Par sociālajiem pakalpojumiem Valkas novadā

Valkas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 82025. gada 29. maijā

APSTIPRINĀTIar Valkas novada pašvaldības domes2025. gada 29. maija sēdes lēmumu Nr. 113 (prot. Nr. 8, 3. §)PRECIZĒTIar Valkas novada pašvaldības domes2025. gada 31. jūlija sēdes lēmumu Nr. 176 (prot. Nr. 13, 3. §)Izdoti saskaņā arSociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3. panta trešo daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27. maijanoteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijassamaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksas tieksegtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu,Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumiem Nr. 316"Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājāspakalpojumu personām ar invaliditāti" 44. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Valkas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus, apjomu, piešķiršanas, atteikšanas, saņemšanas, pārtraukšanas un samaksas kārtību.

2. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus ir personai, kura savu pamata dzīvesvietu deklarējusi un faktiski dzīvo Valkas novada administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā persona vai tās likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, pieprasa pakalpojumu, iesniedzot Pašvaldības Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) iesniegumu un pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai nepieciešamos dokumentus, ja šāda informācija Sociālajam dienestam nav pieejama.

4. Sociālais dienests pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas tos izvērtē un pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šo noteikumu vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomas regulējošo normatīvo aktu prasības, un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu.

5. Sociālie pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

6. Sociālais dienests sniedz pakalpojumu vai organizē pakalpojuma sniegšanu, vai piesaista pakalpojuma sniegšanai atbilstošu pakalpojuma sniedzēju.

2. Pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu veidi

7. Sociālais dienests sniedz, organizē vai nodrošina šādus Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus sociālos pakalpojumus:

7.1. aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām;

7.2. aprūpe mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti līdz 24 gadu vecumam;

7.3. ģimenes asistenta pakalpojumu;

7.4. sociālā darba pakalpojumu;

7.5. transporta pakalpojumu;

7.6. zupas virtuves pakalpojumu;

7.7. ilgstošu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām;

7.8. ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā bērniem;

7.9. psihologa pakalpojumu;

7.10. patversmes pakalpojumu;

7.11. grupu mājas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem;

7.12. dienas aprūpes centra pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem;

7.13. specializētās darbnīcas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem;

7.14. krīzes centra pakalpojumu.

8. Ar atsevišķu Pašvaldības domes lēmumu, veicot personas individuālu apstākļu un vajadzību novērtējumu un ņemot vērā Pašvaldības budžeta iespējas, personai var piešķirt citu, personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu.

3. Pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu apjoms, piešķiršanas, atteikšanas, saņemšanas, pārtraukšanas un samaksas kārtība

3.1. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām

9. Aprūpes mājās pakalpojumu nodrošina dzīvesvietā pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanai.

10. Pakalpojumu ir tiesīga saņemt:

10.1. pensijas vecuma persona;

10.2. pilngadīga persona ar invaliditāti ar fiziska rakstura traucējumiem vai garīga rakstura traucējumiem;

10.3. persona darbspējīgā vecumā, kura pēc traumas vai slimības laikā nespēj veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi, un kurai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ (vecums, veselības stāvoklis, nodarbinātība) nespēj sniegt nepieciešamo aprūpi.

11. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

11.1. iesniegumu;

11.2. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

11.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo kontrindikāciju neesamību, ja personai ir garīga rakstura traucējumi.

12. Pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam izvērtējumam, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteikto kārtību šādā apjomā:

12.1. pirmais aprūpes līmenis līdz 16 (sešpadsmit) stundām mēnesī;

12.2. otrais aprūpes līmenis līdz 24 (divdesmit četrām) stundām mēnesī;

12.3. trešais aprūpes līmenis līdz 40 (četrdesmit) stundām mēnesī;

12.4. ceturtais aprūpes līmenis līdz 60 (sešdesmit) stundām mēnesī.

13. Gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ personai nevar nodrošināt pakalpojumu, tiek piešķirts pabalsts Pakalpojuma nodrošināšanai.

14. Pakalpojumu vai pabalstu pakalpojuma nodrošināšanai piešķir personai, ja tās ienākumi ir mazāki par 80 procentiem no valstī apstiprinātās minimālās darba algas, kurai nav likumīgo apgādnieku vai apgādnieki nav maksātspējīgi atbilstoši 2003. gada 27. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta":

14.1. pirmā un otrā aprūpes līmeņa pakalpojuma nodrošināšanai pabalsts ir 5 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī;

14.2. trešā un ceturtā aprūpes līmeņa pakalpojuma nodrošināšanai pabalsts ir 15 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī.

15. Lēmumu par pakalpojuma vai pabalsta pakalpojuma saņemšanai piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu vai pabalstu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu atbilstoši 2019. gada 2. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu".

16. Pakalpojumu personai nepiešķir:

16.1. ja personai ir medicīniskās un speciālās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

16.2. ja personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, izņemot gadījumus, ja apgādnieki vai ģimenes locekļi, vai citas atbalsta personas iesaistās personas aprūpē, kā arī, ja ir rinda uz vietu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

16.3. ja pārējās vienā mājsaimniecībā dzīvojošās personas var nodrošināt nepieciešamo aprūpi saviem spēkiem;

16.4. ja izvērtējot personas fiziskās un garīgās spējas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, ir konstatēts, ka persona pašaprūpi un ikdienas mājas darbus spēj veikt patstāvīgi un citu personu praktiska palīdzība nav nepieciešama.

17. Pakalpojuma maksas apmērs un samaksas kārtība:

17.1. pakalpojuma maksas apmērs par vienu stundu ir vienāds ar pusotru valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi attiecīgajā kalendārajā gadā;

17.2. pakalpojumu apmaksā noteikumu 10. punktā minētās personas;

17.3. gadījumos, kad persona nespēj veikt maksu par pakalpojumu, to veic viņa apgādnieki saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta".

18. Nosakot maksu par pakalpojumu personai, Sociālais dienests novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana un uztura līgumā noteikto uztura apjomu, ja persona noslēgusi uztura līgumu. Personas maksātspēja tiek izvērtēta no jauna katru gadu līdz kārtējā gada 31. martam.

19. No maksas par pakalpojumu tiek atbrīvoti apgādnieki, kuri atbilst kaut vienam no šādiem kritērijiem:

19.1. apgādnieks ir vecuma pensijas saņēmējs un nestrādā;

19.2. apgādnieks ir invaliditātes pensijas saņēmējs un nestrādā;

19.3. apgādniekam piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;

19.4. apgādniekam piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

19.5. apgādnieks ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz bērna 1,5 gada vecumam;

19.6. apgādnieka aprūpē ir bērns ar invaliditāti.

20. Pakalpojumu personai pārtrauc, ja:

20.1. persona atgūst pašaprūpes spējas;

20.2. persona izbrauc uz patstāvīgu dzīvi citas pašvaldības teritorijā vai uz ārzemēm;

20.3. iestājas personas nāve;

20.4. persona tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

20.5. persona rakstiski atsakās no pakalpojuma;

20.6. persona ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā jau ir paredzēta līdzvērtīga aprūpe;

20.7. persona atkārtoti necienīgi izturas pret aprūpētāju (fiziski aizskar viņu, morāli pazemo vai rupji lamājas, apzināti traucē sniegt pakalpojumu) un to apliecina Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu daļas vadītāja atzinums.

21. Ja personai ir piešķirts pakalpojums, bet nepieciešamība pēc pakalpojuma apjoma mainās, persona atkārtoti iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu.

3.2. Aprūpe mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti līdz 24 gadu vecumam

22. Aprūpe mājās pakalpojums ir pasākumu kopums personai no 1,5 līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā. Aprūpe mājās pakalpojums ir vērsts uz vecāku prombūtni vai citiem apstākļiem, kuras dēļ vecāki nevar aprūpēt savu bērnu.

23. Pakalpojumu ir tiesības pieprasīt:

23.1. par personu no 1,5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurai VDEĀVK izsniedzis atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību;

23.2. pesonai no 18 līdz 24 gadu vecumam, kurai līdz 18 gadu vecumam bija piešķirts pakalpojums un kurai pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība.

24. Tiesības uz aprūpes pakalpojumu ir tad, ja personas likumiskais pārstāvis nodarbinātības vai citu objektīvuiemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.

25. Pašvaldības piešķirtā aprūpe mājās pakalpojuma maksimālais apjoms ir līdz 100 stundām mēnesī.

26. Noteikumu 23.1. apakšpunktā noteiktajai personai pakalpojums tiek nodrošināts bez maksas atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam bērna vajadzību izvērtējumam, aizpildot "Vajadzību izvērtējums aprūpes mājās pakalpojumam bērniem ar invaliditāti" karti (noteikumu pielikumā), ievērojot šādus nosacījumus:

26.1. pakalpojuma apjoms līdz 20 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai nepiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

26.2. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, vai ir darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai apgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

26.3. pakalpojuma apjoms līdz 30 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai nepiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

26.4. pakalpojuma apjoms līdz 100 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, vai ir darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai apgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos.

27. Noteikumu 23.2. apakšpunktā noteiktajai personai pakalpojums tiek nodrošināts bez maksas atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam personas vajadzību izvērtējumam, ievērojot šādus nosacījumus:

27.1. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, vai ir nodarbināta;

27.2. pakalpojuma apjoms līdz 80 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, vai nav nodarbināta.

28. Pakalpojuma izmaksas stundā ir valstī noteiktā minimālā stundas tarifa likme attiecīgajā kalendārajā gadā, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

29. Lai saņemtu Pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz ar nodarbinātību apliecinošus dokumentus un iesniegumu par nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu bērnam, kurā norāda:

29.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kur nepieciešams sniegt pakalpojumu;

29.2. bērna likumiskā pārstāvja kontaktinformāciju;

29.3. vēlamā aprūpes pakalpojuma sniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru (ja tas ir zināms).

30. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu un pakalpojuma apjomu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu.

31. Izvērtējot pakalpojuma nepieciešamību, tiek ņemti vērā šādi kritēriji:

31.1. likumisko pārstāvju nodarbinātība un iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

31.2. izglītības iestāžu apmeklējumu dienas pārklājums;

31.3. iespējas aprūpējamai personai iesaistīties dažādās aktivitātēs un pasākumos, kā arī saņemt sociālos pakalpojumus (asistenta pakalpojums pašvaldībā, dienas aprūpes centra pakalpojums, specializēto darbnīcu pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums u.c.) un ārstniecības pakalpojumus;

31.4. mājsaimniecības sastāvs (kopā dzīvojošo ģimenes locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu aprūpē).

32. Pakalpojumu izbeidz, ja:

32.1. bērna likumiskais pārstāvis atsakās no pakalpojuma;

32.2. netiek pagarināta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība;

32.3. aprūpējamā persona tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.

33. Aprūpe mājās pakalpojums netiek sniegts laikā, kad aprūpējamā persona atrodas stacionārā ārstniecības iestādē vai saņem rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā.

34. Pašvaldība pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt juridisku personu vai uz līguma pamata piesaistīt fizisku personu, kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti un kura ir reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

35. Pakalpojumu nevar sniegt vienā mājsaimniecībā dzīvojoši taisnās līnijas radinieki (likumiskie pārstāvji, vecmāmiņas, vectēvi, brāļi, māsas).

3.3. Ģimenes asistenta pakalpojums

36. Ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu ģimenei (personai), kurai ar Sociālā dienesta sociālā darbinieka novērtējumu ir konstatēts sociālo prasmju trūkums bērnu audzināšanā un aprūpē, mājsaimniecības vadīšanā un sadzīves organizēšanā.

37. Tiesības saņemt pakalpojumu līdz 10 (desmit) stundām nedēļā ir ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.

38. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu un saskaņā ar sociālās rehabilitācijas plānu.

39. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

40. Pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu un Sociālā dienesta lēmumu, pakalpojuma saņemšanas termiņu vai apjomu var palielināt.

41. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.4. Sociālā darba pakalpojums

42. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu profesionālu darbību ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās, kā arī klientu iesaistīšanu sociālās rehabilitācijas/korekcijas programmās noteiktām klientu grupām.

43. Pakalpojums ietver:

43.1. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

43.2. sociālo gadījumu risināšanu;

43.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

43.4. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu;

43.5. starpprofesionālo atbalstu gadījuma risināšanas vai sociālo pakalpojumu saņemšanas procesā.

44. Pakalpojumu sniedz Sociālais dienests un to var saņemt pilsētā Sociālajā dienestā un novada pagastu pārvaldēs pie sociālā darbinieka.

45. Pakalpojuma nodrošināšanai Sociālais dienests ir tiesīgs apsekot personu tās dzīvesvietā. Personas apsekošana dzīvesvietā var tikt veikta, Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam vienojoties par apsekošanas laiku, bet atsevišķos gadījumos Sociālajam dienestam ir tiesības apsekošanu veikt, iepriekš nebrīdinot personu.

46. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

47. Gadījumos, ja rodas interešu konflikts starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju, Pašvaldība pērk ārpakalpojumu.

3.5. Transporta pakalpojums