Sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība Rēzeknes novada pašvaldībā

Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 54Rēzeknē 2025. gada 5. jūnijā

APSTIPRINĀTIRēzeknes novada domes2025. gada 5. jūnija sēdē (lēmums Nr. 532, prot. Nr. 2025/DS-12, 1. §)ar precizējumiemRēzeknes novada domes2025. gada 17. jūlija sēdē (lēmums Nr. 681, prot. Nr. 2025/DS-16, 4. §) Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzībaslikuma 3. panta trešo daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27. maijanoteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijaspakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumaizmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Rēzeknes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību par saņemto sociālo pakalpojumu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ģimenes locekļi – laulātie un/vai personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.2. sociālie resursi – personas resursi (personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.tml.), klienta rīcībā esošie naudas līdzekļi vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki (laulātais, bērni, mazbērni, mazmazbērni), citi radinieki vai citas fiziskās/juridiskās personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.3. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.4. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.5. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.6. klienta aprūpes līmenis – personas pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpi raksturojoša, skaitliski izteikta vērtība, kuru nosaka sociālā darba speciālista piesaistīta multidisciplināra speciālistu komanda, pamatojoties uz personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un vajadzību, kā arī sociālās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai veicamo darbību un piesaistāmo resursu apjoma novērtējumu;

2.7. apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem.

3. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā, nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu, atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim, un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

4. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai:

4.1. kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā;

4.2. kuras deklarētā dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, ja šai pašvaldībai nav iespēju nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu un, ja pašvaldība, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgusi līgumu ar tās Sociālo dienestu par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim;

4.2.1. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

4.2.2. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

4.2.3. specializēto darbnīcu pakalpojums;

4.2.4. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

4.2.5. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

4.2.6. atelpas brīža pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

4.2.7. krīzes centra pakalpojums.

4.3. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un sociālo resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums vai sociālie pakalpojumi.

5. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

5.1.1. sociālā darba pakalpojums;

5.1.2. aprūpe mājās;

5.1.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.1.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.5. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.6. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

5.1.7. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.1.8. specializētās darbnīcas personām ar invaliditāti;

5.1.9. sociālā rehabilitācija bērniem ar invaliditāti;

5.1.10. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.1.11. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.1.12. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.1.13. sociālā mentora pakalpojums;

5.1.14. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.1.15. speciālistu pakalpojumi;

5.1.16. specializētā transporta pakalpojums;

5.1.17. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.1.18. diennakts uzturēšanās pakalpojums krīzes situācijā (krīzes istaba).

5.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

5.2.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.2.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.2.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.2.4. sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā;

5.2.5. patversmes vai naktspatversmes pakalpojums;

5.2.6. atelpas brīža pakalpojums bērniem, kuriem noteikta invaliditāte;

5.2.7. krīzes centra pakalpojums.

6. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Rēzeknes novada Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests), bet, ja persona atrodas ārstniecības iestādē, tā vēršas pie ārstniecības iestādes sociālā darbinieka. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos sociālā pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja.

7. Lai saņemtu sociālo pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību.

II. Klienta tiesības un pienākumi

8. Klientam ir tiesības:

8.1. izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji;

8.2. iesniegt priekšlikumus sociālā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

9. Klientam ir pienākums:

9.1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, noslēdzot vienošanos par līdzdarbības pienākumiem;

9.2. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par savu sociālo situāciju;

9.3. noslēgt līgumu, lai saņemtu sociālo pakalpojumu;

9.4. ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus;

9.5. maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā;

9.6. sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kā arī neapdraudēt citu personu veselību un dzīvību;

9.7. piedalīties individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē un pildīt tajā noteikto.

III. Sociālā pakalpojuma sniedzēja tiesības

10. Sociālā pakalpojuma sniedzējam ir tiesības:

10.1. pieprasīt klientiem ievērot līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus;

10.2. lauzt līgumu ar klientu, ja tas neievēro līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus, pirms tam rakstiski informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu;

10.3. noteikt klientam līdzdarbības pienākumus;

10.4. pieprasīt klientam veikt avansa maksājumu par sociālā pakalpojuma ar izmitināšanu sniegšanu;

10.5. izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti;

10.6. izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai.

IV. Sociālā darba pakalpojums

11. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

12. Pakalpojums ietver:

12.1. sociālo gadījumu vadīšanu un dokumentēšanu;

12.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

12.3. pašpalīdzības, atbalsta, izglītojošo grupu organizēšanu un vadīšanu;

12.4. atbilstošu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu;

12.5. personas sociālo problēmu risināšanu;

12.6. personas vajadzību un resursu izvērtēšanu;

12.7. psihosociālo konsultēšanu;

12.8. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

12.9. sociālās rehabilitācijas, sociālās korekcijas plānu izstrādi.

V. Aprūpe mājās

13. Aprūpes mājās pakalpojumu nodrošina pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kura objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt savu pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanu dzīvesvietā, kura dzīvo 1 (viena) vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

14. Pakalpojums, atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam personas vajadzību izvērtējumam, tiek nodrošināts 3 (trīs) līmeņos:

14.1. pirmais aprūpes līmenis – līdz 4 (četrām) stundām nedēļā;

14.2. otrais aprūpes līmenis – līdz 6 (sešām) stundām nedēļā;

14.3. trešais aprūpes līmenis – līdz 12 (divpadsmit) stundām nedēļā.

15. Ģimenēs, kurās aprūpējamas 2 (divas) personas, un kuras dzīvo vienā mājoklī, pakalpojums tiek nodrošināts pēc pašaprūpes spēju izvērtējuma atbilstoši sastādītajam individuālās aprūpes plānam.

16. Nosakot samaksu par pakalpojumu, atbilstoši Rēzeknes novada domes (turpmāk – domes) apstiprinātajam cenrādim, Sociālais dienests:

16.1. novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana;

16.2. novērtē personas apgādnieka ienākumus, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par personai nodrošināto pakalpojumu aizpilda normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem (apgādnieka konta izdruka par pēdējiem trīs mēnešiem) griežoties Sociālajā dienestā pēc savas deklarētās dzīvesvietas;

16.3. ja apgādnieks vēršas Sociālajā dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp aprūpes mājās pakalpojuma maksu un aprūpējamās personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus.

17. Persona par saņemto pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp personu, sociālā pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu, ievērojot šādus nosacījumus:

17.1. pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi, ieskaitot pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, nedrīkst būt mazāki par normatīvajā aktā noteikto trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksni pašvaldībā;

17.2. ja personas ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par noteikumu 17.1. apakšpunktā noteikto līmeni, bet persona nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, persona maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp personas ienākumu līmeni, ieskaitot pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz Sociālais dienests.

18. Pakalpojumu nepiešķir:

18.1. ja personai ir vidēji smagi un smagi garīga rakstura traucējumi;

18.2. ja personai ir medicīniskas un speciālas kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

18.3. ja personai ir noteikts ceturtais aprūpes līmenis;

18.4. ja personas aprūpi spēj nodrošināt viņa apgādnieki vai ģimenes locekļi;

18.5. persona noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

18.6. ja izvērtējot personas fiziskās un garīgās spējas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, ir konstatēts, ka persona pašaprūpi un ikdienas mājas darbus spēj veikt patstāvīgi un citu personu praktiska palīdzība nav nepieciešama

18.7. ja persona sniegusi nepatiesas ziņas par savu veselības stāvokli vai apzināti maldinājusi Sociālo dienestu.

VI. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

19. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

20. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti"(turpmāk – MK noteikumi Nr. 316).

21. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

VII. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

22. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 (piecu) līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

23. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 316.

24. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

VIII. Aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti

25. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

26. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem no 5 (piecu) līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā, un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

27. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja izvēlēta fiziska persona, kurai ir darba vai personīga pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, un izvēlētā persona nav bērna pirmās pakāpes radinieks un nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā (turpmāk – aprūpētājs).

28. Sociālais dienests publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgs pakalpojuma nodrošināšanai piesaistīt juridisku personu, kuras pamatdarbība vai kuras attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir sociālo pakalpojumu sniegšana un attiecīgā pakalpojuma sniegšana ir reģistrēta sociālo pakalpojuma sniedzēju reģistrā, kura spēj nodrošināt, ka pakalpojumu sniedz pakalpojuma sniedzēji, kuriem ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar personām ar invaliditāti.

29. Sociālais dienests, nosakot pakalpojuma nepieciešamību novērtē:

29.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

29.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

29.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

29.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

29.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

30. Pakalpojumu piešķir līdz 80 (astoņdesmit) stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

31. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.

32. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IX. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti

33. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti tiek sniegts bērniem līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, lai sekmētu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību, un lai veicinātu bērnu iekļaušanos sabiedrībā, (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

34. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

35. Lēmumu par tiesībām saņemt pakalpojumu vai par atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

36. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

X. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

37. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību, un lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

38. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

39. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XI. Specializētās darbnīcas personām ar invaliditāti

40. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

41. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personām ar invaliditāti.

42. Lēmumu par personas tiesībām saņemt pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

43. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XII. Sociālā rehabilitācija bērniem ar invaliditāti

44. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts, lai sekmētu bērnu ar invaliditāti sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu bērnu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

45. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem ar invaliditāti. Persona tiek reģistrēta pakalpojuma reģistrā, ja tā noteikumu noteiktajā kārtībā ir atzīta par tiesīgu saņemt pakalpojumu. Pakalpojumu nodrošina rindas kārtībā.

46. Lēmumu par bērna tiesībām saņemt pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

47. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XIII. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

48. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

49. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības).

50. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām".

51. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XIV. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām

52. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

53. Tiesības saņemt pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

54. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 790).

55. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XV. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām

56. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

57. Tiesības saņemt pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

58. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 790.

59. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XVI. Sociālā mentora pakalpojums

60. Sociālā mentora pakalpojums nodrošina atbalstu pilngadīgai personai pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kura sava dzīvesveida, nepietiekamu sociālo prasmju vai tuvinieku atbalsta trūkuma dēļ nespēj nodrošināt sociālo funkcionēšanu sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

61. Pakalpojums tiek piešķirts, pamatojoties uz personas individuālo izvērtējumu par sociālo situāciju un atbalsta vajadzībām.

62. Pakalpojums tiek piešķirts uz 1 (vienu) gadu līdz 3 (trīs) stundām nedēļā, socializēšanās un patstāvības prasmju apguvei.

63. Personas motivācijas veicināšanai sociālais mentors nodrošina personas interesēm un vajadzībām atbilstošus biheiviorālās pārmaiņas motivējošus pasākumus, apmaksājot ēdināšanu, kultūras pasākumus, sporta nodarbības un cita veida motivācijas pasākumus līdz 30,00 euro mēnesī.

64. Pakalpojums personai tiek pārtraukts:

64.1. ja persona ir sasniegusi 21 (divdesmit viena) gada vecumu un neapgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu vai augstākās izglītības programmu;

64.2. ja persona ir sasniegusi 24 (divdesmit četru) gadu vecumu;

64.3. ja persona atsakās no turpmākās atbalsta saņemšanas vai Sociālais dienests, veicot personas izvērtējumu, secina, ka turpmāka atbalsta sniegšana nav nepieciešama;

64.4. ja pilda valsts aizsardzības militāro dienestu 11 (vienpadsmit) mēnešus Nacionālo bruņoto spēku vai Latvijas republikas zemessardzes vienībā;

64.5. atrodas ieslodzījuma vietā vai ir ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai stacionārā un uzturēšanos tajā pilnībā vai daļēji apmaksā valsts;

64.6. atrodas mācību, darba vai cita iemesla dēļ atrodas ārvalstīs ilgāk par 1 (vienu) mēnesi;

64.7. atrodas bezvēsts prombūtnē;

64.8. ja izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī;

64.9. bez attaisnojoša iemesla 2 (divus) mēnešus nav saņēmusi sociālā mentora pakalpojumu.

65. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XVII. Ģimenes asistenta pakalpojums

66. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

67. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

67.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 40 (četrdesmit) stundām nedēļā;

67.2. personai, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā – līdz 10 (desmit) stundām nedēļā;

67.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 10 (desmit) stundām nedēļā.

68. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

69. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

70. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts pakalpojuma mērķis, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par pakalpojuma turpināšanu.

71. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XVIII. Speciālistu pakalpojumi

72. Speciālistu pakalpojumi nodrošina personai klātienes profesionālu psihologa vai citu speciālistu palīdzību, kura objektīvu apstākļu dēļ to nespēj pati sev nodrošināt (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

73. Tiesības saņemt pakalpojumu ir ģimenēm (personām):

73.1. krīzes situācijās;

73.2. atkarības problēmu risināšanai;

73.3. psiholoģiskai izpētei;

73.4. bērnu uzvedības problēmu gadījumos.

74. Lēmumu piešķirt vai atteikt pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

75. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XIX. Specializētā transporta pakalpojums

76. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana guļus stāvoklī uz/no ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

77. Tiesības saņemt pakalpojumu ir Rēzeknes novadā deklarētajām personām, atbilstoši domes apstiprinātajam cenrādim.

77.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

77.2. personām krīzes situācijā.

78. Lēmumu piešķirt vai atteikt pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu (Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" 2. pielikums).

79. Sociālais dienests novērtē personas un likumīgo apgādnieku maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem.

80. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem personām:

80.1. krīzes situācijā;

80.2. trūcīgās mājsaimniecības statusa saņēmējiem;

80.3. vientuļām personām, kurām saskaņā ar Civillikumu nav maksātspējīgu apgādnieku;

80.4. maznodrošinātās mājsaimniecības statuss saņēmējiem 50 % apmērā.

XX. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

81. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

82. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi.

83. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

84. Samaksu par pakalpojumu nosaka atbilstoši domes apstiprinātajam cenrādim. Grupu dzīvokļa klienta pienākums ir samaksāt pakalpojuma sniedzējam dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu īres maksu, kā arī maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar telpu lietošanu.

85. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu personai pārtrauc sniegt, ja personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai vai personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums, vai persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi.

XXI. Diennakts uzturēšanās pakalpojums krīzes situācijā (krīzes istaba)

86. Diennakts uzturēšanās pakalpojuma krīzes situācijā (turpmāk – krīzes istaba) mērķis un uzdevumi ir nodrošināt personai drošu vidi un naktsmītni, saņemt sociālo atbalstu sociālās stabilitātes atgūšanai.

87. Tiesības saņemt krīzes istabas pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušām personām.

88. Krīzes istabas pakalpojumu piešķir uz noteiktu laiku, maksimālais laiks – 3 (trīs) mēneši. Šajā laikā personai jārisina sava problēma, kuras dēļ bija nepieciešams krīzes istabas pakalpojums.

89. Pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu pakalpojumu var pagarināt uz laiku vēl līdz 3 (trīs) mēnešiem.

90. Persona, saņemot krīzes istabas pakalpojumu, maksā par patērēto elektroenerģiju, ūdeni un kanalizāciju, pārējos maksājumus sedz no pašvaldības līdzekļiem, kas piešķirti Sociālā dienesta funkciju veikšanai.

XXII. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālās rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

91. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pilngadīgām personām ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

92. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

92.1. pensijas vecuma personām;

92.2. personām ar invaliditāti;

92.3. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.

93. Sociālais dienests izvērtē personu iespējas samaksāt par aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un/vai citiem ienākumiem.

94. Pakalpojumu apmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā, ja:

94.1. personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem;

94.2. personas likumīgie apgādnieki ir personas ar invaliditāti;

94.3. personas likumīgo apgādnieku ģimenē ir bērns ar invaliditāti;

94.4. ja personas likumīgo apgādnieku līdzekļi, kas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā pēc pakalpojuma samaksas, ir mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

94.4.1. par vienas personas ģimeni – 1,0;

94.4.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 1,0.

94.5. personas likumīgie apgādnieki, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, objektīvu apstākļu dēļ nav spējīgi nodrošināt samaksu par pakalpojumu.

95. Sociālais dienests vērtē personas apgādnieka (dēla/meitas) ienākumus, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par personai nodrošināto pakalpojumu, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju.

96. Ja likumīgo apgādnieku ienākumi pārsniedz 94.4. apakšpunktā noteikto koeficienta apmēru, personas veic līdzmaksājumu par šo summu. Pašvaldība apmaksā starpību no veiktā līdzmaksājuma daļas līdz pilnai pakalpojuma maksai.

97. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli.

98. Pakalpojums netiek apmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai tiek pārtraukts, ja:

98.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

98.2. persona ir noslēgusi uztura līgumu, kurā paredzēta nekustamā īpašuma nodošana uztura devējam (izņemot gadījumus, kad uztura ņēmējs vai uztura devējs pakalpojumu finansē pats).

XXIII. Ilgstoša sociālā aprūpe un rehabilitācija institūcijā bērniem

99. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.1 pantu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

100. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz Rēzeknes novada bāriņtiesas (turpmāk – Bāriņtiesas) lēmumu.

XXIV. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā pilngadīgām personām

101. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā ir pakalpojums pilngadīgām personām ar diennakts sociālo un veselības aprūpi minimālā apjomā atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

102. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kuru veselības stāvokļa dēļ pašas vai to ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

103. Pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz 90 (deviņdesmit) kalendārajām dienām gada laikā.

104. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests.

105. Samaksa par pakalpojumu tiek veikta saskaņā ar likumu, kā arī Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXV. Sociālās rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā