Transporta enerģijas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atjaunīgā elektroenerģija — no atjaunīgiem energoresursiem ražota elektroenerģija, kas tiek izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra regulas (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku A pielikuma 2.6.2. punktā definētajā transporta sektorā (turpmāk — transporta sektors);

2) biodegviela — šķidrā degviela, kuru izmanto transporta sektorā un iegūst no biomasas;

3) biomasas degviela — no biomasas ražota gāzveida degviela, tostarp biogāze (arī atkritumu poligonu gāze un notekūdeņu gāze), un biometāns, kura sastāvā ir vismaz 90 procentu (masas procenti) no biomasas ražota metāna;

4) degviela — naftas izcelsmes degviela (ieskaitot maisījumus ar biodegvielu) vai cita fosila šķidrā vai gāzveida viela, kuru var izmantot kā transporta enerģiju;

5) degvielas piegādātājs — komersants, kurš patēriņam transportā Latvijā realizē transporta enerģiju vairāk nekā 100 tonnu gadā un kurš atbilst vienam vai abiem šādiem nosacījumiem:

6) lignocelulozes materiāls — materiāls, kuru veido lignīns, celuloze un hemiceluloze, (piemēram, mežos iegūta biomasa, enerģētiskās kokaugu kultūras un uz koksnes resursiem balstītu nozaru atlikumi un atkritumi);

7) nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela — šķidrā vai gāzveida degviela, kuras enerģijas saturu veido atjaunīgie energoresursi (izņemot biomasu);

8) pārstrādātā oglekļa degviela — šķidrā vai gāzveida degviela, kuru ražo no fosilas izcelsmes šķidro vai cieto atkritumu plūsmām, kas nav piemērotas materiālu reģenerācijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteikto atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritāro secību, vai no atkritumu apstrādes fosilas izcelsmes gāzes un atgāzes, kas nenovēršami un netīši rodas ražošanas procesā no rūpnieciskām iekārtām;

9) pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi — kultūraugi ar augstu cietes saturu, cukura kultūraugi un eļļas kultūraugi, kurus audzē lauksaimniecības zemē kā galvenos kultūraugus (izņemot atlikumus, atkritumus, lignocelulozes materiālus) vai starpposma kultūraugus (piemēram, starpkultūras un virsaugus), ar nosacījumu, ka šādu starpposma kultūraugu izmantošana nerada pieprasījumu pēc papildu zemes platībām;

10) transporta enerģija — prece ar noteiktu vērtību, kuras nesēji ir degviela, alternatīvā degviela vai cita viela vai produkts, ar ko nodrošina jebkāda veida transportlīdzekļa kustību un tajā uzstādīto iekārtu vai agregātu darbību.

(2) Šajā likumā lietotie termini "alternatīvā degviela", "elektrotransportlīdzeklis", "lieljaudas uzlādes punkts", "pilsētas mezgls", "sašķidrināts metāns", "uzlādes punkts", "uzlādes punkta operators", "uzpildes punkts" un "mobilitātes pakalpojumu sniedzējs" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ direktīvu 2014/94/ES (turpmāk — regula Nr. 2023/1804) 2. pantā lietotajiem terminiem.

(3) Šajā likumā termins "atkritumi" ir lietots Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē (izņemot vielas, kas tīši pārveidotas vai piesārņotas, lai tās uzskatītu par atkritumiem).

(4) Citi termini šajā likumā ir lietoti Enerģētikas likuma izpratnē, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) veicināt cilvēku veselībai un videi drošu transporta enerģijas apriti;

2) sekmēt atjaunīgās enerģijas izmantošanu transportā;

3) veicināt atjaunīgās enerģijas piedāvājumu un pieprasījumu tirgū;

4) attīstīt alternatīvo degvielu infrastruktūru;

5) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisu piesārņojošo vielu emisijas;

6) nodrošināt sabiedrības informētību par pieejamiem un izmantojamiem transporta enerģijas veidiem;

7) sekmēt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību.

3. pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka transporta enerģijas aprites, infrastruktūras attīstības, transporta enerģijas kvalitātes un tās atbilstības novērtēšanas prasības, kā arī šo prasību uzraudzības kārtību.

4. pants. Transporta enerģijas kvalitātes prasības

(1) Latvijas Republikas teritorijā atļauts realizēt tikai tādu transporta enerģiju, kura atbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām transporta enerģijas kvalitātes prasībām un rādītājiem, kas apliecināti ar šā likuma 5. panta pirmajā daļā minēto dokumentu. Šie nosacījumi neattiecas uz transportlīdzekļos izmantoto elektroenerģiju.

(2) Transporta enerģijas apritē iesaistītās personas ir atbildīgas par šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto transporta enerģijas kvalitātes prasību un rādītāju ievērošanu.

5. pants. Transporta enerģijas kvalitātes atbilstības novērtēšana

(1) Transporta enerģijas atbilstību normatīvajos aktos minētajām kvalitātes prasībām un rādītājiem apliecina ar vienu no šādiem dokumentiem:

1) ar atbilstības sertifikātu, kuru, pamatojoties uz akreditētas testēšanas laboratorijas testēšanas pārskatiem, izdod atbilstības novērtēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija;

2) ja transporta enerģija ražota Eiropas Savienībā, — ar atbilstības apliecinājumu, kuram pievienots akreditētas testēšanas laboratorijas transporta enerģijas testēšanas pārskats par attiecīgo transporta enerģijas partiju.

(2) Transporta enerģijas kvalitātes atbilstību normatīvo aktu prasībām apliecina abos šādos gadījumos:

1) ja transporta enerģija tiek ievesta Latvijas teritorijā, izņemot gadījumu, kad tai tiek piemērota pagaidu uzglabāšana, muitas procedūra "tranzīts" vai uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā;

2) ja transporta enerģija no akcīzes preču noliktavas tiek realizēta patēriņam transporta sektorā, izņemot gadījumu, kad no Eiropas Savienības dalībvalsts ievestā transporta enerģija akcīzes preču noliktavā tiek uzglabāta atsevišķā glabātavā.

(3) Atbilstības sertifikāti, atbilstības apliecinājumi vai to kopijas, kā arī citi ar transporta enerģijas kvalitātes apliecināšanu saistītie dokumenti uzglabājami vismaz piecus gadus.

6. pants. Transporta enerģijas tirgus uzraudzība

(1) Valsts vides dienests ir normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu noteiktā tirgus uzraudzības iestāde, kas veic šajos normatīvajos aktos paredzētās tirgus uzraudzības iestādes funkcijas.

(2) Valsts vides dienestam ir tiesības ņemt transporta enerģijas paraugus bez maksas.

(3) Ja Valsts vides dienests konstatē transporta enerģijas neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām transporta enerģijas kvalitātes prasībām un rādītājiem, tas pieprasa degvielas piegādātājam konkrētā termiņā veikt normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu paredzētās korektīvās darbības un pasākumus, lai transporta enerģija atbilstu noteiktajām kvalitātes prasībām un rādītājiem.

(4) Ja degvielas piegādātājs konkrētajā termiņā labprātīgi neveic atbilstošas korektīvās darbības, lai nodrošinātu transporta enerģijas atbilstību prasībām, Valsts vides dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par korektīvajām darbībām, tostarp uzliekot liegumu realizēt transporta enerģiju.

(5) Transporta enerģiju, kura neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām un kuras atbilstība netiek nodrošināta, arī veicot korektīvās darbības, degvielas piegādātājs atdod personai, no kuras transporta enerģija ir iegādāta, vai pārstrādā, vai iznīcina.

(6) Izdevumus, kas saistīti ar transporta enerģijas kvalitātes atbilstības novērtēšanu, tostarp ar prasībām par neatbilstošas transporta enerģijas glabāšanu, transportēšanu vai atdošanu personai, no kuras transporta enerģija ir iegādāta, kā arī ar pārstrādāšanu vai iznīcināšanu, sedz degvielas piegādātājs.

7. pants. Ministru kabineta kompetence transporta enerģijas tirgus uzraudzības jomā

Ministru kabinets nosaka:

1) transporta enerģijas kvalitātes rādītājus un tās ražošanas, pārstrādes, pārvietošanas, realizēšanas un atbilstības nodrošināšanas prasības;

2) transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību un transporta enerģijas tirgus uzraudzības nosacījumus, tostarp nacionālās sistēmas darbības nosacījumus;

3) kvalitātes prasībām neatbilstošas transporta enerģijas atdošanas, pārstrādes vai iznīcināšanas procedūru, kritērijus un nosacījumus;

4) transporta enerģijas bezmaksas paraugu ņemšanas un noformēšanas procedūru.

8. pants. Alternatīvās degvielas infrastruktūra

(1) Satiksmes ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Ekonomikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un attiecīgajām pašvaldībām, ievērojot regulas Nr. 2023/1804 14. panta 1. un 11. punktā noteikto, izstrādā attīstības plānošanas dokumentu, lai veicinātu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un attīstību, un, īstenojot tajā noteiktos pasākumus, nodrošina, ka:

1) pie Eiropas transporta tīkla valsts autoceļiem vai to tiešā tuvumā, nepārsniedzot triju kilometru attālumu, un pilsētas mezglā tiek uzstādīti jauni lieljaudas uzlādes punkti lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādei;

2) pie Eiropas transporta tīkla valsts autoceļiem vai to tiešā tuvumā, nepārsniedzot triju kilometru attālumu, un pilsētas mezglā tiek izveidoti publiski pieejami nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un sašķidrināta biometāna uzpildes punkti lielas noslodzes transportlīdzekļu uzpildei;

3) tiek sasniegti regulas Nr. 2023/1804 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā, 6. panta 1. punktā un 8. pantā noteiktie mērķrādītāji.

(2) Komersants, būvējot jaunu publiski pieejamu degvielas uzpildes staciju un pārbūvējot vai renovējot esošu publiski pieejamu degvielas uzpildes staciju, kā arī esošajās publiski pieejamās degvielas uzpildes stacijās nodrošina vismaz vienu uzlādes punktu vai alternatīvās degvielas uzpildes punktu atbilstoši tehniskajām iespējām, izmaksu efektivitātei un ieguldījumu rentabilitātei, ņemot vērā, ka tad, ja degvielas uzpildes stacijas atrodas pie Eiropas transporta tīkla valsts autoceļiem, paredzams vismaz viens lieljaudas uzlādes punkts.

(3) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" veic regulas Nr. 2023/1804 20. panta 1. punktā minētos Identifikācijas reģistrācijas organizācijas (IDRO) uzdevumus, kā arī nodrošina publiski pieejamo alternatīvo degvielu uzlādes punktu, uzpildes punktu operatoru, mobilitātes pakalpojumu sniedzēju un šā panta otrajā daļā minēto komersantu reģistrāciju reģistrā, tostarp piešķirot identifikatorus ar valsts kodu un nosakot identifikatoru sastāvu.

(4) Publiski pieejama uzlādes punkta vai alternatīvās degvielas uzpildes punkta operators, mobilitātes pakalpojumu sniedzējs, kā arī šā panta otrajā daļā minētais komersants reģistrējas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" reģistrā un nodrošina regulas Nr. 2023/1804 20. panta 2. un 3. punktā noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz informācijas sniegšanu.

(5) Par šā panta ceturtajā daļā noteiktās informācijas nesniegšanu, tās nepilnīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" nosaka pienākumu noteiktā termiņā novērst konstatētās neatbilstības.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) prasības attiecībā uz publiski pieejamiem uzlādes punktiem, publiski pieejamiem alternatīvās degvielas uzpildes punktiem, sašķidrinātās dabasgāzes uzpildes punktiem un krasta elektroapgādes punktiem, to uzstādīšanas un ekspluatācijas prasības, kā arī krasta elektropadeves iekārtu tehniskās specifikācijas;

2) kritērijus un nosacījumus publiski pieejama uzlādes punkta vai alternatīvās degvielas uzpildes punkta izveidei degvielas uzpildes stacijās;

3) šā panta otrajā daļā minētā pienākuma izpildes ziņošanas kārtību, tostarp ziņošanas veidu un tvērumu;

4) kārtību, kādā veicama uzlādes punktu operatoru, uzlādes punktu un mobilitātes pakalpojuma sniedzēju reģistrācija, tostarp identifikatoru sastāva noteikšana, piešķiršana un pārvaldība, kā arī kārtību, kādā minētā informācija tiek publiskota.

9. pants. Nosacījumi attiecībā uz valstspilsētu pašvaldību teritorijās izmantotajiem transportlīdzekļiem

(1) Valstspilsētu pašvaldību teritorijās tiek nodrošināts, ka:

1) no valstspilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjoma vismaz 30 procentu ir atjaunīgā enerģija vai elektroenerģija (vai abu veidu enerģijas kopā);

2) no valstspilsētu pašvaldību transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjoma vismaz 30 procentu ir atjaunīgā enerģija vai elektroenerģija (vai abu veidu enerģijas kopā). Šajā apjomā neieskaita šīs daļas 1. punktā minētajos transportlīdzekļos izmantoto transporta enerģiju.

(2) Šā panta pirmo daļu var nepiemērot attiecībā uz transporta enerģiju transportlīdzekļos, kurus izmanto operatīvo darbību veikšanai un meklēšanas, glābšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas procesā.

(3) Valstspilsētu pašvaldības reizi divos gados ziņo Valsts vides dienestam par šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildes progresu, sniedzot informāciju par:

1) atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas īpatsvaru valstspilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā;

2) atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas īpatsvaru valstspilsētu pašvaldību transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā.

(4) Ja valstspilsēta kā teritoriālā iedalījuma vienība ietilpst kādā novadā, šajā pantā noteiktos valstspilsētu pašvaldību uzdevumus īsteno attiecīgā novada pašvaldība.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētie pienākumi nav piemērojami, ja tiek izsludināta valsts enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē atbilstoši Enerģētikas likumam, dabas katastrofu vai antropogēno katastrofu gadījumā — atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam vai iekšējo un ārējo valsts apdraudējumu gadījumā — atbilstoši Nacionālās drošības likumam.

10. pants. Patērētājiem sniedzamā informācija

(1) Publiski pieejama uzlādes punkta operators savā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē publicē informāciju par publiski pieejama uzlādes punkta ģeogrāfisko izvietojumu, reāllaika pieejamību un vēsturisko un reāllaika uzlādes informāciju.

(2) Publiski pieejamā uzlādes punktā un publiski pieejamā uzpildes punktā norāda informāciju par tajos pieejamiem alternatīvās degvielas veidiem vai norāda iespēju, kā minēto informāciju var saņemt elektroniski.

(3) Ja degvielas uzpildes stacijā patēriņam tiek realizēta vairāku veidu degviela un no tās vismaz viens veids ir alternatīvā degviela, publiski pieejamā uzpildes punktā norāda cenas salīdzināmās vienībās, nemaldinot lietotājus un neradot tiem neskaidrības. Minēto informāciju, ja tas ir tehniski iespējams, var sniegt, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus (tostarp tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē).

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) uz publiski pieejamo uzpildes punktu, publiski pieejamo uzlādes punktu vai citu publiski pieejamo transporta enerģijas tirdzniecības vietu (turpmāk — publiski pieejamā transporta enerģijas tirdzniecības vieta) attiecināmās prasības uzlādes un uzpildes iekārtām, kā arī prasības patērētāju informēšanai par šo punktu un tirdzniecības vietu pieejamību un izmantošanu;

2) uz publiski pieejamo transporta enerģijas tirdzniecības vietu attiecināmās prasības patērētāju informēšanai par transporta enerģijas veidu, izcelsmi, sastāvu, īpašībām un salīdzināmajām cenām;

3) kārtību, kādā komersanti, kas realizē regulas Nr. 2023/1804 2. panta 4. punktā noteiktās alternatīvās degvielas, energoresursu informācijas sistēmā sniedz informāciju par transporta enerģijas mazumtirdzniecības cenām;

4) salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķināšanas kārtību.

11. pants. Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākums

(1) Degvielas piegādātājs nodrošina, lai visu veidu transportā tā realizētās atjaunīgās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma apjoms salīdzinājumā ar konkrētā gada bāzlīniju (visu veidu transportā tā realizētā transporta enerģijas apjoma reizinājums ar normatīvajos aktos noteikto fosilo degvielu komparatoru), sākot no 2030. gada 1. janvāra, katru gadu sasniedz vismaz 16 procentus.

(2) Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākums neattiecas uz tādu degvielas piegādātāju, kas patēriņam transportā realizē tikai alternatīvās degvielas, un uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra regulas (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam 3. panta 19. punktā minēto aviācijas degvielas piegādātāju (turpmāk — aviācijas degvielas piegādātājs), kas patēriņam transportā realizē tikai aviācijas degvielu.

(3) Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākums neattiecas uz transporta enerģiju, kura iezīmēta (marķēta) saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 28. panta pirmajā daļā noteikto un kuru izmanto atbilstoši likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektajā vai 6.4 daļā minētajam veidam, mērķiem un nosacījumiem.

12. pants. Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildes nosacījumi

(1) Degvielas piegādātājs šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu var izpildīt, patēriņam transporta sektorā realizējot:

1) biodegvielu vai biomasas degvielu, kas nav ražota no šā likuma pielikumā minētajām izejvielām, bet ir ražota no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, ņemot vērā arī to biomasas degvielas apjomu, kas ievadīts Latvijas dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā;

2) biodegvielu vai biomasas degvielu, kas nav ražota no šā likuma pielikumā minētajām izejvielām un nav ražota no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, ņemot vērā arī to biomasas degvielas apjomu, kas ievadīts Latvijas dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā;

3) biodegvielu vai biomasas degvielu, kas ir ražota no šā likuma pielikuma B daļā minētajām izejvielām, ņemot vērā arī to biomasas degvielas apjomu, kas ievadīts Latvijas dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā;

4) biodegvielu, kas ir ražota no šā likuma pielikuma A daļā minētajām izejvielām (turpmāk — modernā biodegviela), ja šīs biodegvielas atbilstība modernās biodegvielas kritērijiem ir attiecīgi pamatota, vai biomasas degvielu, kas ir ražota no šā likuma pielikuma A daļā minētajām izejvielām (turpmāk — modernā biomasas degviela), ja šīs biomasas degvielas atbilstība modernās biogāzes kritērijiem un tās izcelsme ir attiecīgi pamatota, ņemot vērā arī to biomasas degvielas apjomu, kas ievadīts Latvijas dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā;

5) nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu, arī gadījumā, kad to izmanto kā starpproduktu: