Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Šajā likumā ir lietoti šādi termini:

1) gada emisijas sadales vienība — viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas veido gada emisiju sadales apjomu;

2) klimata pārmaiņas — klimata pārmaiņas, ko rada izmaiņas zemeslodes atmosfērā, kuras izraisa tieša vai netieša antropogēnā ietekme un kuras pārsniedz dabīgās klimata svārstības salīdzināmos laikposmos;

3) klimatneitralitāte — stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko radījušas šā likuma pielikumā un likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētās darbības un avoti, tiek pilnā mērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai oglekļa dioksīda uztveršanu, vai ar oglekļa dioksīda piesaisti un uztveršanu;

4) klimatnoturība — sociāla, ekonomiska un vides sistēmu spēja pārvarēt bīstamus klimata pārmaiņu izraisītus notikumus vai tendences, reaģējot vai pārkārtojoties tā, ka tiek saglabātas to pamatfunkcijas un struktūra, vienlaikus saglabājot spēju pielāgoties, pilnveidoties un pārveidoties;

5) klimats — ilggadējs laikapstākļu režīms, kas veidojas Saules radiācijas, Zemes virsmas un ar to saistīto atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātā. Klimatu raksturo vidējas un ilglaicīgas (vismaz 30 gadu) atmosfēras fizikālo rādītāju vērtības, kas piemīt vai nu Zemei kopumā, vai noteiktai tās teritorijai (valstij vai reģionam);

6) oglekļa dioksīda piesaiste — process, kura rezultātā no atmosfēras kādā no šā likuma pielikuma II vai III sadaļā minētajām kategorijām tiek absorbēts oglekļa dioksīds;

7) pielāgošanās klimata pārmaiņām — piemērošanās faktiskajam vai gaidāmajam klimatam un tā ietekmei nolūkā mazināt vai novērst kaitējumu un izmantot labvēlīgās iespējas, tādējādi veicinot virzību uz klimatnoturību;

8) piesaistes vienība — Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013 un lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk — regula Nr. 2018/841) 4. pantā noteiktais pārsnieguma piesaistījums Eiropas Savienības dalībvalstī, kas vienāds ar vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta.

(2) Šajā likumā termini "emisijas kvota", "siltumnīcefekta gāzes" un "siltumnīcefekta gāzu emisijas" ir lietoti likuma "Par piesārņojumu" izpratnē.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības un citām starptautiskajām saistībām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk — Klimata konvencija) un tās Parīzes nolīguma saistībām, ņemot vērā sociālos un vides aspektus.

3. pants. Ministriju kompetence klimata politikas jomā

(1) Klimata un enerģētikas ministrija ir atbildīga par klimata politikas izstrādi. Tā koordinē un pārrauga klimata politikas īstenošanu šajā likumā noteiktajā tvērumā.

(2) Ministrijas integrē klimata politikas mērķus savos politikas plānošanas dokumentos, nodrošinot saskaņotu valsts klimata mērķu sasniegšanu. Izstrādājot politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, politikas plānošanas dokumenta projektā vai normatīvā akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) izvērtē tā ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, tostarp norādot rezultatīvos rādītājus.

II nodaļaSiltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaiste

4. pants. Klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija

(1) Klimata un enerģētikas ministrija ik pēc 10 gadiem izstrādā un Ministru kabinets apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk — regula Nr. 2018/1999) 15. panta 1. punktā minēto klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģiju, kurā noteikti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķi turpmākajiem 10, 20 un 30 gadiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto stratēģiju atjaunina, ja tajā iekļauto informāciju nepieciešams aktualizēt.

(3) Ministru kabinets apstiprina šā panta pirmajā daļā minēto stratēģiju, tai skaitā atjaunoto stratēģiju. Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

5. pants. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu noteikšana sektoriem un to izpilde

(1) Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir 2030. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, par 17 procentiem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas šādos sektoros atbilstoši šā likuma pielikuma I sadaļā definētajiem avotiem:

1) enerģētikā (izņemot likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I sadaļā noteiktās darbības);

2) transportā;

3) rūpnieciskajos procesos un produktu ražošanā (izņemot likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I sadaļā noteiktās darbības);

4) lauksaimniecībā;

5) atkritumu apsaimniekošanā.

(2) Latvijas oglekļa dioksīda piesaistes mērķus 2021.—2025. gadam, 2026.—2029. gadam un 2030. gadam zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā nosaka un izpilda, pamatojoties uz šā likuma pielikuma II un III sadaļā definētajām uzskaites un ziņošanas kategorijām.

(3) Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu izpildei, šā panta pirmajā daļā minētajiem sektoriem mērķi 2030. gadam tiek izteikti procentos pret 2005. gada konkrētā sektora emisiju apjomu un kopā ar finansējuma avotiem sektorālo mērķu sasniegšanai tiek noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

(4) Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpildei, šā panta otrajā daļā minētajam sektoram piesaistes mērķi 2021.—2025. gadam, 2026.—2029. gadam un 2030. gadam tiek izteikti atbilstoši regulai Nr. 2018/841 un kopā ar finansējuma avotiem sektorālo mērķu sasniegšanai tiek noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

(5) Izstrādājot nozaru politiku, nozaru ministrijas izstrādā un īsteno rīcībpolitiku un pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildi šādās jomās:

1) enerģētikas jomā, kur koordinējošā ministrija ir Klimata un enerģētikas ministrija, bet sadarbības ministrijas — Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija;

2) transporta jomā, kur koordinējošā ministrija ir Satiksmes ministrija, bet sadarbības ministrijas — Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija;

3) rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas jomā, kur koordinējošā ministrija ir Ekonomikas ministrija, bet sadarbības ministrijas — Finanšu ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija;

4) lauksaimniecības jomā, kur koordinējošā ministrija ir Zemkopības ministrija, bet sadarbības ministrijas — Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;

5) zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jomā, kur koordinējošā ministrija ir Zemkopības ministrija, bet sadarbības ministrijas — Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;

6) atkritumu apsaimniekošanas jomā, kur koordinējošā ministrija ir Klimata un enerģētikas ministrija, bet sadarbības ministrijas — Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

(6) Koordinējošās ministrijas kopā ar sadarbības ministrijām atbilstoši šā panta piektajai daļai:

1) izstrādā priekšlikumus Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļaujamām rīcībpolitikām un pasākumiem;

2) atbilstoši kompetencei nosaka finansējumu pasākumu īstenošanai;

3) atbilstoši kompetencei nodrošina rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;

4) izvērtē īstenoto pasākumu efektivitāti.

6. pants. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes monitorings, kontrole un ziņošana

(1) Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju, kā arī citām Ministru kabineta noteiktajām institūcijām, pamatojoties uz regulu Nr. 2018/1999 un Klimata konvencijas 4. un 12. pantu, Klimata konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumu 1/CP.24 un tās Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumu 18/CMA.1:

1) veic siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringu šā likuma pielikumā un likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētajiem avotiem un uzskaites kategorijām;

2) sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai un Klimata konvencijas sekretariātam ikgadējus un periodiskus datus, informāciju un ziņojumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un oglekļa dioksīda piesaisti.

(2) Lai sagatavotu siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa nacionālās prognozes, novērtētu klimata politikas ietekmi un ziņotu atbilstoši Klimata konvencijas, tās Parīzes nolīguma un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar šā panta pirmajā daļā minētajām ministrijām un Ministru kabineta noteiktajām institūcijām izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu nacionālo siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā izveido un uztur siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sistēmas, kā arī atbildīgo iestāžu pienākumus emisiju ziņojumu un prognožu izstrādē, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto uzdevumu izpildi;

2) kārtību, kādā izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai, kā arī šā panta pirmajā daļā minēto institūciju atbildību un pienākumus;

3) vienota siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķina metodiku, novērtējot pasākumu un projektu ietekmi uz klimata pārmaiņām (izņemot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto emisiju apjoma monitoringu un šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu).

7. pants. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildes nodrošinājums

(1) Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildei izmantojamas Latvijas Republikai vai citām Eiropas Savienības dalībvalstīm piešķirtās gada emisijas sadales vienības Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk — regula Nr. 2018/842) 5. un 7. pantā noteiktajos gadījumos, kā arī piesaistes vienības un apsaimniekotas meža zemes elastības vienības regulas Nr. 2018/841 13. pantā noteiktajos gadījumos. Ar jēdzienu "apsaimniekota meža zemes elastības vienība" šā panta izpratnē saprot vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta no maksimālā kompensācijas apjoma, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm pieejams 2021.—2025. gadā saskaņā ar elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi, kura noteikta regulas Nr. 2018/841 VII pielikumā.

(2) Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības un apsaimniekotas meža zemes elastības vienības ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija.

(3) Gada emisiju sadales apjomu veido Eiropas Savienības dalībvalstij maksimālais pieļaujamais siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms gadā no šā likuma pielikuma I sadaļā minētajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, kas noteikti saskaņā ar regulas Nr. 2018/842 4. panta 3. punktu.

(4) Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina Latvijas stratēģiju rīcībai ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām laikposmā no 2021. gada līdz 2030. gadam, ņemot vērā saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības mērķus.

(5) Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējo un Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto sektoru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto saistību izpildi un Latvijas iespējām un nepieciešamību veikt darījumus un darbības ar valsts īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām.

(6) Latvijai ir tiesības pārdot tai piešķirtās gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas nav izmantotas vai potenciāli netiks izmantotas, kā arī pirkt gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas Republikas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi. Šā likuma 5. panta piektajā daļā noteiktās koordinējošās ministrijas ir atbildīgas par priekšlikumu iesniegšanu finansējuma nodrošināšanai gada emisijas sadales vienību un piesaistes vienību iegādei atbilstoši šajā pantā noteiktajam, ja, izstrādājot šā panta piektajā daļā minēto informatīvo ziņojumu, tiek konstatēts, ka netiks sasniegti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālie mērķi.

(7) Ministru kabinets, pamatojoties uz šā panta piektajā daļā minēto informatīvo ziņojumu, pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar Latvijas īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām.

(8) Klimata un enerģētikas ministrija risina pārrunas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm par darījumiem ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām un, ja nepieciešams, sagatavo līguma projektu. Šajā projektā par darījumu ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām iekļauj nosacījumus par pārdodamo gada emisijas sadales vienību un piesaistes vienību skaitu, cenu, finansējuma avotu un apmaksas kārtību.

(9) Ministru kabinets apstiprina līguma projektu par darījumu ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām.

(10) Finanšu līdzekļus, kas iegūti no darījumiem ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām, ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai un izlieto atbilstoši šā likuma 14. panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

III nodaļaPielāgošanās klimata pārmaiņām

8. pants. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments

(1) Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju ik pēc 10 gadiem sagatavo un Ministru kabinets apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija regulas (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 5. panta 4. punktā noteikto nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu 10 gadu perspektīvā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā attīstības plānošanas dokumentā iekļautā informācija vairs nav aktuāla vai nav pietiekama pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķa sasniegšanai, attīstības plānošanas dokumentu atjaunina agrāk nekā pēc 10 gadiem.

9. pants. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu integrācija sektoros un to izpilde

(1) Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, pašvaldības, plānošanas reģioni, kā arī Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā un Ministru kabineta noteikumos par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmām minētās personas un institūcijas integrē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas mērķus un pasākumus nozaru politikās.

(2) Klimata un enerģētikas ministrija koordinē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu īstenošanu saskaņā ar šā likuma 8. pantā minēto attīstības plānošanas dokumentu.

10. pants. Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitorings, prognozes un ziņošana

(1) Klimata un enerģētikas ministrija koordinē Latvijas Republikas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu un prognozēšanu atbilstoši regulas Nr. 2018/1999 19. panta 1. punktā un VIII pielikuma 1. daļā noteiktajam.

(2) Klimata un enerģētikas ministrija ik pēc 10 gadiem vai pēc nepieciešamības izstrādā un atjauno klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu, kas nepieciešams attīstības plānošanas dokumenta izstrādē vai atjaunināšanā.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) atbildīgo institūciju, kas pārstāv Latviju Pasaules Meteoroloģijas organizācijā un nodrošina Latvijas klimata analīzi, aktuālās klimatiskās standarta normas un references perioda aprēķinu, klimata pārmaiņu tendenču nozīmīguma novērtējumu, vēsturisko un ikdienas hidrometeoroloģisko ekstrēmu monitoringu, analīzi un modelēšanu, klimata pārmaiņu nākotnes scenāriju sagatavošanu un nacionālā klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu Latvijā;

2) kārtību, kādā izveido un uztur pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa, prognožu un ziņošanas sistēmu;

3) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ministru kabineta noteiktajām institūcijām sagatavo, saskaņo un iesniedz Eiropas Komisijai un Klimata konvencijas sekretariātam ziņojumus par pielāgošanos klimata pārmaiņām;

4) kārtību, kādā nozaru ministrijas, citas iesaistītās personas un institūcijas, kā arī pašvaldības un plānošanas reģioni ziņo Klimata un enerģētikas ministrijai par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

IV nodaļaKlimata finanšu instrumenti