LegalizePar Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 691 Rīgā 2025. gada 22. oktobrī (prot. Nr. 44 32. §)
1. Apstiprināt Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam (turpmāk – plāns).
2. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju.
3. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām 2025. gadā un 2026.gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2027. gadā un turpmāk katru gadu izskatīt Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, attiecīgajām par plāna pasākumu ieviešanu atbildīgajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Ministru prezidente E. SiliņaVeselības ministrs H. Abu Meri
(Ministru kabineta2025. gada 22. oktobrarīkojums Nr. 691)
Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam
| Aptaukošanās ir globāla sabiedrības veselības problēma un nozīmīgs invaliditāti un nāvi veicinošs faktors. OECD prognozē, ka līdz 2050. gadam liekā svara un aptaukošanās izraisīto slimību ietekmē paredzamais dzīves ilgums dalībvalstīs samazināsies vidēji par 3 gadiem (Latvijā pat vairāk). Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kurās liekā svara un aptaukošanās problēmu radītās finansiālās sekas radīs lielāko IKP samazinājumu – virs 4%. Tāpat tiek paredzēts, ka ar lieko ķermeņa masu saistīto slimību ārstēšanai tiks tērēti izdevumi, kas atbilst aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma.9 |
|---|
| Plāna stratēģiskais ietvars veidots, ievērojot sekojošus principus:• dzīves cikla pieeja – mērķa grupām specifiski veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi no grūtniecības līdz vecumdienām;• gan sabiedrības, gan indivīda līmeņa intervences;• sociālo izmaiņu teorija, ietverot:o zināšanu un prasmju pilnveidi,o atbalstu un motivācijas celšanu,o vidi, kas padara paradumu maiņu vieglu un ērtu;20,21• trīs profilakses līmeņi22,23 pēc "luksofora principa":Primārā profilakseSekundārā profilakseTerciārā profilakseNormāla ķermeņa masaLiekais svarsAptaukošanās | ||
|---|---|---|
| Primārā profilakse | Sekundārā profilakse | Terciārā profilakse |
| Normāla ķermeņa masa | Liekais svars | Aptaukošanās |
| Kopējais papildus nepieciešamais finansējums: | 2025. gadā | 2026. gadā |
| --- | --- | --- |
| Kopējais papildus nepieciešamais finansējums: | 1 630 309 | 205 525 |
| Finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanai: | 0 | 124 335 |
| Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ĀFP līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai:* | 1 630 309 | 81 190 |
* Papildu nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", nepārsniedzot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa un tā pasākuma, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijām pieejamo finansējumu.
| Identificētās problēmas: | Identificētās problēmas: |
|---|---|
| Problēma | Risinājums |
| Iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas iegādāties gatavu, rūpnieciski ražotu pārtiku un ieturēt maltītes sabiedriskās ēdināšanas vietās, uzņemot pārāk daudz enerģijas, cukura un piesātināto tauku, kas ilgtermiņā veicina liekā svara un aptaukošanās attīstību. | Mājās gatavota, veselīga ēdiena izvēles veicināšana, kā arī priekšlikumu izstrāde sabiedriskās ēdināšanas uzlabošanai.Pārtikas produktu sastāva uzlabošanas iniciatīvu pilnveidošana un jaunu sadarbības partneru piesaiste, lai paplašinātu produktu ar uzlabotu sastāvu piedāvājumu, vienlaikus attīstot iedzīvotāju prasmes izvēlēties veselīgu pārtiku. Veselīgas pārtikas izvēles atvieglošana, ieviešot patērētājiem viegli un ērti lietojamus rīkus (piemēram, marķējumu). |
| Zinātnei attīstoties, pieaug zināšanu bāze un izpratne par labo praksi sabiedrisko institūciju ēdināšanas jomā. | Izvērtētas iespējas normatīvā regulējuma par uztura normām izglītības, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās pārskatīšanai, kā arī izstrādātas vadlīnijas ilgtspējīgai skolēnu ēdināšanas organizēšanai. |
| Zīdaiņi netiek pietiekami ekskluzīvi zīdīti. Topošajiem un jaunajiem vecākiem trūkst zināšanu par zīdīšanas nozīmīgumu, kā arī prasmju pareizai zīdīšanas tehnikai. | Pasākumi topošajiem un jaunajiem vecākiem par zīdīšanas nozīmīgumu veselības veicināšanā un pareizu tehniku. |
| Līdz šim ieviestie neveselīgas pārtikas mārketinga ierobežojumi nav pietiekami efektīvi. | Īstenoti pasākumi, lai efektīvāk ierobežotu neveselīgas pārtikas mārketingu. |
| Identificētās problēmas: | Identificētās problēmas: |
| --- | --- |
| Problēma | Risinājums |
| Nepietiekama fiziskā aktivitāte dažādās sabiedrības grupās. | Pasākumu īstenošana mazkustīgo sabiedrības locekļu iesaistei fiziskajās aktivitātēs. |
| Ārstniecības personu izrakstītie ilgstošie atbrīvojumi no dalības "Sports un veselība" stundās izglītojamajiem bieži nesniedz norādes par fiziskajām aktivitātēm, kuras izglītojamais var veikt, tādējādi tiek ierobežotas izglītības iestāžu pedagogu iespējas pielāgot fiziskās aktivitātes izglītojamā veselības stāvoklim un iespējām. | Ārstniecības personu izglītošana par fizisko aktivitāšu rekomendāciju izrakstīšanu izglītojamajiem ar ilgstošām veselības problēmām, lai nodrošinātu optimālu iesaisti "Sports un veselība" stundās atbilstoši veselības stāvoklim. |
| Nepietiekama dažādu nozaru profesionāļu (pedagogi, ārstniecības personas, darba devēji, sporta treneri u.c.) un iestāžu iesaiste iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanā. | Pasākumi dažādu nozaru profesionāļu motivēšanai un iesaistīšanai Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanā. |
| Identificētās problēmas: | Identificētās problēmas: |
| --- | --- |
| Problēma | Risinājums |
| Trūkst efektīvu fiskālās politikas instrumentu Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un veselīgu uztura paradumu veicināšanai. | Fiskālās politikas instrumentu ieviešana iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un veselīgu uztura paradumu veicināšanai. |
| Netiek pietiekami izmantota pieejamā informācija par veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Zināšanas un izpratne par veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm nepārtraukti pilnveidojas, tādēļ informatīvie materiāli ar laiku noveco gan saturiski, gan vizuāli. | Informācijas izplatīšanas veidu pārskatīšana un paplašināšana, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām un informācijas kanālu izmantošanas paradumiem, lai efektīvāk sasniegtu mērķauditoriju. Aktuālas, zinātnē balstītas informācijas nodrošināšana, veidojot jaunus materiālus sabiedrības izglītošanai, tostarp, par svara aizspriedumiem. |
| Latvijas iedzīvotāju uztura un fizisko aktivitāšu paradumi kopumā ir vērtējami kā neveselīgi, trūkst izpratnes par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā. | Pasākumi veselībpratības uzlabošanai un paradumu maiņai dažādām mērķa grupām. |
| Nepietiekama dažādu nozaru profesionāļu (pedagogi, ārstniecības personas, darba devēji u.c.) un iestāžu iesaiste iedzīvotāju liekā svara un aptaukošanās risku novēršanā, kā arī nepilnīgas zināšanas un prasmes par svara stigmu un tās novēršanu. | Pasākumi dažādu nozaru profesionāļu motivēšanai un iesaistīšanai Latvijas iedzīvotāju liekā svara un aptaukošanās risku novēršanā, kā arī izpratnes un prasmju pilnveidošana par svara stigmas novēršanu ikdienas darbā. |
| Identificētās problēmas: | Identificētās problēmas: |
| --- | --- |
| Problēma | Risinājums |
| Vecāki nespēj objektīvi novērtēt bērnu svaru, līdz ar to liekā svara un aptaukošanās problēmas risināšana tiek uzsākta novēloti. Trūkst zināšanu un izpratnes par attieksmi pret ķermeni, tostarp, ķermeņa svaru un tās ietekmi uz bērna veselību. | Vecāku prasmju attīstīšana bērna svara novērtēšanai, liekās ķermeņa masas profilaksei un palīdzības meklēšanai liekā svara un aptaukošanās gadījumos, kā arī svara stigmas un ar to saistīto risku novēršanai. |
| Grūtniecēm trūkst izpratnes par liekā svara un aptaukošanās negatīvo ietekmi uz bērna un mātes veselību grūtniecības laikā, kā arī pēc dzemdībām. | Pasākumi grūtnieču aprūpē iesaistītajām ārstniecības personām par veselīgu dzīvesveidu grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, veicinot ārstniecības personu aktīvu līdzdalību grūtnieču veselības veicināšanā. |
| Ieviestā fizisko aktivitāšu recepte netiek pietiekoši plaši izmantota, jo ārstiem pietrūkst motivācijas, zināšanu un prasmju tās izrakstīšanā. | Nodrošinātas mācības ārstniecība personām, ārstiem, fizoterapeitiem, māsām, vecmātēm, ārsta palīgiem u.c. par fizisko aktivitāšu receptes izrakstīšanu. |
| Identificētās problēmas: | Identificētās problēmas: |
| --- | --- |
| Problēma | Risinājums |
| Trūkst metodisko materiālu ārstniecības personām aptaukošanās diagnosticēšanai un ārstniecības procesa vadīšanai, lai agrīni atpazītu un diagnosticētu aptaukošanos, uzsāktu atbilstošu un efektīvu ārstēšanu. | Nodrošināts metodiskais materiāls ārstniecības personām pacientu ar aptaukošanos diagnostikai un ārstēšanai, t.sk. svara aizspriedumu un šķēršļu mazināšanai. |
| No valsts budžeta līdzekļiem netiek apmaksātas uztura speciālista konsultācijas pacientiem ar aptaukošanos un hroniskām slimībām. | Nodrošināt no valsts budžeta apmaksātas uztura speciālista konsultācijas pacientiem ar aptaukošanos un hroniskām slimībām. |
| Bērniem ir ierobežotas iespējas piedalīties BKUS svara korekcijas programmā, it īpaši bērniem no attālākiem reģioniem. | Uzlabota un paplašināta BKUS svara korekcijas programma bērniem, izveidotas svara korekcijas programmas reģionos. |
| Līdz šim nav izveidoti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, kas ietvertu multirehabilitācijas komandas darbu svara korekcijai pieaugušajiem. | Īstenots pilotprojekts svara korekcijas programmai pieaugušajiem. |
| Zāles svara korekcijai pacientiem ar smagu aptaukošanos pirms endoprotezēšanas var palielināt ārstēšanas efektivitāti un novērst komplikāciju risku, tomēr tās netiek kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem. | Izvērtēta iespēja kompensēt zāles svara korekcijai pacientiem ar smagu aptaukošanos pirms endoprotezēšanas. |
| Bariatriskās operācijas netiek apmaksātas pacientiem ar smagu aptaukošanos un hroniskām slimībām. | Ar ārstu konsīlija lēmumu pilotprojekta ietvaros nodrošinātas valsts apmaksātas bariatriskās operācijas pacientiem ar smagu aptaukošanos un hroniskām slimībām. |
| Identificētā problēma: | Identificētā problēma: |
| --- | --- |
| Problēma | Risinājums |
| Trūkst analītiska situācijas izvērtējuma par liekā svara un aptaukošanās izplatības cēloņiem un efektīvākajiem risinājumiem sabiedrības veselību ietekmējošo paradumu maiņai. | Veikt izvērtējumu par liekā svara un aptaukošanās izplatību Latvijā, analizējot ierobežošanas pasākumu efektivitāti un ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības veselību ietekmējošo paradumu maiņu. |
| Trūkst ilgtermiņa, visaptveroša priekšstata par bērnu veselības stāvokli un funkcionālajām spējām Latvijā. | Īstenot ilgtermiņa bērnu veselības rādītāju monitoringu, lai gūtu priekšstatu par tendencēm un īstenotās politikas efektivitāti bērnu veselības veicināšanā. |
| Plāna mērķis un rīcības virzieni | Plāna mērķis un rīcības virzieni |
| --- | --- |
| Mērķis | Apturēt liekā svara un aptaukošanās izplatības pieaugumu sabiedrībā, tādējādi mazinot neinfekcijas slimību attīstības risku Latvijas iedzīvotājiem. |
| Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji | Samazinās liekā svara un aptaukošanās izplatība Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī tiek uzlabota aptaukošanās ārstēšanas pakalpojumu pieejamība.1. Palielinās pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz stundu dienā: 2022. gadā – 18,1%, 2029. gadā – 22%.1002. Palielinās iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz 30 min dienā 2 reizes nedēļā vai biežāk: 2022. gadā – 24,4%, 2029. gadā – 29,4%.1013. Palielinās iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kuri pēdējās nedēļas laikā katru dienu uzturā lietojuši svaigus dārzeņus: 2022. gadā – 45,9%, 2029. gadā – 50,9%.4. Palielinās iedzīvotāju īpatsvars ar lieko svaru vai aptaukošanos, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā veselības aprūpes speciālists ir ieteicis samazināt svaru: 2022. gadā – 20,7%, 2029. gadā – 25,7%.5. Samazinās iedzīvotāju īpatsvars ar lieko svaru vai aptaukošanos: 2022. gadā – 59,4 %, 2029. gadā – 57,2% (15-74 g.v.); 2022./2023. g. - 20,8% , 2029. g. - 20% (7 g.v.)102.6. Palielinās iedzīvotāju ar aptaukošanos īpatsvars, kuri ir izmantojuši kādu no aptaukošanās ārstēšanas iespējām:• vismaz 300 bērnu gadā ir piedalījušies svara korekcijas programmā;• vismaz 250 pieaugušo gadā ir izmantojuši aptaukošanās mazināšanas kabineta pakalpojumus pilotprojekta ietvaros;• no valsts budžeta līdzekļiem nodrošinātas uztura speciālista konsultācijas vismaz 2000 pacientiem gadā. |
| --- | --- |
| 1. rīcības virziens | 1. rīcības virziens |
| Nr. | Pasākums |
| 1.1. | Īstenoti pasākumi, lai uzlabotu iedzīvotāju prasmes izvēlēties veselīgu pārtiku, pilnveidojot zināšanas par pārtikas marķējumā sniegto informāciju un tās izmantošanu veselīgas izvēles veikšanai, kā arī par veselīga ēdiena pagatavošanu. |
| 1.1. | Īstenoti pasākumi, lai uzlabotu iedzīvotāju prasmes izvēlēties veselīgu pārtiku, pilnveidojot zināšanas par pārtikas marķējumā sniegto informāciju un tās izmantošanu veselīgas izvēles veikšanai, kā arī par veselīga ēdiena pagatavošanu. |
| 1.2. | Veicināt iedzīvotāju veselīga uztura paradumus sabiedriskās ēdināšanas vietās. |
| 1.3. | Pētījuma ietvaros īstenot vietējā tirgū pieejamo pārtikas produktu profilēšanu, saskaņā ar uzturvērtības rādītājiem. |
| 1.4. | Veikt pētījumu par Latvijas patērētājiem draudzīgām, ilgtspējīgām pārtikas produktu papildus uzturvērtības marķēšanas shēmām iepakojuma priekšpusē, kas atvieglotu patērētāju iespēju apzināti izvēlēties veselīgus pārtikas produktus. |
| 1.5. | 1.5.1. Izvērtēt uzturvielu profilēšanas modeļa piemērotību Latvijas tirgū esošiem pārtikas produktiem un veselīga uztura ieteikumiem. |
| 1.5. | 1.5.2. Izvērtēt iespējas pilnveidot neveselīgas pārtikas mārketinga ierobežojumus. |
| 1.6. | Aktualizēt VM, LPUF un LBDzUA sadarbības memorandu par izmaiņām uz bērniem vērstu bezalkoholisko dzērienu reklamēšanā atbilstoši mūsdienu mārketinga un reklāmas izvietošanas tendencēm, kā arī bērnu viedierīču lietošanas paradumiem, piemēram, papildinot ar reklāmas izvietošanas ierobežojumiem sociālajos tīklos, tīmekļvietnēs u.tml. |
| 1.7. | Sadarbībā ar jomas profesionāļiem pārskatīt normatīvā regulējuma prasības ēdināšanai izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās atbilstoši aktuālākajām uztura rekomendācijām. |
| 1.8. | Izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgai skolēnu ēdināšanas organizēšanai, kas būtu papildinošas normatīvajam regulējumam un skaidrotu praktiskos skolēnu ēdināšanas procesa organizēšanas aspektus. |
| 1.9. | Īstenot pasākumus pārtikas produktu ražotājiem sadarbības memoranda par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu ietvaros, lai veicinātu labās prakses apmaiņu, kā arī paplašinātu pārtikas ražotāju iesaisti pārtikas produktu sastāva uzlabošanā. |
| 1.10. | Organizēt mācības veselības aprūpes speciālistiem par zīdīšanas veicināšanu, akcentējot vecmātes lomu darbā ar grūtniecēm primārās aprūpes līmenī. |
| 1.11. | Izstrādāt rekomendācijas ārstniecības personām par pielāgotas slodzes rekomendēšanu izglītojamajiem ilgstošu veselības traucējumu gadījumos, lai nodrošinātu optimālu iesaisti sporta nodarbībās un novērstu līdzšinējo praksi izrakstīt atbrīvojumus no dalības "Sports un veselība" stundās. |
| 1.12. | Īstenot pasākumus dažādām mērķgrupām, veicinot paradumu maiņu un aktīvāku iesaisti fiziskajās aktivitātēs. |
| 1.13. | Sadarbībā ar profesionālajām ārstniecības personu asociācijām īstenot pasākumus, kuros iedzīvotāji tiktu aicināti nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm veselības veicināšanas nolūkā. |
| 1.14. | Veicināt sporta klubu aktīvāku iesaisti dažādu mērķa grupu fizisko aktivitāšu veicināšanā, izstrādājot ieteikumus veselību veicinošu fizisko aktivitāšu iespēju radīšanai un īstenošanai dažādām mērķgrupām (piemēram, senioriem, grūtniecēm, bērniem), kā arī īstenojot pasākumu sporta klubu labās prakses apmaiņai, zināšanu un prasmju pilnveidošanai. |
| 1.15. | Sadarbībā ar pašvaldībām apzināt sporta organizāciju piedāvāto fizisko aktivitāšu pieejamību iedzīvotājiem reģionos. |
| 1.16. | Attīstīt iniciatīvu "Veselības maršruti", rosinot jaunu maršrutu izveidi dažādās Latvijas vietās, kā arī popularizējot jau izveidotās aktivitāšu iespējas. |
| 1.17. | Veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaisti pašvaldību piedāvātajās fizisko aktivitāšu iespējās, nodrošinot iedzīvotāju vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu finansējuma novirzīšanu vietējās sabiedrības fizisko aktivitāšu veicināšanai. |
| 1.18. | Pilnveidot esošos un izstrādāt jaunus informatīvos materiālus atbilstoši aktuālākajām fizisko aktivitāšu un veselīga uztura (t.sk. zīdīšanas) rekomendācijām, veicinot to ilgtspēju, atkārtotu izmantošanu, aktualitāti, mūsdienīgu pieeju, popularitāti un pieejamību mērķa grupām (t.sk. grūtniecēm un jaunajiem vecākiem, cilvēkiem ar lieko svaru un aptaukošanos). |
| 1.19. | Izstrādāt un ieviest ieteikumus pirmsskolas izglītības un sākumizglītības pedagogiem par bērnu veselīga uztura paradumu un fizisko aktivitāšu veicināšanu izglītības iestādēs, tostarp, veicinot prasmes neitrāli komunicēt par ķermeņa masu. |
| 1.20. | Īstenot pasākumus darba devēju aktīvākai iesaistei darbinieku veselības veicināšanā, aktualizējot un izplatot "Veselības veicināšanas vadlīnijas darba vietām", kā arī veidot digitālos materiālus, videolekcijas, praktiskus uzdevumus, apkopojot labās prakses piemērus u.tml. par veselīga uztura un fizisko aktivitāšu nozīmi liekā svara profilaksei un veselīga dzīvesveida veicināšanai, veicinot darba devēju izpratni par veselību veicinošas darba vietas izveidi. |
| 1.21. | Izvērtēt efektīvākos fiskālās politikas instrumentus un kompensēšanas mehānismus, lai fiziskās aktivitātes un veselīgu pārtiku padarītu finansiāli pieejamāku visiem Latvijas iedzīvotājiem, mazinot sociālekonomisko nevienlīdzību. |
| 2. rīcības virziens | 2. rīcības virziens |
| Nr. | Pasākums |
| 2.1. | Aktualizēt metodisko materiālu ārstniecības personām par piemērotu uzturu, plānojot grūtniecību un grūtniecības laikā, kā arī pēc dzemdībām, papildinot to ar informāciju par lieko svaru un aptaukošanos, kā arī nodrošināt ārstniecības personu mācības. |
| 2.2. | Aktualizēt fizisko aktivitāšu recepti un organizēt mācības veselības aprūpes speciālistiem par tās izrakstīšanu (t.sk. bērniem), lai nodrošinātu ārstniecības personu prasmes un kompetenci atbilstošas fiziskās aktivitātes nozīmēšanā pacientiem. |
| 2.3. | Izstrādāt un īstenot vecāku izglītošanas pasākumus par liekā svara agrīnu atpazīšanu bērniem, profilakses pasākumiem un palīdzības saņemšanas iespējām, kā arī par izvairīšanos no svara aizspriedumiem, stigmatizējošu rīcību attiecībā uz ķermeņa svaru. |
| 3. Rīcības virziens | 3. Rīcības virziens |
| Nr. | Pasākums |
| 3.1. | Izstrādāt algoritmu ģimenes ārstiem un īstenot mācības par pacientu ar lieko svaru un aptaukošanos izmeklēšanu, aptaukošanās diagnosticēšanu, kā arī ārstniecības procesa vadību aptaukošanās gadījumā, kā arī par izvairīšanos no stigmatizēšanas. |
| 3.2. | Nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātas ambulatoras uztura speciālista konsultācijas pacientiem ar hroniskām slimībām un aptaukošanos. |
| 3.3. | Svara korekcijas programmas bērniem paplašināšana un uzlabošana BKUS. |
| 3.4. | Izveidot svara korekcijas programmas kabinetus bērniem ar multiprofesionālu komandu reģionālajās slimnīcās. |
| 3.5. | Īstenot pilotprojektu aptaukošanās mazināšanas kabineta izveidei pieaugušajiem multiprofesionālas komandas ietvaros. |
| 3.6. | 3.6.1. Īstenot pilotprojektu valsts apmaksātām bariatrijas operācijām pacientiem ar ilgstošu, smagu aptaukošanos un hronisku slimību, kuriem svara samazināšana ir nepieciešama veselības stāvokļa uzlabošanai. |
| 3.6. | 3.6.2. No valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt bariatrijas operācijas pacientiem ar ilgstošu, smagu aptaukošanos un hronisku slimību, kuriem svara samazināšana ir nepieciešama veselības stāvokļa uzlabošanai. |
| 3.7. | Izvērtēt iespēju kompensēt zāles pacientiem ar smagu aptaukošanos. |
| 3.8. | Uzlabot Latvijas iedzīvotāju izpratni par uztura bagātinātāju un zāļu racionālu lietošanu (t.sk. svara samazināšanas nolūkos), kā arī par riskiem, ja tie ir nezināmas izcelsmes, nereģistrēti, nepārbaudīti. |
| 3.9. | 3.9.1. Nodrošināt informatīvo atbalstu par svara stigmu un tās negatīvo ietekmi, lai veicinātu izpratni un rīcību svara aizspriedumu un to radīto šķēršļu novēršanai. |
| 3.9. | 3.9.2. Apzināt un izvērtēt iespējas nodrošināt atbalsta rīkus pacientiem ar aptaukošanos svara stigmas mazināšanai. |
| 3.10. | Izvērtēt iespēju nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu uztura speciālista pakalpojumu "Ēdienkartes sastādīšana", izstrādājot manipulācijas tarifu. |
| 4. Rīcības virziens | 4. Rīcības virziens |
| Nr. | Pasākums |
| 4.1. | Veikt izvērtējumu par liekā svara un aptaukošanās izplatību Latvijā, par īstenoto ierobežošanas pasākumu efektivitāti un ilgtermiņa ietekmi uz veselību ietekmējošajiem paradumiem un sabiedrības veselības rādītājiem. |
| 4.2. | Izstrādāt bērnu veselības monitoringa sistēmu ilgtermiņa veselības rādītāju uzraudzībai, īstenotās politikas efektivitātes novērtēšanai un jaunu politikas iniciatīvu mērķtiecīgai plānošanai. |
| 4.2. | Izstrādāt bērnu veselības monitoringa sistēmu ilgtermiņa veselības rādītāju uzraudzībai, īstenotās politikas efektivitātes novērtēšanai un jaunu politikas iniciatīvu mērķtiecīgai plānošanai. |
| 4.2. | Izstrādāt bērnu veselības monitoringa sistēmu ilgtermiņa veselības rādītāju uzraudzībai, īstenotās politikas efektivitātes novērtēšanai un jaunu politikas iniciatīvu mērķtiecīgai plānošanai. |
| Finansējuma sadalījums, budžeta programmas (apakšprogrammas kods un nosaukums) | Uzdevumu īstenošanai plānotais finansējums atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" |
| --- | --- |
| Finansējuma sadalījums, budžeta programmas (apakšprogrammas kods un nosaukums) | 2025. gads |
| Kopējais nepieciešamais finansējums plāna realizācijai: | 0 |
| Finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanai | 0 |
| Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ĀFP līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai* | 0 |
| Veselības ministrija | 0 |
| Valsts budžeta finansējums | 0 |
| ES fondi | 0 |
| 33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē" | 0 |
| 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" | 0 |
| 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" | 0 |
| 63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu īstenošana (2021-2027)"* | 0 |
| 74.06.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi"* | 0 |
| Izglītības un zinātnes ministrija | 0 |
| VBF | 0 |
| 05.01.00 "Zinātniskās darbības nodrošināšana" | 0 |
| ES fondi | 0 |
* Papildu nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", nepārsniedzot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa un tā pasākuma, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijām pieejamo finansējumu.
1 liekais svars (ĶMI 25-29,99 kg/m2) un aptaukošanās (ĶMI ≥30 kg/m2)2 Eurostat. 2024.3 PVO, 2022. WHO European region obesity report4 A. Talmor, B. Dunphy, 2015. Female Obesity and Infertility.5 Natalie S. The, Linda S. Adair, Penny Gordon-Larsen, 2010. A study of the Birth Weigth – Obesity Relation Using a Longitudinal Cohort and Sibling and Twin Pairs.6 Schack-Nielsen et al, 2010. Gestational weight gaini n relation to offspring body mass index and obesity from infancy through adulthood.7 Scott M. Nelson, Phillippa Matthews, Lucilla Poston, 2010. Maternal metabolism and obesity: modifiable determinants of pregnancy outcome.8 PVO, 2017. Weight bias and obesity stigma: considerations for the WHO European Region9 OECD, 2019. Heavy-burden-of-obesity-Policy-Brief-2019.pdf (oecd.org)10 Šeit un turpmāk – rūpnieciski ražoti pārtikas produkti, kas satur augstu kilokaloriju, tauku, pievienotā cukura un sāls daudzumu.11 OECD, 2019. Heavy Burden of Obesity. The economics of prevention. A quick guide for policy makers.12 VM, 2020. Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem13 OECD, 2023. Latvijas veselības pārskats 202314 SPKC, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze (2024.05.)15 PVO, 2022. Physical activity16 OECD/WHO, 2023. Step Up! Tackling the Burden of Insufficient Physical Activity in Europe17 PVO, 2023. Health service delivery framework for prevention and management of obesity18 Eurostat, 2022.19 https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai20 PVO, 2022. WHO European regional obesity report 2022.21 Pekka Puska, Paresh Jaini, 2020. The North Karelia Project: Prevention of Cardiovaskular Disease in Finland Through Population-Based Lifestyle Interventions.22 PVO, 2023. Health service delivery framework for prevention and management of obesity23 PVO, 2022. WHO acceleration plan to stop obesity24 Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.-2025. gadam25 NAP202726 Pamatnostādnes27 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam28 Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2022.-2024. gadam29 Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.-2025. gadam30 Sporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam31 PVO, 2021. European Programme of Work 2020-2025: United Action for Better Health32 PVO, 2018. Global action plan on physical activity 2018–2030: more active people for a healthier world33 PVO, 2016. Physical activity strategy for the WHO European Region 2016-202534 OECD/European Observatory on Health Systems and Policies, 2023. Latvija: Valsts veselības profils 2023.35 BKUS, 2024. Liekais svars un aptaukošanās bērniem.36 PVO, World Obesity Federation, 2018. Taking Action on Childhood Obesity.37 PVO, 2020. WHO guidelines on physical activity and sedentary behaviour38 Park et al. 2020. Sedentary Lifestyle: Overview of Updated Evidence of Potencial Health Risks.39 Deloitte, 2023. Ekonomiskā veselība un sabiedrības labklājība: Globālās veselības un fitnesa nozares ietekmes kvantificēšana – Latvija.40 O.Krasnopjorovs, 2024. Kā panākt NOTURĪGU Latvijas tautsaimniecības izaugsmi? Cilvēkkapitāla spēcināšanas ceļš. 1. daļa rakstam par Latvijas izaugsmes veicināšanu.41 Golzarand et al., 2022. Association between alcohol intake and overweight and obesity: a systematic review and dose-response meta-analysis of 127 observational studies42 G. Traversy, Je.P. Chaput, 2015. Alcohol Consumption and Obesity: An Upadete.43 OECD alkohola patēriņa dati.44 Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam45 Niemeier et al, 2006. Fast food consumption and breakfast skipping: Predictors of weight gain from adolescence to adulthood in a nationally representative sample.46 VM, 2020. Ieteikumi dārzeņu, augļu un ogu lietošanai uzturā.47 OECD/European Observatory on Health Systems and Policies, 2023. Latvija: Valsts veselības profils 2023.48 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2022./2023. mācību gada aptaujas dati49 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022.50 VM, 2020. Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā51 Jaundzimušo reģistra dati52 Zīdainis saņem tika krūts pienu. Citi šķidrumi vai pārtika netiek piedāvāta, izņemot rehidratācijas šķīdumus, vitamīnus, minerālvielas vai zāles.53 PVO, 2022. WHO European Regional Obesity Report.54 M.Pranka, I.Briška, 2021. Pētījums par fizisko aktivitāti, uztura paradumiem un ĶMI pirmsskolas vecuma bērniem Latvijā55 SPKC, 2017. Zīdīšanas ABC56 VM, 2017. Veselīga uztura ieteikumi sievietēm grūtniecības laikā57 VM, 2022. Veselīga uztura ieteikumi sievietēm zīdīšanas periodā58 PVO, 2023. WHO Regional Office for Europe nutrient profile model: second edition59 PVO, 2020. Healthy diet60 VM, 2022. VM, LPUF, LTRK sadarbības memorands par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu61 PVO, 2022. WHO European Regional Obesity Report.62 https://bestremap.eu/63 Uzturvielu profilēšanu PVO definē kā zinātni par pārtikas produktu klasificēšanu vai sarindošanu pēc to uzturvērtības, lai novērstu slimības un veicinātu veselību.64 VM, 2011. VM, LPUF, LBDzUA sadarbības memorands par izmaiņām uz bērniem vērstu bezalkoholisko dzērienu reklamēšanā65 Siksna I., Lazda I., Goldmanis M., 2020. Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā.66 PVO, 2022. WHO European Regional Obesity Report.67 MK 2012. gada 13. marta noteikumi Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem"68 PVO, 2020. WHO guidelines on physical activity and sedentary behaviour69 PVO, 2019. Guidelines on physical activity, sedentary behaviour and sleep for children under 5 years of age.70 PVO, 2018. Global action plan on physical activity 2018–2030: more active people for a healthier world.71 Raudeniece et al., 2024. Relations between the levels of moderate to vigorous physical activity, BMI, dietary habits, cognitive functions and attention problems in 8 to 9 years old pupils: network analysis (PACH Study)72 Eurobarometer, 2022. Sport and physical activity73 Valsts kontrole, 2023. Vai pašvaldības veicina iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs?74 VM izstrādātie ieteikumi veselīgam uzturam75 Eurobarometer, 2022. Sport and physical activity76 Global Nutrition Report, 2022. Food systems and nutrition equity77 RSU, 2014. Veselības veicināšana darba vietās78 M.Pranka, I.Briška, 2021. Pētījums par fizisko aktivitāti, uztura paradumiem un ĶMI pirmsskolas vecuma bērniem Latvijā79 Sutin & Terraciano, 2013. Percieved weight discrimination and obesity.80 Vartanian & Porter, 2016. Weight stigma and eating behavior: A review of the literature.81 Emmer, Bosnjak, Mata, 2019. The association between weight stigma and mental health: A meta-analysis.82 Tomiyama, 2014. Weight stigma is stressful. A review of evidence for the Cyclic Obesity/Weight – Based Stigma model.83 Vartanian & Novak, 2011. Internalized societal attitudes moderate the impact of weight stigma on avoidance of exercise.84 Public Health England, 2019. Health matters: prevention – a life course approach.85 Saskaņā ar profesijas standartu, paplašinātās kompetences māsas uzdevumi ir – organizēt un vadīt uz pierādījumiem balstītus veselības veicināšanas un prevencijas pasākumus indivīdam, grupai un kopienai, kā arī sniegt medicīnisko palīdzību biežāko endokrīnās sistēmas slimību gadījumā.86 M.Pranka, I.Briška, 2021. Pētījums par fizisko aktivitāti, uztura paradumiem un ĶMI pirmsskolas vecuma bērniem Latvijā87 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022.88 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022.89 PVO, 2017. Weight bias and obesity stigma: considerations for the WHO European Region90 PVO, 2023. Health service delivery framework for prevention and managment of obesity.91 Saskaņā ar profesijas standartu māsas (vispārējās aprūpes māsas) uzdevums ir veikt primāro veselības aprūpi un aprūpi mājās visu vecumu posmu personām, māsai ir prasme plānot un īstenot veselības veicināšanu un slimību profilaksi.92 BKUS, 2023. Svara korekcijas programma93 Gailīte et al., 2019. Short-term predictors for weight correction success of the first paediatric weight correction programme in Children’s Clinical University Hospital in Riga.94 ĶMI aprēķināšanai bērniem izmanto bērna dzimumam un vecumam atbilstošu PVO metodiku: SD scores (Z-scores) metodi un procentiļu metodi.95 D.Gulbe, 2023. Burvju injekcija tievēšanai: ažiotāža ap preparātu Ozempic96 Siksna I., Lazda I., Goldmanis M., 2020. Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā.97 Sīle et al., 2015. Neracionālas zāļu lietošanas problēmas98 MK 2012. gada 13. marta noteikumi Nr.172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un soicālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem"99 Likuma Par akcīzes nodokli 15. pants100 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma dati101 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu dati102 Bērnu antropometrisko un skolu vides pētījumu dati
Veselības ministrs H. Abu Meri
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)