Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Ogres novadā

Ogres novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 24/2025Ogrē 2025. gada 28. augustā (prot. Nr. 5; 30.)

Precizēti 25.09.2025. (prot. Nr. 7; 35.)Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma45. panta otrās daļas 1. punktu unŪdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturto un piekto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā, prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. centralizētās ūdens apgādes tīklu piederības robeža – pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā maģistrālā ūdensvada tīkla daļā pie pēdējās noslēgarmatūras pirms pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma robežas, ja tīklu apkalpošanas robežu aktā pie līguma nav noteikts savādāk;

3.2. centralizēto kanalizācijas tīklu piederības robeža – pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā centralizētajā sadzīves kanalizācijas tīkla daļā pie pēdējās skatakas pirms pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma robežas, ja tīklu apkalpošanas robežu aktā pie pakalpojuma līguma nav noteikts savādāk;

3.3. pakalpojumu līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp pakalpojumu lietotāju un pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un piederības robežām;

3.4. pakalpojumu sniedzējs – komersants vai pašvaldības iestāde, kas Ogres novada teritorijā sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

3.5. patvaļīga (patvarīga) sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana – darbība, kas veikta, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, nekustamā īpašuma objekta un tajā esošo ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklu pievienošanai pakalpojumu sniedzēja ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana bez noslēgta līguma vai pēc tā darbības termiņa izbeigšanās, pēc sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanas, komercuzskaites mēraparāta regulēšana, pakalpojumu sniedzēja plombas noņemšana no komercuzskaites mēraparāta mezgla, ugunsdzēsības noslēgarmatūras vai hidranta, bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju, vai hidranta atvēršana bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju vai normatīvajos aktos noteiktos gadījumos;

3.6. piederības robežu shēma – pakalpojumu sniedzēja sagatavota piederības robežu shēma, kurā norādītas robežas, kurās par ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem un būvēm atbild pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu lietotājs;

3.7. ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (m3/mēnesī) atbilstoši noteikumu 2. pielikumam.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Ogres novadā un dabas resursu racionālu izmantošanu.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Ogres novada administratīvajā teritorijā.

6. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

2. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

8. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, iesniedzot pakalpojumu sniedzējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu, rakstveidā apliecina, ka:

8.1. pirms rakšanas darbu uzsākšanas tiks saņemta visu nekustamā īpašuma kopīpašnieku piekrišana, kopīpašuma tiesību pastāvēšanas gadījumā vai rakšanas darbi tiks veikti saskaņā ar zemesgrāmatās reģistrētu nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līgumu;

8.2. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs uzņemas visus riskus un materiālo zaudējumu segšanas pienākumu par nepatiesas informācijas sniegšanu un rakšanas darbu veikšanu bez rakšanas darbu atļaujas saņemšanas un ar to saistīto zaudējumu un kaitējuma nodarīšanu trešo personu likumiskajām interesēm un tiesībām;

8.3. gadījumā, ja rakšanas darbi tiks paredzēti uz ielas vai Aizsargjoslu likumā noteiktajās objektu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās, pirms rakšanas darbu uzsākšanas tiks saņemta pašvaldības atļauja rakšanas darbu veikšanai.

9. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi.

11. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes vienībai jaunbūves būvniecības un ēkas pārbūves gadījumā, ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kurā ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), tām ir jābūt savstarpēji atdalītām un uzskaitītām ar komercuzskaites mēraparātu, tas ir, nav pieļaujama iespēja ēkas ūdensapgādei vienlaicīgi izmantot abas sistēmas.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Ūdensvada pievada un kanalizācijas izvada pieslēgšanu centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmām veic pakalpojumu sniedzējs, cits licencēts komersants vai sertificēts būvspeciālists pakalpojumu sniedzēja pārstāvja uzraudzībā, un pirms izbūvēto tīklu tranšejas aizbēršanas pieslēguma vieta jāuzrāda pakalpojuma sniedzējam.

15. Pēc ievada vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs papildus Būvniecības likumā noteiktajām darbībām pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

15.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā;

15.2. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanu;

15.3. segto darbu aktus;

15.4. ja attiecināms – ūdensvada hidrauliskās pārbaudes aktu; ūdensvada dezinfekcijas aktu, Veselības inspekcijas atzinumu par testēšanas pārskatu, iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, ugunsdzēsības hidrantu pārbaudes aktu.

16. Pēc nekustamā īpašuma kanalizācijas izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

17. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājām kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam ar pakalpojuma sniedzēju, pakalpojuma lietotāju un blakuslietotāju vai zemes īpašnieku un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un pakalpojumu lietotāju.

18. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā.

19. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir pakalpojumu sniedzēja īpašums.

20. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus pakalpojumu lietotāja piederības robežas.

21. Ierīkojot pagaidu ūdensvada tīklus, uz tiem nepieciešams uzstādīt komercuzskaites mēraparātu un noslēgt pakalpojumu līgumu.

22. Ja nepieciešams augstāks ūdens spiediens par normatīvos paredzēto, pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, saskaņojot rakstveidā to ar pakalpojumu sniedzēju.

3. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

23. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

23.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

23.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, otrā pacēluma sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

23.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

23.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

23.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

23.6. komercuzskaites mēraparāti.

24. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā netiek pārņemti:

24.1. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli;

24.2. dzīvojamās mājās iebūvētās ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas;

24.3. ražotņu kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, attīrīšanas ietaises, ūdens sūkņu stacijas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas; tauku ķērāji, naftas un smilšu atdalītāji;

24.4. dzīvojamo māju, jaunceltņu, jaunbūvēto māju, ciematu, rindu māju, kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, attīrīšanas ietaises, ūdens sūkņu stacijas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas;

24.5. pagaidu centralizētie ūdensvada tīkli;

24.6. lietus ūdens novadīšanas sistēmas.

25. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas pakalpojumu lietotāja un pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību.

Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

26. Pēc saskaņošanas ar pakalpojumu lietotāju, pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

27. Gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas vai sanitāro normu apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

28. Pakalpojumu lietotājam noteikti jāuzglabā savu, kā zemē, tā arī ēkas iekšienē izveidoto ūdensvada un kanalizācijas iekārtu shēmas un izpildzīmējumi, kur norādīti cauruļu diametri, to izbūves dziļums, armatūras, ūdens patēriņa mērītāju un ūdens patēriņa mērītāja mezglu, tajā skaitā komercuzskaites mēraparāta mezgla, izveidošanas vietas.

29. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā, komercuzskaites mēraparāta mezgls un kanalizācijas kontrolakas, ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas, kas ierīkotas zemesgabala robežās) tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas par pakalpojumu lietotāja līdzekļiem.

30. Vietām, kur atrodas ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīkli un citi pakalpojuma sniedzēja īpašumā un vadījumā esošie ūdenssaimniecības objekti, tai skaitā, sūkņu stacijas, urbumi, hidranti, jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju vai veikt tīklu apkopes profilaktiskos darbus.

3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

31. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

31.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

31.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

31.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot pakalpojuma sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

31.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

31.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām;

31.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

32. Ja pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

32.1. pakalpojumu lietotāja notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā;

32.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, pakalpojuma sniedzējs var atļaut pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta pakalpojumu līgumā, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

33. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

34. Gadījumos, ja noteikumu 32. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti pakalpojuma līgumā ar pakalpojuma sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

35. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

36. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

36.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām, un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

36.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

36.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

36.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

36.5. radioaktīvas vielas;

36.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

36.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml;

36.8. smago metālu savienojumus un citas vielas, kas pasliktina notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības procesā radušos notekūdeņu dūņu kvalitāti un nelabvēlīgi ietekmē to apsaimniekošanu;

36.9. izlietotos ķīmiskos reaģentus un bīstamu bakteriālo piesārņojumu;

36.10. naftas produktus un to savienojumus;

36.11. atmosfēras nokrišņu (sniega, lietus) notekūdeņus;

36.12. zemesgabala drenāžas notekūdeņus;

36.13. ūdenī peldošus nešķīstošus piemaisījumus, kuru diametrs ir lielāks par 4 mm.

3.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

37. Jebkurai personai ir aizliegts:

37.1. patvaļīgi, neievērojot šo noteikumu prasības, pievienoties centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem;

37.2. patvaļīgi atjaunot ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu;

37.3. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

37.4. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus, asenizācijas un citus notekūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

37.5. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus;