Par Cēsu novada pašvaldības sociālajiem un sociālā atbalsta pakalpojumiem

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 14Cēsīs 2025. gada 12. jūnijā

Apstiprināti ar Cēsu novada domes12.06. 2025. lēmumu Nr. 237Precizēti ar Cēsu novada domes21.08.2025. lēmumu Nr. 353Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3. panta trešo daļu un 9. panta (12) daļu, Ministru kabineta27.05.2003. noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālāsrehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādāpakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie saistošie noteikumi nosaka Cēsu novada pašvaldības sniegto, finansēto vai līdzfinansēto sociālo un sociālā atbalsta pakalpojumu (turpmāk – Pakalpojumi) veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par Pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu tos piešķirt apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Cēsu novada pašvaldībā Pakalpojumu piešķiršana, sniegšana un organizēšana ir uzdota Cēsu novada Sociālajam dienestam (turpmāk – Dienests).

3. Dienests sniedz Pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas vai sociālās rehabilitācijas institūcijās.

4. Tiesības saņemt Pakalpojumus ir:

4.1. personām, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Cēsu novadā un kurām, saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, nepieciešams noteikta veida Pakalpojums, vai kuras atbilst personu kategorijai, kuras var saņemt šajos noteikumos paredzēto pakalpojumu;

4.2. citām normatīvajos aktos noteiktajām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā vai ir bez mājokļa.

II. Sociālo pakalpojumu veidi, to piešķiršanas un samaksas kārtība

5. Dienests sniedz vai nodrošina šādus Pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. pakalpojums "Drošības poga";

5.3. aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti;

5.4. sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē;

5.5. grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums;

5.6. dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.7. dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.8. atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas;

5.9. dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide;

5.10. specializētās darbnīcas;

5.11. speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros;

5.12. speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.13. sociālā darba pakalpojums;

5.14. psihologa pakalpojums;

5.15. pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis);

5.16. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.17. sociālā mentora pakalpojums;

5.18. specializētā transporta pakalpojums;

5.19. vieglā transporta vai mobilā pacēlāja pakalpojums;

5.20. īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums;

5.21. atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām;

5.22. ilgstoša un īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.23. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.24. sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām un ģimenēm ar bērniem institūcijā;

5.25. krīzes centra pakalpojums.

6. Pieprasot šajos saistošajos noteikumos minētos Pakalpojumus, persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu un citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu un šiem saistošajiem noteikumiem.

7. Dienests pēc personas iesnieguma un visu dokumentu saņemšanas apseko personu viņas dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā Pakalpojuma un pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu, ja šajos saistošajos noteikumos nav paredzēts citādi.

8. Dienesta sniegto maksas Pakalpojumu cenas tiek noteiktas ar Cēsu novada domes lēmumu.

9. Šajos saistošajos noteikumos paredzētie maksas Pakalpojumi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojuma infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" (turpmāk – Pasākums) izveidotajā infrastruktūrā projektu rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā tiek sniegti, ja Dienesta finansētie Pakalpojumi nenodrošina pilnu šīs infrastruktūras noslodzi un ja ir ievēroti Ministru kabineta noteikumi par Pasākuma pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu.

10. Personas vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem Pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos un šajos saistošajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

11. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktie obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi un Pakalpojumi, kas atbilstoši šiem saistošajiem noteikumiem pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta, nodrošināmi tādā apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamajiem līdzekļiem, un to nodrošināšanai Dienests var veidot rindas.

III. Pakalpojums "Aprūpe mājās"

12. Pakalpojums "Aprūpe mājās" (turpmāk – Aprūpe) tiek nodrošināta darba dienās, darba laikā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu un par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajam.

13. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē Personām no trūcīgām mājsaimniecībām, kurām nav likumīgo apgādnieku.

14. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes lēmumā, nodrošina personām:

14.1. kurām nav likumīgo apgādnieku un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (izņemot šo noteikumu 13. punktā minētajos gadījumos);

14.2. kuru mājsaimniecībā esošo personu vidējie mēneša ienākumi pēdējo trīs mēnešu periodā nepārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru uz vienu personu un to likumīgo apgādnieku vai uztura devēja mājsaimniecībā esošo personu vidējie mēneša ienākumi nav lielāki kā vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērs uz vienu personu (izņemot šo saistošo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētajos gadījumos).

15. Aprūpi ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka vai uztura devēja maksājumu nodrošina:

15.1. ja Dienestā ir saņemts iesniegums par maksas pakalpojuma piešķiršanu, neizvērtējot personas ienākumus;

15.2. ja šo saistošo noteikumu 14. punktā norādīto personu ienākumi pārsniedz šajā punktā norādīto ienākumu līmeni;

15.3. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu, kur noteikts, ka aprūpi nodrošina vai tā var tikt nodrošināta no uztura ņēmēja vai tā likumīgo apgādnieku puses, un uz personu vai tās likumīgo apgādnieku nav attiecināmi šo saistošo noteikumu 14. punktā norādītie apstākļi;

15.4. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu, kur noteikts, ka personas aprūpi nodrošina uztura devējs, un uz tās uztura devēju nav attiecināmi šo saistošo noteikumu 14.2. apakšpunktā norādītie apstākļi;

15.5. ja persona pēdējo piecu gadu laikā atsavinājusi savas īpašuma tiesības (noslēdzot dāvinājuma, pirkuma – pārdevuma vai citu līgumu vai vienošanos), saglabājot dzīvokļa tiesību attiecīgajā īpašumā, un personai tiek nodrošināta aprūpe no īpašuma tiesību uz attiecīgo īpašumu ieguvēja vai likumīgā apgādnieka puses;

15.6. ja personai ir nekustamais īpašums, kas var tikt izmantots ienākumu gūšanai, naudas līdzekļu uzkrājumi skaidrā naudā vai kredītiestādēs vairāk kā vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī, ja persona pēdējā gada laikā ir izsniegusi aizdevumus.

16. Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par Aprūpes nepieciešamību un citu samaksas kārtību, ja personai ir radušās īpašas grūtības pašaprūpes veikšanā un tās situācija neatbilst šajos saistošajos noteikumos minētajiem pakalpojuma saņemšanas kritērijiem.

17. Aprūpi izbeidz, ja:

17.1. klients atgūst pašaprūpes spējas vai rodas apstākļi, kad Aprūpe netiek nodrošināta;

17.2. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ apgādnieki nespēja nodrošināt klienta Aprūpi un uzraudzību;

17.3. iestājas klienta nāve;

17.4. klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

17.5. klients rakstiski atteicies no Aprūpes;

17.6. klients izbraucis uz patstāvīgu dzīvi citas pašvaldības teritorijā vai ārzemēs;

17.7. klients nokavējis maksājumus par Aprūpi vairāk par trim mēnešiem;

17.8. ja klienta dzīvesvietā Aprūpes laikā atkārtoti atrodas trešās personas, kas traucē aprūpētāja pienākumu veikšanu.

18. Dienests reizi gadā vai mainoties klienta apstākļiem pārskata sniegtās Aprūpes nepieciešamību, saturu un finansēšanas veidu.

IV. Pakalpojums "Drošības poga"

19. Pakalpojums "Drošības poga" nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī pilngadīgām personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

20. Pakalpojumu "Drošības poga" nodrošina šo saistošo noteikumu 19. punktā minētajām personām, ja viņiem saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu ir šāda nepieciešamība.

21. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē trūcīgām personām, kurām nav likumīgo apgādnieku.

22. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes lēmumā, nodrošina personām, kas atbilst šo saistošo noteikumu 14.1. un 14.2. apakšpunktos noteiktajiem kritērijiem.

23. Pakalpojumu "Drošības poga" ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka maksājumu nodrošina šo saistošo noteikumu 15. punktā noteiktajos gadījumos.

V. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti

24. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti (turpmāk šajā nodaļā – aprūpes mājās pakalpojums) nodrošina aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā laikā, kad likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

25. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir:

25.1. nepilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

25.2. pilngadīgām personām līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kurām līdz 18 gadu vecumam ir bijis piešķirts 25.1. apakšpunktā noteiktais pakalpojums un kurai pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība.

26. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis papildus šo saistošos noteikumu 6. punktā paredzētajiem dokumentiem iesniedz:

26.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja atzinuma nav Dienesta rīcībā;

26.2. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts un šīs informācijas nav Dienesta rīcībā;

26.3. izglītības iestādes apliecinājumu, ja bērns vai bērna vecāks apgūst izglītības programmu izglītības iestādē un ja šādas informācijas nav Dienesta rīcībā;

26.4. bērna likumiskā pārstāvja vai pilngadīgās personas darba devēja apliecinājumu par darba tiesiskajām attiecībām un darba slodzi (stundas nedēļā) vai bērna likumiskā pārstāvja vai pilngadīgās personas apliecinājumu par saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanu un tam nepieciešamajām darba stundām nedēļā;

26.5. Nodarbinātības Valsts aģentūras (turpmāk – NVA) apliecinājumu par dalību NVA organizētajos nodarbinātības pasākumos, ja bērna vecāks piedalās tajos un šādas informācijas nav Dienesta rīcībā.

27. Aprūpes mājās pakalpojuma maksimālais apjoms nepārsniedz Ministru kabineta noteikto maksimālo apjomu.

28. Aprūpes mājās pakalpojuma apjoms bērnam ar invaliditāti tiek nodrošināts atbilstoši veiktajam personas vajadzību izvērtējumam, ievērojot šādus nosacījumus:

28.1. pakalpojuma apjoms līdz 20 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji, nav reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai nepiedalās NVA organizētajos pasākumos;

28.2. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, ir darba ņēmēji, ir reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai piedalās NVA organizētajos pasākumos;

28.3. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji, nav reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai nepiedalās NVA organizētajos pasākumos;

28.4. pakalpojuma apjoms līdz 80 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, ir darba ņēmēji, ir reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai piedalās NVA organizētajos pasākumos.

29. Pakalpojuma apjoms pilngadību sasniegušai personai līdz 24 gadu vecumam tiek nodrošināts atbilstoši veiktajam personas vajadzību izvērtējumam, ievērojot šādus nosacījumus:

29.1. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu vai ir nodarbināta;

29.2. pakalpojuma apjoms līdz 60 stundām kalendāra mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu vai nav nodarbināta;

29.3. ja līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai piešķirtā pakalpojuma stundu skaits ir lielāks, nekā aprēķinātais apjoms pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, pakalpojuma stundu apjomu saglabā apjomā, kāds tika noteikts līdz 18 gadu vecumam.

30. Aprūpes mājās pakalpojumu piešķir uz pakalpojuma saņēmējam noteikto invaliditātes periodu, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem, bez mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas, vienu reizi gadā pārvērtējot pakalpojuma piešķiršanu.

31. Aprūpēs mājās pakalpojumu var pieprasīt atkārtoti.

32. Dienests aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu sociālo pakalpojumu sniedzēju.

33. Aprūpes mājās pakalpojumu pārtrauc uz laiku, kamēr pakalpojuma saņēmējs ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai kamēr pastāv citi apstākļi, ka var būt par pamatu aprūpes mājās pakalpojuma pārtraukšanai.

34. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

34.1. pakalpojuma saņēmēja likumiskais pārstāvis, audžuģimene vai pakalpojuma saņēmējs iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā aprūpes mājās pakalpojuma;

34.2. pakalpojuma saņēmēja dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

34.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts aprūpes mājās pakalpojumus, noteiktais pakalpojuma sniegšanas periods;

34.4. Dienests konstatē, ka mainījušies apstākļi, kas ir pamats aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanai, vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ pakalpojuma saņēmēja likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt aprūpi un uzraudzību;

34.5. pakalpojuma saņēmējs tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

34.6. Dienests konstatē, ka aprūpes mājās pakalpojums faktiski netiek izmantots.

35. Aprūpes mājās pakalpojuma saņēmējam vai tā likumiskajam pārstāvim ir pienākums informēt Dienestu par apstākļiem, kas ir par pamatu atteikumam no pakalpojuma vai pakalpojuma saņemšanas izbeigšanai.

36. Ja aprūpes mājās pakalpojuma saņēmējs vai tā likumiskais pārstāvis savlaicīgi nav informējis par apstākļiem, kas ir par pamatu pakalpojuma saņemšanas izbeigšanai, un Sociālais dienests ir veicis atlīdzības izmaksu pakalpojuma sniedzējam, pakalpojuma saņēmējam vai tā likumiskajam pārstāvim ir pienākums atlīdzināt saņemto atlīdzību no dienas, kad radušies minētie apstākļi.

37. Aprūpes mājās pakalpojumu finansē no Dienesta budžeta līdzekļiem.

VI. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē

38. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē ir pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, lai nodrošinātu viņiem naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas un veļas mazgāšanas iespējas līdz trīs mēnešiem viena gada laikā.

39. Atsevišķos gadījumos, ja persona pilda normatīvajos aktos noteiktos klientu līdzdarbības pienākumus, Dienests, pamatojoties uz individuālo klienta rehabilitācijas plānu vai sociālā darbinieka atzinumu, var pagarināt klienta uzturēšanās laiku naktspatversmē.

40. Personai, ierodoties naktspatversmē, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, atsevišķos gadījumos (pirmo nakti) personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

41. Sociālās aprūpes pakalpojumu naktspatversmē persona var izmantot, ja tā ievēro naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus.

VII. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums

42. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums (turpmāk – grupu dzīvokļa pakalpojums) nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu dzīvoklī (mājā).

43. Tiesības saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu ir pilngadīgām personām garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.