Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā"

1 Konceptuālā ziņojumā izmantotā terminoloģija galvenokārt atbilst terminoloģijai, kas lietota spēkā esošajos un ar koncepcijas izstrādi saistītajos tiesību aktos. Šāda atbilstība nepieciešama, lai, pamatojoties konceptuālajā ziņojumā pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā, varētu ātrāk un izvairoties no pārpratumiem izstrādāt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Ieviešot jaunus terminus, visbiežāk no angļu valodas, kā arī gadījumos, kad bija nepieciešams vienkāršot tiesību aktu terminoloģiju, lai īsinātu izteiksmi, ievērota informācija, kas sniegta Izglītības terminu tiešsaistes skaidrojošajā vārdnīcā, pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/izglitibas-terminu-tiessaistes-skaidrojosa-vardnica/, sk. failu IT_vardnica_Public.xls, kā arī citos tiešsaistē pieejamos relevantos resursos, piemēram, Tēzaurs, pieejams: https://tezaurs.lv/2 Salīdzinājumam sk. arī "akadēmiskais darbs" Izglītības terminu tiešsaistes skaidrojošajā vārdnīcā.3 Amata nosaukums "asistents studiju darbā" precizē līdzšinējo amata nosaukumu "asistents" (saskaņā ar Augstskolu likumu), lai skaidrāk atspoguļotu ar studiju darbu saistītos amata pienākumus.4 No angļu val. academic tenure system.5 No angļu val. tenured position.6 No angļu val. tenure-track position.7 IZM, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, 2021, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam 8 Skaidrojumu sk. sadaļā TERMINI.9 Eiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūra (European Research Career Framework), pieejams: https://euraxess.ec.europa.eu/europe/career-development/training-researchers/research-profiles-descriptors10 Akadēmiskās karjeras sistēmas reforma un jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešana attiecas uz visiem augstskolu iedalījuma tipiem saskaņā ar Augstskolu likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto, proti, zinātnes universitātēm, mākslu un kultūras universitātēm, lietišķo zinātņu universitātēm un lietišķo zinātņu augstskolām.11 Sk. plašāk pie termina "akadēmiskais personāls" skaidrojuma sadaļā TERMINI.12 Skaidrojumu sk. sadaļā TERMINI.13 Skaidrojumu sk. sadaļā TERMINI.14 Skaidrojumu sk. sadaļā TERMINI.15 IZM, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, 2021.16 Sk. Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340396-par-valsts-budzetu-2023-gadam-un-budzeta-ietvaru-2023-2024-un-2025-gadam17 Informāciju par 2020.–2021. gadā īstenoto projektu, kā arī izstrādātos Pasaules Bankas ziņojumus sk. IZM tīmekļa vietnes sadaļā "Jauns akadēmiskās karjeras ietvars Latvijai": https://www.izm.gov.lv/lv/jauns-akademiskas-karjeras-ietvars-latvijai18 European Commission, Specific Support on the development of the human capital for research and innovation in Latvia (2019), pieejams: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/e84a9d0f-b98a-11e9-9d01-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-106068252; World Bank, World Bank Support to Higher Education in Latvia. Academic Careers, vol. 3., 2018, pieejams: https://documents.worldbank.org/en/publication/documents-reports/documentdetail/103901524227639207/academic-careers19 IZM, konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā", (atbalstīts 2020. gada 25. jūnijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 345), 2020, pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40488284; IZM, konceptuāls ziņojums "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", (atbalstīts 2020. gada 4. martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 94), 2020, pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40483658; IZM, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", 2021, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-20212027-gadam; IZM, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, 2021.20 Sk. Projekta aktualitātes un pasākumi – atgriezeniskā saite, apraksts pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/projekta-aktualitates-un-pasakumi-atgriezeniska-saite-021 Sk. Augstākās izglītības finansēšanas modelis, pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F22 2021. gada 8. jūnija likums "Grozījumi Augstskolu likumā". https://likumi.lv/ta/id/324247.23 Sk. Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumus Nr. 721 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" īstenošanas noteikumi", pieejami: https://likumi.lv/ta/id/34797124 2024. gada 14. marta likums "Grozījumi Augstskolu likumā". https://likumi.lv/ta/id/350736 un 2024. gada 14. marta likums "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā". https://likumi.lv/ta/id/35073225 Likums "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam". https://likumi.lv/ta/id/348569.26 Saskaņā ar IZM konceptuālo ziņojumu Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, 2025, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/35802827 World Bank, Support to Higher Education in Latvia, Focus on Performance: Volume 3. Academic Careers, 2018, pieejams: https://documents1.worldbank.org/curated/en/103901524227639207/pdf/125532-v3-WP-P159642-PUBLIC-Focus-on-performance-World-Bank-support-to-higher-education-in-Latvia.pdf28 European Commission's Horizon 2020 Policy Support Facility, Bacground Report. Specific Support on the Development of the Human Capital for Research and Innovation in Latvia, 2019, pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/6088/download29 Augstākās izglītības institūciju darbības tiesisko pamatu nosaka Augstskolu likums, Profesionālās izglītības likums, bet ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus regulē arī Zinātniskās darbības likums.30 Saskaņā ar Augstskolu likuma 27. panta otro daļu.31 Trešā misija – augstākās izglītības un zinātnes pārstāvju tieša mijiedarbība ar sabiedrību, piemēram, studiju programmu izstrāde sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem, mūžizglītības iespēju nodrošināšana, topošo studentu piesaiste u. tml.32 Sk. Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi", pieejams: https://likumi.lv/ta/id/283667-pedagogu-darba-samaksas-noteikumi33 Saskaņā ar "pētnieks" vispārīgo skaidrojumu Izglītības terminu tiešsaistes skaidrojošajā vārdnīcā: "2. Akadēmiskā personāla loceklis, kas ieņem pētnieka amatu. Pētnieka pienākumos ietilpst veikt pētījumus, piedalīties projektu pieteikumu izstrādē, projektu īstenošanā un publikāciju sagatavošanā."34 Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, 2021.35 European Commission: European Education and Culture Executive Agency, Crosier, D., Birch, P., Davydovskaia, O., Kocanova, D. et al., Augstākās izglītības modernizācija Eiropā – Akadēmiskais personāls, Publications Office of the European Union, 2017, https://data.europa.eu/doi/10.2797/79298536 Eurydice pētījums, 2017, 51.37 2019. gada 7. jūnija Satversmes tiesas spriedumu sk.: https://likumi.lv/ta/id/307408-par-augstskolu-likuma-27-panta-piektas-dalas-un-30-panta-ceturtas-dalas-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-106-panta-pir...38 Sk. World Bank, Support to Higher Education in Latvia, Focus on Performance: Volume 3. Academic Careers, 2018; European Commission's Horizon 2020 Policy Support Facility, Bacground Report. Specific Support on the Development of the Human Capital for Research and Innovation in Latvia, 2019.39 2003. gada 20. maija Satversmes tiesas spriedumu sk.: https://likumi.lv/ta/id/75081-par-augstskolu-likuma-27-panta-ceturtas-dalas-un-28-panta-otras-dalas-teksta-vai-uz-laiku-lidz-65-gadu-vecuma-sasniegsanai-un-l...40 World Bank, Support to Higher Education in Latvia, Focus on Performance: Volume 3. Academic Careers, 2018, p. 86, 241–9.41 Eurydice pētījums, 2017, 45.42 IZM, CSB, Apsekojuma "Zinātņu doktoru tālākā karjera" 2019. gada rezultātu pārskats, 2021, pieejams: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/media_file/zinatnu-doktoru-karjera-_2019_rezultati_2021.pdf43 Eurydice pētījums, 2017, 93–130.44 P1–P4 šeit un turpmāk apzīmē 1.–4. pētnieka karjeras posmu saskaņā ar Eiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūru (European Research Career Framework); P – ‘pētnieks’, pēc analoģijas ar R no angļu val. ‘researcher’.45 Akadēmiskā amata "izcilības profesors" ekvivalents angļu valodā – "distinguished professor".46 Salīdzinājumam sk., piemēram, par Alto Universitātes (Aalto University) Somijā tenūras sistēmu, pieejams: https://www.aalto.fi/en/tenure-track/tenure-track-career-path un https://www.aalto.fi/sites/g/files/flghsv161/files/2023-03/Liite%201%2020230222%20Aalto%20Tenure%20Track%20Policies%20and%20Procedures_ENG.pdf.pdf; vai par Tallinas Universitātes (Talinn University) Igaunijā tenūras sistēmu, pieejams: https://www.tlu.ee/en/tenure-system-positions un Pasaules Bankas ziņojumā: World Bank, World Bank Support to Higher Education in Latvia. Academic Careers, vol. 3., 2018, p. 98. Ziņojuma tulkotā versija pieejama: https://www.izm.gov.lv/lv/petijums-par-augstakas-izglitibas-parvaldibu-sadarbiba-ar-pasaules-banku (sk. PDF Akadēmiskā karjera: laba starptautiskā prakse, lpp. 100–101.).47 Pamata kritēriji akadēmiskā personāla darba snieguma novērtēšanai raksturoti sadaļā "Darba snieguma novērtēšana". Pamatojoties pamatprasībās akadēmiskā personāla kvalifikācijai (sk. sadaļā Kvalifikācija) un pamata kritērijos akadēmiskā personāla darba snieguma novērtēšanai, institūcija izstrādā savas prasības un kritērijus tenūrgaitas vai tenūramata iegūšanai atklāta starptautiska konkursa vai paaugstināšanas amatā ietvaros.48 Piemēram, ja darba līgums noslēgts uz četriem gadiem, darba snieguma novērtēšana jāveic ne vēlāk kā trešā nostrādātā gada beigās.49 Termins "starptautiskas izcilības līmenis" un tālāk tekstā lietotais termins "ilgstošas starptautiskas izcilības līmenis" konceptuālajā ziņojumā tiek attiecināti uz pretendenta akadēmiskajiem sasniegumiem tenūras vai tenūrgaitas statusa piešķiršanas procesā. Tie uzskatāmi par profesionālās izcilības rādītājiem, kuru izvērtēšana balstās uz dokumentētiem pierādījumiem un neatkarīgu ekspertīzi. Piemēram, "starptautiskas izcilības līmenis" var attiekties uz pretendenta publikācijām augstas ietekmes starptautiskos zinātniskos žurnālos, dalību nozīmīgos starptautiskos pētniecības projektos, redkolēģiju un ekspertu grupu darbā, kā arī uz citām ar akadēmisko kompetenci saistītām starptautiskām aktivitātēm. "Ilgstošas starptautiskas izcilības līmenis" apzīmē līdzīgu darbību ilgtermiņā, piemēram, 10–15 gadu periodā, demonstrējot stabilu, noturīgu un atzītu pienesumu zinātniskajā darbībā vai mākslinieciskajā jaunradē starptautiskā mērogā. Zinātniskā institūcija, ieviešot tenūras sistēmu, ir atbildīga par šo kritēriju detalizētāku definēšanu savā iekšējā regulējumā, nodrošinot izvērtēšanas kvalitāti, neatkarību un atbilstību konkrēto zinātnes vai mākslas nozaru specifikai.50 Skat. skaidrojumu iepriekšējā zemsvītras piezīmē.51 Motivējošs nepilns darba laiks – konceptuālajā ziņojumā apzīmē tādu nepilna darba laika nodarbinātību, kas pamatojas uz institūcijas stratēģiskajām vajadzībām vai darbinieka izvēli, nevis ir piespiedu risinājums nepietiekama finansējuma vai zema atalgojuma dēļ. Tā ir strukturēta, caurspīdīga un profesionāli pievilcīga nodarbinātības forma ar skaidri definētiem darba pienākumiem un samērīgu atlīdzību, kas ļauj elastīgi pielāgot darba laiku atbilstoši darbinieka karjeras posmam vai konkrētam uzdevumam.52 Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma piektā panta ceturto daļu domāts statuss fiziskai personai, kura veic zinātnisko darbību un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā pirmo zinātnisko kvalifikāciju ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā.53 Normatīvajā regulējumā jāparedz pārejas periods.54 Eurydice pētījums, 2017, 25.55 Eurydice pētījums, 2017, 26.56 Eurydice pētījums, 2017, 27.57 Sadaļa būtiski papildināta, balstoties uz atziņām, kas izskanēja starptautiskajā darbseminārā par aktualitātēm akadēmiskās karjeras attīstību Latvijā un pasaulē, ko 2025. gada 4. jūnijā Rīgā organizēja OECD sadarbībā ar IZM un Eiropas Komisiju. Darbseminārs notika Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības projekta REFORM/IM2023/007 (23LV24) "Atbalsts jauna akadēmiskās karjeras ietvara institucionālai ieviešanai Latvijā" ietvaros.58 Sanfrancisko deklarācijas par pētniecības novērtēšanu ("San Francisco Declaration on Research Assessment" (DORA)) tika pieņemta 2012. gadā. Tā aicina institūcijas "neizmantot žurnālu ietekmes faktoru kā aizstājēju publikāciju kvalitātei" un uzsver, ka "pētnieku ieguldījums jāvērtē plašākā zinātniskajā, sabiedriskajā un kontekstuālajā ietvarā". Sk. deklarācijas tekstu: Declaration on Research Assessment (DORA), pieejams: https://sfdora.org/read/ 59 Koalīcija pētniecības novērtēšanas reformai ("Coalition for Advancing Research Assessment" (COARA)) – dibināta 2022. gadā, pamatojoties Eiropas Komisijas iniciatīvā, tās Vienošanās par pētniecības novērtēšanas maiņu ("Agreement on Reforming Research Assessment") aicina "atzīt dažādus pētniecības ieguldījuma veidus un rezultātus, tostarp atvērtās zinātnes prakses, sadarbības formu, pētniecības ietekmi uz sabiedrību un zinātnes kopienu". Sk. vienošanās tekstu Agreement on Reforming Research Assessment, Coalition for Advancing Research Assessment (COARA), pieejams: https://coara.eu/agreement/the-agreement-full-text/60 Ja pretendē uz vakantu akadēmiskā amata vietu zinātniskajā institūtā, tad šos kritērijus piemēro pēc nepieciešamības.61 Piemēram, dalība redkolēģijās, padomēs, projektu izvērtēšanā, struktūrvienības vadība, jaunas institucionālas vienības izveide. Konkrētus kritērijus izstrādā un nosaka augstskola.62 Ar terminu "zinātnisks devums" domāti dažādi zinātniskās darbības rezultāti, kas specifiski konkrētai zinātnes nozarei un pētniecības jomai. Par zinātnisku devumu uzskatāma, piemēram, gan zinātniska publikācija, gan arī pētnieka izstrādāts kods, kas nav publicēts zinātniskā izdevumā, bet ir visiem pieejams kādā no tīmekļa repozitorijiem un tiek plaši lietots. Termins "zinātnisks devums" ļauj novērtēt zinātnisko izcilību visdažādākajās zinātnes nozarēs un pētniecības jomās, salīdzinot ar terminu "publikācija". Vērtējot zinātnisko devumu, būtiska nozīme ir kritiskai attieksmei pret autorības ticamību un pētnieka reālo ieguldījumu. Atlases vai novērtēšanas procesā jāņem vērā, vai konkrētā persona ir sniegusi faktisku ieguldījumu uzskaitītajās publikācijās, un jāvērtē arī iespējamās mākslīgi veidotas autorības pazīmes.63 Piemēram, darbs starptautiskā pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projektā, studiju kursu apguve vai studējošo izglītošana, darba vai stažēšanās pieredze laboratorijā, zinātniskā institūcijā, starptautiskā uzņēmumā ārvalstīs. Stažēšanās mērķis ir veicināt starptautiska mēroga sadarbību un pieredzes apmaiņu, nozīmīga var būt arī nedēļu vai pat īsāku laika periodu ilga stažēšanās. Dažkārt sekmīga starptautiska sadarbības veidojas pēc dalības konferencē. Tāpēc nav nepieciešams noteikt minimālo stažēšanās ilgumu.64 Zinātniskā devuma nozīmīgumu pamato citēšanas rādītāji, izmantošana politikas veidošanas dokumentos, produktu attīstībā, studējošo izglītošanā u.tml. Institūcijas, ņemot vērā konkrētu zinātnes nozaru un pētniecības jomu specifiku, var noteikt citu kritēriju vai citus kritērijus, kas skaidrāk formulē attiecīgajā akadēmiskās karjeras posmā nepieciešamo zinātnisko devumu kvalitāti. Taču kritērija piemērošana nedrīkst būt formāla. Piemēram, attiecībā uz zinātnisko publikāciju citēšanas rādītājiem dažkārt ir dzirdēta pieredze, ka zinātnisko publikāciju recenzenti iesaka citēt viņu zinātniskās publikācijas, tādējādi mākslīgi paaugstinot savu publikāciju citēšanas rādītājus. Turklāt jāņem vērā, ka citēšanas biežumu ietekmē arī finanšu pieejamība un iespējas publicēties atvērtās piekļuves izdevumos. Ja autoram nav pieejami pietiekami finanšu resursi, lai publicētos atvērtās piekļuves izdevumos, tad viņš/viņa tiek nostādīts nevienlīdzīgā situācijā.65Institūcijas, ņemot vērā konkrētu zinātnes nozaru un pētniecības jomu specifiku, var noteikt citu kritēriju vai citus kritērijus, kas skaidrāk formulē attiecīgajā akadēmiskās karjeras posmā nepieciešamo mākslinieciskās jaunrades aktivitāšu kvalitāti.66 Šajā uzskaitījumā var ietilpt arī ar tautsaimniecības nozarēm (industriju) saistīti pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projekti.67 Piemēram, zinātniskais devums kopā ar līdzautoru no ārvalstīm, ziņojums, sekcijas vadīšana nozīmīgā konferencē vai piedalīšanās kā runātājam konferencē ar priekšlasījumu vai prezentāciju pēc konferences organizatoru uzaicinājuma, pētniecības veikšana vai studējošo izglītošana ārzemēs, sadarbība mākslinieciskajā jaunradē, meistarklašu vadīšana.68 Konkrētas administratīvās kapacitātes prasības izstrādā un nosaka institūcija.69 Ar terminu "vadošais autors" domāts autors, kurš sniedzis visnozīmīgāko ieguldījumu zinātniskā devuma izstrādē. Institūcijām jāprecizē šis kritērijs pēc saviem ieskatiem, piemēram, zinātnes nozarēs, uz kurām tas attiecināms, kā kritēriju var noteikt publicēšanos Q1 un Q2 ranga zinātniskajos izdevumos. Institūcijai jāatrod veids, kā objektīvi novērtēt attiecīgās personas darba snieguma rezultātu, iespējams, ka institūcija lūdz autoru tuvāk raksturot vienu no saviem zinātniskajiem devumiem (pēc paša izvēles): cik liels bijis autora ieguldījums, kādu pienesumu zinātniskais devums sniedz zinātnes nozares vai nozaru attīstībai, politikas veidošanai vai sabiedrībai u. tml.70 Zinātniskā devuma nozīmīgumu pamato citēšanas rādītāji, izmantošana politikas veidošanas dokumentos, produktu attīstībā, studējošo izglītošanā u.tml. Institūcijas, ņemot vērā konkrētu zinātnes nozaru un pētniecības jomu specifiku, var noteikt citu kritēriju vai citus kritērijus, kas skaidrāk formulē attiecīgajā akadēmiskās karjeras posmā nepieciešamo zinātnisko devumu kvalitāti. Taču kritērija piemērošana nedrīkst būt formāla. Piemēram, attiecībā uz zinātnisko publikāciju citēšanas rādītājiem dažkārt ir dzirdēta pieredze, ka zinātnisko publikāciju recenzenti iesaka citēt viņu zinātniskās publikācijas, tādējādi mākslīgi paaugstinot savu publikāciju citēšanas rādītājus. Turklāt jāņem vērā, ka citēšanas biežumu ietekmē arī finanšu pieejamība un iespējas publicēties atvērtās piekļuves izdevumos. Ja autoram nav pieejami pietiekami finanšu resursi, lai publicētos atvērtās piekļuves izdevumos, tad viņš/viņa tiek nostādīts nevienlīdzīgā situācijā.71 Institūcijas, ņemot vērā konkrētu zinātnes nozaru un pētniecības jomu specifiku, var noteikt citu kritēriju vai citus kritērijus, kas skaidrāk formulē attiecīgajā akadēmiskās karjeras posmā nepieciešamo mākslinieciskās jaunrades aktivitāšu kvalitāti.72 Šajā uzskaitījumā var ietilpt arī ar tautsaimniecības nozarēm (industriju) saistīti pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projekti.73 Piemēram, citējamība, ziņojums, sekcijas vadīšana nozīmīgās konferencēs vai piedalīšanās kā runātājam konferencē ar priekšlasījumu vai prezentāciju pēc konferences organizatoru uzaicinājuma, pētniecības veikšana vai studējošo izglītošana ārvalstīs, Latvijas Zinātņu akadēmijas un / vai ārvalstu zinātņu akadēmijas apbalvojumi, starptautiski atpazīstama mākslinieciskās jaunrades darbība, meistarklašu vadīšana, trešās misijas pieredze.74 Vadības pieredžu uzskaitījums nenozīmē, ka jābūt pieredzei visās minētajās aktivitātēs. Ja institūcija nevēlas, lai akadēmiskais personāls ar tenūrgaitas vai tenūras statusu vada struktūrvienību, tad to var noteikt institūcijas iekšējos noteikumos un izstrādātajos darba snieguma rezultātu novērtēšanas kritērijos. Laboratorijas definīcija ir atkarīga no institūcijas prakses: arī pētniecības grupu var saukt par laboratoriju.75 Konkrētas administratīvās kapacitātes prasības izstrādā un nosaka institūcija.76 Piemēram, pētnieks, kurš specializējas reģionālajā ekonomikā, divus gadus strādāja Ekonomikas ministrijā kā nozares politikas plānotājs, izstrādājot instrumentus inovāciju veicināšanai Latvijas reģionos. Šis darbs valsts pārvaldē nodrošināja būtisku pienesumu sabiedrībai un papildināja pētnieka profesionālo pieredzi, taču šajā laikā netika veikta aktīva zinātniskā darbība. Tāpat arī profesors, uzņemoties augsta līmeņa administratīvos pienākumus, piemēram, dekāna amatu, uz laiku pārtrauc aktīvu akadēmisko darbību, kas var negatīvi ietekmēt viņa kā pamata akadēmiskā personāla darba sniegumu attiecīgajā periodā.77 Saskaņā ar Darba likuma 101. panta "Darba devēja uzteikums" pirmās daļas 6. punktu: " darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai".78 Nīderlandē visās universitātēs tiek piemērota Universitātes mācīšanas kvalifikācija (University Teaching Qualification (BKO)), kas apliecina pasniedzēju didaktiskās prasmes un ir priekšnoteikums akadēmiskajai karjerai. Sk.: Universiteit Leiden. University Teaching Qualification (BKO), pieejams: https://www.staff.universiteitleiden.nl/courses/llinc/utq-training-programmes-for-lecturers-bko79 Apvienotajā Karalistē augstākās izglītības sektorā tiek plaši izmantota Profesionalitātes standartu ietvars (Professional Standards Framework), kuru attīsta Advance HE. Sk.: Advance HE, UK Professional Standards Framework (UKPSF), pieejams: https://www.advance-he.ac.uk/frameworks/ukpsf80 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 26. punkts nosaka, ka augstskolu pedagogiem sešu gadu laikā jāapgūst profesionālās kompetences pilnveides pasākumi vismaz 160 stundu apjomā, no kurām ne mazāk kā 60 stundas jābūt saistītām ar pedagoģiskā darba tiešo veikšanu. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/28366781 Rīgas Stradiņa universitātes īstenotais projekts "Akadēmiskā personāla kompetences modelis (KOMPAK)" Valsts pētījumu programmas "Izglītība" ietvaros, apraksts pieejams: https://www.rsu.lv/projekts/akademiska-personala-kompetences-modelis-kompak82 Sk. Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra rīkojumu Nr. 583 "Par valsts pētījumu programmu ‘Izglītība’", 5.5. uzdevumu: https://likumi.lv/ta/id/34525183 Augstskolu likums attiecībā uz profesora, asociētā profesora un docenta amatu, Zinātniskās darbības likums attiecībā uz vadošā pētnieka un pētnieka amatu.84 Pasaules Banka, Ceļā uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijā, 2022, 54. lpp., pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/sagatavotie-zinojumi85 Starptautiskajā praksē, piemēram, Nīderlandē, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē, akadēmiskā personāla atlasi veic profesionālas atlases komisijas, kuru sastāvā iekļauti arī neatkarīgi, tai skaitā starptautiski eksperti. Šajās sistēmās netiek izmantotas ar ievēlēšanu akadēmiskajā amatā saistītas padomes, kā tas vēsturiski izveidojies Latvijā, bet tiek īstenota caurspīdīga, uz darba rezultātiem un kvalifikāciju balstīta atlase, kas nodrošina augstāku kvalitāti un institūciju stratēģiskajām vajadzībām atbilstošus risinājumus. Pasaules Bankas eksperti rekomendē Latvijai atteikties no uz vēlēšanām balstītas akadēmiskā personāla pieņemšanas darbā un tā vietā ieviestu atklātu konkursu pieeju ar profesionālām atlases komisijām. Sk. World Bank, World Bank Support to Higher Education in Latvia. Academic Careers, vol. 3., 2018, 13 and 33.86 Piemēram, nodrošinot, ka atlases, darbā pieņemšanas vai ievēlēšanas amatā, kā arī paaugstināšanas amatā procedūru īstenotāji rūpīgi iepazīstas ar informāciju (piemēram, iziet atbilstošas mācības semināra vai vebināra formātā) par aizspriedumu novēršanu un dažādu faktoru (akadēmiskās karjeras pārtraukums, starpsektoru mobilitāte u. tml.) nozīmi individuālas akadēmiskās karjeras virzībā, kā arī, izsludinot akadēmiskā amata vakanci, darba sludinājumā iekļauj norādes, kas īpaši uzrunā dažādas sociālas grupas.87 Piemēram, augstskolas iekšēji var noteikt, ka jaunais pamata akadēmiskais personāls pirmajā darba gadā normālā darba laika ietvaros docē mazāku studiju kursu skaitu nekā tā paša karjeras posma jau pieredzi ieguvušais pamata akadēmiskais personāls, proti, četru studiju kursu vietā pirmajā studiju gadā docē tikai divus, atvēlot vairāk laika sagatavošanās darbam, lai docētu, vai arī zinātniskās pētniecības darba vai mākslinieciskās jaunrades darba uzsākšanai.88 Jau šobrīd sadarbības ar augstskolām ietvaros zinātniskajos institūtos studējošo izglītošana tiek īstenota kā studējošo zinātniski pētniecisko darbu, piemēram, promocijas darbu vadība.89 Proposal for a Council Recommendation of 27 March 2024 on attractive and sustainable careers in higher education. Available: https://education.ec.europa.eu/sites/default/files/2024-03/Proposal%20for%20a%20Council%20Recommendation%20on%20attractive%20and%20sustainable%20careers%20in%20higher%20education.pdf90 Council Recommendation 2023/0285 (NLE) of 18 December 2023 on a European framework to attract and retain research, innovation and entrepreneurial talents in Europe. Available: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15135-2023-REV-1/en/pdf91 Sk.: https://likumi.lv/ta/id/7508192 Sk. terminu ‘exit grants’ Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumos Nr. 721 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" īstenošanas noteikumi", pieejams: https://likumi.lv/ta/id/347971.93 Sk. Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumus Nr. 692 "Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanas kārtība", pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214694, un Augstskolu likuma 27. panta ceturto daļu, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/37967