Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem

Ministru kabineta noteikumi Nr. 751 Rīgā 2025. gada 9. decembrī (prot. Nr. 51 51. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta divpadsmito daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. nosacījumus, kuriem iestājoties nodokļu maksātājs sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem;

1.2. sniedzamās informācijas apjomu;

1.3. kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā;

1.4. pasākumus, kas veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai;

1.5. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai jebkuru citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. darījums, par kuru jāsniedz ziņojums, – jebkurš:

2.1.1. maiņas darījums;

2.1.2. kriptoaktīva, par kuru jāziņo, pārvedums;

2.1.3. maksājuma darījums – kriptoaktīvu, par kuriem jāziņo, pārvedums par precēm vai pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 50 000 ASV dolāru (vai ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā);

2.2. pārvedums – darījums, ar kuru kriptoaktīvu, par kuru jāziņo, pārvieto no vai uz viena kriptoaktīvu lietotāja kriptoaktīva adresi vai kontu, kas nav adrese vai konts, ko tā paša kriptoaktīvu lietotāja vārdā uztur ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, ja, pamatojoties uz ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo informāciju, darījuma brīdī ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nevar noteikt, ka darījums ir maiņas darījums;

2.3. kriptoaktīvu pakalpojums – kriptoaktīvu pakalpojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – regula 2023/1114), 3. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē, iekļaujot uzkrājumu un aizdevumu pakalpojumu;

2.4. kriptoaktīvu operators – pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumus, bet kas nav kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs;

2.5. kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs – regulas 2023/1114 3. panta 1. punkta 15. apakšpunktā definētais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs;

2.6. ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs – jebkurš kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs un jebkurš kriptoaktīvu operators, kas veic vienu vai vairākus kriptoaktīvu pakalpojumus, ar ko veic maiņas darījumus kriptoaktīvu lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, uzdevumā vai vārdā;

2.7. kriptoaktīvu lietotājs – fiziska persona vai vienība, kas ir ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja klients un veic darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi. Par kriptoaktīvu lietotāju neuzskata fizisko personu vai vienību (izņemot finanšu iestādi vai ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju), kas darbojas kā kriptoaktīvu lietotājs citas fiziskās personas vai vienības labā vai vārdā kā aģents, turētājs, pārstāvis, parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks. Ja ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumu tirgotāja vārdā vai tā uzdevumā, veicot maksājumu darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, tas arī klientu, kas ir tirgotāja darījumu partneris attiecībā uz šādiem maksājumu darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, uzskata par kriptoaktīvu lietotāju, ja ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir pienākums pārbaudīt šāda klienta identitāti saistībā ar maksājumu darījumu, par kuru jāsniedz ziņojums;

2.8. persona, par kuru jāsniedz ziņojums, – fiziska persona vai vienība, kura nav izslēgtā persona un ir ziņojošās valsts nodokļu rezidente saskaņā ar attiecīgās valsts nodokļu tiesību aktiem, vai tādas personas mantojuma masa, kura ir bijusi ziņojošās valsts nodokļu rezidente. Šajā nolūkā tādu vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences valsts, uzskata par tās valsts nodokļu rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība;

2.9. individuāls kriptoaktīvu lietotājs – fiziska persona, kura ir kriptoaktīvu lietotājs;

2.10. iepriekšpastāvējis individuāls kriptoaktīvu lietotājs – individuāls kriptoaktīvu lietotājs, kas līdz 2025. gada 31. decembrim ir nodibinājis darījuma attiecības ar ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju. Par iepriekšpastāvējušu individuālu kriptoaktīvu lietotāju uzskata arī personu, kura rezidences valsts nodokļu vajadzībām ir iekļauta šo noteikumu 41. punktā minētajā sarakstā, ja darījuma attiecības ar personu ir nodibinātas pirms precizētā saraksta stāšanās spēkā;

2.11. vienība – juridiska persona vai juridisks veidojums, tai skaitā korporācija, personālsabiedrība, trasts vai fonds. Tā ir citas vienības saistītā vienība, ja jebkura no abām vienībām kontrolē otru vienību vai abas vienības tiek kontrolētas kopīgi. Kontrole šajā gadījumā nozīmē tiešas vai netiešas īpašumtiesības vismaz 50 % apmērā vienības balsstiesībās vai vērtībā;

2.12. vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, – vienība, kura ir kriptoaktīvu lietotājs;

2.13. iepriekšpastāvējusi vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, – vienība, kas izmanto kriptoaktīvus un līdz 2025. gada 31. decembrim ir nodibinājusi darījuma attiecības ar ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju. Par iepriekšpastāvējušu vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, uzskata arī vienību, kura rezidences valsts nodokļu vajadzībām ir iekļauta saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu publicētajā valstu sarakstā, ja darījuma attiecības ar vienību ir nodibinātas pirms precizētā saraksta stāšanās spēkā;

2.14. kriptoaktīvu lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums, – kriptovalūtu lietotājs, kas ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums;

2.15. izslēgtā persona ir:

2.15.1. vienība, kuras kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos regulētajos finanšu instrumentu tirgos, vai tāda vienības saistītā vienība, kuras kapitāla daļas tiek tirgotas vienā vai vairākos regulētajos finanšu instrumentu tirgos;

2.15.2. valdības vienība;

2.15.3. starptautiska organizācija;

2.15.4. centrālā banka;

2.15.5. finanšu iestāde, kas nav ieguldījumu iestāde;

2.16. kontrolējošā persona – fiziska persona, kas īsteno kontroli pār vienību un ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta izpratnē. Trasta gadījumā termins "kontrolējošā persona" nozīmē dibinātāju, pilnvaroto, aizgādni (ja tāds ir), labuma guvēju vai labuma guvēju kategoriju un jebkādu citu fizisko personu, kas īsteno faktisko kontroli pār trastu. Saistībā ar tādu juridisku nodibinājumu, kas nav trasts, šis termins nozīmē personas līdzvērtīgos vai līdzīgos amatos;

2.17. filiāle – ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja struktūrvienība vai birojs;

2.18. atbilstīgs kompetento iestāžu līgums – spēkā esošs līgums starp Latvijas kompetento iestādi un ārpus Eiropas Savienības esošu valsti vai teritoriju, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu, kura ir līdzvērtīga šo noteikumu 4. nodaļā norādītajai informācijas apmaiņai;

2.19. iesaistītā valsts:

2.19.1. Eiropas Savienības dalībvalsts;

2.19.2. valsts vai teritorija, kurai ir atbilstīgs kompetento iestāžu līgums ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un par kurām jāsniedz ziņojums;

2.19.3. cita valsts, ar kuru Latvija ir aktivizējusi informācijas apmaiņu, izmantojot paziņojumu, atbilstoši Daudzpusējam kompetento iestāžu līgumam par automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm saskaņā ar kriptoaktīvu ziņošanas standartu;

2.20. ziņojošā valsts – iesaistītā valsts, kura minēta valstu sarakstā, kas publicēts saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu, un ar kuru Latvija apmainās ar informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem;

2.21. nodokļu maksātāja identifikācijas numurs – nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, ko piešķīrusi ziņojošā valsts, vai, ja tāda nav, tā funkcionāls ekvivalents, ko kompetentā iestāde izmanto, lai identificētu nodokļu maksātāju;

2.22. identifikācijas pakalpojums – elektronisks pakalpojums, kam Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Savienība bez maksas nodrošina piekļuvi ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, lai tas pārliecinātos par kriptoaktīvu lietotāja identitāti un nodokļu rezidenci;

2.23. klienta izpētes procedūra – procedūra, kas atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā aprakstītajiem klienta izpētes pasākumiem;

2.24. aktīva vienība – jebkura vienība, kas izpilda jebkuru no šādiem kritērijiem:

2.24.1. mazāk nekā 50 % no vienības bruto ienākumiem iepriekšējā kalendāra gadā vai citā atbilstošā ziņošanas periodā ir pasīvi ienākumi, un mazāk nekā 50 % no vienības turētajiem aktīviem iepriekšējā kalendāra gadā vai citā atbilstošā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri rada pasīvos ienākumus vai tiek turēti pasīvo ienākumu veidošanai;

2.24.2. vienības darbības paredz pilnībā vai daļēji turēt vienas vai vairāku tādu meitasuzņēmumu emitētās akcijas, kuri veic tirdzniecību vai komercdarbību, kas nav finanšu iestādes komercdarbība, un sniegt finansējumu un pakalpojumus šādiem meitasuzņēmumiem, bet vienība neatbilst šāda statusa kritērijiem, ja tā darbojas (vai sevi kā tādu deklarē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privāts kapitāla vērtspapīru fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic pirkšanas darījumus, izmantojot aizņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu sabiedrība, kuras nolūks ir iegādāties vai finansēt sabiedrības un tad būt līdzdalības daļu turētājai šādās sabiedrībās, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

2.24.3. vienība vēl neveic komercdarbību, un tā arī iepriekš nav veikusi komercdarbību, bet tā veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt komercdarbību, kas nav finanšu iestādes komercdarbība, ar noteikumu, ka vienība neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš vienības sākotnējās izveides datuma ir pagājuši 24 mēneši;

2.24.4. vienība nav bijusi finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu komercdarbību, kas nav finanšu iestādes komercdarbība;

2.24.5. vienība galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar saistītām vienībām, kas nav finanšu iestādes, vai šādu vienību uzdevumā un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus vienībai, kas nav saistītā vienība, ar noteikumu, ka šādu saistītu vienību grupa galvenokārt ir iesaistīta komercdarbībā, kas nav finanšu iestādes komercdarbība;

2.24.6. vienība, kura atbilst šiem kritērijiem:

2.24.6.1. tā ir izveidota un darbojas savā rezidences valstī vienīgi reliģiskiem, labdarības, zinātnes, mākslas, kultūras, sporta vai izglītības mērķiem vai tā ir izveidota un darbojas savā rezidences valstī un ir profesionāla organizācija, komercdarbības apvienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoniskā apvienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

2.24.6.2. tā savā rezidences valstī ir atbrīvota no ienākuma nodokļiem;

2.24.6.3. tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

2.24.6.4. saskaņā ar vienības rezidences valsts piemērojamiem tiesību aktiem vai vienības dibināšanas dokumentiem vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai vienībai, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar vienības veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir vienības iegādāta īpašuma patiesajā tirgus vērtībā;

2.24.6.5. saskaņā ar vienības rezidences valsts piemērojamiem tiesību aktiem vai vienības dibināšanas dokumentiem gadījumā, ja vienība tiek likvidēta vai beidz pastāvēt, visi tās aktīvi tiek sadalīti valdības vienībai vai citai bezpeļņas organizācijai vai pāriet vienības dalībvalsts vai citas rezidences valsts vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.

3. Šajos noteikumos lietotie termini "kriptoaktīvs, par kuru jāziņo", "naudas līdzekļi", "elektroniskā nauda", "centrālās bankas digitālā valūta", "maiņas darījums", "finanšu aktīvs", "finanšu iestāde", "līdzdalības daļa kapitālā", "annuitātes līgums", "naudas vērtība", "starptautiska organizācija", "valdības vienība" atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" XII nodaļā lietotajiem terminiem.

4. Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde informācijas apmaiņas nodrošināšanai šo noteikumu ietvaros.

2. Pienācīgas pārbaudes procedūra

2.1. Pienācīgas pārbaudes vispārīgie noteikumi

5. Lai identificētu kriptoaktīvu lietotājus, kas ir personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai kontrolējošās personas, kas ir personas, par kurām jāsniedz ziņojumi, piemēro šajā nodaļā noteiktās procedūras.

6. Kriptoaktīvu lietotājs tiek uzskatīts par kriptoaktīvu lietotāju, par kuru jāsniedz ziņojums, sākot no dienas, kad tas saskaņā ar šajā nodaļā aprakstītajām pienācīgas pārbaudes procedūrām ir identificēts kā kriptoaktīvu lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums. Ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz tā iegūto informāciju, tostarp dokumentāciju, kas iegūta saskaņā ar klientu izpētes procedūrām, pārliecinās par apliecinājumā ietvertās informācijas patiesumu. Ja iepriekšpastāvējuša individuāla kriptoaktīvu lietotāja vai iepriekšpastāvējušas vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, rezidences valsts tiek iekļauta saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu publicētajā sarakstā kā ziņojošā valsts, tad ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam 12 kalendāra mēnešu laikā no precizētā saraksta spēkā stāšanās brīža ir jāsaņem kriptoaktīvu lietotāja apliecinājums, kas ļauj tam noteikt kriptoaktīvu lietotāja rezidences valsti nodokļu vajadzībām.

7. Ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas ir arī finanšu iestāde, veicot pienācīgas pārbaudes procedūras, var paļauties uz tām pienācīgas pārbaudes procedūrām, kas veiktas saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" XII nodaļu un Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumu Nr. 20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem" 2., 3., 4., 5., 6. un 7. nodaļu. Ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var paļauties arī uz kriptoaktīvu lietotāja apliecinājumu, kas jau iegūts citiem nodokļu mērķiem, ja šāds apliecinājums atbilst šo noteikumu 11., 18. un 19. punktā minētajām prasībām.

8. Ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs šajā nodaļā minēto pienācīgas pārbaudes procedūras pienākumu izpildē var paļauties uz trešo personu – ārpakalpojumu sniedzēju – pienācīgas pārbaudes procedūras gaitā iegūtajiem rezultātiem, taču par šā pienākuma izpildi atbildīgs ir ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

2.2. Pienācīgas pārbaudes procedūras individuālajiem kriptoaktīvu lietotājiem

9. Lai noteiktu, vai individuālais kriptoaktīvu lietotājs ir kriptoaktīvu lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, nodibinot darījuma attiecības ar individuālo kriptoaktīvu lietotāju, saņem apliecinājumu, kas ļauj tam noteikt individuālā kriptoaktīvu lietotāja rezidences valsti nodokļu vajadzībām.

10. Ja ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz individuālo kriptoaktīvu lietotāju ir konstatējis apstākļu izmaiņas, kā rezultātā uzzina vai tam ir pamats zināt, ka sākotnējais apliecinājums ir nepareizs vai nepatiess, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nevar paļauties uz sākotnējo kriptoaktīvu lietotāja apliecinājumu un tam ir jāiegūst jauns apliecinājums vai pamatots paskaidrojums un – attiecīgā gadījumā – dokumentācija, kas pamato sākotnējā apliecinājuma pareizību.

11. Individuālā kriptoaktīvu lietotāja iesniegtais apliecinājums ir derīgs tikai tad, ja to ir parakstījis vai citādi, sevi identificējot, apliecinājis individuālais kriptoaktīvu lietotājs un tas ir datēts ne vēlāk kā saņemšanas dienā, un tajā par individuālo kriptoaktīvu lietotāju ir norādīta šāda informācija:

11.1. vārds, uzvārds;

11.2. adrese;

11.3. rezidences valsts (valstis) nodokļu vajadzībām;

11.4. nodokļu maksātāja identifikācijas numurs vai numuri, ja persona ir nodokļu rezidents vairākās valstīs;

11.5. dzimšanas datums.

2.3. Pienācīgas pārbaudes procedūras vienībām, kas izmanto kriptoaktīvus

12. Nodibinot darījuma attiecības ar vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs saņem vienības apliecinājumu, lai noteiktu, vai vienība, kas izmanto kriptoaktīvus:

12.1. ir kriptoaktīvu lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums;

12.2. ir vienība ar vienu vai vairākām kontrolējošām personām, kas ir personas, par kurām jāsniedz ziņojums, bet nav izslēgtā persona vai aktīvā vienība.

13. Apliecinājumam jābūt tādam, kas ļauj ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam pārliecināties par vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, rezidences valsti nodokļu vajadzībām. Ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās par apliecinājuma atbilstību, pamatojoties uz iegūto informāciju, tostarp dokumentāciju, kas iegūta saskaņā ar klientu izpētes procedūrām. Ja vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, apliecina, ka tai nav rezidences valsts nodokļu vajadzībām, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var paļauties uz vienības norādīto faktiskās vadības vietu vai galvenā biroja adresi, lai noteiktu vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, rezidences valsti. Ja apliecinājumā norādīts, ka vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir kādas ziņojošās valsts rezidente, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs uzskata vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, par kriptoaktīvu lietotāju, par kuru jāsniedz ziņojums, ja vien tas, pamatojoties uz apliecinājumu vai tā rīcībā esošo vai publiski pieejamo informāciju, pamatoti nekonstatē, ka vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir izslēgtā persona.

14. Attiecībā uz vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nosaka, vai tai ir viena vai vairākas kontrolējošās personas, kas ir personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Šī prasība neattiecas uz vienību, kas ir izslēgtā persona, un vienību, kas izmanto kriptoaktīvus un ir aktīvā vienība, pamatojoties uz tās sniegto apliecinājumu.

15. Lai noteiktu vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, kontrolējošās personas, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var paļauties uz informāciju, kas iegūta un apkopta saskaņā ar klientu izpētes procedūrām. Ja ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma piemērot klienta izpētes procedūras, tas kontrolējošo personu noteikšanai piemēro pēc būtības līdzīgas procedūras, kas ļauj noskaidrot kontrolējošās personas vai patieso labuma guvēju.