoriālo kartējumu, tādējādi gūstot objektīvus datus par investīciju piesaisti reģionos. Šādu datu izvērtēšana ļaus nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošanā noteikta loma ir diasporas iesaistei, jo ārvalstīs dzīvojošie Latvijas izcelsmes profesionāļi var sniegt unikālu pievienoto vērtību, izmantojot savas globālās zināšanas, pieredzi un kontaktu tīklus. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ar pieredzi investīciju nozarē un uzņēmējdarbībā var palīdzēt veidot efektīvus piedāvājumus potenciālajiem investoriem, sniedzot ieskatu starptautiskajā biznesa kultūrā un investoru prasībās. Tāpat būtiski ir veicināt diasporas uzņēmēju iesaisti Latvijas sociālo problēmu risināšanā, sniedzot tiem iespējas ne tikai investēt, bet arī ietekmēt sabiedrības attīstību ar savām idejām un pieredzi.Sagatavot un ik gadu atjaunot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ietverot teritoriālo kartējumu un aktualizējot jomas, kuras ir ne tikai Latvijas industrijas pamats, bet arī jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare) u.c.:2.1. Definēt jomas, sagatavot Latvijas investīciju portfeli, pastāvīgi to atjaunot un operatīvi informēt par to nozaru ministrijas, kas strādā ar starptautisko investīciju piesaisti;2.2. Aktīvi pozicionēt nozares/uzņēmumu ārvalstu tirgos – LIAA ikgadējo rīcības plāna aktivitāšu izstrāde ar mērķi piesaistīt investīcijas un veicināt eksportu;2.3. Ik gadu organizēt 5 augsta līmeņa uzņēmēju delegācijas uz partnervalstīm, tajā skaitā, pieaicinot diasporas pārstāvjus. | Investīciju piesaistei ir būtiska loma jaunu dalībnieku piesaistei Latvijas kapitāla tirgū, jo starptautiskiem uzņēmumiem investīcijas Latvijas var tikt daļēji kreditētas no to "mātes" uzņēmuma izcelsmes valsts. Savukārt, lai investori pieņemtu lēmumu ieguldīt Latvijā, svarīga ir stratēģiski veidota un interesanta investīciju portfeļa piedāvājuma esamība. Viens no investīciju projektu portfeļa piedāvājuma veidošanas mērķiem būtu piesaistīt bankas kā investīciju projektu finansētājus, veidojot klientu portfeli potenciālai finanšu plūsmai, plašākai kreditēšanai un finanšu pakalpojumu sniedzēju ienākšanai Latvijā.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošana ļauj nevis tikai paļauties uz ārvalstu investoru interesi un vēlmi veikt ieguldījumus Latvijā, bet gan proaktīvi darboties investīciju piesaistes jomā, tādējādi paplašinot potenciālo ieguldītāju loku. Vienlaikus šāda portfeļa piedāvājuma esamība atvieglo potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšanu investīciju piesaistei un var tikt iekļauta arī ārvalstu vizīšu darba kārtībā.Sagatavojot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ir svarīgi to veidot stratēģiski, piemēram, ietverot jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare), tajā pašā laikā neaizmirstot tās nozares, kurās Latvija ir industriāli spēcīga. Viens no veidiem kā mainīt līdzšinējo pieeju investīciju piesaistei, ir iekļaut Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā investīciju teritoriālo kartējumu, tādējādi gūstot objektīvus datus par investīciju piesaisti reģionos. Šādu datu izvērtēšana ļaus nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošanā noteikta loma ir diasporas iesaistei, jo ārvalstīs dzīvojošie Latvijas izcelsmes profesionāļi var sniegt unikālu pievienoto vērtību, izmantojot savas globālās zināšanas, pieredzi un kontaktu tīklus. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ar pieredzi investīciju nozarē un uzņēmējdarbībā var palīdzēt veidot efektīvus piedāvājumus potenciālajiem investoriem, sniedzot ieskatu starptautiskajā biznesa kultūrā un investoru prasībās. Tāpat būtiski ir veicināt diasporas uzņēmēju iesaisti Latvijas sociālo problēmu risināšanā, sniedzot tiem iespējas ne tikai investēt, bet arī ietekmēt sabiedrības attīstību ar savām idejām un pieredzi.Sagatavot un ik gadu atjaunot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ietverot teritoriālo kartējumu un aktualizējot jomas, kuras ir ne tikai Latvijas industrijas pamats, bet arī jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare) u.c.:2.1. Definēt jomas, sagatavot Latvijas investīciju portfeli, pastāvīgi to atjaunot un operatīvi informēt par to nozaru ministrijas, kas strādā ar starptautisko investīciju piesaisti;2.2. Aktīvi pozicionēt nozares/uzņēmumu ārvalstu tirgos – LIAA ikgadējo rīcības plāna aktivitāšu izstrāde ar mērķi piesaistīt investīcijas un veicināt eksportu;2.3. Ik gadu organizēt 5 augsta līmeņa uzņēmēju delegācijas uz partnervalstīm, tajā skaitā, pieaicinot diasporas pārstāvjus. | Investīciju piesaistei ir būtiska loma jaunu dalībnieku piesaistei Latvijas kapitāla tirgū, jo starptautiskiem uzņēmumiem investīcijas Latvijas var tikt daļēji kreditētas no to "mātes" uzņēmuma izcelsmes valsts. Savukārt, lai investori pieņemtu lēmumu ieguldīt Latvijā, svarīga ir stratēģiski veidota un interesanta investīciju portfeļa piedāvājuma esamība. Viens no investīciju projektu portfeļa piedāvājuma veidošanas mērķiem būtu piesaistīt bankas kā investīciju projektu finansētājus, veidojot klientu portfeli potenciālai finanšu plūsmai, plašākai kreditēšanai un finanšu pakalpojumu sniedzēju ienākšanai Latvijā.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošana ļauj nevis tikai paļauties uz ārvalstu investoru interesi un vēlmi veikt ieguldījumus Latvijā, bet gan proaktīvi darboties investīciju piesaistes jomā, tādējādi paplašinot potenciālo ieguldītāju loku. Vienlaikus šāda portfeļa piedāvājuma esamība atvieglo potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšanu investīciju piesaistei un var tikt iekļauta arī ārvalstu vizīšu darba kārtībā.Sagatavojot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ir svarīgi to veidot stratēģiski, piemēram, ietverot jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare), tajā pašā laikā neaizmirstot tās nozares, kurās Latvija ir industriāli spēcīga. Viens no veidiem kā mainīt līdzšinējo pieeju investīciju piesaistei, ir iekļaut Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā investīciju teritoriālo kartējumu, tādējādi gūstot objektīvus datus par investīciju piesaisti reģionos. Šādu datu izvērtēšana ļaus nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošanā noteikta loma ir diasporas iesaistei, jo ārvalstīs dzīvojošie Latvijas izcelsmes profesionāļi var sniegt unikālu pievienoto vērtību, izmantojot savas globālās zināšanas, pieredzi un kontaktu tīklus. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ar pieredzi investīciju nozarē un uzņēmējdarbībā var palīdzēt veidot efektīvus piedāvājumus potenciālajiem investoriem, sniedzot ieskatu starptautiskajā biznesa kultūrā un investoru prasībās. Tāpat būtiski ir veicināt diasporas uzņēmēju iesaisti Latvijas sociālo problēmu risināšanā, sniedzot tiem iespējas ne tikai investēt, bet arī ietekmēt sabiedrības attīstību ar savām idejām un pieredzi.Sagatavot un ik gadu atjaunot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ietverot teritoriālo kartējumu un aktualizējot jomas, kuras ir ne tikai Latvijas industrijas pamats, bet arī jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare) u.c.:2.1. Definēt jomas, sagatavot Latvijas investīciju portfeli, pastāvīgi to atjaunot un operatīvi informēt par to nozaru ministrijas, kas strādā ar starptautisko investīciju piesaisti;2.2. Aktīvi pozicionēt nozares/uzņēmumu ārvalstu tirgos – LIAA ikgadējo rīcības plāna aktivitāšu izstrāde ar mērķi piesaistīt investīcijas un veicināt eksportu;2.3. Ik gadu organizēt 5 augsta līmeņa uzņēmēju delegācijas uz partnervalstīm, tajā skaitā, pieaicinot diasporas pārstāvjus. | Investīciju piesaistei ir būtiska loma jaunu dalībnieku piesaistei Latvijas kapitāla tirgū, jo starptautiskiem uzņēmumiem investīcijas Latvijas var tikt daļēji kreditētas no to "mātes" uzņēmuma izcelsmes valsts. Savukārt, lai investori pieņemtu lēmumu ieguldīt Latvijā, svarīga ir stratēģiski veidota un interesanta investīciju portfeļa piedāvājuma esamība. Viens no investīciju projektu portfeļa piedāvājuma veidošanas mērķiem būtu piesaistīt bankas kā investīciju projektu finansētājus, veidojot klientu portfeli potenciālai finanšu plūsmai, plašākai kreditēšanai un finanšu pakalpojumu sniedzēju ienākšanai Latvijā.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošana ļauj nevis tikai paļauties uz ārvalstu investoru interesi un vēlmi veikt ieguldījumus Latvijā, bet gan proaktīvi darboties investīciju piesaistes jomā, tādējādi paplašinot potenciālo ieguldītāju loku. Vienlaikus šāda portfeļa piedāvājuma esamība atvieglo potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšanu investīciju piesaistei un var tikt iekļauta arī ārvalstu vizīšu darba kārtībā.Sagatavojot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ir svarīgi to veidot stratēģiski, piemēram, ietverot jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare), tajā pašā laikā neaizmirstot tās nozares, kurās Latvija ir industriāli spēcīga. Viens no veidiem kā mainīt līdzšinējo pieeju investīciju piesaistei, ir iekļaut Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā investīciju teritoriālo kartējumu, tādējādi gūstot objektīvus datus par investīciju piesaisti reģionos. Šādu datu izvērtēšana ļaus nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošanā noteikta loma ir diasporas iesaistei, jo ārvalstīs dzīvojošie Latvijas izcelsmes profesionāļi var sniegt unikālu pievienoto vērtību, izmantojot savas globālās zināšanas, pieredzi un kontaktu tīklus. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ar pieredzi investīciju nozarē un uzņēmējdarbībā var palīdzēt veidot efektīvus piedāvājumus potenciālajiem investoriem, sniedzot ieskatu starptautiskajā biznesa kultūrā un investoru prasībās. Tāpat būtiski ir veicināt diasporas uzņēmēju iesaisti Latvijas sociālo problēmu risināšanā, sniedzot tiem iespējas ne tikai investēt, bet arī ietekmēt sabiedrības attīstību ar savām idejām un pieredzi.Sagatavot un ik gadu atjaunot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ietverot teritoriālo kartējumu un aktualizējot jomas, kuras ir ne tikai Latvijas industrijas pamats, bet arī jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare) u.c.:2.1. Definēt jomas, sagatavot Latvijas investīciju portfeli, pastāvīgi to atjaunot un operatīvi informēt par to nozaru ministrijas, kas strādā ar starptautisko investīciju piesaisti;2.2. Aktīvi pozicionēt nozares/uzņēmumu ārvalstu tirgos – LIAA ikgadējo rīcības plāna aktivitāšu izstrāde ar mērķi piesaistīt investīcijas un veicināt eksportu;2.3. Ik gadu organizēt 5 augsta līmeņa uzņēmēju delegācijas uz partnervalstīm, tajā skaitā, pieaicinot diasporas pārstāvjus. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Atvieglota potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšana investīciju piesaistei. Iespējas nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos. | Atvieglota potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšana investīciju piesaistei. Iespējas nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos. | Atvieglota potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšana investīciju piesaistei. Iespējas nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos. | 1. sagatavots Latvijas investīciju portfeļa piedāvājums;2. organizētas 5 augsta līmeņa uzņēmēju delegācijas uz partnervalstīm. | LIAA (EM) | FLA | 31.12.2025.(turpmāk – ik gadu) | LIAA valsts budžeta ietvaros |
| 3. | PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ PARTNERĪBA | PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ PARTNERĪBA | PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ PARTNERĪBA | PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ PARTNERĪBA | PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ PARTNERĪBA | PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ PARTNERĪBA | PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ PARTNERĪBA |
| Publiskā un privātā partnerība ir publiskā un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā. Šodien pasaulē arvien vairāk valstu PPP jau ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālajam publisko investīciju modelim un risinājumu sekmīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas ir aktuāli visai sabiedrībai. Eiropas valstu praksē biežāk sastopamie PPP līgumi ir saistīti ar autoceļu un citu sabiedriskās infrastruktūras objektu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes nodrošināšanu u.c., turklāt, kā redzams no uzskaitītajiem piemēriem, PPP parasti tiek īstenota tādās nozarēs, kurās nepieciešamas ievērojamas investīcijas un īpašas tehniskas vai administratīvas zināšanas. Ja tradicionāli šos pakalpojumus ir nodrošinājusi un finansējusi valsts vai pašvaldība, tas ir publiskais partneris, tad PPP rezultātā šo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piesaistīts privātais kapitāls, vienlaikus starp publisko un privāto partneri sadalot arī ar PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus. Līdz ar to, izmantojot PPP, publiskais partneris var koncentrēties uz pamatfunkciju, tas ir plānošanas un uzraudzības funkciju, izpildi.Kopīgā iezīme jebkurā PPP ir ieguldījumam atbilstošās vērtības (no angļu valodas – value for money) izpildīšanās – ieguldījumu finansiālās un sociālekonomiskās lietderības iegūšana līdz ar atbilstīgo risku nodošanu, jauninājumu (inovāciju) veicināšanu un racionālu resursu pārvaldību. Tādejādi ieguldījumam atbilstošās vērtības noteikšana ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lēmuma par PPP īstenošanu pieņemšanā. Šāda pieeja tiek izmantota ikvienā valstī, kas īsteno mērķtiecīgu PPP politiku.PPP ir plaši izmantota Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un virknē citu pasaules valstu. Latvijā PPP risinājumu pielieto būtiski mazāk nekā kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva, lai gan PPP ietvaros ir vieglāk piesaistīt finansējumu no bankām, jo PPP instruments savā ziņā kalpo kā drošības garants kredītiestādēm. Ņemot vērā, ka PPP projekti ir ilgtermiņa risinājums ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, kas ir ļoti kapitāla ietilpīga nozare, plašākai PPP īstenošanai Latvijā, projektu iniciatīvas ir jāvirza no valsts un pašvaldību puses.PPP iespēju izvērtējums, kurā ietverti plašs aplūkojamo aspektu loks, piemēram, projektu jomas, potenciālie projekti, finansējuma piesaistes veidi, ir integrējams Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot publiskās un privātās partnerības iespēju izvērtējumu un integrēt to Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā. | Publiskā un privātā partnerība ir publiskā un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā. Šodien pasaulē arvien vairāk valstu PPP jau ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālajam publisko investīciju modelim un risinājumu sekmīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas ir aktuāli visai sabiedrībai. Eiropas valstu praksē biežāk sastopamie PPP līgumi ir saistīti ar autoceļu un citu sabiedriskās infrastruktūras objektu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes nodrošināšanu u.c., turklāt, kā redzams no uzskaitītajiem piemēriem, PPP parasti tiek īstenota tādās nozarēs, kurās nepieciešamas ievērojamas investīcijas un īpašas tehniskas vai administratīvas zināšanas. Ja tradicionāli šos pakalpojumus ir nodrošinājusi un finansējusi valsts vai pašvaldība, tas ir publiskais partneris, tad PPP rezultātā šo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piesaistīts privātais kapitāls, vienlaikus starp publisko un privāto partneri sadalot arī ar PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus. Līdz ar to, izmantojot PPP, publiskais partneris var koncentrēties uz pamatfunkciju, tas ir plānošanas un uzraudzības funkciju, izpildi.Kopīgā iezīme jebkurā PPP ir ieguldījumam atbilstošās vērtības (no angļu valodas – value for money) izpildīšanās – ieguldījumu finansiālās un sociālekonomiskās lietderības iegūšana līdz ar atbilstīgo risku nodošanu, jauninājumu (inovāciju) veicināšanu un racionālu resursu pārvaldību. Tādejādi ieguldījumam atbilstošās vērtības noteikšana ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lēmuma par PPP īstenošanu pieņemšanā. Šāda pieeja tiek izmantota ikvienā valstī, kas īsteno mērķtiecīgu PPP politiku.PPP ir plaši izmantota Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un virknē citu pasaules valstu. Latvijā PPP risinājumu pielieto būtiski mazāk nekā kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva, lai gan PPP ietvaros ir vieglāk piesaistīt finansējumu no bankām, jo PPP instruments savā ziņā kalpo kā drošības garants kredītiestādēm. Ņemot vērā, ka PPP projekti ir ilgtermiņa risinājums ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, kas ir ļoti kapitāla ietilpīga nozare, plašākai PPP īstenošanai Latvijā, projektu iniciatīvas ir jāvirza no valsts un pašvaldību puses.PPP iespēju izvērtējums, kurā ietverti plašs aplūkojamo aspektu loks, piemēram, projektu jomas, potenciālie projekti, finansējuma piesaistes veidi, ir integrējams Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot publiskās un privātās partnerības iespēju izvērtējumu un integrēt to Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā. | Publiskā un privātā partnerība ir publiskā un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā. Šodien pasaulē arvien vairāk valstu PPP jau ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālajam publisko investīciju modelim un risinājumu sekmīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas ir aktuāli visai sabiedrībai. Eiropas valstu praksē biežāk sastopamie PPP līgumi ir saistīti ar autoceļu un citu sabiedriskās infrastruktūras objektu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes nodrošināšanu u.c., turklāt, kā redzams no uzskaitītajiem piemēriem, PPP parasti tiek īstenota tādās nozarēs, kurās nepieciešamas ievērojamas investīcijas un īpašas tehniskas vai administratīvas zināšanas. Ja tradicionāli šos pakalpojumus ir nodrošinājusi un finansējusi valsts vai pašvaldība, tas ir publiskais partneris, tad PPP rezultātā šo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piesaistīts privātais kapitāls, vienlaikus starp publisko un privāto partneri sadalot arī ar PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus. Līdz ar to, izmantojot PPP, publiskais partneris var koncentrēties uz pamatfunkciju, tas ir plānošanas un uzraudzības funkciju, izpildi.Kopīgā iezīme jebkurā PPP ir ieguldījumam atbilstošās vērtības (no angļu valodas – value for money) izpildīšanās – ieguldījumu finansiālās un sociālekonomiskās lietderības iegūšana līdz ar atbilstīgo risku nodošanu, jauninājumu (inovāciju) veicināšanu un racionālu resursu pārvaldību. Tādejādi ieguldījumam atbilstošās vērtības noteikšana ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lēmuma par PPP īstenošanu pieņemšanā. Šāda pieeja tiek izmantota ikvienā valstī, kas īsteno mērķtiecīgu PPP politiku.PPP ir plaši izmantota Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un virknē citu pasaules valstu. Latvijā PPP risinājumu pielieto būtiski mazāk nekā kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva, lai gan PPP ietvaros ir vieglāk piesaistīt finansējumu no bankām, jo PPP instruments savā ziņā kalpo kā drošības garants kredītiestādēm. Ņemot vērā, ka PPP projekti ir ilgtermiņa risinājums ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, kas ir ļoti kapitāla ietilpīga nozare, plašākai PPP īstenošanai Latvijā, projektu iniciatīvas ir jāvirza no valsts un pašvaldību puses.PPP iespēju izvērtējums, kurā ietverti plašs aplūkojamo aspektu loks, piemēram, projektu jomas, potenciālie projekti, finansējuma piesaistes veidi, ir integrējams Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot publiskās un privātās partnerības iespēju izvērtējumu un integrēt to Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā. | Publiskā un privātā partnerība ir publiskā un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā. Šodien pasaulē arvien vairāk valstu PPP jau ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālajam publisko investīciju modelim un risinājumu sekmīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas ir aktuāli visai sabiedrībai. Eiropas valstu praksē biežāk sastopamie PPP līgumi ir saistīti ar autoceļu un citu sabiedriskās infrastruktūras objektu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes nodrošināšanu u.c., turklāt, kā redzams no uzskaitītajiem piemēriem, PPP parasti tiek īstenota tādās nozarēs, kurās nepieciešamas ievērojamas investīcijas un īpašas tehniskas vai administratīvas zināšanas. Ja tradicionāli šos pakalpojumus ir nodrošinājusi un finansējusi valsts vai pašvaldība, tas ir publiskais partneris, tad PPP rezultātā šo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piesaistīts privātais kapitāls, vienlaikus starp publisko un privāto partneri sadalot arī ar PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus. Līdz ar to, izmantojot PPP, publiskais partneris var koncentrēties uz pamatfunkciju, tas ir plānošanas un uzraudzības funkciju, izpildi.Kopīgā iezīme jebkurā PPP ir ieguldījumam atbilstošās vērtības (no angļu valodas – value for money) izpildīšanās – ieguldījumu finansiālās un sociālekonomiskās lietderības iegūšana līdz ar atbilstīgo risku nodošanu, jauninājumu (inovāciju) veicināšanu un racionālu resursu pārvaldību. Tādejādi ieguldījumam atbilstošās vērtības noteikšana ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lēmuma par PPP īstenošanu pieņemšanā. Šāda pieeja tiek izmantota ikvienā valstī, kas īsteno mērķtiecīgu PPP politiku.PPP ir plaši izmantota Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un virknē citu pasaules valstu. Latvijā PPP risinājumu pielieto būtiski mazāk nekā kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva, lai gan PPP ietvaros ir vieglāk piesaistīt finansējumu no bankām, jo PPP instruments savā ziņā kalpo kā drošības garants kredītiestādēm. Ņemot vērā, ka PPP projekti ir ilgtermiņa risinājums ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, kas ir ļoti kapitāla ietilpīga nozare, plašākai PPP īstenošanai Latvijā, projektu iniciatīvas ir jāvirza no valsts un pašvaldību puses.PPP iespēju izvērtējums, kurā ietverti plašs aplūkojamo aspektu loks, piemēram, projektu jomas, potenciālie projekti, finansējuma piesaistes veidi, ir integrējams Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot publiskās un privātās partnerības iespēju izvērtējumu un integrēt to Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā. | Publiskā un privātā partnerība ir publiskā un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā. Šodien pasaulē arvien vairāk valstu PPP jau ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālajam publisko investīciju modelim un risinājumu sekmīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas ir aktuāli visai sabiedrībai. Eiropas valstu praksē biežāk sastopamie PPP līgumi ir saistīti ar autoceļu un citu sabiedriskās infrastruktūras objektu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes nodrošināšanu u.c., turklāt, kā redzams no uzskaitītajiem piemēriem, PPP parasti tiek īstenota tādās nozarēs, kurās nepieciešamas ievērojamas investīcijas un īpašas tehniskas vai administratīvas zināšanas. Ja tradicionāli šos pakalpojumus ir nodrošinājusi un finansējusi valsts vai pašvaldība, tas ir publiskais partneris, tad PPP rezultātā šo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piesaistīts privātais kapitāls, vienlaikus starp publisko un privāto partneri sadalot arī ar PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus. Līdz ar to, izmantojot PPP, publiskais partneris var koncentrēties uz pamatfunkciju, tas ir plānošanas un uzraudzības funkciju, izpildi.Kopīgā iezīme jebkurā PPP ir ieguldījumam atbilstošās vērtības (no angļu valodas – value for money) izpildīšanās – ieguldījumu finansiālās un sociālekonomiskās lietderības iegūšana līdz ar atbilstīgo risku nodošanu, jauninājumu (inovāciju) veicināšanu un racionālu resursu pārvaldību. Tādejādi ieguldījumam atbilstošās vērtības noteikšana ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lēmuma par PPP īstenošanu pieņemšanā. Šāda pieeja tiek izmantota ikvienā valstī, kas īsteno mērķtiecīgu PPP politiku.PPP ir plaši izmantota Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un virknē citu pasaules valstu. Latvijā PPP risinājumu pielieto būtiski mazāk nekā kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva, lai gan PPP ietvaros ir vieglāk piesaistīt finansējumu no bankām, jo PPP instruments savā ziņā kalpo kā drošības garants kredītiestādēm. Ņemot vērā, ka PPP projekti ir ilgtermiņa risinājums ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, kas ir ļoti kapitāla ietilpīga nozare, plašākai PPP īstenošanai Latvijā, projektu iniciatīvas ir jāvirza no valsts un pašvaldību puses.PPP iespēju izvērtējums, kurā ietverti plašs aplūkojamo aspektu loks, piemēram, projektu jomas, potenciālie projekti, finansējuma piesaistes veidi, ir integrējams Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot publiskās un privātās partnerības iespēju izvērtējumu un integrēt to Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā. | Publiskā un privātā partnerība ir publiskā un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā. Šodien pasaulē arvien vairāk valstu PPP jau ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālajam publisko investīciju modelim un risinājumu sekmīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas ir aktuāli visai sabiedrībai. Eiropas valstu praksē biežāk sastopamie PPP līgumi ir saistīti ar autoceļu un citu sabiedriskās infrastruktūras objektu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes nodrošināšanu u.c., turklāt, kā redzams no uzskaitītajiem piemēriem, PPP parasti tiek īstenota tādās nozarēs, kurās nepieciešamas ievērojamas investīcijas un īpašas tehniskas vai administratīvas zināšanas. Ja tradicionāli šos pakalpojumus ir nodrošinājusi un finansējusi valsts vai pašvaldība, tas ir publiskais partneris, tad PPP rezultātā šo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piesaistīts privātais kapitāls, vienlaikus starp publisko un privāto partneri sadalot arī ar PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus. Līdz ar to, izmantojot PPP, publiskais partneris var koncentrēties uz pamatfunkciju, tas ir plānošanas un uzraudzības funkciju, izpildi.Kopīgā iezīme jebkurā PPP ir ieguldījumam atbilstošās vērtības (no angļu valodas – value for money) izpildīšanās – ieguldījumu finansiālās un sociālekonomiskās lietderības iegūšana līdz ar atbilstīgo risku nodošanu, jauninājumu (inovāciju) veicināšanu un racionālu resursu pārvaldību. Tādejādi ieguldījumam atbilstošās vērtības noteikšana ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lēmuma par PPP īstenošanu pieņemšanā. Šāda pieeja tiek izmantota ikvienā valstī, kas īsteno mērķtiecīgu PPP politiku.PPP ir plaši izmantota Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un virknē citu pasaules valstu. Latvijā PPP risinājumu pielieto būtiski mazāk nekā kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva, lai gan PPP ietvaros ir vieglāk piesaistīt finansējumu no bankām, jo PPP instruments savā ziņā kalpo kā drošības garants kredītiestādēm. Ņemot vērā, ka PPP projekti ir ilgtermiņa risinājums ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, kas ir ļoti kapitāla ietilpīga nozare, plašākai PPP īstenošanai Latvijā, projektu iniciatīvas ir jāvirza no valsts un pašvaldību puses.PPP iespēju izvērtējums, kurā ietverti plašs aplūkojamo aspektu loks, piemēram, projektu jomas, potenciālie projekti, finansējuma piesaistes veidi, ir integrējams Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot publiskās un privātās partnerības iespēju izvērtējumu un integrēt to Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā. | Publiskā un privātā partnerība ir publiskā un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā. Šodien pasaulē arvien vairāk valstu PPP jau ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālajam publisko investīciju modelim un risinājumu sekmīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas ir aktuāli visai sabiedrībai. Eiropas valstu praksē biežāk sastopamie PPP līgumi ir saistīti ar autoceļu un citu sabiedriskās infrastruktūras objektu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes nodrošināšanu u.c., turklāt, kā redzams no uzskaitītajiem piemēriem, PPP parasti tiek īstenota tādās nozarēs, kurās nepieciešamas ievērojamas investīcijas un īpašas tehniskas vai administratīvas zināšanas. Ja tradicionāli šos pakalpojumus ir nodrošinājusi un finansējusi valsts vai pašvaldība, tas ir publiskais partneris, tad PPP rezultātā šo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piesaistīts privātais kapitāls, vienlaikus starp publisko un privāto partneri sadalot arī ar PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus. Līdz ar to, izmantojot PPP, publiskais partneris var koncentrēties uz pamatfunkciju, tas ir plānošanas un uzraudzības funkciju, izpildi.Kopīgā iezīme jebkurā PPP ir ieguldījumam atbilstošās vērtības (no angļu valodas – value for money) izpildīšanās – ieguldījumu finansiālās un sociālekonomiskās lietderības iegūšana līdz ar atbilstīgo risku nodošanu, jauninājumu (inovāciju) veicināšanu un racionālu resursu pārvaldību. Tādejādi ieguldījumam atbilstošās vērtības noteikšana ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lēmuma par PPP īstenošanu pieņemšanā. Šāda pieeja tiek izmantota ikvienā valstī, kas īsteno mērķtiecīgu PPP politiku.PPP ir plaši izmantota Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un virknē citu pasaules valstu. Latvijā PPP risinājumu pielieto būtiski mazāk nekā kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva, lai gan PPP ietvaros ir vieglāk piesaistīt finansējumu no bankām, jo PPP instruments savā ziņā kalpo kā drošības garants kredītiestādēm. Ņemot vērā, ka PPP projekti ir ilgtermiņa risinājums ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, kas ir ļoti kapitāla ietilpīga nozare, plašākai PPP īstenošanai Latvijā, projektu iniciatīvas ir jāvirza no valsts un pašvaldību puses.PPP iespēju izvērtējums, kurā ietverti plašs aplūkojamo aspektu loks, piemēram, projektu jomas, potenciālie projekti, finansējuma piesaistes veidi, ir integrējams Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem.Sagatavot publiskās un privātās partnerības iespēju izvērtējumu un integrēt to Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Veicināta PPP projektu kā ilgtermiņa risinājumu ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, plašāka īstenošana Latvijā | Veicināta PPP projektu kā ilgtermiņa risinājumu ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, plašāka īstenošana Latvijā | Veicināta PPP projektu kā ilgtermiņa risinājumu ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, plašāka īstenošana Latvijā | Sagatavots publiskās un privātās partnerības iespēju izvērtējums, kas ir integrēts Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā | LIAA (EM) | CFLA (FM), VALSTS KANCELEJA, NOZARU MINISTRIJAS sadarbībā ar privātā sektora pārstāvjiem | 31.12.2025. | Iesaistīto pušu esošā budžeta ietvaros |
| 4. | JAUNU ĀRVALSTU FINANŠU DALĪBNIEKU PIESAISTE | JAUNU ĀRVALSTU FINANŠU DALĪBNIEKU PIESAISTE | JAUNU ĀRVALSTU FINANŠU DALĪBNIEKU PIESAISTE | JAUNU ĀRVALSTU FINANŠU DALĪBNIEKU PIESAISTE | JAUNU ĀRVALSTU FINANŠU DALĪBNIEKU PIESAISTE | JAUNU ĀRVALSTU FINANŠU DALĪBNIEKU PIESAISTE | JAUNU ĀRVALSTU FINANŠU DALĪBNIEKU PIESAISTE |
| Sekmīgai turpmākai ekonomikas attīstībai izšķiroši svarīga ir liela apmēra investīciju piesaiste. Viens no veidiem, kā nodrošināt šādas investīcijas, ir sadarbība ar ārvalstu pensiju fondiem. Šobrīd dažādi ārvalstu pensiju fondi (piemēram, ASV pensiju fonds "CalPERS"), kas pārvalda ievērojamus finanšu resursus, meklē sadarbības partnerus Eiropā. Šādā sadarbībā lielais ārvalstu investors meklē Eiropā atzītus, kompetentus kādas nozares ekspertus, kurus izmantot kā starpniekus savu investīciju novirzīšanai konkrētās jomas projektiem Eiropā. Ņemot vērā, ka minētie ārvalstu pensiju fondi nepārzina Eiropas komercdarbības vidi un situāciju, bet vēlas ieguldīt liela apmēra finanšu līdzekļus, tad Eiropas starpnieku piesaistes galvenais mērķis ir atrast kompetentu un uzticamu partneri, kas palīdzētu ieguldījumu projektu validēšanā, proti, apliecinātu, ka konkrētais projekts ir īsts un dzīvotspējīgs.Piemēram, viens no lielākajiem ASV pensiju fondu pārvaldniekiem "CalPERS" par savu sadarbības partneri Eiropā ir izvēlējušies Kopenhāgenas enerģētikas fondu. Ņemot vērā, ka arī Latvijā ir stabili un kompetenti uzņēmumi ar zināšanām dažādās investoriem saistošās nozarēs, sadarbošanās ar ārvalstu pensiju fondiem starpnieku lomā varētu sekmēt ievērojama apjoma investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai.Ārvalstu fondi, izvēloties savus sadarbības partnerus Eiropā, kā būtiskākos vērtē divus kritērijus – uzticamību un kompetenci. Vieni no uzņēmumiem, kuru darbība vistiešāk atspoguļo minētās vērtības ir valsts kapitālsabiedrības, jo uzņēmumi, kas pieder valstij, kopumā vērtējami kā stabili un uzticami. Vienlaikus tiem ir iespēja darboties plašā mērogā, tādā veidā gūstot neatsveramas zināšanas un kompetenci konkrētajā nozarē. Līdz ar to, lai ārvalstu ieguldītājiem nodrošinātu uzticamu un kompetentu starpniecības pakalpojumu, būtu izvērtējama valsts kapitālsabiedrību fonda izveide, kas ļautu, piemēram, AS Latvenergo darboties ar enerģētikas projektu portfeli, bet LMT/TET – ar informāciju tehnoloģiju projektiem. Vērtējot iespējamos šāda fonda finansējuma avotus, secināms, ka, ja vien no valsts puses ir piešķirts mandāts minētā fonda izveidei, tad tā izmaksas faktiski segtu piesaistītie investori un fonds darbotos neatkarīgi no valsts finansējuma.Tajā pašā laikā, sagatavojot piedāvājumu uz starptautisku partnerību attīstību vērsta fonda izveidei, svarīgi izvērtēt citu valstu pieredzi un dažādus iespējamos fonda izveides modeļus un optimālu fonda apmēru, kas visefektīvāk ļautu piesaistīt Latvijai liela apmēra investīcijas.Sagatavot piedāvājumu fonda izveidei starptautisku partnerību attīstībai un iesniegt to MK KITK. | Sekmīgai turpmākai ekonomikas attīstībai izšķiroši svarīga ir liela apmēra investīciju piesaiste. Viens no veidiem, kā nodrošināt šādas investīcijas, ir sadarbība ar ārvalstu pensiju fondiem. Šobrīd dažādi ārvalstu pensiju fondi (piemēram, ASV pensiju fonds "CalPERS"), kas pārvalda ievērojamus finanšu resursus, meklē sadarbības partnerus Eiropā. Šādā sadarbībā lielais ārvalstu investors meklē Eiropā atzītus, kompetentus kādas nozares ekspertus, kurus izmantot kā starpniekus savu investīciju novirzīšanai konkrētās jomas projektiem Eiropā. Ņemot vērā, ka minētie ārvalstu pensiju fondi nepārzina Eiropas komercdarbības vidi un situāciju, bet vēlas ieguldīt liela apmēra finanšu līdzekļus, tad Eiropas starpnieku piesaistes galvenais mērķis ir atrast kompetentu un uzticamu partneri, kas palīdzētu ieguldījumu projektu validēšanā, proti, apliecinātu, ka konkrētais projekts ir īsts un dzīvotspējīgs.Piemēram, viens no lielākajiem ASV pensiju fondu pārvaldniekiem "CalPERS" par savu sadarbības partneri Eiropā ir izvēlējušies Kopenhāgenas enerģētikas fondu. Ņemot vērā, ka arī Latvijā ir stabili un kompetenti uzņēmumi ar zināšanām dažādās investoriem saistošās nozarēs, sadarbošanās ar ārvalstu pensiju fondiem starpnieku lomā varētu sekmēt ievērojama apjoma investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai.Ārvalstu fondi, izvēloties savus sadarbības partnerus Eiropā, kā būtiskākos vērtē divus kritērijus – uzticamību un kompetenci. Vieni no uzņēmumiem, kuru darbība vistiešāk atspoguļo minētās vērtības ir valsts kapitālsabiedrības, jo uzņēmumi, kas pieder valstij, kopumā vērtējami kā stabili un uzticami. Vienlaikus tiem ir iespēja darboties plašā mērogā, tādā veidā gūstot neatsveramas zināšanas un kompetenci konkrētajā nozarē. Līdz ar to, lai ārvalstu ieguldītājiem nodrošinātu uzticamu un kompetentu starpniecības pakalpojumu, būtu izvērtējama valsts kapitālsabiedrību fonda izveide, kas ļautu, piemēram, AS Latvenergo darboties ar enerģētikas projektu portfeli, bet LMT/TET – ar informāciju tehnoloģiju projektiem. Vērtējot iespējamos šāda fonda finansējuma avotus, secināms, ka, ja vien no valsts puses ir piešķirts mandāts minētā fonda izveidei, tad tā izmaksas faktiski segtu piesaistītie investori un fonds darbotos neatkarīgi no valsts finansējuma.Tajā pašā laikā, sagatavojot piedāvājumu uz starptautisku partnerību attīstību vērsta fonda izveidei, svarīgi izvērtēt citu valstu pieredzi un dažādus iespējamos fonda izveides modeļus un optimālu fonda apmēru, kas visefektīvāk ļautu piesaistīt Latvijai liela apmēra investīcijas.Sagatavot piedāvājumu fonda izveidei starptautisku partnerību attīstībai un iesniegt to MK KITK. | Sekmīgai turpmākai ekonomikas attīstībai izšķiroši svarīga ir liela apmēra investīciju piesaiste. Viens no veidiem, kā nodrošināt šādas investīcijas, ir sadarbība ar ārvalstu pensiju fondiem. Šobrīd dažādi ārvalstu pensiju fondi (piemēram, ASV pensiju fonds "CalPERS"), kas pārvalda ievērojamus finanšu resursus, meklē sadarbības partnerus Eiropā. Šādā sadarbībā lielais ārvalstu investors meklē Eiropā atzītus, kompetentus kādas nozares ekspertus, kurus izmantot kā starpniekus savu investīciju novirzīšanai konkrētās jomas projektiem Eiropā. Ņemot vērā, ka minētie ārvalstu pensiju fondi nepārzina Eiropas komercdarbības vidi un situāciju, bet vēlas ieguldīt liela apmēra finanšu līdzekļus, tad Eiropas starpnieku piesaistes galvenais mērķis ir atrast kompetentu un uzticamu partneri, kas palīdzētu ieguldījumu projektu validēšanā, proti, apliecinātu, ka konkrētais projekts ir īsts un dzīvotspējīgs.Piemēram, viens no lielākajiem ASV pensiju fondu pārvaldniekiem "CalPERS" par savu sadarbības partneri Eiropā ir izvēlējušies Kopenhāgenas enerģētikas fondu. Ņemot vērā, ka arī Latvijā ir stabili un kompetenti uzņēmumi ar zināšanām dažādās investoriem saistošās nozarēs, sadarbošanās ar ārvalstu pensiju fondiem starpnieku lomā varētu sekmēt ievērojama apjoma investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai.Ārvalstu fondi, izvēloties savus sadarbības partnerus Eiropā, kā būtiskākos vērtē divus kritērijus – uzticamību un kompetenci. Vieni no uzņēmumiem, kuru darbība vistiešāk atspoguļo minētās vērtības ir valsts kapitālsabiedrības, jo uzņēmumi, kas pieder valstij, kopumā vērtējami kā stabili un uzticami. Vienlaikus tiem ir iespēja darboties plašā mērogā, tādā veidā gūstot neatsveramas zināšanas un kompetenci konkrētajā nozarē. Līdz ar to, lai ārvalstu ieguldītājiem nodrošinātu uzticamu un kompetentu starpniecības pakalpojumu, būtu izvērtējama valsts kapitālsabiedrību fonda izveide, kas ļautu, piemēram, AS Latvenergo darboties ar enerģētikas projektu portfeli, bet LMT/TET – ar informāciju tehnoloģiju projektiem. Vērtējot iespējamos šāda fonda finansējuma avotus, secināms, ka, ja vien no valsts puses ir piešķirts mandāts minētā fonda izveidei, tad tā izmaksas faktiski segtu piesaistītie investori un fonds darbotos neatkarīgi no valsts finansējuma.Tajā pašā laikā, sagatavojot piedāvājumu uz starptautisku partnerību attīstību vērsta fonda izveidei, svarīgi izvērtēt citu valstu pieredzi un dažādus iespējamos fonda izveides modeļus un optimālu fonda apmēru, kas visefektīvāk ļautu piesaistīt Latvijai liela apmēra investīcijas.Sagatavot piedāvājumu fonda izveidei starptautisku partnerību attīstībai un iesniegt to MK KITK. | Sekmīgai turpmākai ekonomikas attīstībai izšķiroši svarīga ir liela apmēra investīciju piesaiste. Viens no veidiem, kā nodrošināt šādas investīcijas, ir sadarbība ar ārvalstu pensiju fondiem. Šobrīd dažādi ārvalstu pensiju fondi (piemēram, ASV pensiju fonds "CalPERS"), kas pārvalda ievērojamus finanšu resursus, meklē sadarbības partnerus Eiropā. Šādā sadarbībā lielais ārvalstu investors meklē Eiropā atzītus, kompetentus kādas nozares ekspertus, kurus izmantot kā starpniekus savu investīciju novirzīšanai konkrētās jomas projektiem Eiropā. Ņemot vērā, ka minētie ārvalstu pensiju fondi nepārzina Eiropas komercdarbības vidi un situāciju, bet vēlas ieguldīt liela apmēra finanšu līdzekļus, tad Eiropas starpnieku piesaistes galvenais mērķis ir atrast kompetentu un uzticamu partneri, kas palīdzētu ieguldījumu projektu validēšanā, proti, apliecinātu, ka konkrētais projekts ir īsts un dzīvotspējīgs.Piemēram, viens no lielākajiem ASV pensiju fondu pārvaldniekiem "CalPERS" par savu sadarbības partneri Eiropā ir izvēlējušies Kopenhāgenas enerģētikas fondu. Ņemot vērā, ka arī Latvijā ir stabili un kompetenti uzņēmumi ar zināšanām dažādās investoriem saistošās nozarēs, sadarbošanās ar ārvalstu pensiju fondiem starpnieku lomā varētu sekmēt ievērojama apjoma investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai.Ārvalstu fondi, izvēloties savus sadarbības partnerus Eiropā, kā būtiskākos vērtē divus kritērijus – uzticamību un kompetenci. Vieni no uzņēmumiem, kuru darbība vistiešāk atspoguļo minētās vērtības ir valsts kapitālsabiedrības, jo uzņēmumi, kas pieder valstij, kopumā vērtējami kā stabili un uzticami. Vienlaikus tiem ir iespēja darboties plašā mērogā, tādā veidā gūstot neatsveramas zināšanas un kompetenci konkrētajā nozarē. Līdz ar to, lai ārvalstu ieguldītājiem nodrošinātu uzticamu un kompetentu starpniecības pakalpojumu, būtu izvērtējama valsts kapitālsabiedrību fonda izveide, kas ļautu, piemēram, AS Latvenergo darboties ar enerģētikas projektu portfeli, bet LMT/TET – ar informāciju tehnoloģiju projektiem. Vērtējot iespējamos šāda fonda finansējuma avotus, secināms, ka, ja vien no valsts puses ir piešķirts mandāts minētā fonda izveidei, tad tā izmaksas faktiski segtu piesaistītie investori un fonds darbotos neatkarīgi no valsts finansējuma.Tajā pašā laikā, sagatavojot piedāvājumu uz starptautisku partnerību attīstību vērsta fonda izveidei, svarīgi izvērtēt citu valstu pieredzi un dažādus iespējamos fonda izveides modeļus un optimālu fonda apmēru, kas visefektīvāk ļautu piesaistīt Latvijai liela apmēra investīcijas.Sagatavot piedāvājumu fonda izveidei starptautisku partnerību attīstībai un iesniegt to MK KITK. | Sekmīgai turpmākai ekonomikas attīstībai izšķiroši svarīga ir liela apmēra investīciju piesaiste. Viens no veidiem, kā nodrošināt šādas investīcijas, ir sadarbība ar ārvalstu pensiju fondiem. Šobrīd dažādi ārvalstu pensiju fondi (piemēram, ASV pensiju fonds "CalPERS"), kas pārvalda ievērojamus finanšu resursus, meklē sadarbības partnerus Eiropā. Šādā sadarbībā lielais ārvalstu investors meklē Eiropā atzītus, kompetentus kādas nozares ekspertus, kurus izmantot kā starpniekus savu investīciju novirzīšanai konkrētās jomas projektiem Eiropā. Ņemot vērā, ka minētie ārvalstu pensiju fondi nepārzina Eiropas komercdarbības vidi un situāciju, bet vēlas ieguldīt liela apmēra finanšu līdzekļus, tad Eiropas starpnieku piesaistes galvenais mērķis ir atrast kompetentu un uzticamu partneri, kas palīdzētu ieguldījumu projektu validēšanā, proti, apliecinātu, ka konkrētais projekts ir īsts un dzīvotspējīgs.Piemēram, viens no lielākajiem ASV pensiju fondu pārvaldniekiem "CalPERS" par savu sadarbības partneri Eiropā ir izvēlējušies Kopenhāgenas enerģētikas fondu. Ņemot vērā, ka arī Latvijā ir stabili un kompetenti uzņēmumi ar zināšanām dažādās investoriem saistošās nozarēs, sadarbošanās ar ārvalstu pensiju fondiem starpnieku lomā varētu sekmēt ievērojama apjoma investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai.Ārvalstu fondi, izvēloties savus sadarbības partnerus Eiropā, kā būtiskākos vērtē divus kritērijus – uzticamību un kompetenci. Vieni no uzņēmumiem, kuru darbība vistiešāk atspoguļo minētās vērtības ir valsts kapitālsabiedrības, jo uzņēmumi, kas pieder valstij, kopumā vērtējami kā stabili un uzticami. Vienlaikus tiem ir iespēja darboties plašā mērogā, tādā veidā gūstot neatsveramas zināšanas un kompetenci konkrētajā nozarē. Līdz ar to, lai ārvalstu ieguldītājiem nodrošinātu uzticamu un kompetentu starpniecības pakalpojumu, būtu izvērtējama valsts kapitālsabiedrību fonda izveide, kas ļautu, piemēram, AS Latvenergo darboties ar enerģētikas projektu portfeli, bet LMT/TET – ar informāciju tehnoloģiju projektiem. Vērtējot iespējamos šāda fonda finansējuma avotus, secināms, ka, ja vien no valsts puses ir piešķirts mandāts minētā fonda izveidei, tad tā izmaksas faktiski segtu piesaistītie investori un fonds darbotos neatkarīgi no valsts finansējuma.Tajā pašā laikā, sagatavojot piedāvājumu uz starptautisku partnerību attīstību vērsta fonda izveidei, svarīgi izvērtēt citu valstu pieredzi un dažādus iespējamos fonda izveides modeļus un optimālu fonda apmēru, kas visefektīvāk ļautu piesaistīt Latvijai liela apmēra investīcijas.Sagatavot piedāvājumu fonda izveidei starptautisku partnerību attīstībai un iesniegt to MK KITK. | Sekmīgai turpmākai ekonomikas attīstībai izšķiroši svarīga ir liela apmēra investīciju piesaiste. Viens no veidiem, kā nodrošināt šādas investīcijas, ir sadarbība ar ārvalstu pensiju fondiem. Šobrīd dažādi ārvalstu pensiju fondi (piemēram, ASV pensiju fonds "CalPERS"), kas pārvalda ievērojamus finanšu resursus, meklē sadarbības partnerus Eiropā. Šādā sadarbībā lielais ārvalstu investors meklē Eiropā atzītus, kompetentus kādas nozares ekspertus, kurus izmantot kā starpniekus savu investīciju novirzīšanai konkrētās jomas projektiem Eiropā. Ņemot vērā, ka minētie ārvalstu pensiju fondi nepārzina Eiropas komercdarbības vidi un situāciju, bet vēlas ieguldīt liela apmēra finanšu līdzekļus, tad Eiropas starpnieku piesaistes galvenais mērķis ir atrast kompetentu un uzticamu partneri, kas palīdzētu ieguldījumu projektu validēšanā, proti, apliecinātu, ka konkrētais projekts ir īsts un dzīvotspējīgs.Piemēram, viens no lielākajiem ASV pensiju fondu pārvaldniekiem "CalPERS" par savu sadarbības partneri Eiropā ir izvēlējušies Kopenhāgenas enerģētikas fondu. Ņemot vērā, ka arī Latvijā ir stabili un kompetenti uzņēmumi ar zināšanām dažādās investoriem saistošās nozarēs, sadarbošanās ar ārvalstu pensiju fondiem starpnieku lomā varētu sekmēt ievērojama apjoma investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai.Ārvalstu fondi, izvēloties savus sadarbības partnerus Eiropā, kā būtiskākos vērtē divus kritērijus – uzticamību un kompetenci. Vieni no uzņēmumiem, kuru darbība vistiešāk atspoguļo minētās vērtības ir valsts kapitālsabiedrības, jo uzņēmumi, kas pieder valstij, kopumā vērtējami kā stabili un uzticami. Vienlaikus tiem ir iespēja darboties plašā mērogā, tādā veidā gūstot neatsveramas zināšanas un kompetenci konkrētajā nozarē. Līdz ar to, lai ārvalstu ieguldītājiem nodrošinātu uzticamu un kompetentu starpniecības pakalpojumu, būtu izvērtējama valsts kapitālsabiedrību fonda izveide, kas ļautu, piemēram, AS Latvenergo darboties ar enerģētikas projektu portfeli, bet LMT/TET – ar informāciju tehnoloģiju projektiem. Vērtējot iespējamos šāda fonda finansējuma avotus, secināms, ka, ja vien no valsts puses ir piešķirts mandāts minētā fonda izveidei, tad tā izmaksas faktiski segtu piesaistītie investori un fonds darbotos neatkarīgi no valsts finansējuma.Tajā pašā laikā, sagatavojot piedāvājumu uz starptautisku partnerību attīstību vērsta fonda izveidei, svarīgi izvērtēt citu valstu pieredzi un dažādus iespējamos fonda izveides modeļus un optimālu fonda apmēru, kas visefektīvāk ļautu piesaistīt Latvijai liela apmēra investīcijas.Sagatavot piedāvājumu fonda izveidei starptautisku partnerību attīstībai un iesniegt to MK KITK. | Sekmīgai turpmākai ekonomikas attīstībai izšķiroši svarīga ir liela apmēra investīciju piesaiste. Viens no veidiem, kā nodrošināt šādas investīcijas, ir sadarbība ar ārvalstu pensiju fondiem. Šobrīd dažādi ārvalstu pensiju fondi (piemēram, ASV pensiju fonds "CalPERS"), kas pārvalda ievērojamus finanšu resursus, meklē sadarbības partnerus Eiropā. Šādā sadarbībā lielais ārvalstu investors meklē Eiropā atzītus, kompetentus kādas nozares ekspertus, kurus izmantot kā starpniekus savu investīciju novirzīšanai konkrētās jomas projektiem Eiropā. Ņemot vērā, ka minētie ārvalstu pensiju fondi nepārzina Eiropas komercdarbības vidi un situāciju, bet vēlas ieguldīt liela apmēra finanšu līdzekļus, tad Eiropas starpnieku piesaistes galvenais mērķis ir atrast kompetentu un uzticamu partneri, kas palīdzētu ieguldījumu projektu validēšanā, proti, apliecinātu, ka konkrētais projekts ir īsts un dzīvotspējīgs.Piemēram, viens no lielākajiem ASV pensiju fondu pārvaldniekiem "CalPERS" par savu sadarbības partneri Eiropā ir izvēlējušies Kopenhāgenas enerģētikas fondu. Ņemot vērā, ka arī Latvijā ir stabili un kompetenti uzņēmumi ar zināšanām dažādās investoriem saistošās nozarēs, sadarbošanās ar ārvalstu pensiju fondiem starpnieku lomā varētu sekmēt ievērojama apjoma investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai.Ārvalstu fondi, izvēloties savus sadarbības partnerus Eiropā, kā būtiskākos vērtē divus kritērijus – uzticamību un kompetenci. Vieni no uzņēmumiem, kuru darbība vistiešāk atspoguļo minētās vērtības ir valsts kapitālsabiedrības, jo uzņēmumi, kas pieder valstij, kopumā vērtējami kā stabili un uzticami. Vienlaikus tiem ir iespēja darboties plašā mērogā, tādā veidā gūstot neatsveramas zināšanas un kompetenci konkrētajā nozarē. Līdz ar to, lai ārvalstu ieguldītājiem nodrošinātu uzticamu un kompetentu starpniecības pakalpojumu, būtu izvērtējama valsts kapitālsabiedrību fonda izveide, kas ļautu, piemēram, AS Latvenergo darboties ar enerģētikas projektu portfeli, bet LMT/TET – ar informāciju tehnoloģiju projektiem. Vērtējot iespējamos šāda fonda finansējuma avotus, secināms, ka, ja vien no valsts puses ir piešķirts mandāts minētā fonda izveidei, tad tā izmaksas faktiski segtu piesaistītie investori un fonds darbotos neatkarīgi no valsts finansējuma.Tajā pašā laikā, sagatavojot piedāvājumu uz starptautisku partnerību attīstību vērsta fonda izveidei, svarīgi izvērtēt citu valstu pieredzi un dažādus iespējamos fonda izveides modeļus un optimālu fonda apmēru, kas visefektīvāk ļautu piesaistīt Latvijai liela apmēra investīcijas.Sagatavot piedāvājumu fonda izveidei starptautisku partnerību attīstībai un iesniegt to MK KITK. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Sagatavoti priekšlikumi starptautisku partnerību attīstībai liela apmēra investīciju piesaistē | Sagatavoti priekšlikumi starptautisku partnerību attīstībai liela apmēra investīciju piesaistē | Sagatavoti priekšlikumi starptautisku partnerību attīstībai liela apmēra investīciju piesaistē | Sagatavots un MK KITK iesniegts piedāvājums fonda izveidei starptautisku partnerību attīstībai | EM | FM, VALSTS KANCELEJA, LIAA (EM) | 31.12.2025. | Iesaistīto pušu esošā budžeta ietvaros |
| 5. | STIMULS MĒROGOJAMU INVESTĪCIJU PROJEKTU ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ | STIMULS MĒROGOJAMU INVESTĪCIJU PROJEKTU ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ | STIMULS MĒROGOJAMU INVESTĪCIJU PROJEKTU ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ | STIMULS MĒROGOJAMU INVESTĪCIJU PROJEKTU ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ | STIMULS MĒROGOJAMU INVESTĪCIJU PROJEKTU ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ | STIMULS MĒROGOJAMU INVESTĪCIJU PROJEKTU ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ | STIMULS MĒROGOJAMU INVESTĪCIJU PROJEKTU ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ |
| Lai nodrošinātu konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā bez ES struktūrfondu finansējuma ietvaros nodrošinātā atbalsta ir nepieciešami papildu stimuli mērogojamu projektu attīstīšanai. Inovāciju praktiska attīstība visbiežāk tiek īstenota kopīgas sadarbības rezultātā, kur inovāciju līderi – uzņēmumi ar augstāku kapitalizācijas pakāpi un pieejamajām kompetencēm – ap sevi pulcē virkni citu uzņēmumu un zinātnisko institūciju. Šādas sadarbības rezultātā, kur dažādi uzņēmumi fokusējas uz atšķirīgiem inovāciju elementiem, būtiska ir spēja piesaistīt atbalstu inovāciju līderiem.Kopš 2021.gada LIAA sadarbībā ar ALTUM kopīgi īsteno Investīciju fondu jeb valsts budžeta programmu Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi (šobrīd tos regulē Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"). Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Investīciju projekta ietvaros komersants veic ieguldījumus ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, bet pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiek dzēsta daļa no aizdevuma. Kapitāla atlaide var būt līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR.Minētais instruments jau šobrīd ir pierādījis, ka ir fiskāli neitrāls, proti, līdzekļi valsts budžetā tiek atgriezti 5-7 gadu periodā PVN maksājumu veidā, turklāt tiek radītas darba vietas un Latvijas uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki starptautiskajā tirgū. Kopumā aizdevumu programmā (trīs kārtu ietvaros) plānots atbalstīt 37 komersantus, kuru investīciju projektu ietvaros plānots radīt vairāk nekā 1 555 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot eksporta apjomu vismaz 489,45 milj. EUR gadā un ieguldījumus P&A vismaz 22,78 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu, plānojot mērogojamu projektu atbalstu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR, valsts budžeta līdzekļu PVN ieņēmumi laika periodā no 2026.gada līdz 2035.gadam pieaugs par 145,9 milj. EUR (proti, 2026.gadā PVN ieņēmumi palielināsies par 7,715 milj. EUR, 2027.gadā – par 9,421 milj. EUR, 2028.gadā – par 19,773 milj. EUR un 2029.gadā – par 23,263 milj. EUR). Plānotais PVN ieņēmumu pieaugums ir balstīts uz PVN ieņēmumu palielināšanos būvdarbiem un iekārtu iegādes izmaksām jeb attiecīgi nomaksātā PVN no apgrozījuma pieauguma (deltas), realizējot projektus.Lai nodrošinātu investīciju apjoma pieaugumu, būtiski atbalstīt uzņēmumus, atbalstu mērķējot tur, kur ir jauna mēroga ambīcijas (projektu apmēram sasniedzot ne tikai 10 milj. EUR, bet 100 milj. EUR un vairāk). Ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR apmērā, tiktu paplašināts atbalstāmo investīciju projektu loks, sākot no 5 milj. EUR. Investīciju projektu loka paplašināšana veicinātu izaugsmi Latvijas reģionos, kopumā radot vismaz 320 labi apmaksātas darba vietas, eksportu 400 milj. EUR gadā un darba algas nodokļos samaksātus vismaz 3,8 milj. EUR gadā. Tāpat tiktu atbalstītas investīcijas gan jaunām iekārtām, gan infrastruktūras izveidei.Tieši lielo uzņēmumu rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas varētu tikt investēti un līdz ar to, īstenojot motivējošus atbalsta pasākumus, kas mērķēti uz uzņēmumiem, ir iespējams gūt iespējami ātrākos rezultātus ar vislielāko atdevi. Jāuzsver, ka lielo uzņēmumu investīcijas saistīti radīs labvēlīgāku vidi arī MVU attīstībai un darbībai.Investīciju fonda iespējas ir piemērojamas arī aizsardzības industrijas stiprināšanai, sniedzot atbalstu investīciju projektu realizēšanai, tajā skaitā infrastruktūras izveidei. Militāra un divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas ir pielāgojamas gan aizsardzības, gan civilām vajadzībām, uzlabo stratēģisko noturību un nodrošina plašāku ekonomisko ietekmi. Piedāvājot pastiprinātu atbalstu šādiem projektiem, Latvija var veicināt inovācijas, piesaistīt investīcijas un atbalstīt tādu adaptējamu tehnoloģiju izveidi, kas kalpo gan sabiedrības, gan valsts drošības vajadzībām.Vienlaikus lielie investīciju projekti un to finansēšana rada potenciālu ārvalstu banku piesaistei, kā, piemēram, gadījumos, kad bankas atver meitas uzņēmumu, filiāli vai iegūst autorizāciju pārrobežu pakalpojumu sniegšanai citās valstīs, sekojot saviem lielajiem klientiem.Nodrošināt ar 2026.gadu pastāvīgu finansējumu vismaz 150 milj. EUR apmērā atbalsta programmas īstenošanai, kas paredz mērogojamu investīciju programmu attīstību Latvijā | Lai nodrošinātu konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā bez ES struktūrfondu finansējuma ietvaros nodrošinātā atbalsta ir nepieciešami papildu stimuli mērogojamu projektu attīstīšanai. Inovāciju praktiska attīstība visbiežāk tiek īstenota kopīgas sadarbības rezultātā, kur inovāciju līderi – uzņēmumi ar augstāku kapitalizācijas pakāpi un pieejamajām kompetencēm – ap sevi pulcē virkni citu uzņēmumu un zinātnisko institūciju. Šādas sadarbības rezultātā, kur dažādi uzņēmumi fokusējas uz atšķirīgiem inovāciju elementiem, būtiska ir spēja piesaistīt atbalstu inovāciju līderiem.Kopš 2021.gada LIAA sadarbībā ar ALTUM kopīgi īsteno Investīciju fondu jeb valsts budžeta programmu Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi (šobrīd tos regulē Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"). Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Investīciju projekta ietvaros komersants veic ieguldījumus ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, bet pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiek dzēsta daļa no aizdevuma. Kapitāla atlaide var būt līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR.Minētais instruments jau šobrīd ir pierādījis, ka ir fiskāli neitrāls, proti, līdzekļi valsts budžetā tiek atgriezti 5-7 gadu periodā PVN maksājumu veidā, turklāt tiek radītas darba vietas un Latvijas uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki starptautiskajā tirgū. Kopumā aizdevumu programmā (trīs kārtu ietvaros) plānots atbalstīt 37 komersantus, kuru investīciju projektu ietvaros plānots radīt vairāk nekā 1 555 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot eksporta apjomu vismaz 489,45 milj. EUR gadā un ieguldījumus P&A vismaz 22,78 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu, plānojot mērogojamu projektu atbalstu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR, valsts budžeta līdzekļu PVN ieņēmumi laika periodā no 2026.gada līdz 2035.gadam pieaugs par 145,9 milj. EUR (proti, 2026.gadā PVN ieņēmumi palielināsies par 7,715 milj. EUR, 2027.gadā – par 9,421 milj. EUR, 2028.gadā – par 19,773 milj. EUR un 2029.gadā – par 23,263 milj. EUR). Plānotais PVN ieņēmumu pieaugums ir balstīts uz PVN ieņēmumu palielināšanos būvdarbiem un iekārtu iegādes izmaksām jeb attiecīgi nomaksātā PVN no apgrozījuma pieauguma (deltas), realizējot projektus.Lai nodrošinātu investīciju apjoma pieaugumu, būtiski atbalstīt uzņēmumus, atbalstu mērķējot tur, kur ir jauna mēroga ambīcijas (projektu apmēram sasniedzot ne tikai 10 milj. EUR, bet 100 milj. EUR un vairāk). Ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR apmērā, tiktu paplašināts atbalstāmo investīciju projektu loks, sākot no 5 milj. EUR. Investīciju projektu loka paplašināšana veicinātu izaugsmi Latvijas reģionos, kopumā radot vismaz 320 labi apmaksātas darba vietas, eksportu 400 milj. EUR gadā un darba algas nodokļos samaksātus vismaz 3,8 milj. EUR gadā. Tāpat tiktu atbalstītas investīcijas gan jaunām iekārtām, gan infrastruktūras izveidei.Tieši lielo uzņēmumu rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas varētu tikt investēti un līdz ar to, īstenojot motivējošus atbalsta pasākumus, kas mērķēti uz uzņēmumiem, ir iespējams gūt iespējami ātrākos rezultātus ar vislielāko atdevi. Jāuzsver, ka lielo uzņēmumu investīcijas saistīti radīs labvēlīgāku vidi arī MVU attīstībai un darbībai.Investīciju fonda iespējas ir piemērojamas arī aizsardzības industrijas stiprināšanai, sniedzot atbalstu investīciju projektu realizēšanai, tajā skaitā infrastruktūras izveidei. Militāra un divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas ir pielāgojamas gan aizsardzības, gan civilām vajadzībām, uzlabo stratēģisko noturību un nodrošina plašāku ekonomisko ietekmi. Piedāvājot pastiprinātu atbalstu šādiem projektiem, Latvija var veicināt inovācijas, piesaistīt investīcijas un atbalstīt tādu adaptējamu tehnoloģiju izveidi, kas kalpo gan sabiedrības, gan valsts drošības vajadzībām.Vienlaikus lielie investīciju projekti un to finansēšana rada potenciālu ārvalstu banku piesaistei, kā, piemēram, gadījumos, kad bankas atver meitas uzņēmumu, filiāli vai iegūst autorizāciju pārrobežu pakalpojumu sniegšanai citās valstīs, sekojot saviem lielajiem klientiem.Nodrošināt ar 2026.gadu pastāvīgu finansējumu vismaz 150 milj. EUR apmērā atbalsta programmas īstenošanai, kas paredz mērogojamu investīciju programmu attīstību Latvijā | Lai nodrošinātu konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā bez ES struktūrfondu finansējuma ietvaros nodrošinātā atbalsta ir nepieciešami papildu stimuli mērogojamu projektu attīstīšanai. Inovāciju praktiska attīstība visbiežāk tiek īstenota kopīgas sadarbības rezultātā, kur inovāciju līderi – uzņēmumi ar augstāku kapitalizācijas pakāpi un pieejamajām kompetencēm – ap sevi pulcē virkni citu uzņēmumu un zinātnisko institūciju. Šādas sadarbības rezultātā, kur dažādi uzņēmumi fokusējas uz atšķirīgiem inovāciju elementiem, būtiska ir spēja piesaistīt atbalstu inovāciju līderiem.Kopš 2021.gada LIAA sadarbībā ar ALTUM kopīgi īsteno Investīciju fondu jeb valsts budžeta programmu Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi (šobrīd tos regulē Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"). Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Investīciju projekta ietvaros komersants veic ieguldījumus ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, bet pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiek dzēsta daļa no aizdevuma. Kapitāla atlaide var būt līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR.Minētais instruments jau šobrīd ir pierādījis, ka ir fiskāli neitrāls, proti, līdzekļi valsts budžetā tiek atgriezti 5-7 gadu periodā PVN maksājumu veidā, turklāt tiek radītas darba vietas un Latvijas uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki starptautiskajā tirgū. Kopumā aizdevumu programmā (trīs kārtu ietvaros) plānots atbalstīt 37 komersantus, kuru investīciju projektu ietvaros plānots radīt vairāk nekā 1 555 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot eksporta apjomu vismaz 489,45 milj. EUR gadā un ieguldījumus P&A vismaz 22,78 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu, plānojot mērogojamu projektu atbalstu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR, valsts budžeta līdzekļu PVN ieņēmumi laika periodā no 2026.gada līdz 2035.gadam pieaugs par 145,9 milj. EUR (proti, 2026.gadā PVN ieņēmumi palielināsies par 7,715 milj. EUR, 2027.gadā – par 9,421 milj. EUR, 2028.gadā – par 19,773 milj. EUR un 2029.gadā – par 23,263 milj. EUR). Plānotais PVN ieņēmumu pieaugums ir balstīts uz PVN ieņēmumu palielināšanos būvdarbiem un iekārtu iegādes izmaksām jeb attiecīgi nomaksātā PVN no apgrozījuma pieauguma (deltas), realizējot projektus.Lai nodrošinātu investīciju apjoma pieaugumu, būtiski atbalstīt uzņēmumus, atbalstu mērķējot tur, kur ir jauna mēroga ambīcijas (projektu apmēram sasniedzot ne tikai 10 milj. EUR, bet 100 milj. EUR un vairāk). Ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR apmērā, tiktu paplašināts atbalstāmo investīciju projektu loks, sākot no 5 milj. EUR. Investīciju projektu loka paplašināšana veicinātu izaugsmi Latvijas reģionos, kopumā radot vismaz 320 labi apmaksātas darba vietas, eksportu 400 milj. EUR gadā un darba algas nodokļos samaksātus vismaz 3,8 milj. EUR gadā. Tāpat tiktu atbalstītas investīcijas gan jaunām iekārtām, gan infrastruktūras izveidei.Tieši lielo uzņēmumu rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas varētu tikt investēti un līdz ar to, īstenojot motivējošus atbalsta pasākumus, kas mērķēti uz uzņēmumiem, ir iespējams gūt iespējami ātrākos rezultātus ar vislielāko atdevi. Jāuzsver, ka lielo uzņēmumu investīcijas saistīti radīs labvēlīgāku vidi arī MVU attīstībai un darbībai.Investīciju fonda iespējas ir piemērojamas arī aizsardzības industrijas stiprināšanai, sniedzot atbalstu investīciju projektu realizēšanai, tajā skaitā infrastruktūras izveidei. Militāra un divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas ir pielāgojamas gan aizsardzības, gan civilām vajadzībām, uzlabo stratēģisko noturību un nodrošina plašāku ekonomisko ietekmi. Piedāvājot pastiprinātu atbalstu šādiem projektiem, Latvija var veicināt inovācijas, piesaistīt investīcijas un atbalstīt tādu adaptējamu tehnoloģiju izveidi, kas kalpo gan sabiedrības, gan valsts drošības vajadzībām.Vienlaikus lielie investīciju projekti un to finansēšana rada potenciālu ārvalstu banku piesaistei, kā, piemēram, gadījumos, kad bankas atver meitas uzņēmumu, filiāli vai iegūst autorizāciju pārrobežu pakalpojumu sniegšanai citās valstīs, sekojot saviem lielajiem klientiem.Nodrošināt ar 2026.gadu pastāvīgu finansējumu vismaz 150 milj. EUR apmērā atbalsta programmas īstenošanai, kas paredz mērogojamu investīciju programmu attīstību Latvijā | Lai nodrošinātu konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā bez ES struktūrfondu finansējuma ietvaros nodrošinātā atbalsta ir nepieciešami papildu stimuli mērogojamu projektu attīstīšanai. Inovāciju praktiska attīstība visbiežāk tiek īstenota kopīgas sadarbības rezultātā, kur inovāciju līderi – uzņēmumi ar augstāku kapitalizācijas pakāpi un pieejamajām kompetencēm – ap sevi pulcē virkni citu uzņēmumu un zinātnisko institūciju. Šādas sadarbības rezultātā, kur dažādi uzņēmumi fokusējas uz atšķirīgiem inovāciju elementiem, būtiska ir spēja piesaistīt atbalstu inovāciju līderiem.Kopš 2021.gada LIAA sadarbībā ar ALTUM kopīgi īsteno Investīciju fondu jeb valsts budžeta programmu Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi (šobrīd tos regulē Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"). Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Investīciju projekta ietvaros komersants veic ieguldījumus ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, bet pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiek dzēsta daļa no aizdevuma. Kapitāla atlaide var būt līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR.Minētais instruments jau šobrīd ir pierādījis, ka ir fiskāli neitrāls, proti, līdzekļi valsts budžetā tiek atgriezti 5-7 gadu periodā PVN maksājumu veidā, turklāt tiek radītas darba vietas un Latvijas uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki starptautiskajā tirgū. Kopumā aizdevumu programmā (trīs kārtu ietvaros) plānots atbalstīt 37 komersantus, kuru investīciju projektu ietvaros plānots radīt vairāk nekā 1 555 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot eksporta apjomu vismaz 489,45 milj. EUR gadā un ieguldījumus P&A vismaz 22,78 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu, plānojot mērogojamu projektu atbalstu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR, valsts budžeta līdzekļu PVN ieņēmumi laika periodā no 2026.gada līdz 2035.gadam pieaugs par 145,9 milj. EUR (proti, 2026.gadā PVN ieņēmumi palielināsies par 7,715 milj. EUR, 2027.gadā – par 9,421 milj. EUR, 2028.gadā – par 19,773 milj. EUR un 2029.gadā – par 23,263 milj. EUR). Plānotais PVN ieņēmumu pieaugums ir balstīts uz PVN ieņēmumu palielināšanos būvdarbiem un iekārtu iegādes izmaksām jeb attiecīgi nomaksātā PVN no apgrozījuma pieauguma (deltas), realizējot projektus.Lai nodrošinātu investīciju apjoma pieaugumu, būtiski atbalstīt uzņēmumus, atbalstu mērķējot tur, kur ir jauna mēroga ambīcijas (projektu apmēram sasniedzot ne tikai 10 milj. EUR, bet 100 milj. EUR un vairāk). Ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR apmērā, tiktu paplašināts atbalstāmo investīciju projektu loks, sākot no 5 milj. EUR. Investīciju projektu loka paplašināšana veicinātu izaugsmi Latvijas reģionos, kopumā radot vismaz 320 labi apmaksātas darba vietas, eksportu 400 milj. EUR gadā un darba algas nodokļos samaksātus vismaz 3,8 milj. EUR gadā. Tāpat tiktu atbalstītas investīcijas gan jaunām iekārtām, gan infrastruktūras izveidei.Tieši lielo uzņēmumu rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas varētu tikt investēti un līdz ar to, īstenojot motivējošus atbalsta pasākumus, kas mērķēti uz uzņēmumiem, ir iespējams gūt iespējami ātrākos rezultātus ar vislielāko atdevi. Jāuzsver, ka lielo uzņēmumu investīcijas saistīti radīs labvēlīgāku vidi arī MVU attīstībai un darbībai.Investīciju fonda iespējas ir piemērojamas arī aizsardzības industrijas stiprināšanai, sniedzot atbalstu investīciju projektu realizēšanai, tajā skaitā infrastruktūras izveidei. Militāra un divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas ir pielāgojamas gan aizsardzības, gan civilām vajadzībām, uzlabo stratēģisko noturību un nodrošina plašāku ekonomisko ietekmi. Piedāvājot pastiprinātu atbalstu šādiem projektiem, Latvija var veicināt inovācijas, piesaistīt investīcijas un atbalstīt tādu adaptējamu tehnoloģiju izveidi, kas kalpo gan sabiedrības, gan valsts drošības vajadzībām.Vienlaikus lielie investīciju projekti un to finansēšana rada potenciālu ārvalstu banku piesaistei, kā, piemēram, gadījumos, kad bankas atver meitas uzņēmumu, filiāli vai iegūst autorizāciju pārrobežu pakalpojumu sniegšanai citās valstīs, sekojot saviem lielajiem klientiem.Nodrošināt ar 2026.gadu pastāvīgu finansējumu vismaz 150 milj. EUR apmērā atbalsta programmas īstenošanai, kas paredz mērogojamu investīciju programmu attīstību Latvijā | Lai nodrošinātu konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā bez ES struktūrfondu finansējuma ietvaros nodrošinātā atbalsta ir nepieciešami papildu stimuli mērogojamu projektu attīstīšanai. Inovāciju praktiska attīstība visbiežāk tiek īstenota kopīgas sadarbības rezultātā, kur inovāciju līderi – uzņēmumi ar augstāku kapitalizācijas pakāpi un pieejamajām kompetencēm – ap sevi pulcē virkni citu uzņēmumu un zinātnisko institūciju. Šādas sadarbības rezultātā, kur dažādi uzņēmumi fokusējas uz atšķirīgiem inovāciju elementiem, būtiska ir spēja piesaistīt atbalstu inovāciju līderiem.Kopš 2021.gada LIAA sadarbībā ar ALTUM kopīgi īsteno Investīciju fondu jeb valsts budžeta programmu Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi (šobrīd tos regulē Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"). Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Investīciju projekta ietvaros komersants veic ieguldījumus ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, bet pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiek dzēsta daļa no aizdevuma. Kapitāla atlaide var būt līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR.Minētais instruments jau šobrīd ir pierādījis, ka ir fiskāli neitrāls, proti, līdzekļi valsts budžetā tiek atgriezti 5-7 gadu periodā PVN maksājumu veidā, turklāt tiek radītas darba vietas un Latvijas uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki starptautiskajā tirgū. Kopumā aizdevumu programmā (trīs kārtu ietvaros) plānots atbalstīt 37 komersantus, kuru investīciju projektu ietvaros plānots radīt vairāk nekā 1 555 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot eksporta apjomu vismaz 489,45 milj. EUR gadā un ieguldījumus P&A vismaz 22,78 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu, plānojot mērogojamu projektu atbalstu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR, valsts budžeta līdzekļu PVN ieņēmumi laika periodā no 2026.gada līdz 2035.gadam pieaugs par 145,9 milj. EUR (proti, 2026.gadā PVN ieņēmumi palielināsies par 7,715 milj. EUR, 2027.gadā – par 9,421 milj. EUR, 2028.gadā – par 19,773 milj. EUR un 2029.gadā – par 23,263 milj. EUR). Plānotais PVN ieņēmumu pieaugums ir balstīts uz PVN ieņēmumu palielināšanos būvdarbiem un iekārtu iegādes izmaksām jeb attiecīgi nomaksātā PVN no apgrozījuma pieauguma (deltas), realizējot projektus.Lai nodrošinātu investīciju apjoma pieaugumu, būtiski atbalstīt uzņēmumus, atbalstu mērķējot tur, kur ir jauna mēroga ambīcijas (projektu apmēram sasniedzot ne tikai 10 milj. EUR, bet 100 milj. EUR un vairāk). Ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR apmērā, tiktu paplašināts atbalstāmo investīciju projektu loks, sākot no 5 milj. EUR. Investīciju projektu loka paplašināšana veicinātu izaugsmi Latvijas reģionos, kopumā radot vismaz 320 labi apmaksātas darba vietas, eksportu 400 milj. EUR gadā un darba algas nodokļos samaksātus vismaz 3,8 milj. EUR gadā. Tāpat tiktu atbalstītas investīcijas gan jaunām iekārtām, gan infrastruktūras izveidei.Tieši lielo uzņēmumu rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas varētu tikt investēti un līdz ar to, īstenojot motivējošus atbalsta pasākumus, kas mērķēti uz uzņēmumiem, ir iespējams gūt iespējami ātrākos rezultātus ar vislielāko atdevi. Jāuzsver, ka lielo uzņēmumu investīcijas saistīti radīs labvēlīgāku vidi arī MVU attīstībai un darbībai.Investīciju fonda iespējas ir piemērojamas arī aizsardzības industrijas stiprināšanai, sniedzot atbalstu investīciju projektu realizēšanai, tajā skaitā infrastruktūras izveidei. Militāra un divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas ir pielāgojamas gan aizsardzības, gan civilām vajadzībām, uzlabo stratēģisko noturību un nodrošina plašāku ekonomisko ietekmi. Piedāvājot pastiprinātu atbalstu šādiem projektiem, Latvija var veicināt inovācijas, piesaistīt investīcijas un atbalstīt tādu adaptējamu tehnoloģiju izveidi, kas kalpo gan sabiedrības, gan valsts drošības vajadzībām.Vienlaikus lielie investīciju projekti un to finansēšana rada potenciālu ārvalstu banku piesaistei, kā, piemēram, gadījumos, kad bankas atver meitas uzņēmumu, filiāli vai iegūst autorizāciju pārrobežu pakalpojumu sniegšanai citās valstīs, sekojot saviem lielajiem klientiem.Nodrošināt ar 2026.gadu pastāvīgu finansējumu vismaz 150 milj. EUR apmērā atbalsta programmas īstenošanai, kas paredz mērogojamu investīciju programmu attīstību Latvijā | Lai nodrošinātu konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā bez ES struktūrfondu finansējuma ietvaros nodrošinātā atbalsta ir nepieciešami papildu stimuli mērogojamu projektu attīstīšanai. Inovāciju praktiska attīstība visbiežāk tiek īstenota kopīgas sadarbības rezultātā, kur inovāciju līderi – uzņēmumi ar augstāku kapitalizācijas pakāpi un pieejamajām kompetencēm – ap sevi pulcē virkni citu uzņēmumu un zinātnisko institūciju. Šādas sadarbības rezultātā, kur dažādi uzņēmumi fokusējas uz atšķirīgiem inovāciju elementiem, būtiska ir spēja piesaistīt atbalstu inovāciju līderiem.Kopš 2021.gada LIAA sadarbībā ar ALTUM kopīgi īsteno Investīciju fondu jeb valsts budžeta programmu Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi (šobrīd tos regulē Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"). Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Investīciju projekta ietvaros komersants veic ieguldījumus ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, bet pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiek dzēsta daļa no aizdevuma. Kapitāla atlaide var būt līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR.Minētais instruments jau šobrīd ir pierādījis, ka ir fiskāli neitrāls, proti, līdzekļi valsts budžetā tiek atgriezti 5-7 gadu periodā PVN maksājumu veidā, turklāt tiek radītas darba vietas un Latvijas uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki starptautiskajā tirgū. Kopumā aizdevumu programmā (trīs kārtu ietvaros) plānots atbalstīt 37 komersantus, kuru investīciju projektu ietvaros plānots radīt vairāk nekā 1 555 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot eksporta apjomu vismaz 489,45 milj. EUR gadā un ieguldījumus P&A vismaz 22,78 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu, plānojot mērogojamu projektu atbalstu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR, valsts budžeta līdzekļu PVN ieņēmumi laika periodā no 2026.gada līdz 2035.gadam pieaugs par 145,9 milj. EUR (proti, 2026.gadā PVN ieņēmumi palielināsies par 7,715 milj. EUR, 2027.gadā – par 9,421 milj. EUR, 2028.gadā – par 19,773 milj. EUR un 2029.gadā – par 23,263 milj. EUR). Plānotais PVN ieņēmumu pieaugums ir balstīts uz PVN ieņēmumu palielināšanos būvdarbiem un iekārtu iegādes izmaksām jeb attiecīgi nomaksātā PVN no apgrozījuma pieauguma (deltas), realizējot projektus.Lai nodrošinātu investīciju apjoma pieaugumu, būtiski atbalstīt uzņēmumus, atbalstu mērķējot tur, kur ir jauna mēroga ambīcijas (projektu apmēram sasniedzot ne tikai 10 milj. EUR, bet 100 milj. EUR un vairāk). Ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR apmērā, tiktu paplašināts atbalstāmo investīciju projektu loks, sākot no 5 milj. EUR. Investīciju projektu loka paplašināšana veicinātu izaugsmi Latvijas reģionos, kopumā radot vismaz 320 labi apmaksātas darba vietas, eksportu 400 milj. EUR gadā un darba algas nodokļos samaksātus vismaz 3,8 milj. EUR gadā. Tāpat tiktu atbalstītas investīcijas gan jaunām iekārtām, gan infrastruktūras izveidei.Tieši lielo uzņēmumu rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas varētu tikt investēti un līdz ar to, īstenojot motivējošus atbalsta pasākumus, kas mērķēti uz uzņēmumiem, ir iespējams gūt iespējami ātrākos rezultātus ar vislielāko atdevi. Jāuzsver, ka lielo uzņēmumu investīcijas saistīti radīs labvēlīgāku vidi arī MVU attīstībai un darbībai.Investīciju fonda iespējas ir piemērojamas arī aizsardzības industrijas stiprināšanai, sniedzot atbalstu investīciju projektu realizēšanai, tajā skaitā infrastruktūras izveidei. Militāra un divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas ir pielāgojamas gan aizsardzības, gan civilām vajadzībām, uzlabo stratēģisko noturību un nodrošina plašāku ekonomisko ietekmi. Piedāvājot pastiprinātu atbalstu šādiem projektiem, Latvija var veicināt inovācijas, piesaistīt investīcijas un atbalstīt tādu adaptējamu tehnoloģiju izveidi, kas kalpo gan sabiedrības, gan valsts drošības vajadzībām.Vienlaikus lielie investīciju projekti un to finansēšana rada potenciālu ārvalstu banku piesaistei, kā, piemēram, gadījumos, kad bankas atver meitas uzņēmumu, filiāli vai iegūst autorizāciju pārrobežu pakalpojumu sniegšanai citās valstīs, sekojot saviem lielajiem klientiem.Nodrošināt ar 2026.gadu pastāvīgu finansējumu vismaz 150 milj. EUR apmērā atbalsta programmas īstenošanai, kas paredz mērogojamu investīciju programmu attīstību Latvijā | Lai nodrošinātu konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā bez ES struktūrfondu finansējuma ietvaros nodrošinātā atbalsta ir nepieciešami papildu stimuli mērogojamu projektu attīstīšanai. Inovāciju praktiska attīstība visbiežāk tiek īstenota kopīgas sadarbības rezultātā, kur inovāciju līderi – uzņēmumi ar augstāku kapitalizācijas pakāpi un pieejamajām kompetencēm – ap sevi pulcē virkni citu uzņēmumu un zinātnisko institūciju. Šādas sadarbības rezultātā, kur dažādi uzņēmumi fokusējas uz atšķirīgiem inovāciju elementiem, būtiska ir spēja piesaistīt atbalstu inovāciju līderiem.Kopš 2021.gada LIAA sadarbībā ar ALTUM kopīgi īsteno Investīciju fondu jeb valsts budžeta programmu Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi (šobrīd tos regulē Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"). Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Investīciju projekta ietvaros komersants veic ieguldījumus ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, bet pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiek dzēsta daļa no aizdevuma. Kapitāla atlaide var būt līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR.Minētais instruments jau šobrīd ir pierādījis, ka ir fiskāli neitrāls, proti, līdzekļi valsts budžetā tiek atgriezti 5-7 gadu periodā PVN maksājumu veidā, turklāt tiek radītas darba vietas un Latvijas uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki starptautiskajā tirgū. Kopumā aizdevumu programmā (trīs kārtu ietvaros) plānots atbalstīt 37 komersantus, kuru investīciju projektu ietvaros plānots radīt vairāk nekā 1 555 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot eksporta apjomu vismaz 489,45 milj. EUR gadā un ieguldījumus P&A vismaz 22,78 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu, plānojot mērogojamu projektu atbalstu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR, valsts budžeta līdzekļu PVN ieņēmumi laika periodā no 2026.gada līdz 2035.gadam pieaugs par 145,9 milj. EUR (proti, 2026.gadā PVN ieņēmumi palielināsies par 7,715 milj. EUR, 2027.gadā – par 9,421 milj. EUR, 2028.gadā – par 19,773 milj. EUR un 2029.gadā – par 23,263 milj. EUR). Plānotais PVN ieņēmumu pieaugums ir balstīts uz PVN ieņēmumu palielināšanos būvdarbiem un iekārtu iegādes izmaksām jeb attiecīgi nomaksātā PVN no apgrozījuma pieauguma (deltas), realizējot projektus.Lai nodrošinātu investīciju apjoma pieaugumu, būtiski atbalstīt uzņēmumus, atbalstu mērķējot tur, kur ir jauna mēroga ambīcijas (projektu apmēram sasniedzot ne tikai 10 milj. EUR, bet 100 milj. EUR un vairāk). Ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR apmērā, tiktu paplašināts atbalstāmo investīciju projektu loks, sākot no 5 milj. EUR. Investīciju projektu loka paplašināšana veicinātu izaugsmi Latvijas reģionos, kopumā radot vismaz 320 labi apmaksātas darba vietas, eksportu 400 milj. EUR gadā un darba algas nodokļos samaksātus vismaz 3,8 milj. EUR gadā. Tāpat tiktu atbalstītas investīcijas gan jaunām iekārtām, gan infrastruktūras izveidei.Tieši lielo uzņēmumu rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas varētu tikt investēti un līdz ar to, īstenojot motivējošus atbalsta pasākumus, kas mērķēti uz uzņēmumiem, ir iespējams gūt iespējami ātrākos rezultātus ar vislielāko atdevi. Jāuzsver, ka lielo uzņēmumu investīcijas saistīti radīs labvēlīgāku vidi arī MVU attīstībai un darbībai.Investīciju fonda iespējas ir piemērojamas arī aizsardzības industrijas stiprināšanai, sniedzot atbalstu investīciju projektu realizēšanai, tajā skaitā infrastruktūras izveidei. Militāra un divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas ir pielāgojamas gan aizsardzības, gan civilām vajadzībām, uzlabo stratēģisko noturību un nodrošina plašāku ekonomisko ietekmi. Piedāvājot pastiprinātu atbalstu šādiem projektiem, Latvija var veicināt inovācijas, piesaistīt investīcijas un atbalstīt tādu adaptējamu tehnoloģiju izveidi, kas kalpo gan sabiedrības, gan valsts drošības vajadzībām.Vienlaikus lielie investīciju projekti un to finansēšana rada potenciālu ārvalstu banku piesaistei, kā, piemēram, gadījumos, kad bankas atver meitas uzņēmumu, filiāli vai iegūst autorizāciju pārrobežu pakalpojumu sniegšanai citās valstīs, sekojot saviem lielajiem klientiem.Nodrošināt ar 2026.gadu pastāvīgu finansējumu vismaz 150 milj. EUR apmērā atbalsta programmas īstenošanai, kas paredz mērogojamu investīciju programmu attīstību Latvijā | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Nodrošinātas konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā. Nodrošināts atbalsts mērogojamu investīciju projektiem, tādējādi veicinot izaugsmi Latvijas reģionos. Radīts potenciāls ārvalstu investoru un komercbanku piesaistei | Nodrošinātas konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā. Nodrošināts atbalsts mērogojamu investīciju projektiem, tādējādi veicinot izaugsmi Latvijas reģionos. Radīts potenciāls ārvalstu investoru un komercbanku piesaistei | Nodrošinātas konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā. Nodrošināts atbalsts mērogojamu investīciju projektiem, tādējādi veicinot izaugsmi Latvijas reģionos. Radīts potenciāls ārvalstu investoru un komercbanku piesaistei | Izstrādāti un MK iesniegti noteikumi | EM | FM un AIM | 31.12.2025. | ES fondu vidusposma pārdaļu ietvaros: 150 milj. EUR |
| 6. | SMILŠKASTU PIEEJA INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAI | SMILŠKASTU PIEEJA INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAI | SMILŠKASTU PIEEJA INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAI | SMILŠKASTU PIEEJA INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAI | SMILŠKASTU PIEEJA INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAI | SMILŠKASTU PIEEJA INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAI | SMILŠKASTU PIEEJA INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAI |
| Pievilcīga uzņēmējdarbības vide ir viens no priekšnosacījumiem jaunu investīciju ieplūšanai, līdz ar to, lai spētu reaģēt un veicinātu Latvijā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski priekšlaicīgi nodrošināt regulatīvo vidi jeb smilškastu pieeju. Šāda metode sniedz iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. Regulatīvā smilškaste dod iespēju iepazīt un identificēt iespējamās barjeras inovāciju attīstībā, tāpat tā palīdz savlaicīgi identificēt riskus, stiprināt jomas turpmāku attīstību, kā arī aizsargāt lietotāja intereses. Latvijas Banka šādu risinājumu veiksmīgi ir piemērojusi FINTECH sektorā, taču, ņemot vērā ar vien jaunu inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ienākšanu, ir būtiski paplašināt pieeju pakalpojumu nodrošināšanā, ļaujot tautsaimniecībā ienākt jaunām investīcijām un vienlaikus pozicionējot Latviju kā atvērtu tirgu inovatīvai uzņēmējdarbībai.Smilškastu pieeja inovāciju jomā ļaus testēt inovatīvus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, kuru testēšanai izmantojamā vide nav pilnībā regulēta. Ar regulējumu tiks veicināta tiesiskā noteiktība speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, tostarp radot iespēju, pamatojoties uz tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, Latvijā reģistrētam komersantam vai zinātniskai institūcijai testēt produktus. Šāda pieeja speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai Latvijā veicinātu inovāciju attīstību, palielinātu ekonomisko konkurētspēju, nodrošinātu elastību un drošību, kā arī veidotu labvēlīgu vidi gan komersantiem, gan patērētājiem. Šādas speciālās regulatīvās vides izveide ir būtiska komersantiem, lai tiktu radīta atbilstoša vide inovatīvu produktu un pakalpojumu testēšanai, nodrošinot sadarbību ar valsts institūcijām, tādējādi mazinot finanšu un laika resursus, ko komersanti patērētu, veicot testēšanu individuāli.Attīstīt regulatīvās vides jeb smilškastes pieeju inovāciju attīstībai un jaunu tirgus spēlētāju piesaistei un apzināt potenciālos inovāciju projektus, kam nepieciešams smilškastu regulējums.6.1. Izstrādāt vienotu pieeju – normatīvo regulējumu "Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu" inovāciju projektu uzsākšanai smilškastu ietvaros Latvijā. | Pievilcīga uzņēmējdarbības vide ir viens no priekšnosacījumiem jaunu investīciju ieplūšanai, līdz ar to, lai spētu reaģēt un veicinātu Latvijā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski priekšlaicīgi nodrošināt regulatīvo vidi jeb smilškastu pieeju. Šāda metode sniedz iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. Regulatīvā smilškaste dod iespēju iepazīt un identificēt iespējamās barjeras inovāciju attīstībā, tāpat tā palīdz savlaicīgi identificēt riskus, stiprināt jomas turpmāku attīstību, kā arī aizsargāt lietotāja intereses. Latvijas Banka šādu risinājumu veiksmīgi ir piemērojusi FINTECH sektorā, taču, ņemot vērā ar vien jaunu inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ienākšanu, ir būtiski paplašināt pieeju pakalpojumu nodrošināšanā, ļaujot tautsaimniecībā ienākt jaunām investīcijām un vienlaikus pozicionējot Latviju kā atvērtu tirgu inovatīvai uzņēmējdarbībai.Smilškastu pieeja inovāciju jomā ļaus testēt inovatīvus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, kuru testēšanai izmantojamā vide nav pilnībā regulēta. Ar regulējumu tiks veicināta tiesiskā noteiktība speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, tostarp radot iespēju, pamatojoties uz tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, Latvijā reģistrētam komersantam vai zinātniskai institūcijai testēt produktus. Šāda pieeja speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai Latvijā veicinātu inovāciju attīstību, palielinātu ekonomisko konkurētspēju, nodrošinātu elastību un drošību, kā arī veidotu labvēlīgu vidi gan komersantiem, gan patērētājiem. Šādas speciālās regulatīvās vides izveide ir būtiska komersantiem, lai tiktu radīta atbilstoša vide inovatīvu produktu un pakalpojumu testēšanai, nodrošinot sadarbību ar valsts institūcijām, tādējādi mazinot finanšu un laika resursus, ko komersanti patērētu, veicot testēšanu individuāli.Attīstīt regulatīvās vides jeb smilškastes pieeju inovāciju attīstībai un jaunu tirgus spēlētāju piesaistei un apzināt potenciālos inovāciju projektus, kam nepieciešams smilškastu regulējums.6.1. Izstrādāt vienotu pieeju – normatīvo regulējumu "Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu" inovāciju projektu uzsākšanai smilškastu ietvaros Latvijā. | Pievilcīga uzņēmējdarbības vide ir viens no priekšnosacījumiem jaunu investīciju ieplūšanai, līdz ar to, lai spētu reaģēt un veicinātu Latvijā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski priekšlaicīgi nodrošināt regulatīvo vidi jeb smilškastu pieeju. Šāda metode sniedz iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. Regulatīvā smilškaste dod iespēju iepazīt un identificēt iespējamās barjeras inovāciju attīstībā, tāpat tā palīdz savlaicīgi identificēt riskus, stiprināt jomas turpmāku attīstību, kā arī aizsargāt lietotāja intereses. Latvijas Banka šādu risinājumu veiksmīgi ir piemērojusi FINTECH sektorā, taču, ņemot vērā ar vien jaunu inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ienākšanu, ir būtiski paplašināt pieeju pakalpojumu nodrošināšanā, ļaujot tautsaimniecībā ienākt jaunām investīcijām un vienlaikus pozicionējot Latviju kā atvērtu tirgu inovatīvai uzņēmējdarbībai.Smilškastu pieeja inovāciju jomā ļaus testēt inovatīvus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, kuru testēšanai izmantojamā vide nav pilnībā regulēta. Ar regulējumu tiks veicināta tiesiskā noteiktība speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, tostarp radot iespēju, pamatojoties uz tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, Latvijā reģistrētam komersantam vai zinātniskai institūcijai testēt produktus. Šāda pieeja speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai Latvijā veicinātu inovāciju attīstību, palielinātu ekonomisko konkurētspēju, nodrošinātu elastību un drošību, kā arī veidotu labvēlīgu vidi gan komersantiem, gan patērētājiem. Šādas speciālās regulatīvās vides izveide ir būtiska komersantiem, lai tiktu radīta atbilstoša vide inovatīvu produktu un pakalpojumu testēšanai, nodrošinot sadarbību ar valsts institūcijām, tādējādi mazinot finanšu un laika resursus, ko komersanti patērētu, veicot testēšanu individuāli.Attīstīt regulatīvās vides jeb smilškastes pieeju inovāciju attīstībai un jaunu tirgus spēlētāju piesaistei un apzināt potenciālos inovāciju projektus, kam nepieciešams smilškastu regulējums.6.1. Izstrādāt vienotu pieeju – normatīvo regulējumu "Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu" inovāciju projektu uzsākšanai smilškastu ietvaros Latvijā. | Pievilcīga uzņēmējdarbības vide ir viens no priekšnosacījumiem jaunu investīciju ieplūšanai, līdz ar to, lai spētu reaģēt un veicinātu Latvijā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski priekšlaicīgi nodrošināt regulatīvo vidi jeb smilškastu pieeju. Šāda metode sniedz iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. Regulatīvā smilškaste dod iespēju iepazīt un identificēt iespējamās barjeras inovāciju attīstībā, tāpat tā palīdz savlaicīgi identificēt riskus, stiprināt jomas turpmāku attīstību, kā arī aizsargāt lietotāja intereses. Latvijas Banka šādu risinājumu veiksmīgi ir piemērojusi FINTECH sektorā, taču, ņemot vērā ar vien jaunu inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ienākšanu, ir būtiski paplašināt pieeju pakalpojumu nodrošināšanā, ļaujot tautsaimniecībā ienākt jaunām investīcijām un vienlaikus pozicionējot Latviju kā atvērtu tirgu inovatīvai uzņēmējdarbībai.Smilškastu pieeja inovāciju jomā ļaus testēt inovatīvus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, kuru testēšanai izmantojamā vide nav pilnībā regulēta. Ar regulējumu tiks veicināta tiesiskā noteiktība speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, tostarp radot iespēju, pamatojoties uz tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, Latvijā reģistrētam komersantam vai zinātniskai institūcijai testēt produktus. Šāda pieeja speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai Latvijā veicinātu inovāciju attīstību, palielinātu ekonomisko konkurētspēju, nodrošinātu elastību un drošību, kā arī veidotu labvēlīgu vidi gan komersantiem, gan patērētājiem. Šādas speciālās regulatīvās vides izveide ir būtiska komersantiem, lai tiktu radīta atbilstoša vide inovatīvu produktu un pakalpojumu testēšanai, nodrošinot sadarbību ar valsts institūcijām, tādējādi mazinot finanšu un laika resursus, ko komersanti patērētu, veicot testēšanu individuāli.Attīstīt regulatīvās vides jeb smilškastes pieeju inovāciju attīstībai un jaunu tirgus spēlētāju piesaistei un apzināt potenciālos inovāciju projektus, kam nepieciešams smilškastu regulējums.6.1. Izstrādāt vienotu pieeju – normatīvo regulējumu "Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu" inovāciju projektu uzsākšanai smilškastu ietvaros Latvijā. | Pievilcīga uzņēmējdarbības vide ir viens no priekšnosacījumiem jaunu investīciju ieplūšanai, līdz ar to, lai spētu reaģēt un veicinātu Latvijā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski priekšlaicīgi nodrošināt regulatīvo vidi jeb smilškastu pieeju. Šāda metode sniedz iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. Regulatīvā smilškaste dod iespēju iepazīt un identificēt iespējamās barjeras inovāciju attīstībā, tāpat tā palīdz savlaicīgi identificēt riskus, stiprināt jomas turpmāku attīstību, kā arī aizsargāt lietotāja intereses. Latvijas Banka šādu risinājumu veiksmīgi ir piemērojusi FINTECH sektorā, taču, ņemot vērā ar vien jaunu inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ienākšanu, ir būtiski paplašināt pieeju pakalpojumu nodrošināšanā, ļaujot tautsaimniecībā ienākt jaunām investīcijām un vienlaikus pozicionējot Latviju kā atvērtu tirgu inovatīvai uzņēmējdarbībai.Smilškastu pieeja inovāciju jomā ļaus testēt inovatīvus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, kuru testēšanai izmantojamā vide nav pilnībā regulēta. Ar regulējumu tiks veicināta tiesiskā noteiktība speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, tostarp radot iespēju, pamatojoties uz tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, Latvijā reģistrētam komersantam vai zinātniskai institūcijai testēt produktus. Šāda pieeja speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai Latvijā veicinātu inovāciju attīstību, palielinātu ekonomisko konkurētspēju, nodrošinātu elastību un drošību, kā arī veidotu labvēlīgu vidi gan komersantiem, gan patērētājiem. Šādas speciālās regulatīvās vides izveide ir būtiska komersantiem, lai tiktu radīta atbilstoša vide inovatīvu produktu un pakalpojumu testēšanai, nodrošinot sadarbību ar valsts institūcijām, tādējādi mazinot finanšu un laika resursus, ko komersanti patērētu, veicot testēšanu individuāli.Attīstīt regulatīvās vides jeb smilškastes pieeju inovāciju attīstībai un jaunu tirgus spēlētāju piesaistei un apzināt potenciālos inovāciju projektus, kam nepieciešams smilškastu regulējums.6.1. Izstrādāt vienotu pieeju – normatīvo regulējumu "Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu" inovāciju projektu uzsākšanai smilškastu ietvaros Latvijā. | Pievilcīga uzņēmējdarbības vide ir viens no priekšnosacījumiem jaunu investīciju ieplūšanai, līdz ar to, lai spētu reaģēt un veicinātu Latvijā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski priekšlaicīgi nodrošināt regulatīvo vidi jeb smilškastu pieeju. Šāda metode sniedz iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. Regulatīvā smilškaste dod iespēju iepazīt un identificēt iespējamās barjeras inovāciju attīstībā, tāpat tā palīdz savlaicīgi identificēt riskus, stiprināt jomas turpmāku attīstību, kā arī aizsargāt lietotāja intereses. Latvijas Banka šādu risinājumu veiksmīgi ir piemērojusi FINTECH sektorā, taču, ņemot vērā ar vien jaunu inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ienākšanu, ir būtiski paplašināt pieeju pakalpojumu nodrošināšanā, ļaujot tautsaimniecībā ienākt jaunām investīcijām un vienlaikus pozicionējot Latviju kā atvērtu tirgu inovatīvai uzņēmējdarbībai.Smilškastu pieeja inovāciju jomā ļaus testēt inovatīvus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, kuru testēšanai izmantojamā vide nav pilnībā regulēta. Ar regulējumu tiks veicināta tiesiskā noteiktība speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, tostarp radot iespēju, pamatojoties uz tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, Latvijā reģistrētam komersantam vai zinātniskai institūcijai testēt produktus. Šāda pieeja speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai Latvijā veicinātu inovāciju attīstību, palielinātu ekonomisko konkurētspēju, nodrošinātu elastību un drošību, kā arī veidotu labvēlīgu vidi gan komersantiem, gan patērētājiem. Šādas speciālās regulatīvās vides izveide ir būtiska komersantiem, lai tiktu radīta atbilstoša vide inovatīvu produktu un pakalpojumu testēšanai, nodrošinot sadarbību ar valsts institūcijām, tādējādi mazinot finanšu un laika resursus, ko komersanti patērētu, veicot testēšanu individuāli.Attīstīt regulatīvās vides jeb smilškastes pieeju inovāciju attīstībai un jaunu tirgus spēlētāju piesaistei un apzināt potenciālos inovāciju projektus, kam nepieciešams smilškastu regulējums.6.1. Izstrādāt vienotu pieeju – normatīvo regulējumu "Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu" inovāciju projektu uzsākšanai smilškastu ietvaros Latvijā. | Pievilcīga uzņēmējdarbības vide ir viens no priekšnosacījumiem jaunu investīciju ieplūšanai, līdz ar to, lai spētu reaģēt un veicinātu Latvijā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski priekšlaicīgi nodrošināt regulatīvo vidi jeb smilškastu pieeju. Šāda metode sniedz iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. Regulatīvā smilškaste dod iespēju iepazīt un identificēt iespējamās barjeras inovāciju attīstībā, tāpat tā palīdz savlaicīgi identificēt riskus, stiprināt jomas turpmāku attīstību, kā arī aizsargāt lietotāja intereses. Latvijas Banka šādu risinājumu veiksmīgi ir piemērojusi FINTECH sektorā, taču, ņemot vērā ar vien jaunu inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ienākšanu, ir būtiski paplašināt pieeju pakalpojumu nodrošināšanā, ļaujot tautsaimniecībā ienākt jaunām investīcijām un vienlaikus pozicionējot Latviju kā atvērtu tirgu inovatīvai uzņēmējdarbībai.Smilškastu pieeja inovāciju jomā ļaus testēt inovatīvus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, kuru testēšanai izmantojamā vide nav pilnībā regulēta. Ar regulējumu tiks veicināta tiesiskā noteiktība speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, tostarp radot iespēju, pamatojoties uz tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, Latvijā reģistrētam komersantam vai zinātniskai institūcijai testēt produktus. Šāda pieeja speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai Latvijā veicinātu inovāciju attīstību, palielinātu ekonomisko konkurētspēju, nodrošinātu elastību un drošību, kā arī veidotu labvēlīgu vidi gan komersantiem, gan patērētājiem. Šādas speciālās regulatīvās vides izveide ir būtiska komersantiem, lai tiktu radīta atbilstoša vide inovatīvu produktu un pakalpojumu testēšanai, nodrošinot sadarbību ar valsts institūcijām, tādējādi mazinot finanšu un laika resursus, ko komersanti patērētu, veicot testēšanu individuāli.Attīstīt regulatīvās vides jeb smilškastes pieeju inovāciju attīstībai un jaunu tirgus spēlētāju piesaistei un apzināt potenciālos inovāciju projektus, kam nepieciešams smilškastu regulējums.6.1. Izstrādāt vienotu pieeju – normatīvo regulējumu "Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu" inovāciju projektu uzsākšanai smilškastu ietvaros Latvijā. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Veicināta jaunu investīciju ieplūšana, nodrošinot iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. | Veicināta jaunu investīciju ieplūšana, nodrošinot iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. | Veicināta jaunu investīciju ieplūšana, nodrošinot iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. | Izstrādāti un MK iesniegti "Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu" | EM | 31.12.2025. | EM valsts budžeta ietvaros | |
| 2. Rīcības virziens | 2. Rīcības virziens | FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA | FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA | FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA | FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA | FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA | FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA |
| 7. | ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS | ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS | ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS | ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS | ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS | ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS | ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS |
| ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas uzņēmējiem digitālās transformācijas un produktivitātes veicināšanai ir pieejams ievērojams finansējums – 745,1 milj. EUR. Šie līdzekļi paredzēti, lai atbalstītu uzņēmumus viņu centienos uzlabot procesus, ieviest inovatīvas tehnoloģijas un paaugstināt darbības efektivitāti. Īpaša nozīme tiek piešķirta strauji augošajiem uzņēmumiem, piemēram, jaunuzņēmumiem un FINTECH nozarei, kas ir vieni no inovāciju virzītājiem Latvijā. Tomēr, lai paredzētie ieguldījumi veicinātu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski, lai atbalstiem spētu kvalificēties pēc iespējas vairāk komersantu, līdz ar to nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, ļaujot arī strauji augošiem uzņēmumiem, t.sk. FINTECH sektora uzņēmumiem, kvalificēties esošajām atbalsta programmām. Tāpat būtiski ir stimulēt biznesa ideju attīstību jomās, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, kriptonozare u.c.Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 13.panta d) apakšpunktu atbalsts netiek piešķirts finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības"), vienlaikus šāds ierobežojums netiek paredzēts atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu nozarei draudzīgākus atbalsta kvalificēšanās nosacījumus, Ekonomikas ministrija paredz veikt grozījumus tās atbildībā esošajās atbalsta programmās, nosakot, ka atbalsta programmās, kurās tiek piemērots de minimis regulējums saskaņā ar Regulu Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, kā neatbalstāmā nozare netiek noteikta finanšu un apdrošināšanas darbība (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības").Ekonomikas ministrija izvirza uzdevumu pārskatīt atbalsta nosacījumus un veikt grozījumus šādos atbalsta pasākumos:• SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumi Nr.748 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-184),• SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi", Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumi Nr.463 programmas "Iespējkapitāla ieguldījumi" īstenošanas noteikumi• SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi", Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem"• SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai", Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-207),• SAM 1.2.1.4. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumi Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-3094),• 2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra noteikumi Nr.10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-2781),Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, varētu pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu. Tas sekmēs ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū.Pārskatīt atbalsta nosacījumus un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, veicot grozījumus šādu EM pārziņā esošu programmu normatīvajā regulējumā:SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā",SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi"SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi",SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai",’SAM 1.2.1.4. pasākums – "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai",2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā". | ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas uzņēmējiem digitālās transformācijas un produktivitātes veicināšanai ir pieejams ievērojams finansējums – 745,1 milj. EUR. Šie līdzekļi paredzēti, lai atbalstītu uzņēmumus viņu centienos uzlabot procesus, ieviest inovatīvas tehnoloģijas un paaugstināt darbības efektivitāti. Īpaša nozīme tiek piešķirta strauji augošajiem uzņēmumiem, piemēram, jaunuzņēmumiem un FINTECH nozarei, kas ir vieni no inovāciju virzītājiem Latvijā. Tomēr, lai paredzētie ieguldījumi veicinātu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski, lai atbalstiem spētu kvalificēties pēc iespējas vairāk komersantu, līdz ar to nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, ļaujot arī strauji augošiem uzņēmumiem, t.sk. FINTECH sektora uzņēmumiem, kvalificēties esošajām atbalsta programmām. Tāpat būtiski ir stimulēt biznesa ideju attīstību jomās, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, kriptonozare u.c.Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 13.panta d) apakšpunktu atbalsts netiek piešķirts finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības"), vienlaikus šāds ierobežojums netiek paredzēts atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu nozarei draudzīgākus atbalsta kvalificēšanās nosacījumus, Ekonomikas ministrija paredz veikt grozījumus tās atbildībā esošajās atbalsta programmās, nosakot, ka atbalsta programmās, kurās tiek piemērots de minimis regulējums saskaņā ar Regulu Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, kā neatbalstāmā nozare netiek noteikta finanšu un apdrošināšanas darbība (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības").Ekonomikas ministrija izvirza uzdevumu pārskatīt atbalsta nosacījumus un veikt grozījumus šādos atbalsta pasākumos:• SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumi Nr.748 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-184),• SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi", Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumi Nr.463 programmas "Iespējkapitāla ieguldījumi" īstenošanas noteikumi• SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi", Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem"• SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai", Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-207),• SAM 1.2.1.4. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumi Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-3094),• 2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra noteikumi Nr.10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-2781),Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, varētu pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu. Tas sekmēs ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū.Pārskatīt atbalsta nosacījumus un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, veicot grozījumus šādu EM pārziņā esošu programmu normatīvajā regulējumā:SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā",SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi"SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi",SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai",’SAM 1.2.1.4. pasākums – "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai",2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā". | ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas uzņēmējiem digitālās transformācijas un produktivitātes veicināšanai ir pieejams ievērojams finansējums – 745,1 milj. EUR. Šie līdzekļi paredzēti, lai atbalstītu uzņēmumus viņu centienos uzlabot procesus, ieviest inovatīvas tehnoloģijas un paaugstināt darbības efektivitāti. Īpaša nozīme tiek piešķirta strauji augošajiem uzņēmumiem, piemēram, jaunuzņēmumiem un FINTECH nozarei, kas ir vieni no inovāciju virzītājiem Latvijā. Tomēr, lai paredzētie ieguldījumi veicinātu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski, lai atbalstiem spētu kvalificēties pēc iespējas vairāk komersantu, līdz ar to nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, ļaujot arī strauji augošiem uzņēmumiem, t.sk. FINTECH sektora uzņēmumiem, kvalificēties esošajām atbalsta programmām. Tāpat būtiski ir stimulēt biznesa ideju attīstību jomās, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, kriptonozare u.c.Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 13.panta d) apakšpunktu atbalsts netiek piešķirts finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības"), vienlaikus šāds ierobežojums netiek paredzēts atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu nozarei draudzīgākus atbalsta kvalificēšanās nosacījumus, Ekonomikas ministrija paredz veikt grozījumus tās atbildībā esošajās atbalsta programmās, nosakot, ka atbalsta programmās, kurās tiek piemērots de minimis regulējums saskaņā ar Regulu Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, kā neatbalstāmā nozare netiek noteikta finanšu un apdrošināšanas darbība (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības").Ekonomikas ministrija izvirza uzdevumu pārskatīt atbalsta nosacījumus un veikt grozījumus šādos atbalsta pasākumos:• SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumi Nr.748 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-184),• SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi", Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumi Nr.463 programmas "Iespējkapitāla ieguldījumi" īstenošanas noteikumi• SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi", Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem"• SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai", Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-207),• SAM 1.2.1.4. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumi Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-3094),• 2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra noteikumi Nr.10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-2781),Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, varētu pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu. Tas sekmēs ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū.Pārskatīt atbalsta nosacījumus un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, veicot grozījumus šādu EM pārziņā esošu programmu normatīvajā regulējumā:SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā",SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi"SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi",SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai",’SAM 1.2.1.4. pasākums – "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai",2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā". | ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas uzņēmējiem digitālās transformācijas un produktivitātes veicināšanai ir pieejams ievērojams finansējums – 745,1 milj. EUR. Šie līdzekļi paredzēti, lai atbalstītu uzņēmumus viņu centienos uzlabot procesus, ieviest inovatīvas tehnoloģijas un paaugstināt darbības efektivitāti. Īpaša nozīme tiek piešķirta strauji augošajiem uzņēmumiem, piemēram, jaunuzņēmumiem un FINTECH nozarei, kas ir vieni no inovāciju virzītājiem Latvijā. Tomēr, lai paredzētie ieguldījumi veicinātu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski, lai atbalstiem spētu kvalificēties pēc iespējas vairāk komersantu, līdz ar to nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, ļaujot arī strauji augošiem uzņēmumiem, t.sk. FINTECH sektora uzņēmumiem, kvalificēties esošajām atbalsta programmām. Tāpat būtiski ir stimulēt biznesa ideju attīstību jomās, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, kriptonozare u.c.Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 13.panta d) apakšpunktu atbalsts netiek piešķirts finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības"), vienlaikus šāds ierobežojums netiek paredzēts atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu nozarei draudzīgākus atbalsta kvalificēšanās nosacījumus, Ekonomikas ministrija paredz veikt grozījumus tās atbildībā esošajās atbalsta programmās, nosakot, ka atbalsta programmās, kurās tiek piemērots de minimis regulējums saskaņā ar Regulu Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, kā neatbalstāmā nozare netiek noteikta finanšu un apdrošināšanas darbība (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības").Ekonomikas ministrija izvirza uzdevumu pārskatīt atbalsta nosacījumus un veikt grozījumus šādos atbalsta pasākumos:• SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumi Nr.748 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-184),• SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi", Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumi Nr.463 programmas "Iespējkapitāla ieguldījumi" īstenošanas noteikumi• SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi", Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem"• SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai", Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-207),• SAM 1.2.1.4. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumi Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-3094),• 2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra noteikumi Nr.10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-2781),Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, varētu pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu. Tas sekmēs ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū.Pārskatīt atbalsta nosacījumus un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, veicot grozījumus šādu EM pārziņā esošu programmu normatīvajā regulējumā:SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā",SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi"SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi",SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai",’SAM 1.2.1.4. pasākums – "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai",2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā". | ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas uzņēmējiem digitālās transformācijas un produktivitātes veicināšanai ir pieejams ievērojams finansējums – 745,1 milj. EUR. Šie līdzekļi paredzēti, lai atbalstītu uzņēmumus viņu centienos uzlabot procesus, ieviest inovatīvas tehnoloģijas un paaugstināt darbības efektivitāti. Īpaša nozīme tiek piešķirta strauji augošajiem uzņēmumiem, piemēram, jaunuzņēmumiem un FINTECH nozarei, kas ir vieni no inovāciju virzītājiem Latvijā. Tomēr, lai paredzētie ieguldījumi veicinātu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski, lai atbalstiem spētu kvalificēties pēc iespējas vairāk komersantu, līdz ar to nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, ļaujot arī strauji augošiem uzņēmumiem, t.sk. FINTECH sektora uzņēmumiem, kvalificēties esošajām atbalsta programmām. Tāpat būtiski ir stimulēt biznesa ideju attīstību jomās, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, kriptonozare u.c.Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 13.panta d) apakšpunktu atbalsts netiek piešķirts finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības"), vienlaikus šāds ierobežojums netiek paredzēts atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu nozarei draudzīgākus atbalsta kvalificēšanās nosacījumus, Ekonomikas ministrija paredz veikt grozījumus tās atbildībā esošajās atbalsta programmās, nosakot, ka atbalsta programmās, kurās tiek piemērots de minimis regulējums saskaņā ar Regulu Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, kā neatbalstāmā nozare netiek noteikta finanšu un apdrošināšanas darbība (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības").Ekonomikas ministrija izvirza uzdevumu pārskatīt atbalsta nosacījumus un veikt grozījumus šādos atbalsta pasākumos:• SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumi Nr.748 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-184),• SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi", Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumi Nr.463 programmas "Iespējkapitāla ieguldījumi" īstenošanas noteikumi• SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi", Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem"• SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai", Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-207),• SAM 1.2.1.4. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumi Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-3094),• 2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra noteikumi Nr.10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-2781),Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, varētu pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu. Tas sekmēs ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū.Pārskatīt atbalsta nosacījumus un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, veicot grozījumus šādu EM pārziņā esošu programmu normatīvajā regulējumā:SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā",SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi"SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi",SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai",’SAM 1.2.1.4. pasākums – "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai",2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā". | ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas uzņēmējiem digitālās transformācijas un produktivitātes veicināšanai ir pieejams ievērojams finansējums – 745,1 milj. EUR. Šie līdzekļi paredzēti, lai atbalstītu uzņēmumus viņu centienos uzlabot procesus, ieviest inovatīvas tehnoloģijas un paaugstināt darbības efektivitāti. Īpaša nozīme tiek piešķirta strauji augošajiem uzņēmumiem, piemēram, jaunuzņēmumiem un FINTECH nozarei, kas ir vieni no inovāciju virzītājiem Latvijā. Tomēr, lai paredzētie ieguldījumi veicinātu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski, lai atbalstiem spētu kvalificēties pēc iespējas vairāk komersantu, līdz ar to nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, ļaujot arī strauji augošiem uzņēmumiem, t.sk. FINTECH sektora uzņēmumiem, kvalificēties esošajām atbalsta programmām. Tāpat būtiski ir stimulēt biznesa ideju attīstību jomās, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, kriptonozare u.c.Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 13.panta d) apakšpunktu atbalsts netiek piešķirts finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības"), vienlaikus šāds ierobežojums netiek paredzēts atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu nozarei draudzīgākus atbalsta kvalificēšanās nosacījumus, Ekonomikas ministrija paredz veikt grozījumus tās atbildībā esošajās atbalsta programmās, nosakot, ka atbalsta programmās, kurās tiek piemērots de minimis regulējums saskaņā ar Regulu Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, kā neatbalstāmā nozare netiek noteikta finanšu un apdrošināšanas darbība (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības").Ekonomikas ministrija izvirza uzdevumu pārskatīt atbalsta nosacījumus un veikt grozījumus šādos atbalsta pasākumos:• SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumi Nr.748 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-184),• SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi", Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumi Nr.463 programmas "Iespējkapitāla ieguldījumi" īstenošanas noteikumi• SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi", Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem"• SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai", Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-207),• SAM 1.2.1.4. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumi Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-3094),• 2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra noteikumi Nr.10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-2781),Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, varētu pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu. Tas sekmēs ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū.Pārskatīt atbalsta nosacījumus un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, veicot grozījumus šādu EM pārziņā esošu programmu normatīvajā regulējumā:SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā",SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi"SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi",SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai",’SAM 1.2.1.4. pasākums – "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai",2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā". | ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas uzņēmējiem digitālās transformācijas un produktivitātes veicināšanai ir pieejams ievērojams finansējums – 745,1 milj. EUR. Šie līdzekļi paredzēti, lai atbalstītu uzņēmumus viņu centienos uzlabot procesus, ieviest inovatīvas tehnoloģijas un paaugstināt darbības efektivitāti. Īpaša nozīme tiek piešķirta strauji augošajiem uzņēmumiem, piemēram, jaunuzņēmumiem un FINTECH nozarei, kas ir vieni no inovāciju virzītājiem Latvijā. Tomēr, lai paredzētie ieguldījumi veicinātu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski, lai atbalstiem spētu kvalificēties pēc iespējas vairāk komersantu, līdz ar to nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, ļaujot arī strauji augošiem uzņēmumiem, t.sk. FINTECH sektora uzņēmumiem, kvalificēties esošajām atbalsta programmām. Tāpat būtiski ir stimulēt biznesa ideju attīstību jomās, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, kriptonozare u.c.Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 13.panta d) apakšpunktu atbalsts netiek piešķirts finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības"), vienlaikus šāds ierobežojums netiek paredzēts atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu nozarei draudzīgākus atbalsta kvalificēšanās nosacījumus, Ekonomikas ministrija paredz veikt grozījumus tās atbildībā esošajās atbalsta programmās, nosakot, ka atbalsta programmās, kurās tiek piemērots de minimis regulējums saskaņā ar Regulu Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, kā neatbalstāmā nozare netiek noteikta finanšu un apdrošināšanas darbība (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības").Ekonomikas ministrija izvirza uzdevumu pārskatīt atbalsta nosacījumus un veikt grozījumus šādos atbalsta pasākumos:• SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumi Nr.748 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-184),• SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi", Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumi Nr.463 programmas "Iespējkapitāla ieguldījumi" īstenošanas noteikumi• SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi", Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem"• SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai", Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-207),• SAM 1.2.1.4. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumi Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-3094),• 2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra noteikumi Nr.10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-2781),Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, varētu pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu. Tas sekmēs ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū.Pārskatīt atbalsta nosacījumus un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, veicot grozījumus šādu EM pārziņā esošu programmu normatīvajā regulējumā:SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā",SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi"SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi",SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai",’SAM 1.2.1.4. pasākums – "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai",2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā". | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, var pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu, tādējādi sekmējot ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū. | Gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, var pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu, tādējādi sekmējot ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū. | Gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, var pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu, tādējādi sekmējot ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū. | Veikti atbilstoši grozījumi 6 MK noteikumos | EM | LIAA (EM), ALTUM, LB fintech jautājumos sadarbībā ar FLA | 31.12.2025. | atbalsta programmu finansējuma ietvaros |
| 8. | TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS | TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS | TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS | TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS | TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS | TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS | TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS |
| Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā tirgus pētījumā "Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu" norādītajam spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Tikai nedaudzi jauni uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģijas pārneses procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu (neuzskaitot tā saucamos čaulas uzņēmumus, kas noslēdz licences līgumus pētniecības projektu rezultātu izpildes rādītāju prasību dēļ, un kuru darbība nerezultējas ar tālāko tehnoloģiju virzību tirgū). Precīzs ar tehnoloģijas pārnesi saistītu spin-off uzņēmumu skaits nav skaidrs, un tas norāda uz nepieciešamību veikt šādu spin-off uzņēmumu uzskaiti Latvijā nākotnē. Ir svarīgi izprast ne tikai to, cik daudz spin-off uzņēmumu rodas, bet arī to, cik daudzi izdzīvo un gūst panākumus tirgū. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu tehnoloģijas pārneses sistēmu un tā būtu efektīvāka nākotnē.Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā netiek aktīvi veidoti zinātnisko institūciju spin-off uzņēmumi. Zinātniskās institūcijas norāda, ka sava loma tajā ir gan likumdošanas jautājumiem, gan pētnieku ieinteresētībai iesaistīties jaunu uzņēmumu radīšanā. Novērojumi arī liecina, ka tehnoloģiju pārnesei un ar to atbalstošiem procesiem zinātniskajās institūcijās tiek piešķirti ierobežoti resursi. Ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar ierobežoto tehnoloģijas pārneses ekspertu skaitu. Šis ierobežojums ietekmē esošo tehnoloģijas pārneses procesu sakārtošanu, zinātnieku efektīvu iesaisti, atbalsta aktivitātes spin-off uzņēmumu komandām un to aktīvu iesaistīšanos ekosistēmas attīstībā.Zinātniskās institūcijas norāda, ka LIAA pasākuma "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai" ir bijusi nozīmīgs stimuls, lai aktualizētu jautājumu par spin-off uzņēmumu veidošanu. Tajā pašā laikā zinātnisko institūciju gatavība nodrošināt atbalstošus tehnoloģijas pārneses procesus bija ierobežota. Lielā mērā spin-off uzņēmumu dibināšanas stimuls bija galvenokārt mērķtiecīgi realizētās LIAA programmas rezultāts, kas nodrošināja piekļuvi resursiem, lai šo procesu veicinātu. Ilgtermiņā spin-off uzņēmumu rašanos ir jāsaista ar zinātniskajām institūcijām un atbalstošiem procesiem, kur galvenā loma ir tehnoloģiju pārneses centra darbam.Kopējais (valsts, tai skaitā augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums P&A Latvijā 2022.gadā bija 291,72 milj. EUR jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027.gadam noteikts 1,5 % no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023.gada aplēsēm, – 806 milj. EUR Ja šis 2027.gada mērķis būtu jāsasniedz 2022.gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. EUR.Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties līdzšinējam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo liels zemas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9% (2016.–2018.gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to, lai sekmētu lielākus ieguldījumus P&A ir veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģējumu lemt par nosacījumiem un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, ES fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni.Ņemot vērā minēto, arī turpmāk nepieciešams īstenot atbalsta programmas tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa plānošanai un pētnieku izglītībai, un tādējādi nodrošinot nepārtrauktus panākumus tehnoloģiju komercializācijā. Tāpat būtu nepieciešams domāt par atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu piesaistīt ārvalstu zinātniekus un pētniekus. Tālākai sekmīgai iniciatīvas virzībai būtu nepieciešams izvērtēt grantu pieejamību agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā. Neliela apmēra granti (30 000-50 000 EUR) būtu piemērots instruments kā stimulēt jaunu, potenciālu biznesa ideju attīstībai un komercializācijai arī akadēmiskajā vidē.Vienlaikus ir nepieciešams pārskatīt tehnoloģiju pārneses projektiem pieejamo atbalsta apmēru, jo šobrīd, atbilstoši uzņēmumu secinājumiem, agrīnas stadijas pētnieciskajiem darbiem 25 000 EUR finansējuma apjoms, ir identificējams kā ierobežojošs faktors mērogojamu projektu attīstībai. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd citās P&A programmās6789 atlases jau ir noslēgušās, un faktiski finansējums pārējiem Latvijas uzņēmumiem nav pieejams.Ieviest atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, kā arī pārskatīt esošos tehnoloģiju pārnesei pieejamos atbalsta sliekšņus un palielināt tos, izstrādājot grozījumus ES fondu 1.2.1.4.pasākuma regulējošos normatīvajos aktos10 | Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā tirgus pētījumā "Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu" norādītajam spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Tikai nedaudzi jauni uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģijas pārneses procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu (neuzskaitot tā saucamos čaulas uzņēmumus, kas noslēdz licences līgumus pētniecības projektu rezultātu izpildes rādītāju prasību dēļ, un kuru darbība nerezultējas ar tālāko tehnoloģiju virzību tirgū). Precīzs ar tehnoloģijas pārnesi saistītu spin-off uzņēmumu skaits nav skaidrs, un tas norāda uz nepieciešamību veikt šādu spin-off uzņēmumu uzskaiti Latvijā nākotnē. Ir svarīgi izprast ne tikai to, cik daudz spin-off uzņēmumu rodas, bet arī to, cik daudzi izdzīvo un gūst panākumus tirgū. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu tehnoloģijas pārneses sistēmu un tā būtu efektīvāka nākotnē.Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā netiek aktīvi veidoti zinātnisko institūciju spin-off uzņēmumi. Zinātniskās institūcijas norāda, ka sava loma tajā ir gan likumdošanas jautājumiem, gan pētnieku ieinteresētībai iesaistīties jaunu uzņēmumu radīšanā. Novērojumi arī liecina, ka tehnoloģiju pārnesei un ar to atbalstošiem procesiem zinātniskajās institūcijās tiek piešķirti ierobežoti resursi. Ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar ierobežoto tehnoloģijas pārneses ekspertu skaitu. Šis ierobežojums ietekmē esošo tehnoloģijas pārneses procesu sakārtošanu, zinātnieku efektīvu iesaisti, atbalsta aktivitātes spin-off uzņēmumu komandām un to aktīvu iesaistīšanos ekosistēmas attīstībā.Zinātniskās institūcijas norāda, ka LIAA pasākuma "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai" ir bijusi nozīmīgs stimuls, lai aktualizētu jautājumu par spin-off uzņēmumu veidošanu. Tajā pašā laikā zinātnisko institūciju gatavība nodrošināt atbalstošus tehnoloģijas pārneses procesus bija ierobežota. Lielā mērā spin-off uzņēmumu dibināšanas stimuls bija galvenokārt mērķtiecīgi realizētās LIAA programmas rezultāts, kas nodrošināja piekļuvi resursiem, lai šo procesu veicinātu. Ilgtermiņā spin-off uzņēmumu rašanos ir jāsaista ar zinātniskajām institūcijām un atbalstošiem procesiem, kur galvenā loma ir tehnoloģiju pārneses centra darbam.Kopējais (valsts, tai skaitā augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums P&A Latvijā 2022.gadā bija 291,72 milj. EUR jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027.gadam noteikts 1,5 % no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023.gada aplēsēm, – 806 milj. EUR Ja šis 2027.gada mērķis būtu jāsasniedz 2022.gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. EUR.Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties līdzšinējam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo liels zemas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9% (2016.–2018.gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to, lai sekmētu lielākus ieguldījumus P&A ir veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģējumu lemt par nosacījumiem un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, ES fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni.Ņemot vērā minēto, arī turpmāk nepieciešams īstenot atbalsta programmas tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa plānošanai un pētnieku izglītībai, un tādējādi nodrošinot nepārtrauktus panākumus tehnoloģiju komercializācijā. Tāpat būtu nepieciešams domāt par atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu piesaistīt ārvalstu zinātniekus un pētniekus. Tālākai sekmīgai iniciatīvas virzībai būtu nepieciešams izvērtēt grantu pieejamību agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā. Neliela apmēra granti (30 000-50 000 EUR) būtu piemērots instruments kā stimulēt jaunu, potenciālu biznesa ideju attīstībai un komercializācijai arī akadēmiskajā vidē.Vienlaikus ir nepieciešams pārskatīt tehnoloģiju pārneses projektiem pieejamo atbalsta apmēru, jo šobrīd, atbilstoši uzņēmumu secinājumiem, agrīnas stadijas pētnieciskajiem darbiem 25 000 EUR finansējuma apjoms, ir identificējams kā ierobežojošs faktors mērogojamu projektu attīstībai. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd citās P&A programmās6789 atlases jau ir noslēgušās, un faktiski finansējums pārējiem Latvijas uzņēmumiem nav pieejams.Ieviest atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, kā arī pārskatīt esošos tehnoloģiju pārnesei pieejamos atbalsta sliekšņus un palielināt tos, izstrādājot grozījumus ES fondu 1.2.1.4.pasākuma regulējošos normatīvajos aktos10 | Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā tirgus pētījumā "Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu" norādītajam spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Tikai nedaudzi jauni uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģijas pārneses procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu (neuzskaitot tā saucamos čaulas uzņēmumus, kas noslēdz licences līgumus pētniecības projektu rezultātu izpildes rādītāju prasību dēļ, un kuru darbība nerezultējas ar tālāko tehnoloģiju virzību tirgū). Precīzs ar tehnoloģijas pārnesi saistītu spin-off uzņēmumu skaits nav skaidrs, un tas norāda uz nepieciešamību veikt šādu spin-off uzņēmumu uzskaiti Latvijā nākotnē. Ir svarīgi izprast ne tikai to, cik daudz spin-off uzņēmumu rodas, bet arī to, cik daudzi izdzīvo un gūst panākumus tirgū. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu tehnoloģijas pārneses sistēmu un tā būtu efektīvāka nākotnē.Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā netiek aktīvi veidoti zinātnisko institūciju spin-off uzņēmumi. Zinātniskās institūcijas norāda, ka sava loma tajā ir gan likumdošanas jautājumiem, gan pētnieku ieinteresētībai iesaistīties jaunu uzņēmumu radīšanā. Novērojumi arī liecina, ka tehnoloģiju pārnesei un ar to atbalstošiem procesiem zinātniskajās institūcijās tiek piešķirti ierobežoti resursi. Ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar ierobežoto tehnoloģijas pārneses ekspertu skaitu. Šis ierobežojums ietekmē esošo tehnoloģijas pārneses procesu sakārtošanu, zinātnieku efektīvu iesaisti, atbalsta aktivitātes spin-off uzņēmumu komandām un to aktīvu iesaistīšanos ekosistēmas attīstībā.Zinātniskās institūcijas norāda, ka LIAA pasākuma "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai" ir bijusi nozīmīgs stimuls, lai aktualizētu jautājumu par spin-off uzņēmumu veidošanu. Tajā pašā laikā zinātnisko institūciju gatavība nodrošināt atbalstošus tehnoloģijas pārneses procesus bija ierobežota. Lielā mērā spin-off uzņēmumu dibināšanas stimuls bija galvenokārt mērķtiecīgi realizētās LIAA programmas rezultāts, kas nodrošināja piekļuvi resursiem, lai šo procesu veicinātu. Ilgtermiņā spin-off uzņēmumu rašanos ir jāsaista ar zinātniskajām institūcijām un atbalstošiem procesiem, kur galvenā loma ir tehnoloģiju pārneses centra darbam.Kopējais (valsts, tai skaitā augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums P&A Latvijā 2022.gadā bija 291,72 milj. EUR jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027.gadam noteikts 1,5 % no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023.gada aplēsēm, – 806 milj. EUR Ja šis 2027.gada mērķis būtu jāsasniedz 2022.gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. EUR.Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties līdzšinējam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo liels zemas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9% (2016.–2018.gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to, lai sekmētu lielākus ieguldījumus P&A ir veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģējumu lemt par nosacījumiem un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, ES fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni.Ņemot vērā minēto, arī turpmāk nepieciešams īstenot atbalsta programmas tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa plānošanai un pētnieku izglītībai, un tādējādi nodrošinot nepārtrauktus panākumus tehnoloģiju komercializācijā. Tāpat būtu nepieciešams domāt par atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu piesaistīt ārvalstu zinātniekus un pētniekus. Tālākai sekmīgai iniciatīvas virzībai būtu nepieciešams izvērtēt grantu pieejamību agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā. Neliela apmēra granti (30 000-50 000 EUR) būtu piemērots instruments kā stimulēt jaunu, potenciālu biznesa ideju attīstībai un komercializācijai arī akadēmiskajā vidē.Vienlaikus ir nepieciešams pārskatīt tehnoloģiju pārneses projektiem pieejamo atbalsta apmēru, jo šobrīd, atbilstoši uzņēmumu secinājumiem, agrīnas stadijas pētnieciskajiem darbiem 25 000 EUR finansējuma apjoms, ir identificējams kā ierobežojošs faktors mērogojamu projektu attīstībai. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd citās P&A programmās6789 atlases jau ir noslēgušās, un faktiski finansējums pārējiem Latvijas uzņēmumiem nav pieejams.Ieviest atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, kā arī pārskatīt esošos tehnoloģiju pārnesei pieejamos atbalsta sliekšņus un palielināt tos, izstrādājot grozījumus ES fondu 1.2.1.4.pasākuma regulējošos normatīvajos aktos10 | Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā tirgus pētījumā "Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu" norādītajam spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Tikai nedaudzi jauni uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģijas pārneses procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu (neuzskaitot tā saucamos čaulas uzņēmumus, kas noslēdz licences līgumus pētniecības projektu rezultātu izpildes rādītāju prasību dēļ, un kuru darbība nerezultējas ar tālāko tehnoloģiju virzību tirgū). Precīzs ar tehnoloģijas pārnesi saistītu spin-off uzņēmumu skaits nav skaidrs, un tas norāda uz nepieciešamību veikt šādu spin-off uzņēmumu uzskaiti Latvijā nākotnē. Ir svarīgi izprast ne tikai to, cik daudz spin-off uzņēmumu rodas, bet arī to, cik daudzi izdzīvo un gūst panākumus tirgū. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu tehnoloģijas pārneses sistēmu un tā būtu efektīvāka nākotnē.Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā netiek aktīvi veidoti zinātnisko institūciju spin-off uzņēmumi. Zinātniskās institūcijas norāda, ka sava loma tajā ir gan likumdošanas jautājumiem, gan pētnieku ieinteresētībai iesaistīties jaunu uzņēmumu radīšanā. Novērojumi arī liecina, ka tehnoloģiju pārnesei un ar to atbalstošiem procesiem zinātniskajās institūcijās tiek piešķirti ierobežoti resursi. Ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar ierobežoto tehnoloģijas pārneses ekspertu skaitu. Šis ierobežojums ietekmē esošo tehnoloģijas pārneses procesu sakārtošanu, zinātnieku efektīvu iesaisti, atbalsta aktivitātes spin-off uzņēmumu komandām un to aktīvu iesaistīšanos ekosistēmas attīstībā.Zinātniskās institūcijas norāda, ka LIAA pasākuma "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai" ir bijusi nozīmīgs stimuls, lai aktualizētu jautājumu par spin-off uzņēmumu veidošanu. Tajā pašā laikā zinātnisko institūciju gatavība nodrošināt atbalstošus tehnoloģijas pārneses procesus bija ierobežota. Lielā mērā spin-off uzņēmumu dibināšanas stimuls bija galvenokārt mērķtiecīgi realizētās LIAA programmas rezultāts, kas nodrošināja piekļuvi resursiem, lai šo procesu veicinātu. Ilgtermiņā spin-off uzņēmumu rašanos ir jāsaista ar zinātniskajām institūcijām un atbalstošiem procesiem, kur galvenā loma ir tehnoloģiju pārneses centra darbam.Kopējais (valsts, tai skaitā augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums P&A Latvijā 2022.gadā bija 291,72 milj. EUR jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027.gadam noteikts 1,5 % no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023.gada aplēsēm, – 806 milj. EUR Ja šis 2027.gada mērķis būtu jāsasniedz 2022.gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. EUR.Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties līdzšinējam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo liels zemas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9% (2016.–2018.gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to, lai sekmētu lielākus ieguldījumus P&A ir veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģējumu lemt par nosacījumiem un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, ES fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni.Ņemot vērā minēto, arī turpmāk nepieciešams īstenot atbalsta programmas tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa plānošanai un pētnieku izglītībai, un tādējādi nodrošinot nepārtrauktus panākumus tehnoloģiju komercializācijā. Tāpat būtu nepieciešams domāt par atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu piesaistīt ārvalstu zinātniekus un pētniekus. Tālākai sekmīgai iniciatīvas virzībai būtu nepieciešams izvērtēt grantu pieejamību agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā. Neliela apmēra granti (30 000-50 000 EUR) būtu piemērots instruments kā stimulēt jaunu, potenciālu biznesa ideju attīstībai un komercializācijai arī akadēmiskajā vidē.Vienlaikus ir nepieciešams pārskatīt tehnoloģiju pārneses projektiem pieejamo atbalsta apmēru, jo šobrīd, atbilstoši uzņēmumu secinājumiem, agrīnas stadijas pētnieciskajiem darbiem 25 000 EUR finansējuma apjoms, ir identificējams kā ierobežojošs faktors mērogojamu projektu attīstībai. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd citās P&A programmās6789 atlases jau ir noslēgušās, un faktiski finansējums pārējiem Latvijas uzņēmumiem nav pieejams.Ieviest atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, kā arī pārskatīt esošos tehnoloģiju pārnesei pieejamos atbalsta sliekšņus un palielināt tos, izstrādājot grozījumus ES fondu 1.2.1.4.pasākuma regulējošos normatīvajos aktos10 | Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā tirgus pētījumā "Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu" norādītajam spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Tikai nedaudzi jauni uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģijas pārneses procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu (neuzskaitot tā saucamos čaulas uzņēmumus, kas noslēdz licences līgumus pētniecības projektu rezultātu izpildes rādītāju prasību dēļ, un kuru darbība nerezultējas ar tālāko tehnoloģiju virzību tirgū). Precīzs ar tehnoloģijas pārnesi saistītu spin-off uzņēmumu skaits nav skaidrs, un tas norāda uz nepieciešamību veikt šādu spin-off uzņēmumu uzskaiti Latvijā nākotnē. Ir svarīgi izprast ne tikai to, cik daudz spin-off uzņēmumu rodas, bet arī to, cik daudzi izdzīvo un gūst panākumus tirgū. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu tehnoloģijas pārneses sistēmu un tā būtu efektīvāka nākotnē.Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā netiek aktīvi veidoti zinātnisko institūciju spin-off uzņēmumi. Zinātniskās institūcijas norāda, ka sava loma tajā ir gan likumdošanas jautājumiem, gan pētnieku ieinteresētībai iesaistīties jaunu uzņēmumu radīšanā. Novērojumi arī liecina, ka tehnoloģiju pārnesei un ar to atbalstošiem procesiem zinātniskajās institūcijās tiek piešķirti ierobežoti resursi. Ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar ierobežoto tehnoloģijas pārneses ekspertu skaitu. Šis ierobežojums ietekmē esošo tehnoloģijas pārneses procesu sakārtošanu, zinātnieku efektīvu iesaisti, atbalsta aktivitātes spin-off uzņēmumu komandām un to aktīvu iesaistīšanos ekosistēmas attīstībā.Zinātniskās institūcijas norāda, ka LIAA pasākuma "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai" ir bijusi nozīmīgs stimuls, lai aktualizētu jautājumu par spin-off uzņēmumu veidošanu. Tajā pašā laikā zinātnisko institūciju gatavība nodrošināt atbalstošus tehnoloģijas pārneses procesus bija ierobežota. Lielā mērā spin-off uzņēmumu dibināšanas stimuls bija galvenokārt mērķtiecīgi realizētās LIAA programmas rezultāts, kas nodrošināja piekļuvi resursiem, lai šo procesu veicinātu. Ilgtermiņā spin-off uzņēmumu rašanos ir jāsaista ar zinātniskajām institūcijām un atbalstošiem procesiem, kur galvenā loma ir tehnoloģiju pārneses centra darbam.Kopējais (valsts, tai skaitā augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums P&A Latvijā 2022.gadā bija 291,72 milj. EUR jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027.gadam noteikts 1,5 % no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023.gada aplēsēm, – 806 milj. EUR Ja šis 2027.gada mērķis būtu jāsasniedz 2022.gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. EUR.Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties līdzšinējam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo liels zemas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9% (2016.–2018.gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to, lai sekmētu lielākus ieguldījumus P&A ir veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģējumu lemt par nosacījumiem un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, ES fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni.Ņemot vērā minēto, arī turpmāk nepieciešams īstenot atbalsta programmas tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa plānošanai un pētnieku izglītībai, un tādējādi nodrošinot nepārtrauktus panākumus tehnoloģiju komercializācijā. Tāpat būtu nepieciešams domāt par atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu piesaistīt ārvalstu zinātniekus un pētniekus. Tālākai sekmīgai iniciatīvas virzībai būtu nepieciešams izvērtēt grantu pieejamību agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā. Neliela apmēra granti (30 000-50 000 EUR) būtu piemērots instruments kā stimulēt jaunu, potenciālu biznesa ideju attīstībai un komercializācijai arī akadēmiskajā vidē.Vienlaikus ir nepieciešams pārskatīt tehnoloģiju pārneses projektiem pieejamo atbalsta apmēru, jo šobrīd, atbilstoši uzņēmumu secinājumiem, agrīnas stadijas pētnieciskajiem darbiem 25 000 EUR finansējuma apjoms, ir identificējams kā ierobežojošs faktors mērogojamu projektu attīstībai. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd citās P&A programmās6789 atlases jau ir noslēgušās, un faktiski finansējums pārējiem Latvijas uzņēmumiem nav pieejams.Ieviest atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, kā arī pārskatīt esošos tehnoloģiju pārnesei pieejamos atbalsta sliekšņus un palielināt tos, izstrādājot grozījumus ES fondu 1.2.1.4.pasākuma regulējošos normatīvajos aktos10 | Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā tirgus pētījumā "Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu" norādītajam spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Tikai nedaudzi jauni uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģijas pārneses procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu (neuzskaitot tā saucamos čaulas uzņēmumus, kas noslēdz licences līgumus pētniecības projektu rezultātu izpildes rādītāju prasību dēļ, un kuru darbība nerezultējas ar tālāko tehnoloģiju virzību tirgū). Precīzs ar tehnoloģijas pārnesi saistītu spin-off uzņēmumu skaits nav skaidrs, un tas norāda uz nepieciešamību veikt šādu spin-off uzņēmumu uzskaiti Latvijā nākotnē. Ir svarīgi izprast ne tikai to, cik daudz spin-off uzņēmumu rodas, bet arī to, cik daudzi izdzīvo un gūst panākumus tirgū. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu tehnoloģijas pārneses sistēmu un tā būtu efektīvāka nākotnē.Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā netiek aktīvi veidoti zinātnisko institūciju spin-off uzņēmumi. Zinātniskās institūcijas norāda, ka sava loma tajā ir gan likumdošanas jautājumiem, gan pētnieku ieinteresētībai iesaistīties jaunu uzņēmumu radīšanā. Novērojumi arī liecina, ka tehnoloģiju pārnesei un ar to atbalstošiem procesiem zinātniskajās institūcijās tiek piešķirti ierobežoti resursi. Ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar ierobežoto tehnoloģijas pārneses ekspertu skaitu. Šis ierobežojums ietekmē esošo tehnoloģijas pārneses procesu sakārtošanu, zinātnieku efektīvu iesaisti, atbalsta aktivitātes spin-off uzņēmumu komandām un to aktīvu iesaistīšanos ekosistēmas attīstībā.Zinātniskās institūcijas norāda, ka LIAA pasākuma "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai" ir bijusi nozīmīgs stimuls, lai aktualizētu jautājumu par spin-off uzņēmumu veidošanu. Tajā pašā laikā zinātnisko institūciju gatavība nodrošināt atbalstošus tehnoloģijas pārneses procesus bija ierobežota. Lielā mērā spin-off uzņēmumu dibināšanas stimuls bija galvenokārt mērķtiecīgi realizētās LIAA programmas rezultāts, kas nodrošināja piekļuvi resursiem, lai šo procesu veicinātu. Ilgtermiņā spin-off uzņēmumu rašanos ir jāsaista ar zinātniskajām institūcijām un atbalstošiem procesiem, kur galvenā loma ir tehnoloģiju pārneses centra darbam.Kopējais (valsts, tai skaitā augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums P&A Latvijā 2022.gadā bija 291,72 milj. EUR jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027.gadam noteikts 1,5 % no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023.gada aplēsēm, – 806 milj. EUR Ja šis 2027.gada mērķis būtu jāsasniedz 2022.gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. EUR.Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties līdzšinējam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo liels zemas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9% (2016.–2018.gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to, lai sekmētu lielākus ieguldījumus P&A ir veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģējumu lemt par nosacījumiem un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, ES fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni.Ņemot vērā minēto, arī turpmāk nepieciešams īstenot atbalsta programmas tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa plānošanai un pētnieku izglītībai, un tādējādi nodrošinot nepārtrauktus panākumus tehnoloģiju komercializācijā. Tāpat būtu nepieciešams domāt par atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu piesaistīt ārvalstu zinātniekus un pētniekus. Tālākai sekmīgai iniciatīvas virzībai būtu nepieciešams izvērtēt grantu pieejamību agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā. Neliela apmēra granti (30 000-50 000 EUR) būtu piemērots instruments kā stimulēt jaunu, potenciālu biznesa ideju attīstībai un komercializācijai arī akadēmiskajā vidē.Vienlaikus ir nepieciešams pārskatīt tehnoloģiju pārneses projektiem pieejamo atbalsta apmēru, jo šobrīd, atbilstoši uzņēmumu secinājumiem, agrīnas stadijas pētnieciskajiem darbiem 25 000 EUR finansējuma apjoms, ir identificējams kā ierobežojošs faktors mērogojamu projektu attīstībai. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd citās P&A programmās6789 atlases jau ir noslēgušās, un faktiski finansējums pārējiem Latvijas uzņēmumiem nav pieejams.Ieviest atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, kā arī pārskatīt esošos tehnoloģiju pārnesei pieejamos atbalsta sliekšņus un palielināt tos, izstrādājot grozījumus ES fondu 1.2.1.4.pasākuma regulējošos normatīvajos aktos10 | Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā tirgus pētījumā "Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu" norādītajam spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Tikai nedaudzi jauni uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģijas pārneses procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu (neuzskaitot tā saucamos čaulas uzņēmumus, kas noslēdz licences līgumus pētniecības projektu rezultātu izpildes rādītāju prasību dēļ, un kuru darbība nerezultējas ar tālāko tehnoloģiju virzību tirgū). Precīzs ar tehnoloģijas pārnesi saistītu spin-off uzņēmumu skaits nav skaidrs, un tas norāda uz nepieciešamību veikt šādu spin-off uzņēmumu uzskaiti Latvijā nākotnē. Ir svarīgi izprast ne tikai to, cik daudz spin-off uzņēmumu rodas, bet arī to, cik daudzi izdzīvo un gūst panākumus tirgū. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu tehnoloģijas pārneses sistēmu un tā būtu efektīvāka nākotnē.Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā netiek aktīvi veidoti zinātnisko institūciju spin-off uzņēmumi. Zinātniskās institūcijas norāda, ka sava loma tajā ir gan likumdošanas jautājumiem, gan pētnieku ieinteresētībai iesaistīties jaunu uzņēmumu radīšanā. Novērojumi arī liecina, ka tehnoloģiju pārnesei un ar to atbalstošiem procesiem zinātniskajās institūcijās tiek piešķirti ierobežoti resursi. Ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar ierobežoto tehnoloģijas pārneses ekspertu skaitu. Šis ierobežojums ietekmē esošo tehnoloģijas pārneses procesu sakārtošanu, zinātnieku efektīvu iesaisti, atbalsta aktivitātes spin-off uzņēmumu komandām un to aktīvu iesaistīšanos ekosistēmas attīstībā.Zinātniskās institūcijas norāda, ka LIAA pasākuma "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai" ir bijusi nozīmīgs stimuls, lai aktualizētu jautājumu par spin-off uzņēmumu veidošanu. Tajā pašā laikā zinātnisko institūciju gatavība nodrošināt atbalstošus tehnoloģijas pārneses procesus bija ierobežota. Lielā mērā spin-off uzņēmumu dibināšanas stimuls bija galvenokārt mērķtiecīgi realizētās LIAA programmas rezultāts, kas nodrošināja piekļuvi resursiem, lai šo procesu veicinātu. Ilgtermiņā spin-off uzņēmumu rašanos ir jāsaista ar zinātniskajām institūcijām un atbalstošiem procesiem, kur galvenā loma ir tehnoloģiju pārneses centra darbam.Kopējais (valsts, tai skaitā augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums P&A Latvijā 2022.gadā bija 291,72 milj. EUR jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027.gadam noteikts 1,5 % no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023.gada aplēsēm, – 806 milj. EUR Ja šis 2027.gada mērķis būtu jāsasniedz 2022.gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. EUR.Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties līdzšinējam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo liels zemas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9% (2016.–2018.gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to, lai sekmētu lielākus ieguldījumus P&A ir veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģējumu lemt par nosacījumiem un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, ES fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni.Ņemot vērā minēto, arī turpmāk nepieciešams īstenot atbalsta programmas tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa plānošanai un pētnieku izglītībai, un tādējādi nodrošinot nepārtrauktus panākumus tehnoloģiju komercializācijā. Tāpat būtu nepieciešams domāt par atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu piesaistīt ārvalstu zinātniekus un pētniekus. Tālākai sekmīgai iniciatīvas virzībai būtu nepieciešams izvērtēt grantu pieejamību agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā. Neliela apmēra granti (30 000-50 000 EUR) būtu piemērots instruments kā stimulēt jaunu, potenciālu biznesa ideju attīstībai un komercializācijai arī akadēmiskajā vidē.Vienlaikus ir nepieciešams pārskatīt tehnoloģiju pārneses projektiem pieejamo atbalsta apmēru, jo šobrīd, atbilstoši uzņēmumu secinājumiem, agrīnas stadijas pētnieciskajiem darbiem 25 000 EUR finansējuma apjoms, ir identificējams kā ierobežojošs faktors mērogojamu projektu attīstībai. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd citās P&A programmās6789 atlases jau ir noslēgušās, un faktiski finansējums pārējiem Latvijas uzņēmumiem nav pieejams.Ieviest atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, kā arī pārskatīt esošos tehnoloģiju pārnesei pieejamos atbalsta sliekšņus un palielināt tos, izstrādājot grozījumus ES fondu 1.2.1.4.pasākuma regulējošos normatīvajos aktos10 | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. | Ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. | Ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. | Veikti atbilstoši grozījumi MK 07.11.2023. noteikumos Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" | EM | LIAA (EM) | 31.12.2025. | atbalsta programmas finansējuma ietvaros |
| 9. | PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ | PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ | PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ | PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ | PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ | PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ | PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ |
| Finansējuma pieejamībai ALTUM nepieciešams izvērtēt pašu kapitāla fonda izveidi. Fonda mērķis būtu veicināt investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Šāda fonda izveidē ALTUM jau ir pieredze, jo risinājums tika ieviests Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai, lai finansētu uzņēmumus, kas Covid-19 krīzi izmantoja kā iespēju laiku, attīstot darbību un stiprinot gan esošās pozīcijas, gan izejot jaunos tirgos, kā arī vienlaikus diversificējot finansējuma avotus. Risinājums paredzētu kapitāla fonda darbību uz līdzīgiem nosacījumiem, respektīvi kapitāla fondam būtu iespēja veikt ieguldījumus uzņēmumos vairākos veidos: 1) Ieguldījumi privātajā vai publiskajā kapitālā ar vai bez citu privāto investoru līdzdalību; 2) mezanīna, subordinēti vai cita veida aizdevumi ar konvertāciju vai bez, 3) obligācijas, kas iekļautas regulētajā tirgū vai First North. Fonda finansējumu varētu izmantot gan investīciju veikšanai, gan arī apgrozāmiem līdzekļiem. Minētā fonda izveidei iespējams būs nepieciešams paziņojums un Eiropas komisijas saskaņojums.Izveidot ALTUM pašu kapitāla fondu, piesaistot privāto pensiju fondu pārvaldnieku investīcijas. | Finansējuma pieejamībai ALTUM nepieciešams izvērtēt pašu kapitāla fonda izveidi. Fonda mērķis būtu veicināt investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Šāda fonda izveidē ALTUM jau ir pieredze, jo risinājums tika ieviests Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai, lai finansētu uzņēmumus, kas Covid-19 krīzi izmantoja kā iespēju laiku, attīstot darbību un stiprinot gan esošās pozīcijas, gan izejot jaunos tirgos, kā arī vienlaikus diversificējot finansējuma avotus. Risinājums paredzētu kapitāla fonda darbību uz līdzīgiem nosacījumiem, respektīvi kapitāla fondam būtu iespēja veikt ieguldījumus uzņēmumos vairākos veidos: 1) Ieguldījumi privātajā vai publiskajā kapitālā ar vai bez citu privāto investoru līdzdalību; 2) mezanīna, subordinēti vai cita veida aizdevumi ar konvertāciju vai bez, 3) obligācijas, kas iekļautas regulētajā tirgū vai First North. Fonda finansējumu varētu izmantot gan investīciju veikšanai, gan arī apgrozāmiem līdzekļiem. Minētā fonda izveidei iespējams būs nepieciešams paziņojums un Eiropas komisijas saskaņojums.Izveidot ALTUM pašu kapitāla fondu, piesaistot privāto pensiju fondu pārvaldnieku investīcijas. | Finansējuma pieejamībai ALTUM nepieciešams izvērtēt pašu kapitāla fonda izveidi. Fonda mērķis būtu veicināt investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Šāda fonda izveidē ALTUM jau ir pieredze, jo risinājums tika ieviests Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai, lai finansētu uzņēmumus, kas Covid-19 krīzi izmantoja kā iespēju laiku, attīstot darbību un stiprinot gan esošās pozīcijas, gan izejot jaunos tirgos, kā arī vienlaikus diversificējot finansējuma avotus. Risinājums paredzētu kapitāla fonda darbību uz līdzīgiem nosacījumiem, respektīvi kapitāla fondam būtu iespēja veikt ieguldījumus uzņēmumos vairākos veidos: 1) Ieguldījumi privātajā vai publiskajā kapitālā ar vai bez citu privāto investoru līdzdalību; 2) mezanīna, subordinēti vai cita veida aizdevumi ar konvertāciju vai bez, 3) obligācijas, kas iekļautas regulētajā tirgū vai First North. Fonda finansējumu varētu izmantot gan investīciju veikšanai, gan arī apgrozāmiem līdzekļiem. Minētā fonda izveidei iespējams būs nepieciešams paziņojums un Eiropas komisijas saskaņojums.Izveidot ALTUM pašu kapitāla fondu, piesaistot privāto pensiju fondu pārvaldnieku investīcijas. | Finansējuma pieejamībai ALTUM nepieciešams izvērtēt pašu kapitāla fonda izveidi. Fonda mērķis būtu veicināt investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Šāda fonda izveidē ALTUM jau ir pieredze, jo risinājums tika ieviests Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai, lai finansētu uzņēmumus, kas Covid-19 krīzi izmantoja kā iespēju laiku, attīstot darbību un stiprinot gan esošās pozīcijas, gan izejot jaunos tirgos, kā arī vienlaikus diversificējot finansējuma avotus. Risinājums paredzētu kapitāla fonda darbību uz līdzīgiem nosacījumiem, respektīvi kapitāla fondam būtu iespēja veikt ieguldījumus uzņēmumos vairākos veidos: 1) Ieguldījumi privātajā vai publiskajā kapitālā ar vai bez citu privāto investoru līdzdalību; 2) mezanīna, subordinēti vai cita veida aizdevumi ar konvertāciju vai bez, 3) obligācijas, kas iekļautas regulētajā tirgū vai First North. Fonda finansējumu varētu izmantot gan investīciju veikšanai, gan arī apgrozāmiem līdzekļiem. Minētā fonda izveidei iespējams būs nepieciešams paziņojums un Eiropas komisijas saskaņojums.Izveidot ALTUM pašu kapitāla fondu, piesaistot privāto pensiju fondu pārvaldnieku investīcijas. | Finansējuma pieejamībai ALTUM nepieciešams izvērtēt pašu kapitāla fonda izveidi. Fonda mērķis būtu veicināt investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Šāda fonda izveidē ALTUM jau ir pieredze, jo risinājums tika ieviests Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai, lai finansētu uzņēmumus, kas Covid-19 krīzi izmantoja kā iespēju laiku, attīstot darbību un stiprinot gan esošās pozīcijas, gan izejot jaunos tirgos, kā arī vienlaikus diversificējot finansējuma avotus. Risinājums paredzētu kapitāla fonda darbību uz līdzīgiem nosacījumiem, respektīvi kapitāla fondam būtu iespēja veikt ieguldījumus uzņēmumos vairākos veidos: 1) Ieguldījumi privātajā vai publiskajā kapitālā ar vai bez citu privāto investoru līdzdalību; 2) mezanīna, subordinēti vai cita veida aizdevumi ar konvertāciju vai bez, 3) obligācijas, kas iekļautas regulētajā tirgū vai First North. Fonda finansējumu varētu izmantot gan investīciju veikšanai, gan arī apgrozāmiem līdzekļiem. Minētā fonda izveidei iespējams būs nepieciešams paziņojums un Eiropas komisijas saskaņojums.Izveidot ALTUM pašu kapitāla fondu, piesaistot privāto pensiju fondu pārvaldnieku investīcijas. | Finansējuma pieejamībai ALTUM nepieciešams izvērtēt pašu kapitāla fonda izveidi. Fonda mērķis būtu veicināt investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Šāda fonda izveidē ALTUM jau ir pieredze, jo risinājums tika ieviests Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai, lai finansētu uzņēmumus, kas Covid-19 krīzi izmantoja kā iespēju laiku, attīstot darbību un stiprinot gan esošās pozīcijas, gan izejot jaunos tirgos, kā arī vienlaikus diversificējot finansējuma avotus. Risinājums paredzētu kapitāla fonda darbību uz līdzīgiem nosacījumiem, respektīvi kapitāla fondam būtu iespēja veikt ieguldījumus uzņēmumos vairākos veidos: 1) Ieguldījumi privātajā vai publiskajā kapitālā ar vai bez citu privāto investoru līdzdalību; 2) mezanīna, subordinēti vai cita veida aizdevumi ar konvertāciju vai bez, 3) obligācijas, kas iekļautas regulētajā tirgū vai First North. Fonda finansējumu varētu izmantot gan investīciju veikšanai, gan arī apgrozāmiem līdzekļiem. Minētā fonda izveidei iespējams būs nepieciešams paziņojums un Eiropas komisijas saskaņojums.Izveidot ALTUM pašu kapitāla fondu, piesaistot privāto pensiju fondu pārvaldnieku investīcijas. | Finansējuma pieejamībai ALTUM nepieciešams izvērtēt pašu kapitāla fonda izveidi. Fonda mērķis būtu veicināt investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Šāda fonda izveidē ALTUM jau ir pieredze, jo risinājums tika ieviests Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai, lai finansētu uzņēmumus, kas Covid-19 krīzi izmantoja kā iespēju laiku, attīstot darbību un stiprinot gan esošās pozīcijas, gan izejot jaunos tirgos, kā arī vienlaikus diversificējot finansējuma avotus. Risinājums paredzētu kapitāla fonda darbību uz līdzīgiem nosacījumiem, respektīvi kapitāla fondam būtu iespēja veikt ieguldījumus uzņēmumos vairākos veidos: 1) Ieguldījumi privātajā vai publiskajā kapitālā ar vai bez citu privāto investoru līdzdalību; 2) mezanīna, subordinēti vai cita veida aizdevumi ar konvertāciju vai bez, 3) obligācijas, kas iekļautas regulētajā tirgū vai First North. Fonda finansējumu varētu izmantot gan investīciju veikšanai, gan arī apgrozāmiem līdzekļiem. Minētā fonda izveidei iespējams būs nepieciešams paziņojums un Eiropas komisijas saskaņojums.Izveidot ALTUM pašu kapitāla fondu, piesaistot privāto pensiju fondu pārvaldnieku investīcijas. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Veicinātas investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. | Veicinātas investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. | Veicinātas investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. | Izveidots ALTUM pašu kapitāla fonds | EM | ALTUM | 31.12.2026. | ALTUM atmaksu, brīvo līdzekļu vai 2024.gada peļņas ietvaros: vismaz 10 milj. EUR |
| 10. | STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ | STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ | STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ | STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ | STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ | STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ | STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ |
| Investīciju piesaistes kontekstā būtiska nozīme ir pensiju fondu veiktajiem ieguldījumiem. Pensiju fondi iegulda indeksu fondos un biržā tirgotajos fondos, kas ir lēti, plaši pieejami un pirms ieguldīšanas nav jāveic tajos ietilpstošo vērtspapīru padziļināta izpēte. Tā kā Latvijā vērtspapīru tirgus vēl ir attīstības stadijā un to lielākoties veido zema ienesīguma Latvijas valsts parāda vērtspapīri, tad būtiski lielākā daļa pensiju fondu ieguldījumi tiek investēti ārvalstīs. Līdz ar to secināms, ka, stimulējot pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, ir potenciāls piesaistīt liela apmēra investīcijas.Iespējas straujāk kāpināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijā saistāmas ar ieguldījumiem alternatīvos finanšu instrumentu veidos – alternatīvajos ieguldījuma fondos, kas prasa iepriekšēju izpēti (no angļu valodas – due-diligence). Padziļinātā izpēte jeb due diligence ir process, kurā investors veic projekta vai uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi, pirms noslēgt vai pabeigt investīciju darījumu. Vienkāršoti runājot, due diligence ir labākais veids, kā detalizēti un objektīvi iepazīt projektu vai uzņēmumu pirms tā iegādes vai investīciju veikšanas. Due diligence ietvaros tiek pārbaudīts, vai darījuma partnera sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, izvērtēti potenciālie juridiskie un finanšu riski, biznesa darbības vai idejas potenciāls, tirgus, kā arī identificēti nepieciešamie risku novēršanas vai samazināšanas līdzekļi. Ņemot vērā plašo pētāmo jautājumu loku un apjomu, nereti ir jāpiesaista ārējie konsultatīvie resursi, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no pensiju pārvaldniekiem.Līdz ar to, lai veicinātu pensiju fondu ieguldījumus Latvijā un labākas ieguldījumu diversifikācijas nolūkos motivētu pārvaldniekus aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai, ir jāparedz pensiju pārvaldītājiem tiesības saņemt relatīvi augstākas pārvaldīšanas komisijas proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem tieši šādos instrumentos.Vienlaikus ir būtiski pēc attiecīgo stimulu ieviešanas veikt izvērtējumu par to efektivitāti un piesaistīto investīciju pieaugumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt stimulu pielāgojumus un turpināt darbu pie dažādām saturiskām iniciatīvām, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību un veidotu lielu kapitāla atdevi, tādējādi motivējot pensiju fondu pārvaldītājus kā godīgus un rūpīgus saimniekus veikt ieguldījumus Latvijā.2025. gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" ietvert tiesību normas, kas paredz pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzības proporcionālu palielināšanu par tādiem tiešajiem ieguldījumiem, kas veikti parāda un kapitāla vērtspapīros mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR..2025. gada 4. martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti mazos un vidējos uzņēmumos vai tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR. Ja minētajos uzņēmumos un fondos veikto ieguldījumu īpatsvars kopā pārsniedz 25 procentus no pārvaldītāja pārvaldītā ieguldījumu plāna aktīvu vērtības, maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas aprēķinā tiek lietots 25 procentu īpatsvars.Nodrošināt neatliekamu likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" virzību un tajā iekļauto normu, kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti MVU vai tādos AIF, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR, virzību.11 | Investīciju piesaistes kontekstā būtiska nozīme ir pensiju fondu veiktajiem ieguldījumiem. Pensiju fondi iegulda indeksu fondos un biržā tirgotajos fondos, kas ir lēti, plaši pieejami un pirms ieguldīšanas nav jāveic tajos ietilpstošo vērtspapīru padziļināta izpēte. Tā kā Latvijā vērtspapīru tirgus vēl ir attīstības stadijā un to lielākoties veido zema ienesīguma Latvijas valsts parāda vērtspapīri, tad būtiski lielākā daļa pensiju fondu ieguldījumi tiek investēti ārvalstīs. Līdz ar to secināms, ka, stimulējot pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, ir potenciāls piesaistīt liela apmēra investīcijas.Iespējas straujāk kāpināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijā saistāmas ar ieguldījumiem alternatīvos finanšu instrumentu veidos – alternatīvajos ieguldījuma fondos, kas prasa iepriekšēju izpēti (no angļu valodas – due-diligence). Padziļinātā izpēte jeb due diligence ir process, kurā investors veic projekta vai uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi, pirms noslēgt vai pabeigt investīciju darījumu. Vienkāršoti runājot, due diligence ir labākais veids, kā detalizēti un objektīvi iepazīt projektu vai uzņēmumu pirms tā iegādes vai investīciju veikšanas. Due diligence ietvaros tiek pārbaudīts, vai darījuma partnera sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, izvērtēti potenciālie juridiskie un finanšu riski, biznesa darbības vai idejas potenciāls, tirgus, kā arī identificēti nepieciešamie risku novēršanas vai samazināšanas līdzekļi. Ņemot vērā plašo pētāmo jautājumu loku un apjomu, nereti ir jāpiesaista ārējie konsultatīvie resursi, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no pensiju pārvaldniekiem.Līdz ar to, lai veicinātu pensiju fondu ieguldījumus Latvijā un labākas ieguldījumu diversifikācijas nolūkos motivētu pārvaldniekus aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai, ir jāparedz pensiju pārvaldītājiem tiesības saņemt relatīvi augstākas pārvaldīšanas komisijas proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem tieši šādos instrumentos.Vienlaikus ir būtiski pēc attiecīgo stimulu ieviešanas veikt izvērtējumu par to efektivitāti un piesaistīto investīciju pieaugumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt stimulu pielāgojumus un turpināt darbu pie dažādām saturiskām iniciatīvām, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību un veidotu lielu kapitāla atdevi, tādējādi motivējot pensiju fondu pārvaldītājus kā godīgus un rūpīgus saimniekus veikt ieguldījumus Latvijā.2025. gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" ietvert tiesību normas, kas paredz pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzības proporcionālu palielināšanu par tādiem tiešajiem ieguldījumiem, kas veikti parāda un kapitāla vērtspapīros mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR..2025. gada 4. martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti mazos un vidējos uzņēmumos vai tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR. Ja minētajos uzņēmumos un fondos veikto ieguldījumu īpatsvars kopā pārsniedz 25 procentus no pārvaldītāja pārvaldītā ieguldījumu plāna aktīvu vērtības, maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas aprēķinā tiek lietots 25 procentu īpatsvars.Nodrošināt neatliekamu likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" virzību un tajā iekļauto normu, kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti MVU vai tādos AIF, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR, virzību.11 | Investīciju piesaistes kontekstā būtiska nozīme ir pensiju fondu veiktajiem ieguldījumiem. Pensiju fondi iegulda indeksu fondos un biržā tirgotajos fondos, kas ir lēti, plaši pieejami un pirms ieguldīšanas nav jāveic tajos ietilpstošo vērtspapīru padziļināta izpēte. Tā kā Latvijā vērtspapīru tirgus vēl ir attīstības stadijā un to lielākoties veido zema ienesīguma Latvijas valsts parāda vērtspapīri, tad būtiski lielākā daļa pensiju fondu ieguldījumi tiek investēti ārvalstīs. Līdz ar to secināms, ka, stimulējot pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, ir potenciāls piesaistīt liela apmēra investīcijas.Iespējas straujāk kāpināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijā saistāmas ar ieguldījumiem alternatīvos finanšu instrumentu veidos – alternatīvajos ieguldījuma fondos, kas prasa iepriekšēju izpēti (no angļu valodas – due-diligence). Padziļinātā izpēte jeb due diligence ir process, kurā investors veic projekta vai uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi, pirms noslēgt vai pabeigt investīciju darījumu. Vienkāršoti runājot, due diligence ir labākais veids, kā detalizēti un objektīvi iepazīt projektu vai uzņēmumu pirms tā iegādes vai investīciju veikšanas. Due diligence ietvaros tiek pārbaudīts, vai darījuma partnera sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, izvērtēti potenciālie juridiskie un finanšu riski, biznesa darbības vai idejas potenciāls, tirgus, kā arī identificēti nepieciešamie risku novēršanas vai samazināšanas līdzekļi. Ņemot vērā plašo pētāmo jautājumu loku un apjomu, nereti ir jāpiesaista ārējie konsultatīvie resursi, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no pensiju pārvaldniekiem.Līdz ar to, lai veicinātu pensiju fondu ieguldījumus Latvijā un labākas ieguldījumu diversifikācijas nolūkos motivētu pārvaldniekus aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai, ir jāparedz pensiju pārvaldītājiem tiesības saņemt relatīvi augstākas pārvaldīšanas komisijas proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem tieši šādos instrumentos.Vienlaikus ir būtiski pēc attiecīgo stimulu ieviešanas veikt izvērtējumu par to efektivitāti un piesaistīto investīciju pieaugumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt stimulu pielāgojumus un turpināt darbu pie dažādām saturiskām iniciatīvām, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību un veidotu lielu kapitāla atdevi, tādējādi motivējot pensiju fondu pārvaldītājus kā godīgus un rūpīgus saimniekus veikt ieguldījumus Latvijā.2025. gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" ietvert tiesību normas, kas paredz pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzības proporcionālu palielināšanu par tādiem tiešajiem ieguldījumiem, kas veikti parāda un kapitāla vērtspapīros mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR..2025. gada 4. martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti mazos un vidējos uzņēmumos vai tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR. Ja minētajos uzņēmumos un fondos veikto ieguldījumu īpatsvars kopā pārsniedz 25 procentus no pārvaldītāja pārvaldītā ieguldījumu plāna aktīvu vērtības, maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas aprēķinā tiek lietots 25 procentu īpatsvars.Nodrošināt neatliekamu likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" virzību un tajā iekļauto normu, kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti MVU vai tādos AIF, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR, virzību.11 | Investīciju piesaistes kontekstā būtiska nozīme ir pensiju fondu veiktajiem ieguldījumiem. Pensiju fondi iegulda indeksu fondos un biržā tirgotajos fondos, kas ir lēti, plaši pieejami un pirms ieguldīšanas nav jāveic tajos ietilpstošo vērtspapīru padziļināta izpēte. Tā kā Latvijā vērtspapīru tirgus vēl ir attīstības stadijā un to lielākoties veido zema ienesīguma Latvijas valsts parāda vērtspapīri, tad būtiski lielākā daļa pensiju fondu ieguldījumi tiek investēti ārvalstīs. Līdz ar to secināms, ka, stimulējot pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, ir potenciāls piesaistīt liela apmēra investīcijas.Iespējas straujāk kāpināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijā saistāmas ar ieguldījumiem alternatīvos finanšu instrumentu veidos – alternatīvajos ieguldījuma fondos, kas prasa iepriekšēju izpēti (no angļu valodas – due-diligence). Padziļinātā izpēte jeb due diligence ir process, kurā investors veic projekta vai uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi, pirms noslēgt vai pabeigt investīciju darījumu. Vienkāršoti runājot, due diligence ir labākais veids, kā detalizēti un objektīvi iepazīt projektu vai uzņēmumu pirms tā iegādes vai investīciju veikšanas. Due diligence ietvaros tiek pārbaudīts, vai darījuma partnera sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, izvērtēti potenciālie juridiskie un finanšu riski, biznesa darbības vai idejas potenciāls, tirgus, kā arī identificēti nepieciešamie risku novēršanas vai samazināšanas līdzekļi. Ņemot vērā plašo pētāmo jautājumu loku un apjomu, nereti ir jāpiesaista ārējie konsultatīvie resursi, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no pensiju pārvaldniekiem.Līdz ar to, lai veicinātu pensiju fondu ieguldījumus Latvijā un labākas ieguldījumu diversifikācijas nolūkos motivētu pārvaldniekus aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai, ir jāparedz pensiju pārvaldītājiem tiesības saņemt relatīvi augstākas pārvaldīšanas komisijas proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem tieši šādos instrumentos.Vienlaikus ir būtiski pēc attiecīgo stimulu ieviešanas veikt izvērtējumu par to efektivitāti un piesaistīto investīciju pieaugumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt stimulu pielāgojumus un turpināt darbu pie dažādām saturiskām iniciatīvām, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību un veidotu lielu kapitāla atdevi, tādējādi motivējot pensiju fondu pārvaldītājus kā godīgus un rūpīgus saimniekus veikt ieguldījumus Latvijā.2025. gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" ietvert tiesību normas, kas paredz pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzības proporcionālu palielināšanu par tādiem tiešajiem ieguldījumiem, kas veikti parāda un kapitāla vērtspapīros mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR..2025. gada 4. martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti mazos un vidējos uzņēmumos vai tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR. Ja minētajos uzņēmumos un fondos veikto ieguldījumu īpatsvars kopā pārsniedz 25 procentus no pārvaldītāja pārvaldītā ieguldījumu plāna aktīvu vērtības, maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas aprēķinā tiek lietots 25 procentu īpatsvars.Nodrošināt neatliekamu likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" virzību un tajā iekļauto normu, kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti MVU vai tādos AIF, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR, virzību.11 | Investīciju piesaistes kontekstā būtiska nozīme ir pensiju fondu veiktajiem ieguldījumiem. Pensiju fondi iegulda indeksu fondos un biržā tirgotajos fondos, kas ir lēti, plaši pieejami un pirms ieguldīšanas nav jāveic tajos ietilpstošo vērtspapīru padziļināta izpēte. Tā kā Latvijā vērtspapīru tirgus vēl ir attīstības stadijā un to lielākoties veido zema ienesīguma Latvijas valsts parāda vērtspapīri, tad būtiski lielākā daļa pensiju fondu ieguldījumi tiek investēti ārvalstīs. Līdz ar to secināms, ka, stimulējot pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, ir potenciāls piesaistīt liela apmēra investīcijas.Iespējas straujāk kāpināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijā saistāmas ar ieguldījumiem alternatīvos finanšu instrumentu veidos – alternatīvajos ieguldījuma fondos, kas prasa iepriekšēju izpēti (no angļu valodas – due-diligence). Padziļinātā izpēte jeb due diligence ir process, kurā investors veic projekta vai uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi, pirms noslēgt vai pabeigt investīciju darījumu. Vienkāršoti runājot, due diligence ir labākais veids, kā detalizēti un objektīvi iepazīt projektu vai uzņēmumu pirms tā iegādes vai investīciju veikšanas. Due diligence ietvaros tiek pārbaudīts, vai darījuma partnera sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, izvērtēti potenciālie juridiskie un finanšu riski, biznesa darbības vai idejas potenciāls, tirgus, kā arī identificēti nepieciešamie risku novēršanas vai samazināšanas līdzekļi. Ņemot vērā plašo pētāmo jautājumu loku un apjomu, nereti ir jāpiesaista ārējie konsultatīvie resursi, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no pensiju pārvaldniekiem.Līdz ar to, lai veicinātu pensiju fondu ieguldījumus Latvijā un labākas ieguldījumu diversifikācijas nolūkos motivētu pārvaldniekus aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai, ir jāparedz pensiju pārvaldītājiem tiesības saņemt relatīvi augstākas pārvaldīšanas komisijas proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem tieši šādos instrumentos.Vienlaikus ir būtiski pēc attiecīgo stimulu ieviešanas veikt izvērtējumu par to efektivitāti un piesaistīto investīciju pieaugumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt stimulu pielāgojumus un turpināt darbu pie dažādām saturiskām iniciatīvām, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību un veidotu lielu kapitāla atdevi, tādējādi motivējot pensiju fondu pārvaldītājus kā godīgus un rūpīgus saimniekus veikt ieguldījumus Latvijā.2025. gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" ietvert tiesību normas, kas paredz pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzības proporcionālu palielināšanu par tādiem tiešajiem ieguldījumiem, kas veikti parāda un kapitāla vērtspapīros mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR..2025. gada 4. martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti mazos un vidējos uzņēmumos vai tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR. Ja minētajos uzņēmumos un fondos veikto ieguldījumu īpatsvars kopā pārsniedz 25 procentus no pārvaldītāja pārvaldītā ieguldījumu plāna aktīvu vērtības, maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas aprēķinā tiek lietots 25 procentu īpatsvars.Nodrošināt neatliekamu likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" virzību un tajā iekļauto normu, kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti MVU vai tādos AIF, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR, virzību.11 | Investīciju piesaistes kontekstā būtiska nozīme ir pensiju fondu veiktajiem ieguldījumiem. Pensiju fondi iegulda indeksu fondos un biržā tirgotajos fondos, kas ir lēti, plaši pieejami un pirms ieguldīšanas nav jāveic tajos ietilpstošo vērtspapīru padziļināta izpēte. Tā kā Latvijā vērtspapīru tirgus vēl ir attīstības stadijā un to lielākoties veido zema ienesīguma Latvijas valsts parāda vērtspapīri, tad būtiski lielākā daļa pensiju fondu ieguldījumi tiek investēti ārvalstīs. Līdz ar to secināms, ka, stimulējot pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, ir potenciāls piesaistīt liela apmēra investīcijas.Iespējas straujāk kāpināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijā saistāmas ar ieguldījumiem alternatīvos finanšu instrumentu veidos – alternatīvajos ieguldījuma fondos, kas prasa iepriekšēju izpēti (no angļu valodas – due-diligence). Padziļinātā izpēte jeb due diligence ir process, kurā investors veic projekta vai uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi, pirms noslēgt vai pabeigt investīciju darījumu. Vienkāršoti runājot, due diligence ir labākais veids, kā detalizēti un objektīvi iepazīt projektu vai uzņēmumu pirms tā iegādes vai investīciju veikšanas. Due diligence ietvaros tiek pārbaudīts, vai darījuma partnera sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, izvērtēti potenciālie juridiskie un finanšu riski, biznesa darbības vai idejas potenciāls, tirgus, kā arī identificēti nepieciešamie risku novēršanas vai samazināšanas līdzekļi. Ņemot vērā plašo pētāmo jautājumu loku un apjomu, nereti ir jāpiesaista ārējie konsultatīvie resursi, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no pensiju pārvaldniekiem.Līdz ar to, lai veicinātu pensiju fondu ieguldījumus Latvijā un labākas ieguldījumu diversifikācijas nolūkos motivētu pārvaldniekus aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai, ir jāparedz pensiju pārvaldītājiem tiesības saņemt relatīvi augstākas pārvaldīšanas komisijas proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem tieši šādos instrumentos.Vienlaikus ir būtiski pēc attiecīgo stimulu ieviešanas veikt izvērtējumu par to efektivitāti un piesaistīto investīciju pieaugumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt stimulu pielāgojumus un turpināt darbu pie dažādām saturiskām iniciatīvām, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību un veidotu lielu kapitāla atdevi, tādējādi motivējot pensiju fondu pārvaldītājus kā godīgus un rūpīgus saimniekus veikt ieguldījumus Latvijā.2025. gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" ietvert tiesību normas, kas paredz pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzības proporcionālu palielināšanu par tādiem tiešajiem ieguldījumiem, kas veikti parāda un kapitāla vērtspapīros mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR..2025. gada 4. martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti mazos un vidējos uzņēmumos vai tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR. Ja minētajos uzņēmumos un fondos veikto ieguldījumu īpatsvars kopā pārsniedz 25 procentus no pārvaldītāja pārvaldītā ieguldījumu plāna aktīvu vērtības, maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas aprēķinā tiek lietots 25 procentu īpatsvars.Nodrošināt neatliekamu likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" virzību un tajā iekļauto normu, kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti MVU vai tādos AIF, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR, virzību.11 | Investīciju piesaistes kontekstā būtiska nozīme ir pensiju fondu veiktajiem ieguldījumiem. Pensiju fondi iegulda indeksu fondos un biržā tirgotajos fondos, kas ir lēti, plaši pieejami un pirms ieguldīšanas nav jāveic tajos ietilpstošo vērtspapīru padziļināta izpēte. Tā kā Latvijā vērtspapīru tirgus vēl ir attīstības stadijā un to lielākoties veido zema ienesīguma Latvijas valsts parāda vērtspapīri, tad būtiski lielākā daļa pensiju fondu ieguldījumi tiek investēti ārvalstīs. Līdz ar to secināms, ka, stimulējot pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, ir potenciāls piesaistīt liela apmēra investīcijas.Iespējas straujāk kāpināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijā saistāmas ar ieguldījumiem alternatīvos finanšu instrumentu veidos – alternatīvajos ieguldījuma fondos, kas prasa iepriekšēju izpēti (no angļu valodas – due-diligence). Padziļinātā izpēte jeb due diligence ir process, kurā investors veic projekta vai uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi, pirms noslēgt vai pabeigt investīciju darījumu. Vienkāršoti runājot, due diligence ir labākais veids, kā detalizēti un objektīvi iepazīt projektu vai uzņēmumu pirms tā iegādes vai investīciju veikšanas. Due diligence ietvaros tiek pārbaudīts, vai darījuma partnera sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, izvērtēti potenciālie juridiskie un finanšu riski, biznesa darbības vai idejas potenciāls, tirgus, kā arī identificēti nepieciešamie risku novēršanas vai samazināšanas līdzekļi. Ņemot vērā plašo pētāmo jautājumu loku un apjomu, nereti ir jāpiesaista ārējie konsultatīvie resursi, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no pensiju pārvaldniekiem.Līdz ar to, lai veicinātu pensiju fondu ieguldījumus Latvijā un labākas ieguldījumu diversifikācijas nolūkos motivētu pārvaldniekus aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai, ir jāparedz pensiju pārvaldītājiem tiesības saņemt relatīvi augstākas pārvaldīšanas komisijas proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem tieši šādos instrumentos.Vienlaikus ir būtiski pēc attiecīgo stimulu ieviešanas veikt izvērtējumu par to efektivitāti un piesaistīto investīciju pieaugumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt stimulu pielāgojumus un turpināt darbu pie dažādām saturiskām iniciatīvām, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību un veidotu lielu kapitāla atdevi, tādējādi motivējot pensiju fondu pārvaldītājus kā godīgus un rūpīgus saimniekus veikt ieguldījumus Latvijā.2025. gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" ietvert tiesību normas, kas paredz pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzības proporcionālu palielināšanu par tādiem tiešajiem ieguldījumiem, kas veikti parāda un kapitāla vērtspapīros mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR..2025. gada 4. martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti mazos un vidējos uzņēmumos vai tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR. Ja minētajos uzņēmumos un fondos veikto ieguldījumu īpatsvars kopā pārsniedz 25 procentus no pārvaldītāja pārvaldītā ieguldījumu plāna aktīvu vērtības, maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas aprēķinā tiek lietots 25 procentu īpatsvars.Nodrošināt neatliekamu likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" virzību un tajā iekļauto normu, kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti MVU vai tādos AIF, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR, virzību.11 | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Veicināti pensiju fondu ieguldījumi Latvijā un pārvaldnieki motivēti aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai | Veicināti pensiju fondu ieguldījumi Latvijā un pārvaldnieki motivēti aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai | Veicināti pensiju fondu ieguldījumi Latvijā un pārvaldnieki motivēti aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai | Nodrošināta likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (881/Lp14) virzība Saeimā | LM | FM, LB | 31.12.2025. | Iesaistīto pušu valsts budžeta ietvaros |
| 11. | ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM | ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM | ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM | ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM | ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM | ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM | ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM |
| Laikā, kad banku uzņēmumu kreditēšanas apjomi valsts līmenī ir neapmierinoši, uzņēmēji arvien vairāk izmanto alternatīvos finansētājus (kā piemēram kolektīvās finansēšanas platformas)lai piesaistītu sava biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Kolektīvā finansēšana (no angļu valodas – crowdfunding) ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmuma kapitālā.Šobrīd Latvijas Banka ir licencējusi 3 kolektīvās finansēšanas platformas, un norisinās vēl 2 kolektīvo finansēšanas platformu licencēšanas process. Vienlaikus Latvijā darbojas kolektīvās finansēšanas platforma, kura ir licencēta Igaunijā, un interesi par darbību mūsu valstī ir izrādījušas arī Lietuvas kolektīvās finansēšanas platformas.Lai veicinātu kolektīvo finansēšanas platformu aktīvu lomu kreditēšanā un nodrošinātu stabilāku un paredzamāku finansējumu uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām, būtu nepieciešams izveidot ALTUM programmu, kuras ietvaros līdz 20 milj. EUR tiktu ieguldīti Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumos kopā ar Latvijas Bankas licencētām kolektīvās finansēšanas platformām aizdevumu veidā. Tiek paredzēts, ka katrā platformas publicētā aizdevumā ALTUM finansējumu piešķirtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie platformas piesaistītie investori. ALTUM var papildus izvirzīt savus ieguldījumu nosacījumus, piemēram, ierobežojot finansējuma saņēmēju nozares vai reģionus, lai precīzāk mērķētu programmas mērķauditoriju. Ieguldot caur platformām ALTUM nodrošinātu enkurinvestora lomu, kas platformām ļautu piedāvāt finansējumu plašāk un uz uzņēmumiem labvēlīgākiem nosacījumiem (piemēram, garākiem termiņiem). Vienlaikus uzsverams, ka ALTUM ar ieguldīto finansējumu nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu atdevi un varētu noteikt dažādus ierobežojumus attiecībā uz kredītu kvalitātes kontroli.Izstrādājot detalizētu atbalsta instrumenta koncepciju un tvērumu, nepieciešams gan skaidri noteikt kritērijus finansējamo MVU profiliem, gan izvērtēt ierobežojuma, kas paredz atbalstu tikai darījumiem, kas veikti caur Latvijā licencētu platformu, atbilstību ES brīvā tirgus prasībām.Izstrādāt atbalsta instrumentu, kura ietvaros ALTUM līdz 20 milj. EUR apmērā veic ieguldījumus Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumus kopā ar LB licencētām kolektīvās finansēšanas platformām. | Laikā, kad banku uzņēmumu kreditēšanas apjomi valsts līmenī ir neapmierinoši, uzņēmēji arvien vairāk izmanto alternatīvos finansētājus (kā piemēram kolektīvās finansēšanas platformas)lai piesaistītu sava biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Kolektīvā finansēšana (no angļu valodas – crowdfunding) ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmuma kapitālā.Šobrīd Latvijas Banka ir licencējusi 3 kolektīvās finansēšanas platformas, un norisinās vēl 2 kolektīvo finansēšanas platformu licencēšanas process. Vienlaikus Latvijā darbojas kolektīvās finansēšanas platforma, kura ir licencēta Igaunijā, un interesi par darbību mūsu valstī ir izrādījušas arī Lietuvas kolektīvās finansēšanas platformas.Lai veicinātu kolektīvo finansēšanas platformu aktīvu lomu kreditēšanā un nodrošinātu stabilāku un paredzamāku finansējumu uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām, būtu nepieciešams izveidot ALTUM programmu, kuras ietvaros līdz 20 milj. EUR tiktu ieguldīti Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumos kopā ar Latvijas Bankas licencētām kolektīvās finansēšanas platformām aizdevumu veidā. Tiek paredzēts, ka katrā platformas publicētā aizdevumā ALTUM finansējumu piešķirtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie platformas piesaistītie investori. ALTUM var papildus izvirzīt savus ieguldījumu nosacījumus, piemēram, ierobežojot finansējuma saņēmēju nozares vai reģionus, lai precīzāk mērķētu programmas mērķauditoriju. Ieguldot caur platformām ALTUM nodrošinātu enkurinvestora lomu, kas platformām ļautu piedāvāt finansējumu plašāk un uz uzņēmumiem labvēlīgākiem nosacījumiem (piemēram, garākiem termiņiem). Vienlaikus uzsverams, ka ALTUM ar ieguldīto finansējumu nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu atdevi un varētu noteikt dažādus ierobežojumus attiecībā uz kredītu kvalitātes kontroli.Izstrādājot detalizētu atbalsta instrumenta koncepciju un tvērumu, nepieciešams gan skaidri noteikt kritērijus finansējamo MVU profiliem, gan izvērtēt ierobežojuma, kas paredz atbalstu tikai darījumiem, kas veikti caur Latvijā licencētu platformu, atbilstību ES brīvā tirgus prasībām.Izstrādāt atbalsta instrumentu, kura ietvaros ALTUM līdz 20 milj. EUR apmērā veic ieguldījumus Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumus kopā ar LB licencētām kolektīvās finansēšanas platformām. | Laikā, kad banku uzņēmumu kreditēšanas apjomi valsts līmenī ir neapmierinoši, uzņēmēji arvien vairāk izmanto alternatīvos finansētājus (kā piemēram kolektīvās finansēšanas platformas)lai piesaistītu sava biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Kolektīvā finansēšana (no angļu valodas – crowdfunding) ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmuma kapitālā.Šobrīd Latvijas Banka ir licencējusi 3 kolektīvās finansēšanas platformas, un norisinās vēl 2 kolektīvo finansēšanas platformu licencēšanas process. Vienlaikus Latvijā darbojas kolektīvās finansēšanas platforma, kura ir licencēta Igaunijā, un interesi par darbību mūsu valstī ir izrādījušas arī Lietuvas kolektīvās finansēšanas platformas.Lai veicinātu kolektīvo finansēšanas platformu aktīvu lomu kreditēšanā un nodrošinātu stabilāku un paredzamāku finansējumu uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām, būtu nepieciešams izveidot ALTUM programmu, kuras ietvaros līdz 20 milj. EUR tiktu ieguldīti Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumos kopā ar Latvijas Bankas licencētām kolektīvās finansēšanas platformām aizdevumu veidā. Tiek paredzēts, ka katrā platformas publicētā aizdevumā ALTUM finansējumu piešķirtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie platformas piesaistītie investori. ALTUM var papildus izvirzīt savus ieguldījumu nosacījumus, piemēram, ierobežojot finansējuma saņēmēju nozares vai reģionus, lai precīzāk mērķētu programmas mērķauditoriju. Ieguldot caur platformām ALTUM nodrošinātu enkurinvestora lomu, kas platformām ļautu piedāvāt finansējumu plašāk un uz uzņēmumiem labvēlīgākiem nosacījumiem (piemēram, garākiem termiņiem). Vienlaikus uzsverams, ka ALTUM ar ieguldīto finansējumu nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu atdevi un varētu noteikt dažādus ierobežojumus attiecībā uz kredītu kvalitātes kontroli.Izstrādājot detalizētu atbalsta instrumenta koncepciju un tvērumu, nepieciešams gan skaidri noteikt kritērijus finansējamo MVU profiliem, gan izvērtēt ierobežojuma, kas paredz atbalstu tikai darījumiem, kas veikti caur Latvijā licencētu platformu, atbilstību ES brīvā tirgus prasībām.Izstrādāt atbalsta instrumentu, kura ietvaros ALTUM līdz 20 milj. EUR apmērā veic ieguldījumus Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumus kopā ar LB licencētām kolektīvās finansēšanas platformām. | Laikā, kad banku uzņēmumu kreditēšanas apjomi valsts līmenī ir neapmierinoši, uzņēmēji arvien vairāk izmanto alternatīvos finansētājus (kā piemēram kolektīvās finansēšanas platformas)lai piesaistītu sava biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Kolektīvā finansēšana (no angļu valodas – crowdfunding) ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmuma kapitālā.Šobrīd Latvijas Banka ir licencējusi 3 kolektīvās finansēšanas platformas, un norisinās vēl 2 kolektīvo finansēšanas platformu licencēšanas process. Vienlaikus Latvijā darbojas kolektīvās finansēšanas platforma, kura ir licencēta Igaunijā, un interesi par darbību mūsu valstī ir izrādījušas arī Lietuvas kolektīvās finansēšanas platformas.Lai veicinātu kolektīvo finansēšanas platformu aktīvu lomu kreditēšanā un nodrošinātu stabilāku un paredzamāku finansējumu uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām, būtu nepieciešams izveidot ALTUM programmu, kuras ietvaros līdz 20 milj. EUR tiktu ieguldīti Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumos kopā ar Latvijas Bankas licencētām kolektīvās finansēšanas platformām aizdevumu veidā. Tiek paredzēts, ka katrā platformas publicētā aizdevumā ALTUM finansējumu piešķirtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie platformas piesaistītie investori. ALTUM var papildus izvirzīt savus ieguldījumu nosacījumus, piemēram, ierobežojot finansējuma saņēmēju nozares vai reģionus, lai precīzāk mērķētu programmas mērķauditoriju. Ieguldot caur platformām ALTUM nodrošinātu enkurinvestora lomu, kas platformām ļautu piedāvāt finansējumu plašāk un uz uzņēmumiem labvēlīgākiem nosacījumiem (piemēram, garākiem termiņiem). Vienlaikus uzsverams, ka ALTUM ar ieguldīto finansējumu nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu atdevi un varētu noteikt dažādus ierobežojumus attiecībā uz kredītu kvalitātes kontroli.Izstrādājot detalizētu atbalsta instrumenta koncepciju un tvērumu, nepieciešams gan skaidri noteikt kritērijus finansējamo MVU profiliem, gan izvērtēt ierobežojuma, kas paredz atbalstu tikai darījumiem, kas veikti caur Latvijā licencētu platformu, atbilstību ES brīvā tirgus prasībām.Izstrādāt atbalsta instrumentu, kura ietvaros ALTUM līdz 20 milj. EUR apmērā veic ieguldījumus Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumus kopā ar LB licencētām kolektīvās finansēšanas platformām. | Laikā, kad banku uzņēmumu kreditēšanas apjomi valsts līmenī ir neapmierinoši, uzņēmēji arvien vairāk izmanto alternatīvos finansētājus (kā piemēram kolektīvās finansēšanas platformas)lai piesaistītu sava biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Kolektīvā finansēšana (no angļu valodas – crowdfunding) ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmuma kapitālā.Šobrīd Latvijas Banka ir licencējusi 3 kolektīvās finansēšanas platformas, un norisinās vēl 2 kolektīvo finansēšanas platformu licencēšanas process. Vienlaikus Latvijā darbojas kolektīvās finansēšanas platforma, kura ir licencēta Igaunijā, un interesi par darbību mūsu valstī ir izrādījušas arī Lietuvas kolektīvās finansēšanas platformas.Lai veicinātu kolektīvo finansēšanas platformu aktīvu lomu kreditēšanā un nodrošinātu stabilāku un paredzamāku finansējumu uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām, būtu nepieciešams izveidot ALTUM programmu, kuras ietvaros līdz 20 milj. EUR tiktu ieguldīti Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumos kopā ar Latvijas Bankas licencētām kolektīvās finansēšanas platformām aizdevumu veidā. Tiek paredzēts, ka katrā platformas publicētā aizdevumā ALTUM finansējumu piešķirtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie platformas piesaistītie investori. ALTUM var papildus izvirzīt savus ieguldījumu nosacījumus, piemēram, ierobežojot finansējuma saņēmēju nozares vai reģionus, lai precīzāk mērķētu programmas mērķauditoriju. Ieguldot caur platformām ALTUM nodrošinātu enkurinvestora lomu, kas platformām ļautu piedāvāt finansējumu plašāk un uz uzņēmumiem labvēlīgākiem nosacījumiem (piemēram, garākiem termiņiem). Vienlaikus uzsverams, ka ALTUM ar ieguldīto finansējumu nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu atdevi un varētu noteikt dažādus ierobežojumus attiecībā uz kredītu kvalitātes kontroli.Izstrādājot detalizētu atbalsta instrumenta koncepciju un tvērumu, nepieciešams gan skaidri noteikt kritērijus finansējamo MVU profiliem, gan izvērtēt ierobežojuma, kas paredz atbalstu tikai darījumiem, kas veikti caur Latvijā licencētu platformu, atbilstību ES brīvā tirgus prasībām.Izstrādāt atbalsta instrumentu, kura ietvaros ALTUM līdz 20 milj. EUR apmērā veic ieguldījumus Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumus kopā ar LB licencētām kolektīvās finansēšanas platformām. | Laikā, kad banku uzņēmumu kreditēšanas apjomi valsts līmenī ir neapmierinoši, uzņēmēji arvien vairāk izmanto alternatīvos finansētājus (kā piemēram kolektīvās finansēšanas platformas)lai piesaistītu sava biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Kolektīvā finansēšana (no angļu valodas – crowdfunding) ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmuma kapitālā.Šobrīd Latvijas Banka ir licencējusi 3 kolektīvās finansēšanas platformas, un norisinās vēl 2 kolektīvo finansēšanas platformu licencēšanas process. Vienlaikus Latvijā darbojas kolektīvās finansēšanas platforma, kura ir licencēta Igaunijā, un interesi par darbību mūsu valstī ir izrādījušas arī Lietuvas kolektīvās finansēšanas platformas.Lai veicinātu kolektīvo finansēšanas platformu aktīvu lomu kreditēšanā un nodrošinātu stabilāku un paredzamāku finansējumu uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām, būtu nepieciešams izveidot ALTUM programmu, kuras ietvaros līdz 20 milj. EUR tiktu ieguldīti Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumos kopā ar Latvijas Bankas licencētām kolektīvās finansēšanas platformām aizdevumu veidā. Tiek paredzēts, ka katrā platformas publicētā aizdevumā ALTUM finansējumu piešķirtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie platformas piesaistītie investori. ALTUM var papildus izvirzīt savus ieguldījumu nosacījumus, piemēram, ierobežojot finansējuma saņēmēju nozares vai reģionus, lai precīzāk mērķētu programmas mērķauditoriju. Ieguldot caur platformām ALTUM nodrošinātu enkurinvestora lomu, kas platformām ļautu piedāvāt finansējumu plašāk un uz uzņēmumiem labvēlīgākiem nosacījumiem (piemēram, garākiem termiņiem). Vienlaikus uzsverams, ka ALTUM ar ieguldīto finansējumu nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu atdevi un varētu noteikt dažādus ierobežojumus attiecībā uz kredītu kvalitātes kontroli.Izstrādājot detalizētu atbalsta instrumenta koncepciju un tvērumu, nepieciešams gan skaidri noteikt kritērijus finansējamo MVU profiliem, gan izvērtēt ierobežojuma, kas paredz atbalstu tikai darījumiem, kas veikti caur Latvijā licencētu platformu, atbilstību ES brīvā tirgus prasībām.Izstrādāt atbalsta instrumentu, kura ietvaros ALTUM līdz 20 milj. EUR apmērā veic ieguldījumus Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumus kopā ar LB licencētām kolektīvās finansēšanas platformām. | Laikā, kad banku uzņēmumu kreditēšanas apjomi valsts līmenī ir neapmierinoši, uzņēmēji arvien vairāk izmanto alternatīvos finansētājus (kā piemēram kolektīvās finansēšanas platformas)lai piesaistītu sava biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Kolektīvā finansēšana (no angļu valodas – crowdfunding) ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmuma kapitālā.Šobrīd Latvijas Banka ir licencējusi 3 kolektīvās finansēšanas platformas, un norisinās vēl 2 kolektīvo finansēšanas platformu licencēšanas process. Vienlaikus Latvijā darbojas kolektīvās finansēšanas platforma, kura ir licencēta Igaunijā, un interesi par darbību mūsu valstī ir izrādījušas arī Lietuvas kolektīvās finansēšanas platformas.Lai veicinātu kolektīvo finansēšanas platformu aktīvu lomu kreditēšanā un nodrošinātu stabilāku un paredzamāku finansējumu uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām, būtu nepieciešams izveidot ALTUM programmu, kuras ietvaros līdz 20 milj. EUR tiktu ieguldīti Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumos kopā ar Latvijas Bankas licencētām kolektīvās finansēšanas platformām aizdevumu veidā. Tiek paredzēts, ka katrā platformas publicētā aizdevumā ALTUM finansējumu piešķirtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie platformas piesaistītie investori. ALTUM var papildus izvirzīt savus ieguldījumu nosacījumus, piemēram, ierobežojot finansējuma saņēmēju nozares vai reģionus, lai precīzāk mērķētu programmas mērķauditoriju. Ieguldot caur platformām ALTUM nodrošinātu enkurinvestora lomu, kas platformām ļautu piedāvāt finansējumu plašāk un uz uzņēmumiem labvēlīgākiem nosacījumiem (piemēram, garākiem termiņiem). Vienlaikus uzsverams, ka ALTUM ar ieguldīto finansējumu nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu atdevi un varētu noteikt dažādus ierobežojumus attiecībā uz kredītu kvalitātes kontroli.Izstrādājot detalizētu atbalsta instrumenta koncepciju un tvērumu, nepieciešams gan skaidri noteikt kritērijus finansējamo MVU profiliem, gan izvērtēt ierobežojuma, kas paredz atbalstu tikai darījumiem, kas veikti caur Latvijā licencētu platformu, atbilstību ES brīvā tirgus prasībām.Izstrādāt atbalsta instrumentu, kura ietvaros ALTUM līdz 20 milj. EUR apmērā veic ieguldījumus Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumus kopā ar LB licencētām kolektīvās finansēšanas platformām. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Veicināta kolektīvo finansēšanas platformu aktīva loma kreditēšanā un nodrošināts stabils un paredzams finansējums uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām. | Veicināta kolektīvo finansēšanas platformu aktīva loma kreditēšanā un nodrošināts stabils un paredzams finansējums uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām. | Veicināta kolektīvo finansēšanas platformu aktīva loma kreditēšanā un nodrošināts stabils un paredzams finansējums uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām. | Izstrādāts atbilstošs atbalsta instruments | EM | ALTUMLBsadarbībā ar FLA | 31.12.2025. | ALTUM piesaistot līdzekļus kredītlīnijas veidā vai publiskais finansējums |
| 12. | ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM | ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM | ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM | ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM | ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM | ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM | ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM |
| Šobrīd uzņēmumiem ir pieejamas individuālās garantijas un portfeļgarantijas12, kas kalpo kā papildus nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai lai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Šie atbalsta instrumenti būtiski palīdz uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi finansējumam, kas nepieciešams to izaugsmei un attīstībai. Garantijas par kredītiestāžu un alternatīvo finansētāju izsniegtiem finanšu pakalpojumiem sniedz ALTUM, kas darbojas, lai risinātu tirgus nepilnības, proti, situācijas, kad privātais sektors nespēj nodrošināt finansējumu pietiekamā apjomā vai atbilstošos nosacījumos. ALTUM garantijas palīdz pārvarēt šīs barjeras, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un spēju investēt inovācijās, digitalizācijā un citās stratēģiski nozīmīgās jomās.Uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespēju paplašināšanai būtiski ir izveidot atbalsta sistēmu uzņēmumu obligācijām, kas palīdzētu piesaistīt kapitālu un veicinātu uzņēmumu izaugsmi, īpaši MVU, nodrošinātu lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros.Atbalsta sistēma būtu izstrādājama tā, lai:• Veicinātu MVU spēju piesaistīt līdzekļus caur kapitāla tirgu;• Nodrošinātu papildu drošību investoriem, kuri iegādājas uzņēmumu obligācijas;• Atbalstītu inovācijas un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu globālajā tirgū.Atbalsta mehānisma izveides procesā jāizvērtē nepieciešamība paredzēt dažādus kritērijus, kas nodrošinās efektīvu mehānisma darbību. Piemēram, nepieciešams izvērtēt Lietuvas pieredzi ar garantijām uzņēmumu obligācijām un izsvērt, vai līdzīgs instruments būtu izmantojams arī Latvijā.Izveidojot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām, tiks stiprināts Latvijas kapitāla tirgus, kā arī nodrošināta uzņēmumu piekļuve alternatīviem finansēšanas avotiem, kas ir nozīmīgi ekonomikas attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai.Izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām. | Šobrīd uzņēmumiem ir pieejamas individuālās garantijas un portfeļgarantijas12, kas kalpo kā papildus nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai lai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Šie atbalsta instrumenti būtiski palīdz uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi finansējumam, kas nepieciešams to izaugsmei un attīstībai. Garantijas par kredītiestāžu un alternatīvo finansētāju izsniegtiem finanšu pakalpojumiem sniedz ALTUM, kas darbojas, lai risinātu tirgus nepilnības, proti, situācijas, kad privātais sektors nespēj nodrošināt finansējumu pietiekamā apjomā vai atbilstošos nosacījumos. ALTUM garantijas palīdz pārvarēt šīs barjeras, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un spēju investēt inovācijās, digitalizācijā un citās stratēģiski nozīmīgās jomās.Uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespēju paplašināšanai būtiski ir izveidot atbalsta sistēmu uzņēmumu obligācijām, kas palīdzētu piesaistīt kapitālu un veicinātu uzņēmumu izaugsmi, īpaši MVU, nodrošinātu lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros.Atbalsta sistēma būtu izstrādājama tā, lai:• Veicinātu MVU spēju piesaistīt līdzekļus caur kapitāla tirgu;• Nodrošinātu papildu drošību investoriem, kuri iegādājas uzņēmumu obligācijas;• Atbalstītu inovācijas un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu globālajā tirgū.Atbalsta mehānisma izveides procesā jāizvērtē nepieciešamība paredzēt dažādus kritērijus, kas nodrošinās efektīvu mehānisma darbību. Piemēram, nepieciešams izvērtēt Lietuvas pieredzi ar garantijām uzņēmumu obligācijām un izsvērt, vai līdzīgs instruments būtu izmantojams arī Latvijā.Izveidojot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām, tiks stiprināts Latvijas kapitāla tirgus, kā arī nodrošināta uzņēmumu piekļuve alternatīviem finansēšanas avotiem, kas ir nozīmīgi ekonomikas attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai.Izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām. | Šobrīd uzņēmumiem ir pieejamas individuālās garantijas un portfeļgarantijas12, kas kalpo kā papildus nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai lai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Šie atbalsta instrumenti būtiski palīdz uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi finansējumam, kas nepieciešams to izaugsmei un attīstībai. Garantijas par kredītiestāžu un alternatīvo finansētāju izsniegtiem finanšu pakalpojumiem sniedz ALTUM, kas darbojas, lai risinātu tirgus nepilnības, proti, situācijas, kad privātais sektors nespēj nodrošināt finansējumu pietiekamā apjomā vai atbilstošos nosacījumos. ALTUM garantijas palīdz pārvarēt šīs barjeras, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un spēju investēt inovācijās, digitalizācijā un citās stratēģiski nozīmīgās jomās.Uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespēju paplašināšanai būtiski ir izveidot atbalsta sistēmu uzņēmumu obligācijām, kas palīdzētu piesaistīt kapitālu un veicinātu uzņēmumu izaugsmi, īpaši MVU, nodrošinātu lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros.Atbalsta sistēma būtu izstrādājama tā, lai:• Veicinātu MVU spēju piesaistīt līdzekļus caur kapitāla tirgu;• Nodrošinātu papildu drošību investoriem, kuri iegādājas uzņēmumu obligācijas;• Atbalstītu inovācijas un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu globālajā tirgū.Atbalsta mehānisma izveides procesā jāizvērtē nepieciešamība paredzēt dažādus kritērijus, kas nodrošinās efektīvu mehānisma darbību. Piemēram, nepieciešams izvērtēt Lietuvas pieredzi ar garantijām uzņēmumu obligācijām un izsvērt, vai līdzīgs instruments būtu izmantojams arī Latvijā.Izveidojot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām, tiks stiprināts Latvijas kapitāla tirgus, kā arī nodrošināta uzņēmumu piekļuve alternatīviem finansēšanas avotiem, kas ir nozīmīgi ekonomikas attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai.Izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām. | Šobrīd uzņēmumiem ir pieejamas individuālās garantijas un portfeļgarantijas12, kas kalpo kā papildus nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai lai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Šie atbalsta instrumenti būtiski palīdz uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi finansējumam, kas nepieciešams to izaugsmei un attīstībai. Garantijas par kredītiestāžu un alternatīvo finansētāju izsniegtiem finanšu pakalpojumiem sniedz ALTUM, kas darbojas, lai risinātu tirgus nepilnības, proti, situācijas, kad privātais sektors nespēj nodrošināt finansējumu pietiekamā apjomā vai atbilstošos nosacījumos. ALTUM garantijas palīdz pārvarēt šīs barjeras, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un spēju investēt inovācijās, digitalizācijā un citās stratēģiski nozīmīgās jomās.Uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespēju paplašināšanai būtiski ir izveidot atbalsta sistēmu uzņēmumu obligācijām, kas palīdzētu piesaistīt kapitālu un veicinātu uzņēmumu izaugsmi, īpaši MVU, nodrošinātu lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros.Atbalsta sistēma būtu izstrādājama tā, lai:• Veicinātu MVU spēju piesaistīt līdzekļus caur kapitāla tirgu;• Nodrošinātu papildu drošību investoriem, kuri iegādājas uzņēmumu obligācijas;• Atbalstītu inovācijas un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu globālajā tirgū.Atbalsta mehānisma izveides procesā jāizvērtē nepieciešamība paredzēt dažādus kritērijus, kas nodrošinās efektīvu mehānisma darbību. Piemēram, nepieciešams izvērtēt Lietuvas pieredzi ar garantijām uzņēmumu obligācijām un izsvērt, vai līdzīgs instruments būtu izmantojams arī Latvijā.Izveidojot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām, tiks stiprināts Latvijas kapitāla tirgus, kā arī nodrošināta uzņēmumu piekļuve alternatīviem finansēšanas avotiem, kas ir nozīmīgi ekonomikas attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai.Izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām. | Šobrīd uzņēmumiem ir pieejamas individuālās garantijas un portfeļgarantijas12, kas kalpo kā papildus nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai lai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Šie atbalsta instrumenti būtiski palīdz uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi finansējumam, kas nepieciešams to izaugsmei un attīstībai. Garantijas par kredītiestāžu un alternatīvo finansētāju izsniegtiem finanšu pakalpojumiem sniedz ALTUM, kas darbojas, lai risinātu tirgus nepilnības, proti, situācijas, kad privātais sektors nespēj nodrošināt finansējumu pietiekamā apjomā vai atbilstošos nosacījumos. ALTUM garantijas palīdz pārvarēt šīs barjeras, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un spēju investēt inovācijās, digitalizācijā un citās stratēģiski nozīmīgās jomās.Uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespēju paplašināšanai būtiski ir izveidot atbalsta sistēmu uzņēmumu obligācijām, kas palīdzētu piesaistīt kapitālu un veicinātu uzņēmumu izaugsmi, īpaši MVU, nodrošinātu lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros.Atbalsta sistēma būtu izstrādājama tā, lai:• Veicinātu MVU spēju piesaistīt līdzekļus caur kapitāla tirgu;• Nodrošinātu papildu drošību investoriem, kuri iegādājas uzņēmumu obligācijas;• Atbalstītu inovācijas un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu globālajā tirgū.Atbalsta mehānisma izveides procesā jāizvērtē nepieciešamība paredzēt dažādus kritērijus, kas nodrošinās efektīvu mehānisma darbību. Piemēram, nepieciešams izvērtēt Lietuvas pieredzi ar garantijām uzņēmumu obligācijām un izsvērt, vai līdzīgs instruments būtu izmantojams arī Latvijā.Izveidojot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām, tiks stiprināts Latvijas kapitāla tirgus, kā arī nodrošināta uzņēmumu piekļuve alternatīviem finansēšanas avotiem, kas ir nozīmīgi ekonomikas attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai.Izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām. | Šobrīd uzņēmumiem ir pieejamas individuālās garantijas un portfeļgarantijas12, kas kalpo kā papildus nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai lai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Šie atbalsta instrumenti būtiski palīdz uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi finansējumam, kas nepieciešams to izaugsmei un attīstībai. Garantijas par kredītiestāžu un alternatīvo finansētāju izsniegtiem finanšu pakalpojumiem sniedz ALTUM, kas darbojas, lai risinātu tirgus nepilnības, proti, situācijas, kad privātais sektors nespēj nodrošināt finansējumu pietiekamā apjomā vai atbilstošos nosacījumos. ALTUM garantijas palīdz pārvarēt šīs barjeras, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un spēju investēt inovācijās, digitalizācijā un citās stratēģiski nozīmīgās jomās.Uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespēju paplašināšanai būtiski ir izveidot atbalsta sistēmu uzņēmumu obligācijām, kas palīdzētu piesaistīt kapitālu un veicinātu uzņēmumu izaugsmi, īpaši MVU, nodrošinātu lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros.Atbalsta sistēma būtu izstrādājama tā, lai:• Veicinātu MVU spēju piesaistīt līdzekļus caur kapitāla tirgu;• Nodrošinātu papildu drošību investoriem, kuri iegādājas uzņēmumu obligācijas;• Atbalstītu inovācijas un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu globālajā tirgū.Atbalsta mehānisma izveides procesā jāizvērtē nepieciešamība paredzēt dažādus kritērijus, kas nodrošinās efektīvu mehānisma darbību. Piemēram, nepieciešams izvērtēt Lietuvas pieredzi ar garantijām uzņēmumu obligācijām un izsvērt, vai līdzīgs instruments būtu izmantojams arī Latvijā.Izveidojot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām, tiks stiprināts Latvijas kapitāla tirgus, kā arī nodrošināta uzņēmumu piekļuve alternatīviem finansēšanas avotiem, kas ir nozīmīgi ekonomikas attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai.Izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām. | Šobrīd uzņēmumiem ir pieejamas individuālās garantijas un portfeļgarantijas12, kas kalpo kā papildus nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai lai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Šie atbalsta instrumenti būtiski palīdz uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi finansējumam, kas nepieciešams to izaugsmei un attīstībai. Garantijas par kredītiestāžu un alternatīvo finansētāju izsniegtiem finanšu pakalpojumiem sniedz ALTUM, kas darbojas, lai risinātu tirgus nepilnības, proti, situācijas, kad privātais sektors nespēj nodrošināt finansējumu pietiekamā apjomā vai atbilstošos nosacījumos. ALTUM garantijas palīdz pārvarēt šīs barjeras, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un spēju investēt inovācijās, digitalizācijā un citās stratēģiski nozīmīgās jomās.Uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespēju paplašināšanai būtiski ir izveidot atbalsta sistēmu uzņēmumu obligācijām, kas palīdzētu piesaistīt kapitālu un veicinātu uzņēmumu izaugsmi, īpaši MVU, nodrošinātu lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros.Atbalsta sistēma būtu izstrādājama tā, lai:• Veicinātu MVU spēju piesaistīt līdzekļus caur kapitāla tirgu;• Nodrošinātu papildu drošību investoriem, kuri iegādājas uzņēmumu obligācijas;• Atbalstītu inovācijas un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu globālajā tirgū.Atbalsta mehānisma izveides procesā jāizvērtē nepieciešamība paredzēt dažādus kritērijus, kas nodrošinās efektīvu mehānisma darbību. Piemēram, nepieciešams izvērtēt Lietuvas pieredzi ar garantijām uzņēmumu obligācijām un izsvērt, vai līdzīgs instruments būtu izmantojams arī Latvijā.Izveidojot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām, tiks stiprināts Latvijas kapitāla tirgus, kā arī nodrošināta uzņēmumu piekļuve alternatīviem finansēšanas avotiem, kas ir nozīmīgi ekonomikas attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai.Izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Paplašinātas uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespējas, nodrošinot lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros. | Paplašinātas uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespējas, nodrošinot lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros. | Paplašinātas uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespējas, nodrošinot lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros. | Izstrādāts atbilstošs atbalsta instruments | EM | ALTUMLB sadarbība ar NASDAQ | 30.06.2026. | atbalsta programmas finansējuma ietvaros |
| 13. | EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS | EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS | EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS | EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS | EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS | EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS | EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS |
| Latvijas apdrošināšanas tirgu ir pametuši visi lielie starptautiskie tirdzniecības kredītu apdrošinātāji (Euler Hermes, Coface), jo nesaskata Latvijā perspektīvu finanšu rezultātu dēļ (peļņas apmērs ir nepietiekams) ar tiešo pārstāvniecību, bet, piedāvājot pārdošanas mehānismu tikai caur apdrošināšanas brokeriem. Latvijā tirdzniecības kredītu apdrošināšanu piedāvā vienīgi apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company". ALTUM administrētās eksporta garantiju programmas sedz tikai nelielu daļu no eksporta apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā šo programmu noteiktos attiecināmības ierobežojumus. ALTUM šobrīd piedāvā eksporta kredīta garantiju jeb eksporta darījumu apdrošināšanu, eksportētājiem, lai pasargātu biznesu pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos līdz 730 dienām, kā arī sniedz nodrošinājumu finansējumam. Šobrīd atbalsta programmā ir pieejams valsts budžeta finansējums 2,19 milj. EUR un ALTUM atmaksas 3,5 milj. EUR.Igaunijas eksporta kredīta aģentūra "KredEx" piedāvā eksporta kredīta garantijas, lai pasargātu uzņēmumus no ārvalstu pircēju maksātnespējas vai ilgstošas nemaksāšanas riskiem.Lietuvas finanšu institūcija "INVEGA" piedāvā eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem, kas darbojas ilgāk par gadu un kuru ikgadējie ienākumi pārsniedz 100 000 EUR. Maksimālais garantijas apjoms vienam eksportētājam ir 2 milj. EUR, bet vienam pircējam – 750 000 EUR.Lai uzlabotu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nepieciešams paplašināt ALTUM administrētās garantiju programmas, lai tās segtu lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības. Vienlaikus kā alternatīvais piedāvājums jāizvērtē Buyer’s credit instrumenta ieviešana, kas ļautu Latvijas eksportētājiem izslēgt risku, ka ilgstoši netiek veikti atliktie maksājumi, kā arī nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu pieejamību, kamēr nav iestājies atliktā maksājuma termiņš un veikta samaksa par piegādātajām precēm.Izvērtēt iespēju ieviest Latvijā eksporta kredītu apdrošināšanas modeli vai Buyer’s credit instrumentu, iesniedzot MK ziņojumu par turpmāk nepieciešamo rīcību efektīvākā modeļa ieviešanai. | Latvijas apdrošināšanas tirgu ir pametuši visi lielie starptautiskie tirdzniecības kredītu apdrošinātāji (Euler Hermes, Coface), jo nesaskata Latvijā perspektīvu finanšu rezultātu dēļ (peļņas apmērs ir nepietiekams) ar tiešo pārstāvniecību, bet, piedāvājot pārdošanas mehānismu tikai caur apdrošināšanas brokeriem. Latvijā tirdzniecības kredītu apdrošināšanu piedāvā vienīgi apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company". ALTUM administrētās eksporta garantiju programmas sedz tikai nelielu daļu no eksporta apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā šo programmu noteiktos attiecināmības ierobežojumus. ALTUM šobrīd piedāvā eksporta kredīta garantiju jeb eksporta darījumu apdrošināšanu, eksportētājiem, lai pasargātu biznesu pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos līdz 730 dienām, kā arī sniedz nodrošinājumu finansējumam. Šobrīd atbalsta programmā ir pieejams valsts budžeta finansējums 2,19 milj. EUR un ALTUM atmaksas 3,5 milj. EUR.Igaunijas eksporta kredīta aģentūra "KredEx" piedāvā eksporta kredīta garantijas, lai pasargātu uzņēmumus no ārvalstu pircēju maksātnespējas vai ilgstošas nemaksāšanas riskiem.Lietuvas finanšu institūcija "INVEGA" piedāvā eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem, kas darbojas ilgāk par gadu un kuru ikgadējie ienākumi pārsniedz 100 000 EUR. Maksimālais garantijas apjoms vienam eksportētājam ir 2 milj. EUR, bet vienam pircējam – 750 000 EUR.Lai uzlabotu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nepieciešams paplašināt ALTUM administrētās garantiju programmas, lai tās segtu lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības. Vienlaikus kā alternatīvais piedāvājums jāizvērtē Buyer’s credit instrumenta ieviešana, kas ļautu Latvijas eksportētājiem izslēgt risku, ka ilgstoši netiek veikti atliktie maksājumi, kā arī nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu pieejamību, kamēr nav iestājies atliktā maksājuma termiņš un veikta samaksa par piegādātajām precēm.Izvērtēt iespēju ieviest Latvijā eksporta kredītu apdrošināšanas modeli vai Buyer’s credit instrumentu, iesniedzot MK ziņojumu par turpmāk nepieciešamo rīcību efektīvākā modeļa ieviešanai. | Latvijas apdrošināšanas tirgu ir pametuši visi lielie starptautiskie tirdzniecības kredītu apdrošinātāji (Euler Hermes, Coface), jo nesaskata Latvijā perspektīvu finanšu rezultātu dēļ (peļņas apmērs ir nepietiekams) ar tiešo pārstāvniecību, bet, piedāvājot pārdošanas mehānismu tikai caur apdrošināšanas brokeriem. Latvijā tirdzniecības kredītu apdrošināšanu piedāvā vienīgi apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company". ALTUM administrētās eksporta garantiju programmas sedz tikai nelielu daļu no eksporta apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā šo programmu noteiktos attiecināmības ierobežojumus. ALTUM šobrīd piedāvā eksporta kredīta garantiju jeb eksporta darījumu apdrošināšanu, eksportētājiem, lai pasargātu biznesu pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos līdz 730 dienām, kā arī sniedz nodrošinājumu finansējumam. Šobrīd atbalsta programmā ir pieejams valsts budžeta finansējums 2,19 milj. EUR un ALTUM atmaksas 3,5 milj. EUR.Igaunijas eksporta kredīta aģentūra "KredEx" piedāvā eksporta kredīta garantijas, lai pasargātu uzņēmumus no ārvalstu pircēju maksātnespējas vai ilgstošas nemaksāšanas riskiem.Lietuvas finanšu institūcija "INVEGA" piedāvā eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem, kas darbojas ilgāk par gadu un kuru ikgadējie ienākumi pārsniedz 100 000 EUR. Maksimālais garantijas apjoms vienam eksportētājam ir 2 milj. EUR, bet vienam pircējam – 750 000 EUR.Lai uzlabotu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nepieciešams paplašināt ALTUM administrētās garantiju programmas, lai tās segtu lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības. Vienlaikus kā alternatīvais piedāvājums jāizvērtē Buyer’s credit instrumenta ieviešana, kas ļautu Latvijas eksportētājiem izslēgt risku, ka ilgstoši netiek veikti atliktie maksājumi, kā arī nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu pieejamību, kamēr nav iestājies atliktā maksājuma termiņš un veikta samaksa par piegādātajām precēm.Izvērtēt iespēju ieviest Latvijā eksporta kredītu apdrošināšanas modeli vai Buyer’s credit instrumentu, iesniedzot MK ziņojumu par turpmāk nepieciešamo rīcību efektīvākā modeļa ieviešanai. | Latvijas apdrošināšanas tirgu ir pametuši visi lielie starptautiskie tirdzniecības kredītu apdrošinātāji (Euler Hermes, Coface), jo nesaskata Latvijā perspektīvu finanšu rezultātu dēļ (peļņas apmērs ir nepietiekams) ar tiešo pārstāvniecību, bet, piedāvājot pārdošanas mehānismu tikai caur apdrošināšanas brokeriem. Latvijā tirdzniecības kredītu apdrošināšanu piedāvā vienīgi apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company". ALTUM administrētās eksporta garantiju programmas sedz tikai nelielu daļu no eksporta apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā šo programmu noteiktos attiecināmības ierobežojumus. ALTUM šobrīd piedāvā eksporta kredīta garantiju jeb eksporta darījumu apdrošināšanu, eksportētājiem, lai pasargātu biznesu pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos līdz 730 dienām, kā arī sniedz nodrošinājumu finansējumam. Šobrīd atbalsta programmā ir pieejams valsts budžeta finansējums 2,19 milj. EUR un ALTUM atmaksas 3,5 milj. EUR.Igaunijas eksporta kredīta aģentūra "KredEx" piedāvā eksporta kredīta garantijas, lai pasargātu uzņēmumus no ārvalstu pircēju maksātnespējas vai ilgstošas nemaksāšanas riskiem.Lietuvas finanšu institūcija "INVEGA" piedāvā eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem, kas darbojas ilgāk par gadu un kuru ikgadējie ienākumi pārsniedz 100 000 EUR. Maksimālais garantijas apjoms vienam eksportētājam ir 2 milj. EUR, bet vienam pircējam – 750 000 EUR.Lai uzlabotu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nepieciešams paplašināt ALTUM administrētās garantiju programmas, lai tās segtu lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības. Vienlaikus kā alternatīvais piedāvājums jāizvērtē Buyer’s credit instrumenta ieviešana, kas ļautu Latvijas eksportētājiem izslēgt risku, ka ilgstoši netiek veikti atliktie maksājumi, kā arī nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu pieejamību, kamēr nav iestājies atliktā maksājuma termiņš un veikta samaksa par piegādātajām precēm.Izvērtēt iespēju ieviest Latvijā eksporta kredītu apdrošināšanas modeli vai Buyer’s credit instrumentu, iesniedzot MK ziņojumu par turpmāk nepieciešamo rīcību efektīvākā modeļa ieviešanai. | Latvijas apdrošināšanas tirgu ir pametuši visi lielie starptautiskie tirdzniecības kredītu apdrošinātāji (Euler Hermes, Coface), jo nesaskata Latvijā perspektīvu finanšu rezultātu dēļ (peļņas apmērs ir nepietiekams) ar tiešo pārstāvniecību, bet, piedāvājot pārdošanas mehānismu tikai caur apdrošināšanas brokeriem. Latvijā tirdzniecības kredītu apdrošināšanu piedāvā vienīgi apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company". ALTUM administrētās eksporta garantiju programmas sedz tikai nelielu daļu no eksporta apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā šo programmu noteiktos attiecināmības ierobežojumus. ALTUM šobrīd piedāvā eksporta kredīta garantiju jeb eksporta darījumu apdrošināšanu, eksportētājiem, lai pasargātu biznesu pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos līdz 730 dienām, kā arī sniedz nodrošinājumu finansējumam. Šobrīd atbalsta programmā ir pieejams valsts budžeta finansējums 2,19 milj. EUR un ALTUM atmaksas 3,5 milj. EUR.Igaunijas eksporta kredīta aģentūra "KredEx" piedāvā eksporta kredīta garantijas, lai pasargātu uzņēmumus no ārvalstu pircēju maksātnespējas vai ilgstošas nemaksāšanas riskiem.Lietuvas finanšu institūcija "INVEGA" piedāvā eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem, kas darbojas ilgāk par gadu un kuru ikgadējie ienākumi pārsniedz 100 000 EUR. Maksimālais garantijas apjoms vienam eksportētājam ir 2 milj. EUR, bet vienam pircējam – 750 000 EUR.Lai uzlabotu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nepieciešams paplašināt ALTUM administrētās garantiju programmas, lai tās segtu lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības. Vienlaikus kā alternatīvais piedāvājums jāizvērtē Buyer’s credit instrumenta ieviešana, kas ļautu Latvijas eksportētājiem izslēgt risku, ka ilgstoši netiek veikti atliktie maksājumi, kā arī nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu pieejamību, kamēr nav iestājies atliktā maksājuma termiņš un veikta samaksa par piegādātajām precēm.Izvērtēt iespēju ieviest Latvijā eksporta kredītu apdrošināšanas modeli vai Buyer’s credit instrumentu, iesniedzot MK ziņojumu par turpmāk nepieciešamo rīcību efektīvākā modeļa ieviešanai. | Latvijas apdrošināšanas tirgu ir pametuši visi lielie starptautiskie tirdzniecības kredītu apdrošinātāji (Euler Hermes, Coface), jo nesaskata Latvijā perspektīvu finanšu rezultātu dēļ (peļņas apmērs ir nepietiekams) ar tiešo pārstāvniecību, bet, piedāvājot pārdošanas mehānismu tikai caur apdrošināšanas brokeriem. Latvijā tirdzniecības kredītu apdrošināšanu piedāvā vienīgi apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company". ALTUM administrētās eksporta garantiju programmas sedz tikai nelielu daļu no eksporta apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā šo programmu noteiktos attiecināmības ierobežojumus. ALTUM šobrīd piedāvā eksporta kredīta garantiju jeb eksporta darījumu apdrošināšanu, eksportētājiem, lai pasargātu biznesu pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos līdz 730 dienām, kā arī sniedz nodrošinājumu finansējumam. Šobrīd atbalsta programmā ir pieejams valsts budžeta finansējums 2,19 milj. EUR un ALTUM atmaksas 3,5 milj. EUR.Igaunijas eksporta kredīta aģentūra "KredEx" piedāvā eksporta kredīta garantijas, lai pasargātu uzņēmumus no ārvalstu pircēju maksātnespējas vai ilgstošas nemaksāšanas riskiem.Lietuvas finanšu institūcija "INVEGA" piedāvā eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem, kas darbojas ilgāk par gadu un kuru ikgadējie ienākumi pārsniedz 100 000 EUR. Maksimālais garantijas apjoms vienam eksportētājam ir 2 milj. EUR, bet vienam pircējam – 750 000 EUR.Lai uzlabotu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nepieciešams paplašināt ALTUM administrētās garantiju programmas, lai tās segtu lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības. Vienlaikus kā alternatīvais piedāvājums jāizvērtē Buyer’s credit instrumenta ieviešana, kas ļautu Latvijas eksportētājiem izslēgt risku, ka ilgstoši netiek veikti atliktie maksājumi, kā arī nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu pieejamību, kamēr nav iestājies atliktā maksājuma termiņš un veikta samaksa par piegādātajām precēm.Izvērtēt iespēju ieviest Latvijā eksporta kredītu apdrošināšanas modeli vai Buyer’s credit instrumentu, iesniedzot MK ziņojumu par turpmāk nepieciešamo rīcību efektīvākā modeļa ieviešanai. | Latvijas apdrošināšanas tirgu ir pametuši visi lielie starptautiskie tirdzniecības kredītu apdrošinātāji (Euler Hermes, Coface), jo nesaskata Latvijā perspektīvu finanšu rezultātu dēļ (peļņas apmērs ir nepietiekams) ar tiešo pārstāvniecību, bet, piedāvājot pārdošanas mehānismu tikai caur apdrošināšanas brokeriem. Latvijā tirdzniecības kredītu apdrošināšanu piedāvā vienīgi apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company". ALTUM administrētās eksporta garantiju programmas sedz tikai nelielu daļu no eksporta apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā šo programmu noteiktos attiecināmības ierobežojumus. ALTUM šobrīd piedāvā eksporta kredīta garantiju jeb eksporta darījumu apdrošināšanu, eksportētājiem, lai pasargātu biznesu pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos līdz 730 dienām, kā arī sniedz nodrošinājumu finansējumam. Šobrīd atbalsta programmā ir pieejams valsts budžeta finansējums 2,19 milj. EUR un ALTUM atmaksas 3,5 milj. EUR.Igaunijas eksporta kredīta aģentūra "KredEx" piedāvā eksporta kredīta garantijas, lai pasargātu uzņēmumus no ārvalstu pircēju maksātnespējas vai ilgstošas nemaksāšanas riskiem.Lietuvas finanšu institūcija "INVEGA" piedāvā eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem, kas darbojas ilgāk par gadu un kuru ikgadējie ienākumi pārsniedz 100 000 EUR. Maksimālais garantijas apjoms vienam eksportētājam ir 2 milj. EUR, bet vienam pircējam – 750 000 EUR.Lai uzlabotu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nepieciešams paplašināt ALTUM administrētās garantiju programmas, lai tās segtu lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības. Vienlaikus kā alternatīvais piedāvājums jāizvērtē Buyer’s credit instrumenta ieviešana, kas ļautu Latvijas eksportētājiem izslēgt risku, ka ilgstoši netiek veikti atliktie maksājumi, kā arī nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu pieejamību, kamēr nav iestājies atliktā maksājuma termiņš un veikta samaksa par piegādātajām precēm.Izvērtēt iespēju ieviest Latvijā eksporta kredītu apdrošināšanas modeli vai Buyer’s credit instrumentu, iesniedzot MK ziņojumu par turpmāk nepieciešamo rīcību efektīvākā modeļa ieviešanai. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Sagatavoti priekšlikumi kā uzlabot eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nosedzot lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības | Sagatavoti priekšlikumi kā uzlabot eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nosedzot lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības | Sagatavoti priekšlikumi kā uzlabot eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nosedzot lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības | MK iesniegts ziņojums par nepieciešamo turpmāko rīcību | EM | ALTUMFM | 31.12.2026. | Izvērtējums EM/ALTUM esošā budžeta finansējuma ietvaros |
| 14. | KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA | KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA | KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA | KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA | KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA | KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA | KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA |
| Šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.Kopš 2014.gada pastāv Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka. Latvijas gadījumā Eiropas Centrālā banka ir pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību. Kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Savukārt atlikušo nebanku kreditētāju, kas neveic patērētāju kreditēšanu, uzraudzība uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam. Šāds kreditētāju uzraudzības un kontroles funkciju sadalījums starp vairākām iestādēm nenodrošina centralizētu un vienotu pieeju minētajam jautājumam, jo katrai uzraudzības un kontroles institūcijas iestādei ir savas prasības un metodoloģija.Lai risinātu minēto problēmu, nepieciešams nacionālā līmenī noteikt vienotu kreditētāju uzraudzības un kontroles institūciju administratīvā sloga mazināšanai un vienotas pieejas, kas ietver saprotamu metodiku, nodrošināšanai, izvērtējot arī Lietuvas pieredzi, kur visu kreditētāju, kuru uzraudzību neveic Eiropas Centrālā banka, uzraudzība ir nodota Lietuvas Bankai.Iesniegt MK ziņojumu, ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē. | Šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.Kopš 2014.gada pastāv Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka. Latvijas gadījumā Eiropas Centrālā banka ir pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību. Kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Savukārt atlikušo nebanku kreditētāju, kas neveic patērētāju kreditēšanu, uzraudzība uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam. Šāds kreditētāju uzraudzības un kontroles funkciju sadalījums starp vairākām iestādēm nenodrošina centralizētu un vienotu pieeju minētajam jautājumam, jo katrai uzraudzības un kontroles institūcijas iestādei ir savas prasības un metodoloģija.Lai risinātu minēto problēmu, nepieciešams nacionālā līmenī noteikt vienotu kreditētāju uzraudzības un kontroles institūciju administratīvā sloga mazināšanai un vienotas pieejas, kas ietver saprotamu metodiku, nodrošināšanai, izvērtējot arī Lietuvas pieredzi, kur visu kreditētāju, kuru uzraudzību neveic Eiropas Centrālā banka, uzraudzība ir nodota Lietuvas Bankai.Iesniegt MK ziņojumu, ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē. | Šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.Kopš 2014.gada pastāv Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka. Latvijas gadījumā Eiropas Centrālā banka ir pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību. Kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Savukārt atlikušo nebanku kreditētāju, kas neveic patērētāju kreditēšanu, uzraudzība uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam. Šāds kreditētāju uzraudzības un kontroles funkciju sadalījums starp vairākām iestādēm nenodrošina centralizētu un vienotu pieeju minētajam jautājumam, jo katrai uzraudzības un kontroles institūcijas iestādei ir savas prasības un metodoloģija.Lai risinātu minēto problēmu, nepieciešams nacionālā līmenī noteikt vienotu kreditētāju uzraudzības un kontroles institūciju administratīvā sloga mazināšanai un vienotas pieejas, kas ietver saprotamu metodiku, nodrošināšanai, izvērtējot arī Lietuvas pieredzi, kur visu kreditētāju, kuru uzraudzību neveic Eiropas Centrālā banka, uzraudzība ir nodota Lietuvas Bankai.Iesniegt MK ziņojumu, ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē. | Šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.Kopš 2014.gada pastāv Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka. Latvijas gadījumā Eiropas Centrālā banka ir pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību. Kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Savukārt atlikušo nebanku kreditētāju, kas neveic patērētāju kreditēšanu, uzraudzība uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam. Šāds kreditētāju uzraudzības un kontroles funkciju sadalījums starp vairākām iestādēm nenodrošina centralizētu un vienotu pieeju minētajam jautājumam, jo katrai uzraudzības un kontroles institūcijas iestādei ir savas prasības un metodoloģija.Lai risinātu minēto problēmu, nepieciešams nacionālā līmenī noteikt vienotu kreditētāju uzraudzības un kontroles institūciju administratīvā sloga mazināšanai un vienotas pieejas, kas ietver saprotamu metodiku, nodrošināšanai, izvērtējot arī Lietuvas pieredzi, kur visu kreditētāju, kuru uzraudzību neveic Eiropas Centrālā banka, uzraudzība ir nodota Lietuvas Bankai.Iesniegt MK ziņojumu, ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē. | Šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.Kopš 2014.gada pastāv Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka. Latvijas gadījumā Eiropas Centrālā banka ir pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību. Kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Savukārt atlikušo nebanku kreditētāju, kas neveic patērētāju kreditēšanu, uzraudzība uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam. Šāds kreditētāju uzraudzības un kontroles funkciju sadalījums starp vairākām iestādēm nenodrošina centralizētu un vienotu pieeju minētajam jautājumam, jo katrai uzraudzības un kontroles institūcijas iestādei ir savas prasības un metodoloģija.Lai risinātu minēto problēmu, nepieciešams nacionālā līmenī noteikt vienotu kreditētāju uzraudzības un kontroles institūciju administratīvā sloga mazināšanai un vienotas pieejas, kas ietver saprotamu metodiku, nodrošināšanai, izvērtējot arī Lietuvas pieredzi, kur visu kreditētāju, kuru uzraudzību neveic Eiropas Centrālā banka, uzraudzība ir nodota Lietuvas Bankai.Iesniegt MK ziņojumu, ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē. | Šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.Kopš 2014.gada pastāv Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka. Latvijas gadījumā Eiropas Centrālā banka ir pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību. Kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Savukārt atlikušo nebanku kreditētāju, kas neveic patērētāju kreditēšanu, uzraudzība uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam. Šāds kreditētāju uzraudzības un kontroles funkciju sadalījums starp vairākām iestādēm nenodrošina centralizētu un vienotu pieeju minētajam jautājumam, jo katrai uzraudzības un kontroles institūcijas iestādei ir savas prasības un metodoloģija.Lai risinātu minēto problēmu, nepieciešams nacionālā līmenī noteikt vienotu kreditētāju uzraudzības un kontroles institūciju administratīvā sloga mazināšanai un vienotas pieejas, kas ietver saprotamu metodiku, nodrošināšanai, izvērtējot arī Lietuvas pieredzi, kur visu kreditētāju, kuru uzraudzību neveic Eiropas Centrālā banka, uzraudzība ir nodota Lietuvas Bankai.Iesniegt MK ziņojumu, ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē. | Šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.Kopš 2014.gada pastāv Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka. Latvijas gadījumā Eiropas Centrālā banka ir pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību. Kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Savukārt atlikušo nebanku kreditētāju, kas neveic patērētāju kreditēšanu, uzraudzība uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam. Šāds kreditētāju uzraudzības un kontroles funkciju sadalījums starp vairākām iestādēm nenodrošina centralizētu un vienotu pieeju minētajam jautājumam, jo katrai uzraudzības un kontroles institūcijas iestādei ir savas prasības un metodoloģija.Lai risinātu minēto problēmu, nepieciešams nacionālā līmenī noteikt vienotu kreditētāju uzraudzības un kontroles institūciju administratīvā sloga mazināšanai un vienotas pieejas, kas ietver saprotamu metodiku, nodrošināšanai, izvērtējot arī Lietuvas pieredzi, kur visu kreditētāju, kuru uzraudzību neveic Eiropas Centrālā banka, uzraudzība ir nodota Lietuvas Bankai.Iesniegt MK ziņojumu, ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Sagatavoti priekšlikumi kā samazināt birokrātisko slogu un nodrošināt caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē | Sagatavoti priekšlikumi kā samazināt birokrātisko slogu un nodrošināt caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē | Sagatavoti priekšlikumi kā samazināt birokrātisko slogu un nodrošināt caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē | MK iesniegts izvērtējums | FM | LB, EM sadarbībā ar PTAC, FLA, LFNA | 31.12.2025. | Iesaistīto pušu budžeta ietvaros |
| 15. | BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV | BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV | BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV | BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV | BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV | BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV | BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV |
| Ņemot vērā ikdienā pieejamās informācijas apjomu, ko izplata dažādas ticamības informācijas avoti, ir ļoti būtiski uzņēmējiem nodrošināt vienu platformu, kurā tiek publicēta uzticama un aktuāla informācija par visiem uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta veidiem.Svarīgi nodrošināt, lai informācija uzņēmējiem būtu viegli saprotama un skaidra, ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības nozaru un uzņēmumu lielumu īpatnības. Papildus nepieciešams piedāvāt vienotas informatīvas veidnes vai informatīvas vienlapas, kas izskaidro pieejamās atbalsta programmas un kuras varētu izplatīt arī uzņēmēju asociāciju biedriem. Tāpat būtiski veidot interaktīvus rīkus, kas ļauj uzņēmējiem ātri un vienkārši identificēt atbalsta iespējas, kas piemērotas konkrētām nozarēm, uzņēmuma lielumam vai darbības attīstības posmam.Šādā veidā uzņēmējam tiek dota iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem.Informācija par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta instrumentiem ir pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā ES un fondi, ES fondu atbalsts 2021-2027 vai Atveseļošanas fonds. Taču, ņemot vērā to, ka LIAA ir pirmais kontaktpunkts, kurā uzņēmēji griežas ar konsultācijām par uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstību, lai vienuviet nodrošinātu iespējami plašu un uz klientu orientētu informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējiem, ir nepieciešams, lai platformā business.gov.lv turpmāk ir pieejama informācija par visiem uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem.Nodrošināt platformā business.gov.lv vienkopus pieejamu un aktuālu informāciju par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām. | Ņemot vērā ikdienā pieejamās informācijas apjomu, ko izplata dažādas ticamības informācijas avoti, ir ļoti būtiski uzņēmējiem nodrošināt vienu platformu, kurā tiek publicēta uzticama un aktuāla informācija par visiem uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta veidiem.Svarīgi nodrošināt, lai informācija uzņēmējiem būtu viegli saprotama un skaidra, ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības nozaru un uzņēmumu lielumu īpatnības. Papildus nepieciešams piedāvāt vienotas informatīvas veidnes vai informatīvas vienlapas, kas izskaidro pieejamās atbalsta programmas un kuras varētu izplatīt arī uzņēmēju asociāciju biedriem. Tāpat būtiski veidot interaktīvus rīkus, kas ļauj uzņēmējiem ātri un vienkārši identificēt atbalsta iespējas, kas piemērotas konkrētām nozarēm, uzņēmuma lielumam vai darbības attīstības posmam.Šādā veidā uzņēmējam tiek dota iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem.Informācija par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta instrumentiem ir pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā ES un fondi, ES fondu atbalsts 2021-2027 vai Atveseļošanas fonds. Taču, ņemot vērā to, ka LIAA ir pirmais kontaktpunkts, kurā uzņēmēji griežas ar konsultācijām par uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstību, lai vienuviet nodrošinātu iespējami plašu un uz klientu orientētu informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējiem, ir nepieciešams, lai platformā business.gov.lv turpmāk ir pieejama informācija par visiem uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem.Nodrošināt platformā business.gov.lv vienkopus pieejamu un aktuālu informāciju par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām. | Ņemot vērā ikdienā pieejamās informācijas apjomu, ko izplata dažādas ticamības informācijas avoti, ir ļoti būtiski uzņēmējiem nodrošināt vienu platformu, kurā tiek publicēta uzticama un aktuāla informācija par visiem uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta veidiem.Svarīgi nodrošināt, lai informācija uzņēmējiem būtu viegli saprotama un skaidra, ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības nozaru un uzņēmumu lielumu īpatnības. Papildus nepieciešams piedāvāt vienotas informatīvas veidnes vai informatīvas vienlapas, kas izskaidro pieejamās atbalsta programmas un kuras varētu izplatīt arī uzņēmēju asociāciju biedriem. Tāpat būtiski veidot interaktīvus rīkus, kas ļauj uzņēmējiem ātri un vienkārši identificēt atbalsta iespējas, kas piemērotas konkrētām nozarēm, uzņēmuma lielumam vai darbības attīstības posmam.Šādā veidā uzņēmējam tiek dota iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem.Informācija par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta instrumentiem ir pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā ES un fondi, ES fondu atbalsts 2021-2027 vai Atveseļošanas fonds. Taču, ņemot vērā to, ka LIAA ir pirmais kontaktpunkts, kurā uzņēmēji griežas ar konsultācijām par uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstību, lai vienuviet nodrošinātu iespējami plašu un uz klientu orientētu informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējiem, ir nepieciešams, lai platformā business.gov.lv turpmāk ir pieejama informācija par visiem uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem.Nodrošināt platformā business.gov.lv vienkopus pieejamu un aktuālu informāciju par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām. | Ņemot vērā ikdienā pieejamās informācijas apjomu, ko izplata dažādas ticamības informācijas avoti, ir ļoti būtiski uzņēmējiem nodrošināt vienu platformu, kurā tiek publicēta uzticama un aktuāla informācija par visiem uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta veidiem.Svarīgi nodrošināt, lai informācija uzņēmējiem būtu viegli saprotama un skaidra, ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības nozaru un uzņēmumu lielumu īpatnības. Papildus nepieciešams piedāvāt vienotas informatīvas veidnes vai informatīvas vienlapas, kas izskaidro pieejamās atbalsta programmas un kuras varētu izplatīt arī uzņēmēju asociāciju biedriem. Tāpat būtiski veidot interaktīvus rīkus, kas ļauj uzņēmējiem ātri un vienkārši identificēt atbalsta iespējas, kas piemērotas konkrētām nozarēm, uzņēmuma lielumam vai darbības attīstības posmam.Šādā veidā uzņēmējam tiek dota iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem.Informācija par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta instrumentiem ir pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā ES un fondi, ES fondu atbalsts 2021-2027 vai Atveseļošanas fonds. Taču, ņemot vērā to, ka LIAA ir pirmais kontaktpunkts, kurā uzņēmēji griežas ar konsultācijām par uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstību, lai vienuviet nodrošinātu iespējami plašu un uz klientu orientētu informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējiem, ir nepieciešams, lai platformā business.gov.lv turpmāk ir pieejama informācija par visiem uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem.Nodrošināt platformā business.gov.lv vienkopus pieejamu un aktuālu informāciju par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām. | Ņemot vērā ikdienā pieejamās informācijas apjomu, ko izplata dažādas ticamības informācijas avoti, ir ļoti būtiski uzņēmējiem nodrošināt vienu platformu, kurā tiek publicēta uzticama un aktuāla informācija par visiem uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta veidiem.Svarīgi nodrošināt, lai informācija uzņēmējiem būtu viegli saprotama un skaidra, ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības nozaru un uzņēmumu lielumu īpatnības. Papildus nepieciešams piedāvāt vienotas informatīvas veidnes vai informatīvas vienlapas, kas izskaidro pieejamās atbalsta programmas un kuras varētu izplatīt arī uzņēmēju asociāciju biedriem. Tāpat būtiski veidot interaktīvus rīkus, kas ļauj uzņēmējiem ātri un vienkārši identificēt atbalsta iespējas, kas piemērotas konkrētām nozarēm, uzņēmuma lielumam vai darbības attīstības posmam.Šādā veidā uzņēmējam tiek dota iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem.Informācija par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta instrumentiem ir pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā ES un fondi, ES fondu atbalsts 2021-2027 vai Atveseļošanas fonds. Taču, ņemot vērā to, ka LIAA ir pirmais kontaktpunkts, kurā uzņēmēji griežas ar konsultācijām par uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstību, lai vienuviet nodrošinātu iespējami plašu un uz klientu orientētu informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējiem, ir nepieciešams, lai platformā business.gov.lv turpmāk ir pieejama informācija par visiem uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem.Nodrošināt platformā business.gov.lv vienkopus pieejamu un aktuālu informāciju par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām. | Ņemot vērā ikdienā pieejamās informācijas apjomu, ko izplata dažādas ticamības informācijas avoti, ir ļoti būtiski uzņēmējiem nodrošināt vienu platformu, kurā tiek publicēta uzticama un aktuāla informācija par visiem uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta veidiem.Svarīgi nodrošināt, lai informācija uzņēmējiem būtu viegli saprotama un skaidra, ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības nozaru un uzņēmumu lielumu īpatnības. Papildus nepieciešams piedāvāt vienotas informatīvas veidnes vai informatīvas vienlapas, kas izskaidro pieejamās atbalsta programmas un kuras varētu izplatīt arī uzņēmēju asociāciju biedriem. Tāpat būtiski veidot interaktīvus rīkus, kas ļauj uzņēmējiem ātri un vienkārši identificēt atbalsta iespējas, kas piemērotas konkrētām nozarēm, uzņēmuma lielumam vai darbības attīstības posmam.Šādā veidā uzņēmējam tiek dota iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem.Informācija par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta instrumentiem ir pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā ES un fondi, ES fondu atbalsts 2021-2027 vai Atveseļošanas fonds. Taču, ņemot vērā to, ka LIAA ir pirmais kontaktpunkts, kurā uzņēmēji griežas ar konsultācijām par uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstību, lai vienuviet nodrošinātu iespējami plašu un uz klientu orientētu informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējiem, ir nepieciešams, lai platformā business.gov.lv turpmāk ir pieejama informācija par visiem uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem.Nodrošināt platformā business.gov.lv vienkopus pieejamu un aktuālu informāciju par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām. | Ņemot vērā ikdienā pieejamās informācijas apjomu, ko izplata dažādas ticamības informācijas avoti, ir ļoti būtiski uzņēmējiem nodrošināt vienu platformu, kurā tiek publicēta uzticama un aktuāla informācija par visiem uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta veidiem.Svarīgi nodrošināt, lai informācija uzņēmējiem būtu viegli saprotama un skaidra, ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības nozaru un uzņēmumu lielumu īpatnības. Papildus nepieciešams piedāvāt vienotas informatīvas veidnes vai informatīvas vienlapas, kas izskaidro pieejamās atbalsta programmas un kuras varētu izplatīt arī uzņēmēju asociāciju biedriem. Tāpat būtiski veidot interaktīvus rīkus, kas ļauj uzņēmējiem ātri un vienkārši identificēt atbalsta iespējas, kas piemērotas konkrētām nozarēm, uzņēmuma lielumam vai darbības attīstības posmam.Šādā veidā uzņēmējam tiek dota iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem.Informācija par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta instrumentiem ir pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā ES un fondi, ES fondu atbalsts 2021-2027 vai Atveseļošanas fonds. Taču, ņemot vērā to, ka LIAA ir pirmais kontaktpunkts, kurā uzņēmēji griežas ar konsultācijām par uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstību, lai vienuviet nodrošinātu iespējami plašu un uz klientu orientētu informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējiem, ir nepieciešams, lai platformā business.gov.lv turpmāk ir pieejama informācija par visiem uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem.Nodrošināt platformā business.gov.lv vienkopus pieejamu un aktuālu informāciju par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām. | |
| Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējuma avots |
| Uzņēmējam ir iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem. | Uzņēmējam ir iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem. | Uzņēmējam ir iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem. | Platformā business.gov.lv pieejama informācija par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām | LIAA (EM) | 31.12.2025. | LIAA valsts budžeta finansējuma ietvaros |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)