Par Cēsu novada pašvaldības sociālajiem un sociālā atbalsta pakalpojumiem

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 14Cēsīs 2025. gada 12. jūnijā

Apstiprināti ar Cēsu novada domes12.06. 2025. lēmumu Nr. 237Precizēti ar Cēsu novada domes21.08.2025. lēmumu Nr. 353Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3. panta trešo daļu un 9. panta (12) daļu, Ministru kabineta27.05.2003. noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālāsrehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādāpakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie saistošie noteikumi nosaka Cēsu novada pašvaldības sniegto, finansēto vai līdzfinansēto sociālo un sociālā atbalsta pakalpojumu (turpmāk – Pakalpojumi) veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par Pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu tos piešķirt apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Cēsu novada pašvaldībā Pakalpojumu piešķiršana, sniegšana un organizēšana ir uzdota Cēsu novada Sociālajam dienestam (turpmāk – Dienests).

3. Dienests sniedz Pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas vai sociālās rehabilitācijas institūcijās.

4. Tiesības saņemt Pakalpojumus ir:

4.1. personām, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Cēsu novadā un kurām, saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, nepieciešams noteikta veida Pakalpojums, vai kuras atbilst personu kategorijai, kuras var saņemt šajos noteikumos paredzēto pakalpojumu;

4.2. citām normatīvajos aktos noteiktajām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā vai ir bez mājokļa.

II. Sociālo pakalpojumu veidi, to piešķiršanas un samaksas kārtība

5. Dienests sniedz vai nodrošina šādus Pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. pakalpojums "Drošības poga";

5.3. aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti;

5.4. sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē;

5.5. grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums;

5.6. dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.7. dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.8. atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas;

5.9. dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide;

5.10. specializētās darbnīcas;

5.11. speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros;

5.12. speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.13. sociālā darba pakalpojums;

5.14. psihologa pakalpojums;

5.15. pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis);

5.16. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.17. sociālā mentora pakalpojums;

5.18. specializētā transporta pakalpojums;

5.19. vieglā transporta vai mobilā pacēlāja pakalpojums;

5.20. īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums;

5.21. atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām;

5.22. ilgstoša un īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.23. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.24. sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām un ģimenēm ar bērniem institūcijā;

5.25. krīzes centra pakalpojums.

6. Pieprasot šajos saistošajos noteikumos minētos Pakalpojumus, persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu un citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu un šiem saistošajiem noteikumiem.

7. Dienests pēc personas iesnieguma un visu dokumentu saņemšanas apseko personu viņas dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā Pakalpojuma un pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu, ja šajos saistošajos noteikumos nav paredzēts citādi.

8. Dienesta sniegto maksas Pakalpojumu cenas tiek noteiktas ar Cēsu novada domes lēmumu.

9. Šajos saistošajos noteikumos paredzētie maksas Pakalpojumi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojuma infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" (turpmāk – Pasākums) izveidotajā infrastruktūrā projektu rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā tiek sniegti, ja Dienesta finansētie Pakalpojumi nenodrošina pilnu šīs infrastruktūras noslodzi un ja ir ievēroti Ministru kabineta noteikumi par Pasākuma pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu.

10. Personas vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem Pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos un šajos saistošajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

11. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktie obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi un Pakalpojumi, kas atbilstoši šiem saistošajiem noteikumiem pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta, nodrošināmi tādā apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamajiem līdzekļiem, un to nodrošināšanai Dienests var veidot rindas.

III. Pakalpojums "Aprūpe mājās"

12. Pakalpojums "Aprūpe mājās" (turpmāk – Aprūpe) tiek nodrošināta darba dienās, darba laikā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu un par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajam.

13. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē Personām no trūcīgām mājsaimniecībām, kurām nav likumīgo apgādnieku.

14. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes lēmumā, nodrošina personām:

14.1. kurām nav likumīgo apgādnieku un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (izņemot šo noteikumu 13. punktā minētajos gadījumos);

14.2. kuru mājsaimniecībā esošo personu vidējie mēneša ienākumi pēdējo trīs mēnešu periodā nepārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru uz vienu personu un to likumīgo apgādnieku vai uztura devēja mājsaimniecībā esošo personu vidējie mēneša ienākumi nav lielāki kā vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērs uz vienu personu (izņemot šo saistošo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētajos gadījumos).

15. Aprūpi ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka vai uztura devēja maksājumu nodrošina:

15.1. ja Dienestā ir saņemts iesniegums par maksas pakalpojuma piešķiršanu, neizvērtējot personas ienākumus;

15.2. ja šo saistošo noteikumu 14. punktā norādīto personu ienākumi pārsniedz šajā punktā norādīto ienākumu līmeni;

15.3. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu, kur noteikts, ka aprūpi nodrošina vai tā var tikt nodrošināta no uztura ņēmēja vai tā likumīgo apgādnieku puses, un uz personu vai tās likumīgo apgādnieku nav attiecināmi šo saistošo noteikumu 14. punktā norādītie apstākļi;

15.4. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu, kur noteikts, ka personas aprūpi nodrošina uztura devējs, un uz tās uztura devēju nav attiecināmi šo saistošo noteikumu 14.2. apakšpunktā norādītie apstākļi;

15.5. ja persona pēdējo piecu gadu laikā atsavinājusi savas īpašuma tiesības (noslēdzot dāvinājuma, pirkuma – pārdevuma vai citu līgumu vai vienošanos), saglabājot dzīvokļa tiesību attiecīgajā īpašumā, un personai tiek nodrošināta aprūpe no īpašuma tiesību uz attiecīgo īpašumu ieguvēja vai likumīgā apgādnieka puses;

15.6. ja personai ir nekustamais īpašums, kas var tikt izmantots ienākumu gūšanai, naudas līdzekļu uzkrājumi skaidrā naudā vai kredītiestādēs vairāk kā vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī, ja persona pēdējā gada laikā ir izsniegusi aizdevumus.

16. Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par Aprūpes nepieciešamību un citu samaksas kārtību, ja personai ir radušās īpašas grūtības pašaprūpes veikšanā un tās situācija neatbilst šajos saistošajos noteikumos minētajiem pakalpojuma saņemšanas kritērijiem.

17. Aprūpi izbeidz, ja:

17.1. klients atgūst pašaprūpes spējas vai rodas apstākļi, kad Aprūpe netiek nodrošināta;

17.2. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ apgādnieki nespēja nodrošināt klienta Aprūpi un uzraudzību;

17.3. iestājas klienta nāve;

17.4. klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

17.5. klients rakstiski atteicies no Aprūpes;

17.6. klients izbraucis uz patstāvīgu dzīvi citas pašvaldības teritorijā vai ārzemēs;

17.7. klients nokavējis maksājumus par Aprūpi vairāk par trim mēnešiem;

17.8. ja klienta dzīvesvietā Aprūpes laikā atkārtoti atrodas trešās personas, kas traucē aprūpētāja pienākumu veikšanu.

18. Dienests reizi gadā vai mainoties klienta apstākļiem pārskata sniegtās Aprūpes nepieciešamību, saturu un finansēšanas veidu.

IV. Pakalpojums "Drošības poga"

19. Pakalpojums "Drošības poga" nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī pilngadīgām personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

20. Pakalpojumu "Drošības poga" nodrošina šo saistošo noteikumu 19. punktā minētajām personām, ja viņiem saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu ir šāda nepieciešamība.

21. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē trūcīgām personām, kurām nav likumīgo apgādnieku.

22. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes lēmumā, nodrošina personām, kas atbilst šo saistošo noteikumu 14.1. un 14.2. apakšpunktos noteiktajiem kritērijiem.

23. Pakalpojumu "Drošības poga" ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka maksājumu nodrošina šo saistošo noteikumu 15. punktā noteiktajos gadījumos.

V. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti

24. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti (turpmāk šajā nodaļā – aprūpes mājās pakalpojums) nodrošina aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā laikā, kad likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

25. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir:

25.1. nepilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

25.2. pilngadīgām personām līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kurām līdz 18 gadu vecumam ir bijis piešķirts 25.1. apakšpunktā noteiktais pakalpojums un kurai pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība.

26. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis papildus šo saistošos noteikumu 6. punktā paredzētajiem dokumentiem iesniedz:

26.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja atzinuma nav Dienesta rīcībā;

26.2. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts un šīs informācijas nav Dienesta rīcībā;

26.3. izglītības iestādes apliecinājumu, ja bērns vai bērna vecāks apgūst izglītības programmu izglītības iestādē un ja šādas informācijas nav Dienesta rīcībā;

26.4. bērna likumiskā pārstāvja vai pilngadīgās personas darba devēja apliecinājumu par darba tiesiskajām attiecībām un darba slodzi (stundas nedēļā) vai bērna likumiskā pārstāvja vai pilngadīgās personas apliecinājumu par saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanu un tam nepieciešamajām darba stundām nedēļā;

26.5. Nodarbinātības Valsts aģentūras (turpmāk – NVA) apliecinājumu par dalību NVA organizētajos nodarbinātības pasākumos, ja bērna vecāks piedalās tajos un šādas informācijas nav Dienesta rīcībā.

27. Aprūpes mājās pakalpojuma maksimālais apjoms nepārsniedz Ministru kabineta noteikto maksimālo apjomu.

28. Aprūpes mājās pakalpojuma apjoms bērnam ar invaliditāti tiek nodrošināts atbilstoši veiktajam personas vajadzību izvērtējumam, ievērojot šādus nosacījumus:

28.1. pakalpojuma apjoms līdz 20 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji, nav reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai nepiedalās NVA organizētajos pasākumos;

28.2. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, ir darba ņēmēji, ir reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai piedalās NVA organizētajos pasākumos;

28.3. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji, nav reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai nepiedalās NVA organizētajos pasākumos;

28.4. pakalpojuma apjoms līdz 80 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, ir darba ņēmēji, ir reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai piedalās NVA organizētajos pasākumos.

29. Pakalpojuma apjoms pilngadību sasniegušai personai līdz 24 gadu vecumam tiek nodrošināts atbilstoši veiktajam personas vajadzību izvērtējumam, ievērojot šādus nosacījumus:

29.1. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu vai ir nodarbināta;

29.2. pakalpojuma apjoms līdz 60 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu vai nav nodarbināta;

29.3. ja līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai piešķirtā pakalpojuma stundu skaits ir lielāks, nekā aprēķinātais apjoms pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, pakalpojuma stundu apjomu saglabā apjomā, kāds tika noteikts līdz 18 gadu vecumam.

30. Aprūpes mājās pakalpojumu piešķir uz pakalpojuma saņēmējam noteikto invaliditātes periodu, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem, bez mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas, vienu reizi gadā pārvērtējot pakalpojuma piešķiršanu.

31. Aprūpēs mājās pakalpojumu var pieprasīt atkārtoti.

32. Dienests aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu sociālo pakalpojumu sniedzēju.

33. Aprūpes mājās pakalpojumu pārtrauc uz laiku, kamēr pakalpojuma saņēmējs ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai kamēr pastāv citi apstākļi, ka var būt par pamatu aprūpes mājās pakalpojuma pārtraukšanai.

34. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

34.1. pakalpojuma saņēmēja likumiskais pārstāvis, audžuģimene vai pakalpojuma saņēmējs iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā aprūpes mājās pakalpojuma;

34.2. pakalpojuma saņēmēja dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

34.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts aprūpes mājās pakalpojumus, noteiktais pakalpojuma sniegšanas periods;

34.4. Dienests konstatē, ka mainījušies apstākļi, kas ir pamats aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanai, vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ pakalpojuma saņēmēja likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt aprūpi un uzraudzību;

34.5. pakalpojuma saņēmējs tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

34.6. Dienests konstatē, ka aprūpes mājās pakalpojums faktiski netiek izmantots.

35. Aprūpes mājās pakalpojuma saņēmējam vai tā likumiskajam pārstāvim ir pienākums informēt Dienestu par apstākļiem, kas ir par pamatu atteikumam no pakalpojuma vai pakalpojuma saņemšanas izbeigšanai.

36. Ja aprūpes mājās pakalpojuma saņēmējs vai tā likumiskais pārstāvis savlaicīgi nav informējis par apstākļiem, kas ir par pamatu pakalpojuma saņemšanas izbeigšanai, un Sociālais dienests ir veicis atlīdzības izmaksu pakalpojuma sniedzējam, pakalpojuma saņēmējam vai tā likumiskajam pārstāvim ir pienākums atlīdzināt saņemto atlīdzību no dienas, kad radušies minētie apstākļi.

37. Aprūpes mājās pakalpojumu finansē no Dienesta budžeta līdzekļiem.

VI. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē

38. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē ir pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, lai nodrošinātu viņiem naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas un veļas mazgāšanas iespējas līdz trīs mēnešiem viena gada laikā.

39. Atsevišķos gadījumos, ja persona pilda normatīvajos aktos noteiktos klientu līdzdarbības pienākumus, Dienests, pamatojoties uz individuālo klienta rehabilitācijas plānu vai sociālā darbinieka atzinumu, var pagarināt klienta uzturēšanās laiku naktspatversmē.

40. Personai, ierodoties naktspatversmē, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, atsevišķos gadījumos (pirmo nakti) personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

41. Sociālās aprūpes pakalpojumu naktspatversmē persona var izmantot, ja tā ievēro naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus.

VII. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums

42. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums (turpmāk – grupu dzīvokļa pakalpojums) nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu dzīvoklī (mājā).

43. Tiesības saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu ir pilngadīgām personām garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

44. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu personai izbeidz sniegt, ja:

44.1. personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

44.2. personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums;

44.3. persona ilgāk par 1 mēnesi neattaisnotu iemeslu dēļ faktiski neizmanto pakalpojumu;

44.4. persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi.

44.5. persona ir mirusi.

45. Šo saistošo noteikumu 44.1. vai 44.2. apakšpunktā minētajos gadījumos grupu dzīvokļa pakalpojums sniedzams līdz cita atbilstoša sociālā vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu pieņemšanas dienas. Grupu dzīvokļa pakalpojuma sniedzējs šajā laikā nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar Dienestu aktīvi iesaistās klienta sociālo problēmu un mājokļa jautājumu risināšanā.

46. Grupu dzīvokļa pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem, maksu par grupu dzīvokļa dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu īri un ekspluatāciju, t.sk. apkuri (atbilstoši lietojamai daļai), sedz grupu dzīvokļa pakalpojuma saņēmējs.

VIII. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

47. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT), lai veicinātu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu un iekļaušanos sabiedrībā, dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgām personām ar GRT, nodrošinot ēdināšanu, ja persona saņem šo pakalpojumu vismaz četras stundas dienā.

48. Tiesības saņemt Dienas aprūpes centra pilngadīgām personām ar GRT pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pilngadīgām personām ar GRT:

48.1. kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojuma saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā un kurām noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II grupas invaliditāte) un trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

48.2. kuras potenciāli var nonākt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un kurām noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II grupas invaliditāte) un trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

48.3. kurām noteikta III grupas invaliditāte vai nav noteikta invaliditāte.

49. Pakalpojums tiek finansēts:

49.1. no Dienesta budžeta līdzekļiem – šo saistošo noteikumu 48.1. un 48.2. apakšpunktā minētajām personām;

49.2. no pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībā – šo noteikumu 48.3. apakšpunktā minētajām personām.

50. Dienests pieņem lēmumu izbeigt pakalpojuma sniegšanu, ja:

50.1. personas dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

50.2. personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegtā pakalpojuma apjomu;

50.3. persona iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

50.4. Dienests konstatē, ka piešķirtais pakalpojums bez pamatojuma netiek izmantots ilgāk par mēnesi;

50.5. persona ar savu rīcību apdraud citu pakalpojuma saņēmēju vai sociālā darba speciālista drošību.

IX. Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

51. Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – Dienas aprūpes centrs bērniem ar FT) dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot ēdināšanu, ja bērns saņem šo pakalpojumu vismaz četras stundas dienā.

52. Tiesības saņemt Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

53. Dienests pieņem lēmumu izbeigt pakalpojuma sniegšanu, ja:

53.1. bērna dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

53.2. bērna vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegtā pakalpojuma apjomu;

53.3. bērna likumiskais pārstāvis iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

53.4. Dienests konstatē, ka piešķirtais pakalpojums bez pamatojuma netiek izmantots ilgāk par mēnesi;

53.5. ir mainījušies apstākļi, kas dod pamatu saņemt pakalpojumu vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ bērna likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt aprūpi un uzraudzību;

53.6. bērns ar savu rīcību apdraud citu pakalpojuma saņēmēju vai sociālā darba speciālista drošību;

53.7. bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

54. Pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

X. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas

55. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju, apgūtu jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas.

56. Atbalsta un/vai izglītojošas grupas atkarībā no grupas darbības mērķa, vada speciālists, kurš ir apmācīts grupu vadīšanā un ir tiesīgs to veikt.

57. Tiesības saņemt atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir personai, kuru dalībai grupā rekomendējis sociālā darba speciālists vai psihologs, vai šis pakalpojums ir iekļauts ģimenes (personas) sociālās rehabilitācijas plānā. Ja grupa nav nokomplektēta pilnā sastāvā, tiesības saņemt atbalsta un/vai izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura izteikusi vēlēšanos piedalīties grupā.

58. Izglītojošo, atbalsta vai pašpalīdzības grupu pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā darba speciālista vai psihologa atzinumu vai sociālās rehabilitācijas plānu, viena persona kalendāra gada laikā var saņemt dalībai ne vairāk kā divās grupās, nepārsniedzot 10 nodarbības katrā grupā.

59. Atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupu pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XI. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide

60. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums), ir paredzēts, lai dienas laikā nodrošinātu personām sociālo prasmju attīstīšanas, izglītošanas, saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas, veicinot savstarpējo komunikāciju un saskarsmi.

61. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

61.1. personām bez noteiktas dzīvesvietas;

61.2. personām, kurām nepieciešams sociālpsiholoģisks un psihosociāls atbalsts, sociālo prasmju pilnveide un socializēšanās iespējas.

62. Pakalpojums tiek piešķirts, pamatojoties uz personas iesniegumu un saskaņā ar Dienesta sociālā darbinieka izvērtējumu vai personas sociālās rehabilitācijas plānu.

63. Pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XII. Specializētās darbnīcas

64. Specializētās darbnīcas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas nodrošina darba un sociālās funkcionēšanas prasmju veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu, motivējot personas iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

65. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā, kurām ir:

65.1. noteikta I vai II grupas invaliditāte un pirmais vai otrais aprūpes līmenis;

65.2. noteikta III grupas invaliditāte vai nav noteikta invaliditāte un pirmais vai otrais aprūpes līmenis.

66. Pakalpojumu personai izbeidz sniegt, ja:

66.1. personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

66.2. ja persona iesniedz iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

66.3. ja persona savu dzīvesvietu deklarējusi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

66.4. ja atbilstoši šo saistošo noteikumu 65. punktam beigušās tiesības saņemt pakalpojumu;

66.5. ja pēc sociālā darba speciālista novērtējuma personai noteikts cits aprūpes līmenis;

66.6. Dienests konstatē, ka pakalpojums neattaisnotu iemeslu dēļ faktiski netiek izmantots ilgāk par mēnesi.

67. Pakalpojums tiek finansēts:

67.1. no Dienesta budžeta līdzekļiem – šo saistošo noteikumu 65.1. apakšpunktā minētajām personām;

67.2. no pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai – šo saistošo noteikumu 65.2. punktā minētajām personām.

XIII. Speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ietvaros

68. Speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros (turpmāk šajā nodaļā – Speciālistu pakalpojumi) nodrošina konsultācijas un nodarbības, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un sociālo funkcionēšanu un psihosociālu atbalstu.

69. Dienests sniedz vai nodrošina Speciālistu pakalpojumus:

69.1. atbilstoši sociālās rehabilitācijas plānam pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);

69.2. atbilstoši speciālista (psihologs, ārsts speciālists, sociālais pedagogs, sociālais darbinieks, u.c.) atzinumam par bērna attīstības un veselības stāvokļa uzlabošanai nepieciešamo pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, ja ir izmantoti valsts finansētie speciālistu pakalpojumi;

69.3. atbilstoši ārsta speciālista atzinumam šo noteikumu 69.2. apakšpunktā minēto bērnu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.

70. Speciālistu pakalpojumi tiek finansēti:

70.1. no Dienesta budžeta līdzekļiem, ja pakalpojuma saņēmējam netiek sniegts analogs Speciālistu pakalpojums, kas tiek finansēts no cita ar pašvaldības budžetu nesaistīta finansēšanas avota (valsts budžets, nacionālie finanšu instrumenti, Eiropas Savienības fondi un pārējā ārvalstu finanšu palīdzība);

70.2. no pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai:

70.2.1. šo saistošo noteikumu 69.3. apakšpunktā minētajām personām, izņemot psihologa pakalpojumu;

70.2.2. šo saistošo noteikumu 69.1. un 69.2. apakšpunktos minētajām personām, kuras saņēmušas Dienesta finansētos Speciālistu pakalpojumus par šajos saistošajos noteikumos paredzēto summu;

70.3. no cita ar pašvaldības budžetu nesaistīta finansēšanas avota (valsts budžets, nacionālie finanšu instrumenti, Eiropas Savienības fondi un pārējā ārvalstu finanšu palīdzība).

71. Speciālistu pakalpojumi no Dienesta budžeta līdzekļiem tiek finansēti šādā apmērā:

71.1. nepārsniedzot 400,00 euro kalendāra gadā vienai personai, – šo saistošo noteikumu 69.1. apakšpunktā minētajām personām un psihologa konsultācijas šo saistošo noteikumu 69.3. apakšpunktā minētajām personām;

71.2. nepārsniedzot 600,00 euro kalendāra gadā vienai personai, – šo saistošo noteikumu 69.2. minētajām personām.

72. Speciālistu pakalpojumus nodrošina sociālo pakalpojumu reģistrā, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā vai ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēti pakalpojumu sniedzēji vai psihologs, kurš atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām.

XIV. Speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

73. Speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Speciālistu pakalpojumi) nodrošina sociālās rehabilitācijas konsultācijas un nodarbības, lai veicinātu sociālo funkcionēšanu, mazinātu funkcionālo traucējumu ietekmi bērna attīstībā, uzlabojot dzīves kvalitāti.

74. Speciālistu pakalpojumi ietver:

74.1. Montesori pedagoga nodarbības;

74.2. logopēda nodarbības;

74.3. fizioterapijas nodarbības;

74.4. smilšu spēles terapeita konsultācijas;

74.5. psihologa/psihoterapeita konsultācijas;

74.6. citu speciālistu konsultācijas vai nodarbības, pamatojoties uz speciālista atzinumu.

75. Tiesības saņemt Speciālistu pakalpojumus ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saskaņā ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista atzinumu par bērna funkcionēšanas spējām un ieteikumiem šo spēju uzturēšanai vai uzlabošanai.

76. Speciālistu pakalpojumus šo saistošo noteikumu 75. punktā minētajām personām Dienests piešķir gadījumos, ja:

76.1. pirmsskolas izglītības iestāde nevar nodrošināt attiecīgā speciālista atbalstu;

76.2. ir izmantoti par valsts budžeta līdzekļiem pieejamie pakalpojumi un tie nav bijuši pietiekami bērna funkcionālo traucējumu mazināšanā.

77. Speciālistu pakalpojumi tiek finansēti:

77.1. no Dienesta budžeta līdzekļiem – pirmsskolas vecuma bērniem un bērniem līdz 8 gadu vecuma sasniegšanai, kas nav uzsākuši pamatizglītības apguvi,:

77.1.1. no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, – kalendārā gada laikā nepārsniedzot summu, kas atbilst minimālās algas apmēram;

77.1.2. pārējiem šo saistošo noteikumu 77.1. apakšpunktā minētajiem bērniem – kalendārā gada laikā nepārsniedzot summu 50 % apmērā no minimālās algas.

77.2. no pakalpojuma pieprasītāja līdzekļiem – pārējiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

78. Mainoties mājsaimniecības statusam, speciālistu pakalpojumiem izmantojamā maksimālā summa kalendārā gada laikā vienam bērnam nepārsniedz minimālās algas apmēru.

79. Lai saņemtu speciālistu pakalpojumus, papildus šo saistošo noteikumu 6. punktā noteiktajiem dokumentiem bērna likumiskais pārstāvis iesniedz speciālista atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību.

80. Speciālistu pakalpojumus nodrošina sociālo pakalpojumu reģistrā, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā vai ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēti pakalpojumu sniedzēji vai psihologs, kurš atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām.

XV. Sociālā darba pakalpojums

81. Sociālais darbs nodrošina profesionālu darbību, lai atbalstītu un sekmētu personas, ģimenes, kopienas un sabiedrības sociālo funkcionēšanu vai tās atjaunošanu, kā arī radītu šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicinātu sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot personu atbalsta sistēmās.

82. Sociālā darba pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XVI. Psihologa pakalpojums

83. Psihologa pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas.

84. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:

84.1. personai, kura ir nokļuvusi krīzes vai ārkārtas situācijā un kurai nepieciešams uzlabot savas funkcionēšanas spējas;

84.2. personai, kurai atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam nepieciešams psiholoģiskais atbalsts problēmu risināšanā, saskarsmes veicināšanā, savstarpējo attiecību uzlabošanā un stiprināšanā ģimenē, prasmju un spēju attīstīšanā un pilnveidošanā.

85. Lai saņemtu psihologa pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis papildus šo saistošo noteikumu 6. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz sociālā darbinieka izvērtējumu pakalpojuma saņemšanai, ja tā nav Sociālā dienesta rīcībā.

86. Psihologa pakalpojumu var saņemt līdz 10 konsultācijām gadā atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam. Pamatojoties uz sociālā darbinieka vai psihologa atzinumu, psihologa pakalpojumu var piešķirt atkārtoti.

87. Psihologa pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XVII. Pagaidu dzīvojamās telpas pakalpojums un krīzes dzīvokļa pakalpojums

88. Pagaidu dzīvojamās telpas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pagaidu dzīvojamā telpa) ir Cēsu novada pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa, kas īslaicīgai lietošanai tiek nodrošināta kā izmitināšanas pakalpojums personai vai ģimenei, kas nonākusi krīzes situācijā, nespēj sevi nodrošināt ar mājokli un nesaņem citu personu atbalstu mājokļa nodrošināšanā.

89. Krīzes dzīvokļa pakalpojums ir Cēsu novada pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa, kas tiek nodrošināta, droša patvēruma veidā sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām.

90. Dienests pieņem lēmumu par Pagaidu dzīvojamās telpas vai Krīzes dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu un noslēdz līgumu ar šī pakalpojuma saņēmēju par attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu.

91. Šo saistošo noteikumu 88. punktā minētajām personām: