Mārupes novada pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi

Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 30/2025Mārupē 2025. gada 24. septembrī

APSTIPRINĀTI ar Mārupes novada pašvaldības domes2025. gada 24. septembra lēmumu Nr. 56 (sēdes prot. Nr. 6) Precizēti ar Mārupes novada pašvaldības domes2025. gada 22. decembra lēmumu Nr. 25 (sēdes prot. Nr. 14) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma45. panta pirmās daļas 3., 4. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā kopjama Mārupes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvā teritorija un uzturamas tajā esošās būves, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu;

1.2. nekustamajam īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā esošo pašvaldības teritoriju (zālāji līdz brauktuves malai, tai skaitā piebrauktuves, zālieni, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas; turpmāk – piegulošās teritorijas) kopšanas kārtību;

1.3. administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ainaviska pļava – pilsētas vai ciemu teritorijās dabai pietuvināts zālāja veids, kurā līdzās aug dažādu sugu savvaļas puķes (piemēram, pīpenes (Lechanthemum sp., Leucanthemum sp.), āboliņi (Trifolium sp.), madaras (Galium sp.), pulkstenītes (Campanula sp.), bitenes (Geum sp.), gundegas (Ranunculus sp.), gandrenes (Geranium sp.) u. tml.), kas aptver vismaz 50 procentus no konkrētā zāliena, un tajā neaug invazīvās citzemju sugas (piemēram, Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi), daudzlapu lupīna (Lupinus polyphyllus), Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis), puķu sprigane (Impatiens glandulifera) u. tml.), tādējādi uzlabojot bioloģisko daudzveidību;

2.2. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu nokļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz ceļa, (ielai) piegulošajai teritorijai un nekustamajam īpašumam;

2.3. piegulošā teritorija – publiskā lietošanā esoša teritorija pilsētas, ciemu teritorijās, kas atrodas blakus nekustamam īpašumam un sniedzas uz visām pusēm līdz piecu metru platumam no nekustamā īpašuma ārējās robežas līdz ietves un/vai brauktuves tuvākajai malai, tajā skaitā zālieni, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, nepārsniedzot pusi no nekustamā īpašuma platības;

2.4. pilsētvides ainava – pēc apbūves un labiekārtojuma pazīmēm un parametriem identificējama ārtelpa (telpiska vieta) pašvaldības administratīvajā teritorijā (gan pilsētās, gan ciemos), kurai ir piemērojamas speciālas prasības, kas paredzētas pašvaldības teritorijas plānojumā (turpmāk – teritorijas plānojums), lokālplānojumā un/vai detālplānojumā, ja tāds konkrētam īpašumam ir izstrādāts;

2.5. publiska teritorija (publiska ārtelpa) – ikviena pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša par maksu vai bez maksas nenoteiktam personu lokam pieejama vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai, tajā skaitā ar pašvaldības līdzfinansējumu ierīkoti un labiekārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi (izņemot stāvvietu zonas), citas par pašvaldības līdzekļiem labiekārtotas teritorijas, kas paredzētas iedzīvotāju rekreācijai, atpūtai vai sporta nodarbībām, kā arī publiskā lietošanā esoša sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zemes teritorija;

2.6. zālājs – teritorija, kur augu segu galvenokārt veido zālaugi un daudzgadīgi lakstaugi, kuru uzturēšanai nepieciešama regulāra pļaušana (gan zālājs, gan zāliens).

3. Nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu un uzturēšanu, ievērojot noteikumos paredzēto kārtību, nodrošina:

3.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

3.2. būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība. Ja publiski pieejamos reģistros būves īpašnieks nav norādīts, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;

3.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājs – īpašnieki vai pārvaldnieks.

4. Dalītā īpašuma gadījumā būves īpašniekam un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums kopt tikai ēkai piesaistīto (funkcionāli nepieciešamo) zemesgabalu, kā arī šim zemesgabalam piegulošo teritoriju. Kopt ēkām nepiesaistīto zemesgabala daļu un tai piegulošo teritoriju ir zemes īpašnieka pienākums.

II. Nekustamo īpašumu uzturēšana un tiem piegulošo teritoriju kopšana

5. Noteikumu 3. punktā minētās personas nekustamā īpašuma un tam piegulošajā teritorijā, nodrošina regulāru zāles pļaušanu:

5.1. pilsētas un novada ciemu teritorijās:

5.1.1. teritorijās, kuras vērstas pret publisku ārtelpu un nav nožogotas zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus (izņemot teritorijās, kurās ir izveidota ainaviska pļava);

5.1.2. teritorijās, kurās ir izveidota ainaviska pļava:

5.1.2.1. zālājs, kura garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, pļaujams 2 metrus platā zonā uz katru pusi no publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju un velosipēdu ceļiem, laukumiem un pa perimetru apkārt ainaviskai pļavai 2 metrus platā zonā;

5.1.2.2. pārējā zālāja nopļaušana jāveic, kad lielākā daļa ziedaugu ir noziedējuši un sākušas veidoties sēklas, vai puķes ir noziedējušas, pie stumbra apakšas lapas nomelnējušas, un dominē augi, kas pēc noziedēšanas zaudē savu pievilcīgumu;

5.1.3. pārējo kopjamo zemesgabalu teritorijās vismaz divas reizes gadā, pirmo reizi pļaujot līdz 20. jūnijam, bet otro – līdz 30. septembrim, vai biežāk, lai nepieļautu nezāļu, invazīvo sugu izplatību, grauzēju savairošanos un kūlas veidošanos. Gadījumā, ja īpašumā konstatētas invazīvās sugas, zālājs, kura garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, pļaujams arī 2 metrus platā zonā no īpašuma robežas;

5.2. ārpus pilsētas un ciemu teritorijām:

5.2.1. apbūvētās savrupmāju apbūves teritorijās zālājs, kura garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, pļaujams 2 metrus platā zonā uz katru pusi no publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju un velosipēdu ceļiem un laukumiem, bet pārējā teritorijā ne retāk kā divas reizes gadā – līdz 15. jūlijam un līdz 30. septembrim –, bet nepieļaujot nezāļu, invazīvo sugu izplatību, grauzēju savairošanos un kūlas veidošanos;

5.2.2. pārējās teritorijās ne vēlāk kā līdz 30. septembrim, nepieļaujot invazīvo sugu izplatību un kūlas veidošanos.

6. Noteikumu 3. punktā minētās personas nekustamajam īpašumam piegulošajā teritorijā nodrošina teritorijas sakopšanu, nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšanu, nepieļaujot to uzkrāšanos vai izmešanu tam neparedzētās vietās.

7. Nekustamajam īpašumam piegulošajā teritorijā aizliegts:

7.1. novietot un uzglabāt kurināmo, celtniecības materiālus, dažādas kravas un priekšmetus (akmeņi, būvmateriāli, lielgabarīta atkritumu konteinerus), ja tas traucē gājēju vai transporta kustību. Ja novietošana netraucē gājēju vai transporta kustību, tad šo materiālu novietošana ir pieļaujama uz laiku ne ilgāku par desmit diennaktīm.

7.2. stādīt jebkādus augus, kokus bez saskaņošanas ar šīs teritorijas īpašnieku. Fakta konstatācijas gadījumā iestādītie augi pārstādāmi vai likvidējami pēc teritorijas īpašnieka pieprasījuma.

8. Noteikumu 3. punktā minētās personas nekustamā īpašuma teritorijā un teritorijā, kas vērsta pret publisko ārtelpu, nodrošina:

8.1. uz īpašuma robežas vai īpašumā augošu koku un krūmu zaru apzāģēšanu gar piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju un velosipēdu ceļiem un laukumiem, ja tas traucē transportlīdzekļu vai gājēju pārvietošanos, ceļu krustojumu pārredzamību, ceļa zīmju redzamību;

8.2. pret publisko ārtelpu vērstu žogu, vārtu un publiski pieejamās teritorijās esošu labiekārtojuma elementu (soliņu, bērnu rotaļu ierīču, sporta aprīkojuma u. tml.) uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, veicot to savlaicīgu krāsojuma atjaunošanu vai remontēšanu; ierīkojot jaunu žogu, ievēro teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktos ierobežojumus attiecībā uz žogu novietojumu, materiālu izvēli, augstumu, caurredzamību u.c.;

8.3. sniega, ledus un lāsteku notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem un citām konstrukcijām (turpmāk – būves konstrukcijas) vai to elementiem, lai publiskā ārtelpā nepieļautu sniega, ledus un lāsteku krišanu no būves konstrukcijām, kad tas var apdraudēt gājējus un transportlīdzekļus, nodrošinot to novākšanu no ietvēm, gājēju un velosipēdu celiņiem, braucamās daļas un citām vietām, kur tas var traucēt gājēju vai transporta kustību; situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošina īslaicīgu bīstamo vietu norobežošanu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 h laikā veicot pasākumus sniega, ledus un lāsteku notīrīšanai no būves konstrukcijām, nodrošinot drošu vidi darbu veikšanas zonā un nepieļaujot nepiederošu personu iekļūšanu tajā (ierobežojot, norobežojot vai tml.);

8.4. publiskā lietošanā esošās teritorijās gājēju ietvju, piebrauktuvju un ceļu attīrīšanu no sniega un ledus un pretslīdes materiāla kaisīšanu, lai nepieļautu situāciju, ka tiek apdraudēta gājēju vai trešo personu īpašuma (t.sk. transportlīdzekļu) drošība, nepieciešamības gadījumā norobežojot darba zonu, kā arī nodrošinot ietves sakopšanu pēc darbu pabeigšanas.

9. Aizliegts nekustamo īpašumu daļā, kas vērsta pret publisko ārtelpu, izvietot transportlīdzekļu vrakus, metāllūžņus, cita veida objektus, kas degradē vidi. Jebkāda īslaicīga šāda veida objektu izvietošana minētajās teritorijās vai īpašumu daļā, kas vērsta pret publisko ārtelpu, pieļaujama uz laiku ne ilgāku par desmit diennaktīm.

III. Vispārīgās prasības būvju uzturēšanai, būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam

10. Noteikumu 3. punktā minētās personas būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas uztur tādā tehniskajā stāvoklī un vizuālā izskatā, kas nav vidi degradējoša un nebojā apkārt esošo ainavu.

11. Būves fasāžu un citu ārējo konstrukciju ārējais izskats atbilst 10. punktā noteiktajām prasībām, ja šai būvei nav vizuāli konstatēts neviens no turpmāk norādītajiem trūkumiem:

11.1. ir saplaisājuši, nodrupuši, satrunējuši vai citādi bojāti būvju apdares materiāli un to krāsojums;

11.2. ir bojāts būves jumta iesegums (caurumi, plaisas, atsevišķu materiālu kārtu atdalīšanās, ieseguma elementu neesamība u.c.);

11.3. ir bojāti būves lietusūdens novadīšanas sistēmu elementi (korozijas radīti bojājumi, atsevišķu elementu neesamība u.c.);

11.4. ir bojātas būves fasādes daļas (logi, palodzes, durvis, balkoni, margas, dūmeņi, jumtiņi, lieveņi, pandusi, ārējās kāpnes, markīzes, būvju dekoratīvie elementi u.c.);

11.5. uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēmām ir augoši krūmi, koki, sūnas, vīteņaugi, stiebrzāle vai citi augi;

11.6. uz būves fasādes vai citām ārējām konstrukcijām ir piestiprināti dažāda veida aizsargtīkli vai citi līdzīgi risinājumi.

12. Būvi, kuras tehniskajā stāvoklī vai ārējā izskatā tiek konstatēts kāds no noteikumu 12. punktā minētajiem trūkumiem, Mārupes novada Būvvalde var klasificēt kā vidi degradējošu būvi.

13. Mārupes novada Būvvalde, nosakot būvei vidi degradējošās būves statusu, uzliek adresātam vienu no šādiem pienākumiem:

13.1. atjaunot būves tehnisko un vizuālo stāvokli, novēršot konstatētos trūkumus;

13.2. ja būve ir tādā stāvoklī, ka tās atjaunošana nav ekonomiski pamatota un uz šo apstākli norāda būves īpašnieks, uzliek pienākumu nojaukt būvi.

14. Ja būves īpašnieks nepilda noteikumu 14. punktā minēto lēmumu, Mārupes novada Būvvalde veic lēmuma piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

IV. Atvieglojumi

15. No noteikumu 5. un 6. punktā noteikto pienākumu izpildes attiecībā uz kopjamo piegulošo teritoriju var atbrīvot viendzīvokļa mājas, kura netiek izmantota saimnieciskajai darbībai, īpašniekus, kuri:

15.1. trūcīgi vai maznodrošināti vientuļi pensionāri, kam nav kopīga deklarētā dzīvesvieta ar citām pilngadīgām darbspējīgām personām;

15.2. personas ar I vai II grupas invaliditāti, kurām nav kopīga deklarētā dzīvesvieta ar citām pilngadīgām darbspējīgām personām.

16. Lai saņemtu atbrīvojumu, persona iesniedz pašvaldībā iesniegumu pievienojot dokumentus, kas pamato iesniegumā norādīto objektīvo apstākļu iestāšanos. Lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem pašvaldības izpilddirektors.

17. Lēmumā atbrīvojumu no pienākuma veikt piegulošās teritorijas kopšanu nosaka uz laiku ne ilgāk kā 12 mēnešiem. Ja zuduši apstākļi, kas bija par pamatu atbrīvojuma saņemšanai, atbrīvojuma saņēmējs 3 darba dienu laikā par to paziņo pašvaldībai.

V. Administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu

18. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu II nodaļā paredzētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Mārupes novada pašvaldības policijas amatpersonas.

19. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības Administratīvā komisija. Pašvaldības Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

20. Par noteikumu neievērošanu, fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu šādā apmērā:

20.1. par noteikumu 5. punkta apakšpunktos, 7. punkta, 8. punkta apakšpunktos un 9. punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskai personai līdz 50 naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – līdz 300 naudas soda vienībām;

20.2. par noteikumu 5. punkta apakšpunktos noteikto prasību neievērošanu attiecībā uz piegulošās teritorijas kopšanu un 6. punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskai personai līdz 30 naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – līdz 300 naudas soda vienībām.

VI. Noslēguma jautājums

21. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Osītis

Saistošo noteikumu "Par teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas kārtību Mārupes novadā"paskaidrojuma raksts