Krājaizdevu sabiedrību kredītriska pārvaldīšanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 399Rīgā 2025. gada 22. septembrī

Izdoti saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likuma20. panta trīspadsmito daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā reģistrētām krājaizdevu sabiedrībām (turpmāk – sabiedrība) prasības kredītriska pārvaldīšanai.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. aizdevuma pārstrukturēšana – atvieglojumu piešķiršana aizņēmējam tā finansiālu grūtību dēļ, kurus citā gadījumā sabiedrība nebūtu piešķīrusi un kuri var izpausties kā:

2.1.1. jebkāda aizdevuma noteikuma atvieglošana, piemēram, aizdevuma termiņa pagarināšana, aizdevuma maksājumu atlikšana, procentu kapitalizācija, sākotnējās procentu likmes samazināšana;

2.1.2. nodrošinājuma vai cita aktīva pārņemšana pilnīgai vai daļējai aizdevuma atmaksai;

2.1.3. sākotnējā aizņēmēja aizstāšana vai papildu aizņēmēja iesaistīšana;

2.2. finansiālas grūtības – tādas aizņēmēja finansiālā stāvokļa izmaiņas, kuru dēļ ir radušās vai tuvā nākotnē radīsies grūtības izpildīt finanšu saistības pilnā apmērā bez nodrošinājuma pārdošanas;

2.3. nodrošinājums – noguldījums, vērtspapīri, kustamā manta vai nekustamais īpašums, kuri ir ieķīlāti uz līguma pamata, par ko ir izdarīts ieraksts atbilstošajā reģistrā, un kuri aizdevējam kalpo kā aizdevuma atmaksas avots gadījumā, ja aizņēmējs nespēj nodrošināt parāda samaksu;

2.4. no nodrošinājuma atkarīgs aizdevums – aizdevums, kura atmaksas primārais vai vienīgais avots ir nodrošinājuma pārdošana;

2.5. parāds – sabiedrības prasību kopsumma (pamatsumma un uzkrātie procenti) pret parādnieku;

2.6. pašreizējā vērtība – nākotnes izejošās vai ienākošās naudas plūsmas tagadnes vērtība, kas diskontēta, lai atspoguļotu naudas vērtību laikā;

2.7. patiesā vērtība – summa, kāda tiktu saņemta, pārdodot aktīvu, vai tiktu maksāta, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā;

2.8. procentu kapitalizācija – uzkrāto procentu pieskaitīšana aizdevuma pamatsummai vai to samaksa uz aizņēmējam izsniegta jauna aizdevuma rēķina;

2.9. tīrā atgūstamā vērtība – aplēsts naudas vai tās ekvivalentu daudzums, ko var iegūt, pārdodot kādu aktīvu parastās saimnieciskās darbības gaitā, un kas ir samazināts par izmaksām, kuras saistītas ar pārdošanu;

2.10. uzkrājumi – izveidotie uzkrājumi bilances aktīvu posteņu (aizdevumu, parāda vērtspapīru) vērtības samazinājumam, kā arī ārpusbilances saistību vērtības korekcijas.

3. Noteikumi attiecas uz finanšu aktīviem, kas ir parāda instrumenti, tai skaitā uz aizdevumiem, kā arī ārpusbilances saistībām, kurām piemīt kredītrisks, tas ir, zaudējumu rašanās iespēja gadījumā, ja parādnieks nespēs vai atteiksies pildīt līguma noteikumiem atbilstošās saistības pret sabiedrību.

4. Sabiedrība atbilstoši tās lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai:

4.1. papildus Krājaizdevu sabiedrību likuma (turpmāk – Likums) 19. panta ceturtajā daļā noteiktajam izstrādā un apstiprina kārtību kredītriska pārvaldīšanai;

4.2. nosaka sabiedrības padomes (ja tāda izveidota) un valdes un darbinieku atbildību kredītriska pārvaldīšanas jomā;

4.3. nosaka vēlamo kredītportfeļa struktūru un apjomu un aizdevumu koncentrācijas limitus, tai skaitā nenodrošinātiem aizdevumiem, un nodrošina to ievērošanu;

4.4. nodrošina skaidri noteiktu aizdevumu piešķiršanas kritēriju izmantošanu un ievērošanu;

4.5. nodrošina nepārtrauktu aizdevumu administrēšanu, kvalitātes pārraudzību un kontroli;

4.6. izveido un uztur efektīvu aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas sistēmu.

5. Sabiedrība nosaka un aizņēmēja kredītspējas novērtēšanā ņem vērā aizņēmēja piederību pie kopējās riska grupas vai ar sabiedrību saistītām personām jeb Likuma 20. panta desmitajā daļā minētajām personām. Lai noteiktu šo piederību, sabiedrība izstrādā kārtību ar sabiedrību saistītu personu un kopējo riska grupu identificēšanai.

6. Sabiedrība iekļauj divus vai vairākus biedrus vienā kopējā riska grupā, ņemot vērā šādus kontroles attiecību un ekonomiskās atkarības identificēšanas pamatprincipus:

6.1. ja viens no sabiedrības biedriem tieši vai netieši kontrolē citu sabiedrības biedru vai biedrus, tad starp šiem biedriem pastāv kontroles attiecības. Ja diviem sabiedrības biedriem veidojas vienāda kontrole pār trešo biedru, piemēram, ja abu sabiedrības biedru līdzdalība trešā biedra pamatkapitālā ir 50 procentu apmērā, tad sabiedrībai veidojas divas kopējās riska grupas. Ja sabiedrība spēj pierādīt, ka, neraugoties uz kontroles attiecībām starp tās biedriem, kopējs risks nepastāv, sabiedrība dokumentē attiecīgos pamatojošos apstākļus un kopējo riska grupu neveido;

6.2. ja viena sabiedrības biedra finansiālas grūtības rada saistību nepildīšanas risku otram biedram, starp šiem biedriem pastāv ekonomiskā atkarība un šādi biedri veido sabiedrībai kopēju risku. Ja viens sabiedrības biedrs no otra ir ekonomiski atkarīgs tikai daļēji, tas ir, šis biedrs var viegli atrast otra biedra aizstājēju, tad šādi biedri neveido sabiedrībai kopēju risku.

7. Sabiedrība nosaka kārtību, kā tā pieņem lēmumus par aizdevumiem atbilstoši aizdevuma apmēram un veidam un tā dzīves ciklam (aizdevuma piešķiršana, līguma noteikumu izmaiņas, aizdevuma pārstrukturēšana, atgūšana, klasifikācija, uzkrājumu veidošana), kā arī aizņēmēja specifikai, kurā nosaka:

7.1. lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju;

7.2. sabiedrības valdes, kredītkomitejas (ja tāda izveidota) un iesaistīto darbinieku pilnvaras un atbildību.

II. Aizdevumu piešķiršana

8. Sabiedrība katram aizdevumu veidam un aizņēmēja aizdevuma atmaksas spējai (turpmāk – kredītspēja) nosaka un ievēro skaidrus un saprātīgus aizdevumu piešķiršanas limitus un kritērijus, tai skaitā attiecībā uz ienākumu pietiekamību. Nodrošinātiem aizdevumiem nosaka aizdevuma apmēra maksimālo limitu attiecībā pret nodrošinājuma vērtību (LTV rādītājs).

9. Ja sabiedrības kredītpolitika paredz piešķirt aizdevumus aizņēmējiem ar augstāku kredītrisku, kuru finansiālais stāvoklis un kredītsaistību izpilde ir atkarīga no citas dalībvalsts vai ārvalsts ekonomiskās, sociālās vai politiskās situācijas, sabiedrība izstrādā, apstiprina un īsteno stingrākus aizdevumu piešķiršanas noteikumus un procedūras, lai identificētu zaudējumu rašanās risku gadījumā, ja aizņēmējs, kas nav Latvijas Republikas rezidents, nespēs atbilstoši līguma noteikumiem pildīt saistības pret sabiedrību. Šādos piešķiršanas noteikumos un procedūrās ņem vērā attiecīgajās valstīs pastāvošos ierobežojumus ārvalstu valūtā saņemto ienākumu izmantošanai un pārvedumiem.

10. Sabiedrība nodrošina, ka kredītriska vērtējums ietver aizņēmēja kredītspējas un kredītrisku mazinošo faktoru, tai skaitā nodrošinājuma (ja tāds ir), novērtējumu. Nodrošinājuma esamība neaizstāj aizņēmēja kredītspējas novērtējumu un tai nepieciešamās informācijas saņemšanu.

11. Sabiedrība nosaka prasības un kārtību nekustamo un kustamo īpašumu ķīlas reģistrācijai atbilstošos reģistros (piemēram, zemesgrāmatā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Uzņēmumu reģistra vestajā Komercķīlu reģistrā), kā arī apdrošināšanai par labu sabiedrībai.

12. Sabiedrība nosaka lēmuma par aizdevuma piešķiršanu maksimālo spēkā esamības termiņu, kas nevar pārsniegt trīs mēnešus no lēmuma pieņemšanas brīža.

III. Kredītspējas novērtēšana

13. Aizņēmēja ienākumus uzskata par galveno aizdevuma atmaksas resursu, savukārt nodrošinājums vai citi risku mazinošie faktori nodrošina papildu aizsardzību.

14. Aizņēmēja kredītspējas vērtējums ietver vismaz šādas informācijas analīzi:

14.1. aizņēmēja un galvinieka (ja tāds ir) finansiālais stāvoklis, tai skaitā ienākumi, un tā noturība;

14.2. aizdevuma atmaksas avoti;

14.3. saistības, ko aizņēmējs un galvinieks (ja tāds ir) jau ir uzņēmies;

14.4. aizņēmēja un galvinieka (ja tāds ir) līdzšinējā maksāšanas disciplīna;

14.5. kredītvēsture un cita veida atbilstoša informācija no ārējiem avotiem (piemēram, no Kredītu reģistra, kredītinformācijas birojiem, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citiem avotiem);

14.6. aizdevuma mērķis;

14.7. aizņēmēja finansiālā līdzdalība aizdevuma mērķa finansēšanā;

14.8. iespējamā valūtas kursu maiņa aizņēmējam nelabvēlīgā virzienā, ja aizdevuma un aizņēmēja ienākumu valūta nesakrīt.

15. Aizņēmēja sākotnējās un turpmākās kredītspējas novērtēšanai sabiedrība nosaka:

15.1. minimālo periodu, par kādu iesniedzami dokumenti kredītspējas izvērtēšanai;

15.2. ikmēneša ienākumu un izdevumu aprēķināšanas un kredītspējas izvērtēšanas kārtību.

16. Sabiedrība veic novērtējumu par galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības neatkarīgi no aizņēmēja kredītspējas.

17. Informācija par aizņēmēja saistībām un ar tām saistītiem maksājumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja tā sniedz atbilstošu priekšstatu par šāda aizņēmēja mēneša maksājumu apmēru, ņemot vērā iekšējos un ārējos avotos pieejamo informāciju, kā arī aizņēmēja paša sniegto informāciju. Ja aizņēmēja norādītais saistību vai kredītmaksājumu apmērs mēnesī ir lielāks par to, kādu sabiedrība noteikusi, ņemot vērā iekšējos un ārējos avotos pieejamo informāciju, izvērtējot aizņēmēja kredītspēju, sabiedrība ņem vērā aizņēmēja norādīto informāciju.

18. Sabiedrība dokumentē aizņēmēja kredītspējas un galvinieka (ja tāds ir) spējas izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības novērtējumu pirms aizdevuma piešķiršanas, pirms aizdevuma līguma noteikumu maiņas (tai skaitā aizdevuma pārstrukturēšanas), kā arī šo noteikumu 51. punktā paredzētajos gadījumos.

19. Gadījumos, kad aizņēmējs ir atzīstams par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, sabiedrība novērtē aizņēmēja kredītspēju, ņemot vērā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās prasības.

IV. Nodrošinājuma novērtēšana

20. Nodrošinājums nav noteicošais kritērijs, pieņemot lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, un to neuzskata par primāro aizdevuma atmaksas avotu, izņemot no nodrošinājuma atkarīgus aizdevumus, kuriem līgumā ir paredzēta aizdevuma atmaksa no nodrošinājumā esošā īpašuma realizācijas, vai ja sabiedrība ir saņēmusi likvīdu finanšu nodrošinājumu.

21. Sabiedrība nosaka kustamā un nekustamā īpašuma, kas kalpo kā nodrošinājums sabiedrības piešķirtajiem aizdevumiem, piemērotības un pietiekamības novērtēšanas kārtību, tai skaitā izmantojamos informācijas avotus nodrošinājuma vērtības noteikšanai gan aizdevumu piešķiršanas brīdī, gan aizdevumu dzīves cikla laikā.

22. Veicot nodrošinājuma novērtēšanu, sabiedrība ņem vērā:

22.1. izmaiņas tirgū un tā attīstības tendences;

22.2. nodrošinājuma likviditāti;

22.3. nodrošinājuma apgrūtinājumus un tiesiskos nosacījumus;

22.4. nodrošinājuma apdrošināšanas esamību (izņemot zemi).

23. Ja nodrošinājums atrodas ārpus Latvijas Republikas, sabiedrība papildus novērtē ar to saistītos tiesiskos riskus un piedziņas iespējas valstī, kurā atrodas nodrošinājums.

24. Sabiedrība nosaka aizdevumu nodrošinājumu veidus un kritērijus, saskaņā ar kuriem tā pieprasa neatkarīga sertificēta vērtētāja atzinumu par nodrošinājuma vērtību. Nosakot kritērijus, sabiedrība papildus nodrošinājuma veidam ņem vērā tā atrašanās vietu, kā arī plānotā aizdevuma apmēru.

26. Aizdevuma nodrošinājuma patieso vērtību nosaka, ievērojot piesardzības principu. Ja aizdevuma nodrošinājums ir likvīds, par šāda nodrošinājuma patieso vērtību pieņem tā tirgus vērtību vai tīro atgūstamo vērtību, ja ar pārdošanu saistītās izmaksas ir būtiskas. Ja nodrošinājumu nevar pārdot likvīdā tirgū, tā patieso vērtību nosaka kā no nodrošinājuma pārdošanas paredzamās naudas plūsmas pašreizējo vērtību.

27. Gadījumos, kad par nodrošinājumu kalpo komerciālais nekustamais īpašums, sabiedrība ņem vērā šo noteikumu 40. punkta prasības.

V. Aizdevumu administrēšana un kvalitātes pārraudzība

28. Sabiedrība veic aizdevumu administrēšanu, kvalitātes pārraudzību un kontroli, kas ietver informācijas sistēmu un kredītlietu uzturēšanu, nepieciešamās informācijas par aizņēmēju finansiālo situāciju un aizdevumu nodrošinājumu iegūšanu atbilstoši aizdevumu kvalitātei un šīs informācijas pārskatāmību, kā arī svarīgāko dokumentu oriģinālu drošu glabāšanu.

29. Sabiedrības aizdevumu kvalitātes pārraudzības sistēma nodrošina, ka:

29.1. sabiedrība izprot aizņēmēju finansiālo stāvokli un kredītspēju un atbilstoši reaģē uz aizdevumu kvalitātes pasliktināšanās signāliem;

29.2. tiek ievēroti aizdevumu līgumos noteiktie īpašie noteikumi un izpildīti līgumos noteiktie rādītāji (ja tādi ir noteikti);

29.3. sabiedrība veic politikās un procedūrās noteiktās darbības, lai savlaicīgi nodrošinātu problemātisko aizdevumu un ar to aizņēmējiem saistītās situācijas papildu analīzi un aizdevumu atveseļošanu vai atgūšanu, ja nav atrasts cits situācijas ilgtermiņa risinājums;

29.4. sabiedrība veic no nodrošinājuma atkarīgu aizdevumu nodrošinājuma tirgus vērtību izmaiņu monitoringu un seko līdzi nodrošinājuma likviditātei atbilstoši izmaiņām tirgū.

30. Sabiedrība pārbauda aizdevuma izlietojumu un seko līdzi aizdevuma izlietojumam atbilstoši izsniegtā aizdevuma līgumā noteiktajam mērķim un noteikumiem, pieprasot aizņēmējam iesniegt dokumentus, kas apstiprina aizdevuma izlietojumu un izsniegšanas noteikumu izpildi.

31. Sabiedrība veic aizdevuma nodrošinājuma (nekustamā īpašuma) vērtības aktualizēšanu brīdī, kad aizdevuma pamatsummas vai procentu samaksa tiek kavēta vairāk nekā 90 dienas. Ja pēdējais šo noteikumu 21. punktam atbilstošais vērtējums ir veikts mazāk nekā 12 mēnešus pirms dienas, kad aizdevuma pamatsummas vai procentu samaksa kavēta vairāk nekā 90 dienas, sabiedrība šādam nodrošinājumam var neveikt atkārtotu novērtējumu.

32. Ja aizdevuma kvalitāte ir būtiski pasliktinājusies, sabiedrība izskata iespēju veikt aizdevuma pārstrukturēšanu ar mērķi uzlabot aizdevuma kvalitāti, lai nodrošinātu ilgtermiņa risinājumu aizdevumu atmaksai un izvairītos no nodrošinājuma pārņemšanas vai pārdošanas.

33. Nosakot aizdevuma pārstrukturēšanas kārtību, sabiedrība:

33.1. nosaka saprātīgus un jēgpilnus aizdevuma pārstrukturēšanas pasākumus un pieejas, ņemot vērā aizņēmēja un aizdevuma veidu, atmaksas gala termiņu, kā arī identificētās problēmas būtību un nopietnību;

33.2. paredz, ka aizdevuma pārstrukturēšanu var veikt tikai pēc aizņēmēja kredītspējas un galvinieka (ja tāds ir) spējas izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības atkārtotas izvērtēšanas atbilstoši mainītajiem līguma noteikumiem, ja izvēlētais risinājums nākotnē uzlabo aizdevuma atmaksas prognozi;

33.3. nosaka pārstrukturētu aizdevumu pārbaudes periodu, kas nav īsāks par vienu gadu, un nodrošina šādu aizdevumu pastiprinātu uzraudzību to pārbaudes periodā.

34. Lai pārbaudes periodā sabiedrība varētu nodrošināt pastiprinātu pārstrukturētu aizdevumu uzraudzību, sabiedrība var aizņēmējam noteikt īpašus nosacījumus, kas tam jāizpilda (piemēram, pienākumu sniegt regulārus ziņojumus par finansiālo stāvokli vai noteikto finanšu rādītāju izpildi, noslēgtus līgumus, kas apliecina aizņēmēja pašreizējās un prognozētās naudas plūsmas, regulārus progresa ziņojumus).

35. Piemērojot aizdevuma pārstrukturēšanas pasākumus, līgumā ar aizņēmēju sabiedrība paredz iespēju mainīt aizdevuma pārstrukturēšanas pasākumus un nosaka, kādas izmaiņas var tikt piemērotas gadījumos, kad aizņēmēja finansiālā situācija uzlabojas tādā mērā, ka aizņēmējs spēj veikt lielākus aizdevuma maksājumus, taču mainītā līguma noteikumi nedrīkst būt aizņēmējam nelabvēlīgāki kā sākotnēji noslēgtā līguma noteikumi. Ja aizņēmējs nespēj pildīt pārskatītajā līgumā paredzētos noteikumus, sabiedrība var pieprasīt aizņēmējam papildu nodrošinājumu.

36. Ja aizdevuma pārstrukturēšanas pasākumi vai to kombinācijas nav bijušas iespējamas vai veiksmīgas, sabiedrība nosaka kritērijus aizdevumu atgūšanas pasākumu uzsākšanai.

37. Sabiedrība nodrošina kredītriska kontroli, pastāvīgi sekojot līdzi tās darbību regulējošo prasību un rādītāju, kā arī sabiedrībā noteikto kredītportfeļa apjomu un koncentrācijas limitu izpildei un ievērošanai.

VI. Papildu prasības sabiedrībai, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus Likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām

38. Sabiedrība attiecībā uz aizdevumiem Likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām:

38.1. izstrādā un kredītpolitikā nosaka skaidrus un sabiedrības mērķiem, prioritātēm un spējai uzņemties kredītrisku atbilstošus šādu aizdevumu piešķiršanas kritērijus (piemēram, aizdevumu termiņus, saistību apkalpošanas seguma koeficientus (DSCR), aizņēmēja ieņēmumu pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) rādītājus, pašu kapitāla rādītājus, apgrozījuma attīstības rādītājus, naudas plūsmas un parāda apkalpošanas attiecības robežvērtības, LTV rādītāju un citus);

38.2. nosakot aizdevumu pieprasījumu izskatīšanas kārtību, ņem vērā aizdevuma veidu, apmēru, mērķi, procentu likmi un termiņu, kā arī nodrošinājumu (nodrošinātiem aizdevumiem).

39. Kredītspējas izvērtēšanas procesā sabiedrība analizē un atbilstoši aizņēmēja un aizdevuma specifikai ņem vērā:

39.1. aizņēmēja īpašumtiesību struktūru, uzņēmējdarbības veidu, pieredzi un spēju pārvaldīt uzņēmējdarbību, darbības plānus, to īstenojamību atbilstoši nozares īpatnībām, tai skaitā attiecībā uz aizdevuma mērķi;

39.2. aizņēmēja finanšu prognozes, pārskatus un tiem pievienotos pielikumus (gada pārskats, bilance, peļņas vai zaudējumu pārskats, naudas plūsma), kas aptver saprātīgu periodu un attiecīgā gadījumā ir revidēti vai profesionāli pārbaudīti pārskati;

39.3. visas aizņēmēja finansiālās saistības (izmantotos un neizmantotos aizdevumu līgumus, kavētās saistības pret nodokļu vai citām valsts un pašvaldību iestādēm);

39.4. informāciju par aizņēmēja parādniekiem, prasījumu kārtām un saistību iestāšanās termiņiem;

39.5. informāciju par aizņēmēja sadarbības partneriem (galvenajiem līgumiem, klientiem vai piegādātājiem un to, kā tie ietekmē naudas plūsmas radīšanu, tai skaitā jebkādu koncentrāciju);

39.6. informāciju par aizņēmēja kredītvēsturi (ja tāda ir), esošajiem aizdevumu un citu saistību līgumiem un to ievērošanu;

39.7. aizņēmēja reputāciju un informāciju par tiesas procesiem, kuros aizņēmējs iesaistīts aizdevuma pieprasījuma iesniegšanas brīdī;

39.8. informāciju par nodrošinājumu (ja tāds ir), īpašumtiesības pamatojošu dokumentāciju, nodrošinājuma vērtību pamatojošu dokumentāciju un informāciju par apgrūtinājumiem.

40. Ja aizdevuma mērķis ir komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšana (piemēram, tā iegāde, remonts), tad papildus šo noteikumu 39. punktā minētajam sabiedrība analizē un vērtē informāciju par nekustamā īpašuma veidu, atrašanās vietu, aktuālo un prognozēto nomas maksu, neiznomāto platību un nomniekiem, tai skaitā līgumiem par konkrēto īpašumu, kas saistīts ar aizdevuma mērķi. Ja komerciālais nekustamais īpašums tiek iegādāts aizņēmēja paša lietošanai un uzņēmējdarbības veikšanai, sabiedrība piemēro tikai šo noteikumu 39. punktā noteiktās prasības.