Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaBudžeta ietvars 2026., 2027. un 2028. gadam

1. pants. Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:

1) drošība;

2) demogrāfija;

3) izglītība.

2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam 33 635 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 362 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 35 111 000 000 euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 2,1 procents, 2027. gadam 2,2 procenti un 2028. gadam 2,2 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2026. gadam 43 953 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 46 026 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 48 154 000 000 euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 4,7 procenti, 2027. gadam 4,7 procenti un 2028. gadam 4,6 procenti.

3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam 33 928 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 529 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 35 187 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 1,7 procenti, 2027. gadam 1,8 procenti un 2028. gadam 1,9 procenti.

4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2026. gadā ir -1,48 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2027. gadā -2,10 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2028. gadā -2 procenti no iekšzemes kopprodukta.

5. pants. Noteikt, ka 2028. gada izdevumi budžeta apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā" ir plānojami apjomā, kas neietver potenciālo izdevumu palielinājumu, kurš saistīts ar ES daudzgadu budžeta 2028.—2034. gadam pieņemšanu.

6. pants. Noteikt, ka no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa tiek izslēgti šādi izdevumi:

1) izdevumi pasākumiem, kuri tika atzīti par vienreizējiem saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 5. pantu un kuru ieviešana turpinās 2026.—2028. gada periodā;

2) izdevumi pasākumiem, kuri tika atzīti par vienreizējiem saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 5. pantu un kuru ieviešana turpinās 2026.—2028. gada periodā;

3) valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugums pret iepriekšējo gadu 100 procentu apmērā. Pirmajā gadā pēc pieauguma 80 procentu apmērā, otrajā gadā pēc pieauguma 60 procentu apmērā, trešajā gadā pēc pieauguma 40 procentu apmērā un ceturtajā gadā pēc pieauguma 20 procentu apmērā.

7. pants. Vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, neieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, 2026. gadā ir -3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2027. gadā -3,9 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2028. gadā -3,6 procenti no iekšzemes kopprodukta.

8. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.

9. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

10. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2026., 2027. un 2028. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

11. pants. Noteikt, ka papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajiem gadījumiem ietvara maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2026., 2027. un 2028. gadam tiek precizēti atbilstoši izmaiņām to izdevumu apjomā, kas tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta bilances mērķa saskaņā ar šā likuma 6. pantu.

12. pants. Noteikt ietvara maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2026. gadā 18 004 397 614 euro, 2027. gadā 17 908 528 304 euro un 2028. gadā 17 879 550 442 euro.

13. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.

14. pants. (1) Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2026., 2027. un 2028. gadā ir 168 138 258 euro. Sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts.

(2) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt ikgadēju pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 2026., 2027. un 2028. gadā 130 000 000 euro galvenajai aizņēmumu prioritātei Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(3) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt aizņēmumu palielinājumu 2026. gadā 6 700 000 euro, 2027. gadā 42 000 000 euro un 2028. gadā 35 761 628 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldības stratēģiskas nozīmes projekta "Vanšu tilta pārbūve" īstenošanai, ar nosacījumu, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība atmaksā iepriekš saņemtos aizņēmumus 2026. gadā ne mazāk kā 6 700 000 euro apmērā, 2027. gadā ne mazāk kā 42 000 000 euro apmērā un 2028. gadā ne mazāk kā 35 761 628 euro apmērā.

(4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizņēmumu palielinājumam Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir tiesības emitēt obligācijas 2026. un 2027. gadā, lai nodrošinātu finansējumu investīciju projektiem, kas atbilst Rīgas valstspilsētas apstiprinātai pašvaldības attīstības programmai, un lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai. Emisijas kopējo apjomu un, ja attiecināms, emisijas laidienu apjomu pa gadiem apstiprina Ministru kabinets. Obligāciju emisija veicama tā, lai neradītu negatīvu ietekmi uz 2026. gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Turpmāko gadu fiskālo ietekmi plāno, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam. Pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma Rīgas valstspilsētas pašvaldība iesniedz Finanšu ministrijai nepieciešamo informāciju emisijas negatīvās fiskālās ietekmes noteikšanai un, ja nepieciešams, priekšlikumus kompensējošiem pasākumiem negatīvās ietekmes mazināšanai.

15. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2026., 2027. un 2028. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 78 procenti un valsts budžetam — 22 procenti.

16. pants. Pašvaldības dome gadskārtējā pašvaldības budžetā 2026. gadam paredz finansējumu līdzdalības budžetam ne mazāk kā 0,2 procentu apmērā, 2027. gadā ne mazāk kā 0,3 procentu apmērā un 2028. gadā ne mazāk kā 0,4 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.

17. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2027. un 2028. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.

18. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2027. un 2028. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.

19. pants. Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj šā likuma paskaidrojumos.

20. pants. (1) Noteikt, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu), 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ir 90 procenti no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja šajā likumā nav noteiks cits dividendēs izmaksājamais apjoms, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Atbilstoši kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumam par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu dividendes var iemaksāt divos vienlīdzīgos maksājumos, pirmo maksājumu iemaksājot vienotajā nodokļu kontā 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas un otru līdz attiecīgā gada 30. novembrim, ja kapitālsabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts cits dividenžu izmaksu termiņš.

(3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, vienlaikus pieņemot lēmumu par kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

21. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 141 000 000 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 144 000 000 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 122 000 000 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) ne mazāk kā 155 948 000 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

23. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 716 200 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 21 937 712 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 23 903 904 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 516 000 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 261 098 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 315 476 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 370 357 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" neveic dividenžu maksājumu no peļņas par 2025., 2026. un 2027. pārskata gadu, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.

27. pants. Vispārējās valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām ir tiesības neveikt maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, ar nosacījumu, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta šo kapitālsabiedrību iepriekš uzņemto finanšu saistību segšanai (finansēšanas darījums), ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.

28. pants. Noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (par periodu no 2026. gada 1. janvāra) uzsāk datu uzkrāšanu par nodokļa maksātāja darba vietu. Ministru kabinets noteikumos par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju nosaka šim mērķim sniedzamās informācijas apjomu un sniegšanas kārtību.

29. pants. (1) Lai sekmētu ilgtspējīgu valsts ekonomisko izaugsmi, no 2026. gada 1. janvāra visām nozares ministrijām, plānojot ilgtermiņa ieguldījumus, veicināt iespējami lielāku privāto un starptautisko investīciju piesaisti, tajā skaitā īstenojot publisko un privāto partnerību, atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvaram, fiskālās disciplīnas prasībām un valsts parāda vadības nosacījumiem.

(2) Publiskās un privātās partnerības projekti tiek plānoti prioritārās un citās nozarēs, lai veicinātu investīciju piesaisti un nepieciešamās infrastruktūras attīstību.

30. pants. No 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim par speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vai brīvostas īpašumā vai valdījumā esošu nekustamo īpašumu, kurš atrodas speciālās ekonomiskās zonas vai brīvostas teritorijā un kuru speciālās ekonomiskās zonas vai brīvostas pārvalde nodevusi zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai lietošanā, nekustamā īpašuma nodokli maksā attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (nomnieks). Šā panta piemērošanai termini "zonas kapitālsabiedrība" un "licencēta kapitālsabiedrība" tiek lietoti likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" izpratnē.

II nodaļaValsts budžets 2026. gadam

31. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2026. gadam ieņēmumos 16 078 942 186 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

32. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2026. gadam izdevumos 17 960 287 825 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1., 3., 4. un 5. pielikumu.

33. pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 674 543 716 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 528 475 275 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 6. un 7. pielikumu;

2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, 73 627 777 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 8. pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 70 378 116 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 9. pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2 062 548 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 10. pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(4) Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.

34. pants. Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā 2026. gadā piešķir valsts sociālo atbalstu tiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem, kuri pašvaldības vispārējās izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā zaudē pedagoga darbu, bet kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir palikuši mazāk nekā trīs gadi, kā arī noteikt institūciju, kas administrē valsts sociālā atbalsta izmaksu un tās pārtraukšanu.

35. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 106 319 501 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 50 922 615 euro apmērā;

2) budžeta dotāciju 51 793 958 euro apmērā, kura tiek integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju;

3) budžeta dotāciju 3 000 000 euro apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, piešķiršanai Alūksnes novada pašvaldībai, Augšdaugavas novada pašvaldībai, Balvu novada pašvaldībai, Krāslavas novada pašvaldībai un Ludzas novada pašvaldībai atbilstoši Eiropas Savienības ārējās robežas garumam kilometros;

4) pašvaldībām par tiem iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 11 376 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 602 928 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju.

36. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar šā likuma 11. pielikumu.

37. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2026. gada beigās nominālvērtībā 22 400 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.