Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) glābšanas darbi — pasākumu kopums cilvēku glābšanai un videi vai materiālajām vērtībām bīstamo faktoru un to nodarītā kaitējuma mazināšanai;

2) meža objekts — Meža likuma 3. panta pirmajā daļā minētais objekts;

3) meža ugunsdzēsības darbi — ugunsgrēka vietas atklāšana, ierobežošana un likvidēšana meža objektā, kā arī uzraudzība pēc ugunsgrēka likvidācijas;

4) meža ugunsnedrošais periods — laikposms no kalendāra gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim;

5) objekts — būve, tās daļa, tehnoloģiskā iekārta vai zemesgabals (teritorija), kas nav meža objekts;

6) ugunsdrošība — atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu;

7) ugunsdrošības prevencija — pasākumi, kas veicina ugunsdrošības prasību ievērošanu un pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā;

8) ugunsdzēsība — organizēta darbība ugunsgrēka likvidēšanai;

9) ugunsgrēks — degšana, kas nekontrolējami izplatās laikā un telpā vai vidē un var apdraudēt cilvēka veselību vai dzīvību, radīt materiālos zaudējumus vai nodarīt kaitējumu videi;

10) valsts ugunsdrošības uzraudzība — pasākumu kopums, kura mērķis ir uzraudzīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu.

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir uzlabot ugunsdrošību, samazināt ugunsgrēku skaitu, ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī mazināt materiālos zaudējumus.

(2) Likums nosaka:

1) ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu un kompetenci, kā arī fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības efektīvai un sekmīgai ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšanai;

2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību;

3) Valsts meža dienesta amatpersonu pienākumus un tiesības.

3. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas

(1) Valstī ir šādi ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

2) Valsts meža dienests;

3) pašvaldību izveidotas ugunsdzēsības organizācijas;

4) komercsabiedrību izveidotas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas;

5) brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus, prasības un kārtību ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju izveidošanai, tām nepieciešamo ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojumu, ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidus un skaitu, kā arī to ugunsdzēsēju skaitu, kuri izbrauc uz notikuma vietu ar vienu ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekli;

2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešamo ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojumu, ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidus un skaitu;

3) ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību, kā arī apmācības paraugprogrammas.

II nodaļaAtbildība un pienākumi ugunsdrošības jomā

4. pants. Par ugunsdrošību atbildīgās personas

(1) Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.

(2) Iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā objektā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.

(3) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā par tā koplietošanas apkures, ventilācijas un elektroapgādes sistēmu, ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu (ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, automātisko un neautomātisko ugunsaizsardzības sistēmu) un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehniskajos noteikumos un ugunsdrošību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.

(4) Par ugunsdrošību objektā, kurā notiek būvdarbi (turpmāk — būvobjekts), ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Ja būvobjektā ir vairāki būvdarbu veicēji, atbildīgs ir galvenais būvdarbu veicējs.

(5) Par ugunsdrošību derīgo izrakteņu ieguves vietā ir atbildīgs tās īpašnieks (valdītājs) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā, vai cita persona, kurai izsniegta licence vai atļauja derīgo izrakteņu ieguvei.

(6) Par ugunsdrošību meža objektā ir atbildīgs meža īpašnieks (valdītājs) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.

5. pants. Par ugunsdrošību atbildīgās personas pienākumi

(1) Par ugunsdrošību objektā atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu;

2) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;

3) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja to pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;

4) sniegt objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumam nepieciešamo informāciju atbilstoši šā likuma 13. pantam;

5) veikt ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu darbspējas pārbaudi, ja to pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas veic ugunsdrošības pārbaudi.

(2) Par ugunsdrošību būvobjektā un derīgo izrakteņu ieguves vietā atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu;

2) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;

3) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja to pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;

4) veikt ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu darbspējas pārbaudi, ja to pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas veic ugunsdrošības pārbaudi.

(3) Par ugunsdrošību meža objektā atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt preventīvo pasākumu izpildi;

2) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību un meža ugunsnedrošajam periodam noteikto prasību ievērošanu;

3) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;

4) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja to pieprasa Valsts meža dienesta amatpersona;

5) ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja norādījumus;

6) uzraudzīt meža ugunsgrēka vietu pēc ugunsgrēka likvidācijas, ja meža objekts atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem;

7) ne retāk kā reizi kalendāra gadā izstrādāt un saskaņot ar Valsts meža dienestu meža ugunsdrošības plānu, ja meža īpašums atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem;

8) atlīdzināt Valsts meža dienestam izdevumus un zaudējumus, kas radušies, veicot meža ugunsgrēka vietas uzraudzību, ja par ugunsdrošību meža objektā atbildīgā persona neveica šīs daļas 6. punktā minēto pienākumu.

6. pants. Pienākumi un prasības ugunsdrošības jomā

(1) Fiziskajām personām ir šādi pienākumi:

1) ievērot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības un nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos;

2) atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku objektā, nekavējoties evakuēties (izņemot gadījumu, kad fiziskajai personai kā objektā nodarbinātajam ir noteikti pienākumi atbilstoši ugunsdrošības instrukcijai un tos attiecīgajā situācijā ir iespējams veikt);

3) ja izcēlies ugunsgrēks:

4) meža objektā apturēt mehānisko transportlīdzekli pēc Valsts meža dienesta amatpersonas pieprasījuma.

(2) Ministru kabinets nosaka prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas, tai skaitā meža ugunsnedrošajā periodā.

(3) Aizliegts evakuācijas ceļā novietot jebkādus priekšmetus, mēbeles vai iekārtas, ja tās samazina būvnormatīvos noteikto evakuācijas ceļa platumu. Aizliegts evakuācijai paredzētās durvis aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis triju sekunžu laikā un traucē cilvēku evakuāciju.

(4) Aizliegts dedzināt kūlu.

7. pants. Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšana

(1) Ugunsdrošības pakalpojums ir:

1) ugunsdrošības instrukcijas izstrāde;

2) ugunsdrošības instruktāža;

3) ugunsdrošības praktisko nodarbību organizēšana;

4) ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaude;

5) ugunsaizsardzības sistēmu tehniskā apkope un remonts;

6) elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude;

7) elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude ar termokameru;

8) dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta tehniskā stāvokļa pārbaude;

9) mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude;

10) mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšana;

11) dabiskās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude;

12) dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšana;

13) ugunsdzēsības aparātu apkope un uzpildīšana;

14) dūmvada tīrīšana;

15) evakuācijas plānu izstrāde;

16) izvērtēšana, vai objekta ugunsdrošības risinājumi atbilst ugunsdrošības prasībām.

(2) Ugunsdrošības pakalpojumus ir tiesīga sniegt persona, kurai ir atbilstoša profesionālā sagatavotība. Ministru kabinets nosaka ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo profesionālo sagatavotību, kā arī objektu veidus, uz kuriem attiecināma ugunsdrošības pakalpojumu izmantošana.

(3) Personai, kura sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, ir pienākums:

1) sniegt ugunsdrošības pakalpojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) sniegt patiesu un pilnīgu ar ugunsdrošības pakalpojumu saistīto informāciju, ja to pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;

3) slēgt pakalpojuma līgumu.

III nodaļaValsts ugunsdrošības uzraudzība objektos

8. pants. Valsts ugunsdrošības uzraudzības veikšana objektos

(1) Valsts ugunsdrošības uzraudzību objektos (izņemot meža objektus) veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.

(2) Valsts ugunsdrošības uzraudzību ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un valsts drošības iestāžu objektos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi veic, pamatojoties uz attiecīgā objekta atbildīgās personas rakstveida iesniegumu.

9. pants. Ugunsdrošības pārbaudes objektā

(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros veic plānotās un neplānotās ugunsdrošības pārbaudes.

(2) Plānotās ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdrošības pārbaužu plānu.

(3) Neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veic, pamatojoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rakstveida lēmumu. Minēto lēmumu nesagatavo, ja ugunsdrošības pārbaude ierosināta uz objekta atbildīgās personas iesnieguma pamata.

10. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi pienākumi un tiesības, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzību

(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir šādi pienākumi:

1) iepriekš informēt objekta atbildīgo personu par plānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanu;

2) pirms ugunsdrošības pārbaudes uzsākšanas nosaukt objekta atbildīgajai personai vai tās pārstāvim savu uzvārdu un amatu un uzrādīt dienesta apliecību;

3) paziņot objekta atbildīgajai personai vai tās pārstāvim lēmumu par neplānoto ugunsdrošības pārbaudi;

4) rakstveidā paziņot objekta atbildīgajai personai par ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem un uzdot novērst ugunsdrošības prasību pārkāpumus noteiktajā termiņā;

5) izsniegt atzinumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām.

(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir šādas tiesības:

1) pārbaudīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu objektā;

2) fotografējot un veicot audioierakstus un videoierakstus, fiksēt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus un ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju;

3) pieprasīt, lai objekta atbildīgā persona vai tās pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī pārstāvības dokumentu, ja ugunsdrošības pārbaudē piedalās objekta atbildīgās personas pārstāvis;

4) apturēt objekta ekspluatāciju vai būvdarbus atbilstoši šā likuma 11. pantā noteiktajai kārtībai;

5) pieprasīt un bez maksas saņemt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju;

6) pieprasīt, lai ugunsdrošības pārbaudes laikā tiek veikta ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu darbspējas pārbaude.

11. pants. Objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšana

(1) Pirms tiek pieņemts lēmums par objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšanu (turpmāk — lēmums par darbības apturēšanu), objekta atbildīgajai personai izsniedz brīdinājumu par objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšanu (turpmāk — brīdinājums par darbības apturēšanu), izņemot šā panta piektajā daļā minētos gadījumus.

(2) Brīdinājumā par darbības apturēšanu norāda konstatētos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus un nosaka termiņu pārkāpumu novēršanai, ievērojot tam nepieciešamo laiku:

1) ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama objekta pārbūve, — no diviem līdz pieciem gadiem;

2) ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama objekta vai tā inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, — no gada līdz diviem gadiem;

3) citos gadījumos — no viena mēneša līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem.

(3) Brīdinājumā par darbības apturēšanu norādīto pārkāpumu novēršanas termiņu var pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem, ja saņemts pamatots iesniegums termiņa pagarināšanai.

(4) Ja brīdinājumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā nav novērsti, pieņem lēmumu par darbības apturēšanu.

(5) Lēmumu par darbības apturēšanu pieņem bez iepriekšēja brīdinājuma par darbības apturēšanu, ja:

1) konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus vai var apdraudēt cilvēka veselību vai dzīvību vai radīt materiālos zaudējumus, un ar šāda lēmuma izsniegšanu minētie draudi nekavējoties tiek novērsti;

2) atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā.

(6) Par brīdinājumā par darbības apturēšanu vai lēmumā par darbības apturēšanu norādīto pārkāpumu novēršanu objekta atbildīgā persona rakstveidā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

(7) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi piecu darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas pārbauda, vai brīdinājumā par darbības apturēšanu vai lēmumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi ir novērsti, un, ja konstatē, ka:

1) brīdinājumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi ir novērsti vai nav novērsti, par to rakstveidā informē objekta atbildīgo personu;

2) lēmumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi ir novērsti, izsniedz lēmumu par darbības atjaunošanu.

(8) Lēmuma par darbības apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.

12. pants. Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma

(1) Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma (turpmāk — platforma) ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanai, vadībai un kontrolei nepieciešamās informācijas un dokumentu apriti, objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību.

(2) Platformas pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) platformā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un glabāšanas noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu platformas darbību, kā arī piekļuvi platformā iekļautajām ziņām;

2) objektus, kuriem izņēmuma kārtā nav jāsniedz platformā informācija ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai.

13. pants. Ugunsdrošības stāvokļa novērtējums

(1) Ugunsdrošības stāvokļa novērtējums ir platformas ģenerēts indikatīvs objekta ugunsdrošības riska līmenis, kas noteikts atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību un pienākumu izpildes attiecīgajā objektā un tajā notikušajiem ugunsgrēkiem.

(2) Objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju objekta atbildīgā persona (izņemot šā likuma 4. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos tiesību subjektus, kā arī autoceļu (komplekso inženierbūvju) un par to zemes vienībām atbildīgās personas) katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. decembrim iesniedz platformā tiešsaistes režīmā.

(3) Iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā objektā ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju platformā iesniedz nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.

(4) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju platformā iesniedz objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja ugunsdrošības prasību nodrošināšana paredzēta pārvaldīšanas līgumā.

(5) Daudzdzīvokļu objekta koplietošanas (kopīpašuma) daļu ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks, ja ugunsdrošības prasību nodrošināšana paredzēta pārvaldīšanas līgumā.

(6) Daudzdzīvokļu objektā ietilpstoša dzīvokļa un viendzīvokļa objekta atbildīgā persona ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu var iesniegt brīvprātīgi.

IV nodaļaUgunsdzēsības un glābšanas darbi

14. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšana un vadīšana

(1) Ugunsdzēsības un glābšanas darbus vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, izņemot šā panta trešajā daļā un šā likuma 23. panta pirmajā daļā minētos gadījumus. Līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ierašanās brīdim ugunsdzēsības un glābšanas darbus veic šā likuma 3. panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 5. punktā minētie dienesti vai organizācijas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsdzēsības un glābšanas darbus.

(3) Nacionālo bruņoto spēku militārajos poligonos ugunsdzēsības un glābšanas darbus vada Nacionālo bruņoto spēku amatpersona līdz brīdim, kad notikuma vietā (militārajā poligonā) ierodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, kuras pārņem ugunsdzēsības un glābšanas darbu vadīšanu.