Par sociālajiem pakalpojumiem Krāslavas novadā

Krāslavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2025/5Krāslavas novada Krāslavas pilsētā 2025. gada 24. aprīlī

Apstiprināti arKrāslavas novada pašvaldības domes2025. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 518(prot. Nr. 5, 3. § 3.2. p.)Precizēti arKrāslavas novada pašvaldības domes2025. gada 24. jūlija lēmumu Nr. 839(prot. Nr. 11, 2. § 2.1. p.)Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālāspalīdzības likuma 3. panta otro un trešo daļu

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Krāslavas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. sociālie resursi – personas personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.4. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.5. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.6. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus.

3. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Krāslavas novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), kuras uzturas Krāslavas novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas esošām personām un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Krāslavas novada administratīvā teritorija.

4. Pašvaldība ar lēmumu var noteikt līdzmaksājumu par sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un specializētā transporta pakalpojumiem.

5. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

5.1.1. sociālā darba pakalpojums;

5.1.2. aprūpe mājās pilngadīgām personām;

5.1.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.1.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.5. aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam;

5.1.6. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.1.7. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem;

5.1.8. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.1.9. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.1.10. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.1.11. atbalsta un izglītojošās grupas;

5.1.12. speciālistu pakalpojumi;

5.1.13. specializētā transporta pakalpojums;

5.1.14. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.1.15. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums.

5.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

5.2.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem – Pašvaldības krīzes centra pakalpojums;

5.2.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.2.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.2.4. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem.

2. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI DZĪVESVIETĀ

2.1. Sociālā darba pakalpojums

6. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

7. Pakalpojums ietver:

7.1. sociālo gadījumu risināšanu;

7.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

7.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

7.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

8. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Krāslavas novada pašvaldības iestādes Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) iesniedz iesniegumu.

9. Pakalpojuma sniegšana Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākta pēc informācijas saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un attiecīgas datu un informācijas pārbaudes.

10. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības līdzekļiem.

2.2. Aprūpe mājās

11. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē personai, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi kādēļ sevi nevar aprūpēt (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

12. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

12.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

12.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

13. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

14. Par sniedzamo Pakalpojumu tiek slēgta vienošanās starp klientu, Sociālo dienestu un aprūpētāju.

15. Pakalpojuma kompleksu un veicamo darbu sarakstu, savstarpēji vienojoties ar klientu, nosaka sociālais darbinieks, kurš koordinē Aprūpes mājās pakalpojuma darbu.

16. Pakalpojums tiek piešķirts saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

17. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

17.1. iesniegumu;

17.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

17.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei.

18. Ja personai ir piešķirts Pakalpojums, bet nepieciešamība pēc Pakalpojuma apjoma mainās tā sniegšanas laikā, tad persona atkārtoti iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu.

19. Pakalpojums par Krāslavas novada pašvaldības līdzekļiem tiek nodrošināts personām:

19.1. kuras ir vientuļas, kurām nav maksātspējīgu likumīgo apgādnieku vai apgādnieks ar invaliditāti vai vecuma pensionārs;

19.2. personai, kurai ir piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss.

20. Lēmumu par Pakalpojumu apmaksas pārtraukšanu no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Sociālais dienests pieņem, ja persona pakalpojuma sniegšanas laikā ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā paredzēta personas aprūpe.

21. Pakalpojuma sniedzējam – aprūpētājam ir nepieciešams apgūt teorētiskās zināšanas sociālās aprūpes jomā.

2.3. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

22. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk teksta – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

23. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu.

24. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

25. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

2.4. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

26. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

27. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

28. Pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu.

29. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

30. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

2.5. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti

31. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

32. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem no 5 līdz 24 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

33. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību, novērtē:

33.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

33.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

33.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

33.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

33.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

34. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene Sociālajā dienestā uzrāda personas apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

34.1. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un/ vai e-pasta adresi;

34.2. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi;

34.3. Pakalpojuma pieprasīšanas iemeslus un vēlamo Pakalpojuma apjomu, Pakalpojuma sniegšanas faktisko adresi;

34.4. bērnam uz Pakalpojuma pieprasīšanas brīdi piešķirto valsts vai citu pašvaldības atbalstu;

34.5. vēlamo Pakalpojuma sniedzēju, viņa kontaktinformāciju.

35. Sociālais dienests izvērtē iesniegumā minēto informāciju un dokumentus, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

35.1. Par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

35.1.1. Pakalpojuma apjomu (t.i. stundas mēnesī), atbilstoši veiktajam Pakalpojuma nepieciešamības novērtējumam;

35.1.2. Pakalpojuma periodu uz 1 (vienu) mēnesi, vairākiem mēnešiem, vai atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem.

35.2. Par pakalpojuma atteikšanu, ja:

35.2.1. Pakalpojuma pieprasīšana neatbilst Invaliditātes likuma noteiktajām prasībām;

35.2.2. Sociālajam dienestam netiek sniegta informācija un dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna likumisko pārstāvju, audžuģimenes iespējas nodrošināt bērna aprūpi.

36. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.

37. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

37.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

37.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

37.3. beidzies šo noteikumu 35.1.2. apakšpunktā noteiktais Pakalpojuma periods;

37.4. mainījušies apstākļi, kas, atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā noteiktajam, pamato nepieciešamību bērnam saņemt Pakalpojumu.

38. Pakalpojumu piešķir līdz 80 stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

39. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona, kura ir reģistrējusi aprūpes mājās pakalpojumu Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī fiziska persona (tostarp bērna pirmās pakāpes radinieks vai vienas mājsaimniecības loceklis, ja izņēmuma gadījumā atbilstošu aprūpes pakalpojuma sniedzēju trūkuma vai citu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ aprūpes pakalpojumu nav iespējams nodrošināt vispār), kam ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti.

40. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un Pakalpojuma sniedzēju, kuram ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērniem ar invaliditāti.

41. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

2.6. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

42. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību un lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

43. Tiesības saņemt Pakalpojumu pilnu darbdienu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ar pašaprūpes prasmēm, kas atbilst sekojošiem nosacījumiem:

43.1. personai ir funkcionāli traucējumi;

43.2. personai Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta I vai II grupas invaliditāte.

44. Personai atsaka Pakalpojumu, ja tai ir šādas kontrindikācijas Pakalpojuma saņemšanai:

44.1. Tuberkuloze aktīvajā stadijā;

44.2. Lipīga ādas slimība;

44.3. Seksuāli transmisīva slimība;

44.4. Psihiska saslimšana akūtā fāzē;

44.5. Infekcijas slimības;

44.6. Persona ir guloša un/vai tai nav pašaprūpes prasmju.

45. Lai saņemtu Pakalpojumu pilnu darbdienu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā šādus dokumentus, ja informācija par personu nav pieejama valsts datu reģistros:

45.1. personas, ja viņa ir rīcībspējīga pieprasīt Pakalpojumu, vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Iesniegums);

45.2. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem;

45.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli. Izziņā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesamību;

45.4. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju.

46. Pēc Iesnieguma saņemšanas Pakalpojumam sociālais darbinieks kopā ar personu vai viņas likumisko pārstāvi aizpilda "Personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti".

47. Pakalpojuma sociālais darbinieks izskata saņemtos dokumentus un dod slēdzienu par Pakalpojumu atbilstību personas vajadzībām. Nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti citi speciālisti. Lēmumu par Pakalpojumu sniegšanu vai atteikumu sniegt Pakalpojumus pieņem Sociālais dienests.

48. Pakalpojuma piešķiršana tiek atteikta, ja:

48.1. Nav ievēroti Noteikumu 43. un 44. punktā minētie nosacījumi;

48.2. persona noklusē informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par savu veselības stāvokli, un šī informācija ir būtiska jautājuma izlemšanā par sniegtā Pakalpojuma piešķiršanu vai Pakalpojuma piešķiršanas atteikumu.

49. Pozitīva lēmuma gadījumā ar personu tiek noslēgts līgums par sniegtā Pakalpojuma saturu, apjomu kā arī pušu tiesībām un pienākumiem.

50. Pakalpojumu Pašvaldības izveidotajā infrastruktūrā apmaksā Pašvaldība pilnā apmērā Sociālā dienesta lēmumā norādītajā laika periodā, neizvērtējot Pakalpojuma saņēmēja ienākumus.

2.7. Sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem

51. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver sevī pakalpojumu kompleksu, nodrošinot speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums):

51.1. Speciālistu (sociālā darbinieka, psihologa, sociālā pedagoga) konsultācijas un individuālo atbalstu atbilstoši personas vajadzībām;

51.2. fizioterapeita pakalpojums;

51.3. logopēda pakalpojums;

51.4. dienas aprūpes centra pakalpojums.

52. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem.

53. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

53.1. iesniegumu;

53.2. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli, rekomendētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

53.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

54. Lēmumu par tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

55. Pakalpojums Pašvaldības izveidotajā infrastruktūrā tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

2.8. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

56. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

57. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības).

58. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai institūcijas vadītājs iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu.

59. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

60. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

2.9. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām