Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Vienota enerģētikas kontaktpunkta izveide" pases apstiprināšanu
Ministru kabineta rīkojums Nr. 648 Rīgā 2025. gada 7. oktobrī (prot. Nr. 41 38. §)
1. Apstiprināt projekta "Vienota enerģētikas kontaktpunkta izveide" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un projekta izmaksas 1 900 000 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 1 615 000 euro apmērā un valsts līdzfinansējumu 285 000 euro apmērā) un iekļaut projektu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums) atbalstāmo projektu sarakstā.
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Būvniecības valsts kontroles biroju iesniegt projekta iesniegumu 1.3.1.1. pasākuma ietvaros.
3. Projektu finansēt 1.3.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi".
4. Noteikt Būvniecības valsts kontroles biroju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 181 500 euro gadā. Ekonomikas ministrijai finansējumu projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidente E. SiliņaKlimata un enerģētikas ministra pienākumu izpildītājs ‒ ekonomikas ministrs V. Valainis
Klimata un enerģētikas ministrijas iesniegtajā redakcijā PielikumsMinistru kabineta2025. gada 7. oktobrarīkojumam Nr. 648
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Vienota enerģētikas kontaktpunkta izveide" pase
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Būvniecības valsts kontroles birojs |
|---|---|
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi) | Valsts vides dienests1 |
| 2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukums | Enerģētika |
| --- | --- |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros. Apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks. |
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekta mērķis ir stiprināt Vienotā kontaktpunkta enerģētikā pienākumu izpildei nepieciešamo kapacitāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvā 2023/2413/ES (Atjaunīgo energoresursu direktīva) noteikto pienākumu izpildi ar mērķi vienkāršot administratīvo procesu atjaunīgās enerģijas projektu ieviesējiem.Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības:1. Jauna Energoresursu informācijas sistēmas (turpmāk – ERIS) publiska moduļa, Enerģētikas kontaktpunkta informācijas portāla (turpmāk - Kontaktpunkts) izveide, satura pārvaldības rīka uzstādīšana, izstrāde un pielāgošana portāla darbības nodrošināšanas vajadzībām;2. Veikta atļauju jaunas atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai, ražošanas vai elektroenerģijas uzkrātuves jaudu palielināšanai, atjaunošanai (turpmāk – Atļauja) izsniegšanas un uzraudzības procesa digitalizācija ERIS;2.1. izveidots risinājums digitālai Atļaujas pieprasīšanai, sagatavošanai, izsniegšanai un uzraudzībai, ar uztveramu un saprotamu procesa soļu un rezultātu attēlojumu;- izstrādāti jauni procesi, ievērojot vienreizes principu un nodrošinot pēc iespējas automatizētu datu saņemšanu no datu pārziņiem:1) (elektroenerģijas sistēmas operatori (turpmāk - sistēmas operatori); informācija par objekta pieslēguma ierīkošanu izsniegto tehnisko prasību anulēšanu, izsniegtu atļauju darbam ar elektroenerģijas sistēmu;2) Valsts zemes dienests; kadastra apzīmējuma adrese un telpiskie dati, īpašumtiesību dati;3) Uzņēmumu reģistrs (UR); subjekta statusa informācijas pārbaude, subjekta paraksttiesīgās personas;4) Finanšu izlūkošanas dienests: subjekta informācijas pārbaude Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju neesamībai;5) Būvniecības valsts kontroles birojs; informācija par objekta būvniecības stadiju.2.2. jaunas datu kopas par Atļauju datiem izveide un nodošana Latvijas atvērto datu portālam;2.3. procesos ieviesta Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) koplietošanas komponenšu izmantošana, savlaicīgi risinājuma analīzes fāzē iesaistot Valsts digitālās attīstības aģentūru: Maksājumu modulis, E-adreses komponentes izmantošana, API pārvaldnieka vai Datu izplatīšanas tīkla pakalpojums, Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma Uzņēmumu reģistra datu izmantošanai;2.4. jaunas interaktīvās problēmu pieteikumu formas un tās apstrādes procesu izveide;2.5. jaunu lietotāja tiesību lomu izveide BIS un ERIS administrēšanas moduļos. |
| --- | --- |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Eiropas Komisijas plāns REPowerEU Plan un Atjaunīgo energoresursu direktīva paredz vienkāršotu administratīvo saskaņošanas procesu atjaunīgās enerģijas projektu ieviesējiem un informācijas pieejamību, izmantojot Vienotos kontaktpunktus.Saskaņā ar Enerģētikas likumu Enerģētikas un vides aģentūra ir Vienotais kontaktpunkts Latvijā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu (ar jaudu sākot ar 500 kilovatiem) ieviesējiem, kuram centralizēti ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija par enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām un tehniskajām prasībām. Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta rīkojumam Nr.533 "Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam" ar 2025.gada 1.oktobri Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, to pievienojot Valsts vides dienestam (turpmāk – VVD).Lai atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju ieviesējiem nodrošinātu informācijas pieejamību par Atļaujas administratīvo procesu, paredzēts izveidot arī Vienotā kontaktpunkta portālu; portālā arī tiks ievietota informācija par enerģētikas nozares aktualitātēm, enerģētikas nozares telpiskās kartes un datu kopas, kā arī atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju ieviesējiem tiks nodrošināta iespēja pieslēgties ERIS, lai izveidotu un uzraudzītu Atļaujas pieteikumu. Tāpat arī komersanti varēs izmantot iespēju no portāla pieslēgties ERIS, lai izpildītu pienākumus, kas noteikti normatīvajā regulējumā: piem., pienākumiem energoefektivitātes jomā saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumiem Nr. 660 "Energoefektivitātes monitoringa noteikumi", vai izpildītu pienākumu saistībā ar Ministru kabineta 2023.gada 1.jūnija noteikumiem Nr. 262 "Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām".Atļauju izsniegšanas un uzraudzības process šobrīd ir digitalizēts, izmantojot Microsoft Office programmatūras risinājumus. Šis risinājums rada vairākus apgrūtinājumus un arī riskus Atļaujas pieprasītājam vai turētājam un sistēmas operatoriem:- Atļaujas pieprasītājam vai turētājam (turpmāk – klients) viņam ērtā veidā un laikā nav iespējas uzzināt Atļaujas statusu; vienīgā iespēja ir sazināties telefoniski vai rakstiski ar VVD;- Atļaujas turētājam nav iespēja saņemt automātiskus brīdinājumus par tuvojošos termiņiem, bet pienākumu neizpildes gadījumā piešķirto Atļauju var anulēt;- sistēmas operatoriem nav pieejama uzticama datubāze, kurā būtu apkopota informācija par izsniegto atļauju aktuālo statusu un tās turētāju.No VVD puses:- risks Atļauju reģistra neplānotām datu izmaiņām vai daļējam zudumam;- Atļauju izsniegšanas procesā jāveic pārbaudes vairākos citos valsts reģistros – Uzņēmumu reģistrā, kadastra datos, Zemesgrāmatā, Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu izlūkošanas dienesta sankciju sarakstā, kas šobrīd tiek veikts manuāli, prasot nozīmīgu laika resursu;- nav iespējams regulāri informēt Atļaujas turētājus par tuvojošiem svarīgiem termiņiem, jo tas prasītu nesamērīgu laika patēriņu;- Ministru kabineta noteikumu Nr. 821. "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" 19. punkts paredz, ka Atļaujas turētājs 10 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 12. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas uzsāk lēmumā norādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu vai esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu, ko apliecina ar sistēmas operatoru noslēgta rakstiska vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanas nosacījumiem (turpmāk – vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanu) vai esoša pieslēguma ietvaros – pieslēguma līgums, kuru atļaujas turētājs iesniedz birojā kopā ar apliecinājumu. Saņemtā informācija tiek glabāta atsevišķi no Atļauju datiem, apgrūtinot tās ātru atrašanu un izsekojamību;- Atļauju dati ir sabiedrībai būtiska datu kopa un ir jānodrošina to regulāra publicēšana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta devītajam punktam. |
| 3.3. Projekta ieguvumi(KPI – piemēram, kvalitātes, efektivitātes, produktivitātes rādītāji) | Ieguvuma rādītāja mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs (iekļaujot norādi par to, kas un kā tiek mērīts un pārbaudīts) |
| 3.3.1. Uzlabota efektivitāte1) samazināts pakalpojuma pieteikšanas laiks un administratīvais slogs elektroenerģijas ražošanas (uzsākšanas) procesa dalībniekiem | 1. Mērīšanas metode – samazināts pakalpojuma pieteikšanas laiks. Informācijas pieejamība vienuviet samazinās laiku, kas nepieciešams atjaunīgās enerģijas ražošanas un elektroenerģijas uzkrātuvju projektu ieviesējiem nepieciešamās informācijas iegūšanai.2. Mērīšanas metode – samazināts pakalpojuma pieteikšanas laiks, kas saistīts ar visu veicamo darbību izpildes pārnešanu uz ERIS digitālā veidā:2.1) klients Atļaujas pieteikumu var sagatavot un iesniegt ERIS; ERIS brīdinās par nepilnībām norādītajos datos un nepieļaus kļūdas vai kļūdainu iesniegumu iesniegšanu, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem VVD pienākums ir pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju;2.2) klients var iesniegt VVD pieprasītos precizējumus un nepieciešamos dokumentus nākamajos procesa soļos ERIS, aizstājot šī brīža manuālo darbu šo dokumentu apkopošanai, sagatavošanai, sūtīšanai vai atvešanai iesniegšanai VVD. |
| 3.3.2. pāreja uz modernām datu apstrādes pieejām | Mērāmais rādītājs – samazināts laiks (procentos) saziņai starp iesaistītajām pusēm; ERIS nodrošina ar pakalpojuma izpildi saistīto saziņu starp iesaistītajām pusēm – klients, VVD, sistēmas operators – un pakalpojuma datu uzturēšanu. |
| 3.4. Projektā sasniedzamie rezultāti | Mērvienība |
| 3.4.1. ERIS digitalizēts Atļaujas izsniegšanas un administrēšanas process. | Jauns ERIS modulis |
| 3.4.2. Pilnveidoti datu apmaiņas procesi. | Datu saņemšanas kanālu skaits |
| 3.4.3. Latvijas atvērto datu portālā publicēta ar Atļauju datiem saistītā datu kopa. | Datu kopu skaits |
| 3.4.4. izveidots ERIS publiskais modulis Vienotā kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai. | ERIS publiskais modulis |
| 4.1. Projekta finansējums (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām). |
|---|
| 1 900 000 euro (ERAF finansējums 85% apmērā 1 615 000 euro un valsts budžeta finansējums 15% apmērā 285 000 euro) |
| 4.2. Projekta īstenošanas termiņš |
| 36 mēneši |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.