LegalizePar 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Energokopienu procesa digitalizācija" pases apstiprināšanu
Ministru kabineta rīkojums Nr. 673 Rīgā 2025. gada 14. oktobrī (prot. Nr. 43 32. §)
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Energokopienu procesa digitalizācija" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs.
2. Apstiprināt projekta izmaksas 655 747 euro apmērā, tai skaitā Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējumu 541 940 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai 113 807 euro apmērā.
3. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt projekta iesniedzēju – Būvniecības valsts kontroles biroju – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" (turpmāk – 2.1.3.1.i. investīcija) ietvaros.
4. Projektu finansēt 2.1.3.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem.
5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas 2026. gadā projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 29 311 euro, bet, sākot ar 2027. gadu, projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 58 621 euro gadā. Ekonomikas ministrijai finansējumu projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidente E. SiliņaKlimata un enerģētikas ministra pienākumu izpildītājs ‒ labklājības ministrs R. Uzulnieks
Klimata un enerģētikas ministrijas iesniegtajā redakcijāPielikumsMinistru kabineta2025. gada 14. oktobrarīkojumam Nr. 673
2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Energokopienu procesa digitalizācija" pase
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Būvniecības valsts kontroles birojs |
|---|---|
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri | Valsts vides dienests1 |
| 2.1. Programmas nosaukums | Nav |
| --- | --- |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Nav |
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekta mērķis ir Energokopienu reģistrācijas procesa digitalizācija, nodrošinot pilnībā elektronizētu procesu atbilstoši 2024. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi". Projekta ietvaros paredzēts veikt pilnveidojumus Energoresursu informācijas sistēmas (ERIS) Energokopienas reģistrā un pilnveidot ERIS lietojamību. |
| --- | --- |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | ERIS Energokopienu modulis sākotnēji tika izstrādāts pirms 2024. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi". Sākotnējā funkcionalitāte paredzēja tikai informācijas par Energokopienām reģistrēšanu un informācijas uzkrāšanu. Pēc ieviešanas produkcijā tika secināts, ka, lai gan ir izstrādāts Energokopienu reģistrācijas modelis, joprojām Energokopienu reģistrācijas un atļaujas process ir sarežģīts, nav pilnībā digitalizēts, kā rezultātā netiek veicināta jaunu energokopienu izveide un reģistrācija. 2024. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi" paredz Energokopienu procesa pilnvērtīgu digitālu pārvaldību, digitalizējot Energokopienu atļaujas procesu, lai veicinātu jaunu Energokopienu izveidi. Esošajā Energokopienu modulī nav iekļautas darba vietas sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem. Ņemot vērā, ka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem sistēmas operatoriem ir pienākums aktīvi informāciju sniegt vismaz reizi mēnesī un kopējo gada pārskatu, par katru energokopienu ir nepieciešams izveidot darba vietu sistēmas operatoriem, lai tie varētu ērtā veidā sniegt informāciju par tām Energokopienām, ar kurām ir noslēgts līgums. |
| 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 |
| 3.3.1. Palielināsies publiskās pārvaldes sektora efektivitāte | Nodrošināts digitāls process |
| 3.3.2. Informācijas pieejamība par reģistrētajām Energokopienām un to ieguvumiem | ERIS un atvērto datu portālā pieejama publiskā datu kopa par reģistrētajām Energokopienām, nodrošinot datu tālāku atkalizmantošanu |
| 3.3.3. Energokopienu reģistrācijas, atļaujas izsniegšanas un pārvaldības process | E-pakalpojums – Energokopienu reģistrēšana, atļaujas izsniegšana un pārvaldība ERIS |
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 |
| --- | --- |
| 541 940 euro (summa bez PVN) | 113 807 euro |
| --- | --- |
| Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) |
| 4.3. Energokopienu moduļa pielāgošana atbilstoši MK noteikumiem Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi" un ERIS funkcionalitātes uzlabojumi | 655 747 euro (ar PVN) |
| Skaits | IKT risinājuma nosaukums |
| --- | --- |
| 1 | 5.1.1. Energoresursu informācijas sistēma |
| Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
| --- | --- |
| – | |
| – | |
| Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums |
| --- | --- |
| 1 | Energokopienu datu kopa |
| 1 | – |
| Projekta aktivitātes tiks īstenotas kā vienots projekts, un tā sekmīgai īstenošanai tiks izveidots projekta vadības un uzraudzības organizatoriskais ietvars, nosakot atbildīgās personas, galvenos uzdevumus, termiņus un pārskatu sniegšanas mehānismu un izveidojot uzraudzības padomi, projekta vadības grupu un projekta darba grupas.Projekta īstenošanas laikā projekta vadība, kā arī biznesa prasību precizēšanā un nodevumu testēšanā tiks iesaistīti esošie cilvēkresursi, kas nosegs nepieciešamās kompetences un kapacitāti. |
|---|
| Kopsavilkuma informācija par veikto ieguvumu un izmaksu analīzi.Digitalizējot procesu, būtiskākie ieguvumi paredzami jaunu Energokopienu izveidošanā un reģistrēšanā, administratīvā sloga samazinājumā sabiedrībai.Balstoties uz turpmāk veiktajiem aprēķiniem, secināms, ka projekta īstenošana ir ekonomiski izdevīga, jo potenciālie sociālekonomiskie ieguvumi un administratīva sloga samazinājums pārsniedz projekta izmaksas, kā arī uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā.Projekta īstenošanas izmaksas 655 747 euro (summa ar PVN)Risinājuma uzturēšanas izmaksas ik gadu: 58 621 euro (ar PVN)Administratīva sloga samazinājums sabiedrībai: 6 099 euro (ar PVN)Sociālekonomiskais ieguvums gadā: 1 148 960 euro (bez PVN)Sociālekonomiskais ieguvumsIeguvums gadā, EURAprēķinsAdministratīvā sloga samazinājums sabiedrībai6 099Administratīvā sloga samazinājuma aprēķins balstīts uz šādiem pieņēmumiem:• vidējie ceļa izdevumi Rīgā (pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un izmanto stāvvietu) 5,00 euro;(Aprēķinā pieņemts, ka ceļa garums līdz iestādei un atpakaļ sastāda vidēji 20 km; degvielas 1 l cena – 1,5 euro (1km izmaksas 0,08 euro; 20x0,08=1,6 ~ 2 euro); autostāvvietas izmaksas Rīgā 2h – 5 euro; sabiedriskā transporta biļete Rīgā 1.50 euro (turp un atpakaļ – 3 euro)2. ((2+5+3)): 2= 5 euro• vidējie ceļa izdevumi reģionā (pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un izmanto stāvvietu) 17,5 euro;(Aprēķinā pieņemts ceļš 200km turp un atpakaļ (200x0,08=16 euro); 2h stāvvieta Rīgā – 5 euro; ceļa izdevumi ar sabiedrisko autobusu turp un atpakaļ – 14 euro (biļetes cena Saldus–Rīga–Saldus)3. ((16+5+14):2)=17,5 euro• klātienes pakalpojumi Rīgā ir 90%; iekļauj Energokopienu reģistrēšanu, atkārtotu reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra;• klātienes pakalpojumi no reģiona ir 95%; iekļauj Energokopienu reģistrēšanu, atkārtotu reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra.• patērētais laiks ceļā, pārvietošanās laiks un EVA apmeklējums – 2,5h; Energokopienas pārstāvja patērētais laiks Energokopienu reģistrēšanai, atkārtotai reģistrēšanai un izslēgšanai no reģistra un darbības procesā nepieciešamās informācijas iesniegšanai un apstrādei:– Iesnieguma iesniegšana– Energokopienas statūtu kopijas iesniegšana– Iesniedzēja dalībnieku sapulces lēmums par Energokopienas izveidi un tās reģistrāciju.• vidējā vienas stundas darba likme Latvijā 2024. gadā – 11.38 euro, 14.06 ar darba devēja VSAOI.Ieguvuma aprēķins (5 euro * 2 skaits * 17 Rīgas komers.skaits + 14.06 euro/h * 17 * 2.5h)+(17,5 euro * 2 * 76 reģionu komers. skaits +14.06 euro/h * 76 * 2.5h ) = 5 027 euroParedzēts, ka līdz 2030. gadam Energokopienas būs reģistrējuši 116 pārstāvji.Sociālekonomiskais ieguvums jaunu energokopienu reģistrēšanai1 148 960Digitalizējot un vienkāršojot Energokopienu reģistrācijas un atļaujas saņemšanas procesu, kā arī nodrošinot tā vienkāršotu pārvaldību paredzams, ka būtiski pieaugs energokopienu izveide. Esošais process tā sarežģītības dēļ kavē komersantus un privātpersonas no energokopienu reģistrēšanas. Atvieglojot šo procesu, tiktu panākts, ka tiek izveidotas un reģistrētas energokopienas un gan komersantiem, gan privātpersonām veidojas būtisks ieguvums no energokopienu izveides.Aprēķinot sociālekonomisko ieguvumu tika pieņemts, ka balstoties uz procesa digitalizāciju tiks veicināta jaunu energokopienu izveide, kur apmēram līdz 16 energokopienām varētu izveidot kopīgas mājsaimniecības (daudzdzīvokļu namu īpašnieki ar vidējo dzīvokļu skaitu līdz 50 dzīvokļiem) savukārt līdz 100 energokopienām izveidot Latvijas uzņēmumi, kur katra uzņēmuma energopatēriņš gadā ir apmēram 100 000 kWh (atbilst vidējam uzņēmumam ar 100–150 darbiniekiem, mazai ražošanas ēkai vai vidējam loģistikas uzņēmumam ar mērenu elektroenerģijas slodzi).Sociālekonomiskais ieguvums daudzīvokļu namu īpašniekiem:Tiek pieņemts, ka uz ēkas ir iespējams izvietot saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 17 kWp. Vidēji Latvijā saules paneļi ražo 1000 kWh gadā, kas būtu ap 17 000 kWh gadā. Tiek pieņemts, ka vidējā elektrības cena ir 0,18 euro/kWh.(Vidējā cena, aprēķināta pēc statistikas pārvaldes cenu rādītājiem par elektroenerģijas vidējās cenas mājsaimniecībām (EUR/KWH) 2023–2024. gadam, kur vidēja mājsaimniecības cena ir 0,25785 eur/kWh4 no tās atņemot vidējo maksu par elektroenerģijas piegādi elektroenerģijas līnijās 0,4 kV un 6–20kV 0,058513, tiek iegūta vidējā cena 0,199338 eur/kWh, iekļaujot 10% kļūdas iespējamību vidēja cena samazināta par 0,019934 eur/kWh, kur iegūta vidējā cena 0,179404 eur/kWh, kas aprēķina nolūkos noapaļota uz 0,18 eur/kWh5.Aprēķinot Energokopienas kopīgi saražotos 17 000 kWh ar vidējo elektrības cenu 0,18 euro/kwh veidojas ieguvums – 3 060 euro uz vienu energokopienu. Paredzot, ka varētu tikt izveidotas līdz 16 šādas privātmāju energokopienas, kopējais ieguvums ir līdz 48 960 euro gadā.Sociālekonomiskais ieguvums uzņēmumiem izveidojot energokopienu:Tiek pieņemts, ka četri vidējie uzņēmumi izveidos sistēmu ar jaudu līdz 100 kWp. Tiek pieņemts, ka vidēji viens šāds uzņēmums vidēji gadā patērē līdz 100 000 kWh.Tiek pieņemts, ka uzņēmumiem vidējā elektrības cena ir 0,14 euro/kWh bez PVN.6(Vidējā cena, aprēķināta pēc statistikas pārvaldes cenu rādītājiem par elektroenerģijas vidējās cenas gala patērētājiem, kas nav mājsaimniecības (EUR/KWH) 2023–2024. gadam, kur vidēja mājsaimniecības cena ir 0,16725 eur/kWh7 no tās atņemot vidējo maksu par elektroenerģijas piegādi elektroenerģijas līnijās un kopnēs 0,4 kV un 6–20kV 0,049201, tiek iegūta vidējā cena 0,118049 eur/kWh, iekļaujot 10% kļūdas iespējamību vidēja cena samazināta par 0,011805 eur/kWh, kur iegūta vidējā cena 0,106244 eur/kWh, kas aprēķina nolūkos noapaļota uz 0,11 eur/kWh.Izveidojot energokopienu ar jaudas sistēmu līdz 100 kWp, gadā tiek saražotas 100 000 kWh. Līdz ar to ieguvums izveidojot šādu energokopienu ir apmēram 11 000 euro gadā. Pieņemot, ka procesa vienkāršošana un digitalizācija veicinās līdz šādu 100 energokopienu izveidi, tad veidojas sociālekonomiskais ieguvums uzņēmumiem 1 100 000 euro gadā.Līdz ar to kopējais sociālekonomiskais ieguvums, kas tiek iegūts no procesa digitalizācijas un vienkāršošanas privātpersonām ir 1 148 960 euro gadā.Ietekmi uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu – pārvaldes darbinieku amata vietu samazinājumu vai palielinājumu – iekļauj izmaksu/ieguvumu analīzē un tieši norāda kopsavilkumā arī tad, ja pārvaldes darbinieku skaita ietaupījums norādīts projekta ieguvumos (3. punktā)Darbinieku skaita izmaiņas nav plānotas | ||
|---|---|---|
| Sociālekonomiskais ieguvums | Ieguvums gadā, EUR | Aprēķins |
| Administratīvā sloga samazinājums sabiedrībai | 6 099 | Administratīvā sloga samazinājuma aprēķins balstīts uz šādiem pieņēmumiem:• vidējie ceļa izdevumi Rīgā (pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un izmanto stāvvietu) 5,00 euro;(Aprēķinā pieņemts, ka ceļa garums līdz iestādei un atpakaļ sastāda vidēji 20 km; degvielas 1 l cena – 1,5 euro (1km izmaksas 0,08 euro; 20x0,08=1,6 ~ 2 euro); autostāvvietas izmaksas Rīgā 2h – 5 euro; sabiedriskā transporta biļete Rīgā 1.50 euro (turp un atpakaļ – 3 euro)2. ((2+5+3)): 2= 5 euro• vidējie ceļa izdevumi reģionā (pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un izmanto stāvvietu) 17,5 euro;(Aprēķinā pieņemts ceļš 200km turp un atpakaļ (200x0,08=16 euro); 2h stāvvieta Rīgā – 5 euro; ceļa izdevumi ar sabiedrisko autobusu turp un atpakaļ – 14 euro (biļetes cena Saldus–Rīga–Saldus)3. ((16+5+14):2)=17,5 euro• klātienes pakalpojumi Rīgā ir 90%; iekļauj Energokopienu reģistrēšanu, atkārtotu reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra;• klātienes pakalpojumi no reģiona ir 95%; iekļauj Energokopienu reģistrēšanu, atkārtotu reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra.• patērētais laiks ceļā, pārvietošanās laiks un EVA apmeklējums – 2,5h; Energokopienas pārstāvja patērētais laiks Energokopienu reģistrēšanai, atkārtotai reģistrēšanai un izslēgšanai no reģistra un darbības procesā nepieciešamās informācijas iesniegšanai un apstrādei:– Iesnieguma iesniegšana– Energokopienas statūtu kopijas iesniegšana– Iesniedzēja dalībnieku sapulces lēmums par Energokopienas izveidi un tās reģistrāciju.• vidējā vienas stundas darba likme Latvijā 2024. gadā – 11.38 euro, 14.06 ar darba devēja VSAOI.Ieguvuma aprēķins (5 euro * 2 skaits * 17 Rīgas komers.skaits + 14.06 euro/h * 17 * 2.5h)+(17,5 euro * 2 * 76 reģionu komers. skaits +14.06 euro/h * 76 * 2.5h ) = 5 027 euroParedzēts, ka līdz 2030. gadam Energokopienas būs reģistrējuši 116 pārstāvji. |
| Sociālekonomiskais ieguvums jaunu energokopienu reģistrēšanai | 1 148 960 | Digitalizējot un vienkāršojot Energokopienu reģistrācijas un atļaujas saņemšanas procesu, kā arī nodrošinot tā vienkāršotu pārvaldību paredzams, ka būtiski pieaugs energokopienu izveide. Esošais process tā sarežģītības dēļ kavē komersantus un privātpersonas no energokopienu reģistrēšanas. Atvieglojot šo procesu, tiktu panākts, ka tiek izveidotas un reģistrētas energokopienas un gan komersantiem, gan privātpersonām veidojas būtisks ieguvums no energokopienu izveides.Aprēķinot sociālekonomisko ieguvumu tika pieņemts, ka balstoties uz procesa digitalizāciju tiks veicināta jaunu energokopienu izveide, kur apmēram līdz 16 energokopienām varētu izveidot kopīgas mājsaimniecības (daudzdzīvokļu namu īpašnieki ar vidējo dzīvokļu skaitu līdz 50 dzīvokļiem) savukārt līdz 100 energokopienām izveidot Latvijas uzņēmumi, kur katra uzņēmuma energopatēriņš gadā ir apmēram 100 000 kWh (atbilst vidējam uzņēmumam ar 100–150 darbiniekiem, mazai ražošanas ēkai vai vidējam loģistikas uzņēmumam ar mērenu elektroenerģijas slodzi).Sociālekonomiskais ieguvums daudzīvokļu namu īpašniekiem:Tiek pieņemts, ka uz ēkas ir iespējams izvietot saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 17 kWp. Vidēji Latvijā saules paneļi ražo 1000 kWh gadā, kas būtu ap 17 000 kWh gadā. Tiek pieņemts, ka vidējā elektrības cena ir 0,18 euro/kWh.(Vidējā cena, aprēķināta pēc statistikas pārvaldes cenu rādītājiem par elektroenerģijas vidējās cenas mājsaimniecībām (EUR/KWH) 2023–2024. gadam, kur vidēja mājsaimniecības cena ir 0,25785 eur/kWh4 no tās atņemot vidējo maksu par elektroenerģijas piegādi elektroenerģijas līnijās 0,4 kV un 6–20kV 0,058513, tiek iegūta vidējā cena 0,199338 eur/kWh, iekļaujot 10% kļūdas iespējamību vidēja cena samazināta par 0,019934 eur/kWh, kur iegūta vidējā cena 0,179404 eur/kWh, kas aprēķina nolūkos noapaļota uz 0,18 eur/kWh5.Aprēķinot Energokopienas kopīgi saražotos 17 000 kWh ar vidējo elektrības cenu 0,18 euro/kwh veidojas ieguvums – 3 060 euro uz vienu energokopienu. Paredzot, ka varētu tikt izveidotas līdz 16 šādas privātmāju energokopienas, kopējais ieguvums ir līdz 48 960 euro gadā.Sociālekonomiskais ieguvums uzņēmumiem izveidojot energokopienu:Tiek pieņemts, ka četri vidējie uzņēmumi izveidos sistēmu ar jaudu līdz 100 kWp. Tiek pieņemts, ka vidēji viens šāds uzņēmums vidēji gadā patērē līdz 100 000 kWh.Tiek pieņemts, ka uzņēmumiem vidējā elektrības cena ir 0,14 euro/kWh bez PVN.6(Vidējā cena, aprēķināta pēc statistikas pārvaldes cenu rādītājiem par elektroenerģijas vidējās cenas gala patērētājiem, kas nav mājsaimniecības (EUR/KWH) 2023–2024. gadam, kur vidēja mājsaimniecības cena ir 0,16725 eur/kWh7 no tās atņemot vidējo maksu par elektroenerģijas piegādi elektroenerģijas līnijās un kopnēs 0,4 kV un 6–20kV 0,049201, tiek iegūta vidējā cena 0,118049 eur/kWh, iekļaujot 10% kļūdas iespējamību vidēja cena samazināta par 0,011805 eur/kWh, kur iegūta vidējā cena 0,106244 eur/kWh, kas aprēķina nolūkos noapaļota uz 0,11 eur/kWh.Izveidojot energokopienu ar jaudas sistēmu līdz 100 kWp, gadā tiek saražotas 100 000 kWh. Līdz ar to ieguvums izveidojot šādu energokopienu ir apmēram 11 000 euro gadā. Pieņemot, ka procesa vienkāršošana un digitalizācija veicinās līdz šādu 100 energokopienu izveidi, tad veidojas sociālekonomiskais ieguvums uzņēmumiem 1 100 000 euro gadā.Līdz ar to kopējais sociālekonomiskais ieguvums, kas tiek iegūts no procesa digitalizācijas un vienkāršošanas privātpersonām ir 1 148 960 euro gadā. |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.