Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Madonas novada pašvaldībā

Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 10Madonā 2025. gada 30. oktobrī(domes lēmums Nr. 307, prot. Nr. 11, 33. p.)

PRECIZĒTIar Madonas novada pašvaldības domes18.12.2025. lēmumu Nr. 441(prot. Nr. 13, 2. p.)Izdoti saskaņā arŪdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturtās daļas 5. punktu,Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnijanoteikumu Nr. 384 "Noteikumi par decentralizētokanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu"6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. decentralizēto kanalizācijas sistēmu, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju centralizētajām kanalizācijas sistēmām (turpmāk – decentralizētās kanalizācijas sistēmas), kontroles un uzraudzības kārtību;

1.2. minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām;

1.3. prasību minimumu asenizatoriem;

1.4. asenizatoru reģistrācijas kārtību;

1.5. decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtību;

1.6. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, tostarp, Madonas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldības) kompetenci minētajā jomā;

1.7. decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku un valdītāju pienākumus;

1.8. atbildību par saistošo noteikumu pārkāpumiem.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir:

2.1. organizēt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – Madonas novads);

2.2. noteikt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu apsaimniekošanas (attīrīšanas, savākšanas, transportēšanas), uzraudzības un kontroles prasības Madonas novadā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2.3. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto notekūdeņu attīrīšanas un savākšanas prasību ievērošanu Madonas novadā.

3. Saistošie noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā atrodas decentralizētā kanalizācijas sistēma, un kurš atrodas kādā no Madonas novada notekūdeņu apsaimniekošanas aglomerācijas teritorijām, kas noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisijas ūdeni" 31.1 punktam ar pašvaldības domes lēmumu (turpmāk – decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks vai valdītājs).

4. Saistošajos noteikumos lietotie termini atbilst normatīvajos aktos ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomā un citos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem.

II. Pašvaldības un Madonas novadā reģistrēto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju kompetence decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites jomā

5. Pašvaldība:

5.1. nodrošina finansējumu decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidei un uzturēšanai un asenizatoru reģistra izveidei un uzturēšanai, saistošajos noteikumos noteikto prasību kontrolei un uzraudzībai;

5.2. pieņem lēmumus par asenizatoru reģistrēšanu un anulēšanu no reģistra;

5.3. veido, uztur, aktualizē un publisko asenizatoru reģistru.

6. Madonas novadā reģistrētie sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji (turpmāk – sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji) attiecīgi savā pakalpojuma sniegšanas teritorijā:

6.1. nodrošina decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošanu un uzturēšanu;

6.2. nodrošina notekūdeņu un nosēdumu savākšanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, to transportēšanai un novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā izvirzīto prasību ievērošanas kontroli;

6.3. nodrošina decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežuma kontroli un uzraudzību;

6.4. nodrošina decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikto prasību ievērošanas kontroli;

6.5. nodrošina informācijas sniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem par tajās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas kārtību un nepieciešamību uzglabāt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu dokumentāciju. Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu pierādošu dokumentu var kalpot noslēgts līgums par decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu nodošanu attīrīšanai vai decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošs attaisnojuma dokuments, kurā uzrādīta pakalpojuma sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, pakalpojuma summu, pakalpojuma sniegšanas datums un pakalpojuma sniedzēja rekvizīti;

6.6. nosaka speciālas vietas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, kur atļauts novadīt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savāktos notekūdeņus un/vai nosēdumus;

6.7. nosaka komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās atļauts novadīt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savāktos notekūdeņus un/vai nosēdumus.

7. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju pakalpojuma sniegšanas teritorijas:

7.1. SIA "Madonas ūdens" – Madonas pilsēta; Aronas pagasts, Sarkaņu pagasts, Lazdonas pagasts, Praulienas pagasts, Ošupes pagasts, Dzelzavas pagasts, Barkavas pagasts, Mētrienas pagasts, Liezēres pagasts, Ļaudonas pagasts; Ērgļu pagasts, Jumurdas pagasts, Sausnējas pagasts; Lubānas pilsēta, Indrānu pagasts; Cesvaines pilsēta un Cesvaines pagasts;

7.2. SIA "Bērzaunes komunālais uzņēmums" – Bērzaunes pagasts, Mārcienas pagasts, Vestienas pagasts; Kalsnavas pagasts;

7.3. Varakļānu "Dzīvokļu komunālais uzņēmums" SIA – Varakļānu pilsēta, Varakļānu pagasts un Murmastienes pagasts.

III. Minimālais biežums notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām

8. Īpašniekam vai valdītājam jānodrošina, ka tā decentralizētajā kanalizācija sistēmā uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi tiek izvesti uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā speciāli izveidotām notekūdeņu pieņemšanas vietām vismaz minimālajā biežumā, kāds noteikt saistošajos noteikumos. Šīs vietas, izvērtējot komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas jaudas un centralizēto kanalizācijas sistēmu noslodzi, nosaka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs.

9. Minimālais notekūdeņu izvešanas biežums no krājtvertnēm ir nosakāms saskaņā ar šādu formulu:

B – nekustamajā īpašumā vai nekustamo īpašumu grupā esošo personu faktiskais ūdens patēriņš mēnesī (m3);

A – decentralizētās kanalizācijas tvertnes tilpums kubikmetros.

Ja aprēķinātais I ir mazāks par 1, tad krājtvertnē uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi jāizved retāk nekā reizi mēnesī un ir nepieciešams aprēķināt minimālo izvešanas reižu skaitu gadā (Ig) saskaņā ar šādu formulu:

Ig = MxI, kur:

M – objekta izmantošanas mēnešu skaits gadā (maksimums 12). Rezultātu noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju.

Zinot Ig un I, jānosaka Ib – vienas izvešanas reize mēnešos.

Ib= M/Ig, rezultātu noapaļo, ja nepieciešams, līdz vienai zīmei aiz komata.

10. Faktiskais ūdens patēriņš tiek noteikts sekojoši:

10.1. ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantoti centralizētie ūdensapgādes pakalpojumi, tad novadīto notekūdeņu daudzumu pieņem vienādu ar patērētā ūdens daudzumu un notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms saskaņā ar 9. punktā norādīto formulu, aprēķinā ietverot vai nu faktiskos datus par kopējo ūdens patēriņu mēnesī, ko ir fiksējis komercuzskaites mēraparāts, vai patēriņa normu – 6m3/cilv. mēnesī. Notekūdeņu daudzuma uzskaitē neieskaita dārza vai piemājas teritorijas laistīšanai izlietoto ūdens daudzumu, ja tas ir noteikts ar šim nolūkam speciāli ierīkotu ūdens mēriekārtu;

10.2. ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantota lokālā ūdens iegūšanas iekārta, tā var tikt aprīkota ar ūdens patēriņa mēraparātu, kura rādījumus par patērēto ūdeni izmanto novadīto notekūdeņu daudzuma noteikšanai. Šādā gadījumā decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms, aprēķinā ietverot faktiskos datus par nekustamajā īpašumā izlietoto ūdens daudzumu, ko ir fiksējis ūdens patēriņa mērītājs. Attiecīgais ūdens patēriņa mērītājs jāuzstāda ar attālinātu datu pārraidi un to apmaksā decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks vai valdītājs. Ja ūdens patēriņa mērītāju nav iespējams ierīkot, tad notekūdeņu daudzuma noteikšanai pielieto ūdens patēriņa normu 1.5 m3/cilv. mēnesī.

11. Minimālais notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir 1 (viena) reize gadā.

12. Minimālais nosēdumu izvešanas biežums no rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, ir nosakāms, ievērojot iekārtas ražotāja izdoto tehnisko dokumentāciju vai instrukcijas par šo iekārtu ekspluatāciju, vai − gadījumā, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja rīcībā nav iekārtas sākotnējās tehniskās dokumentācijas − atbilstoša komersanta rakstveida atzinumu par iekārtas ekspluatācijas nosacījumiem.

IV. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtība

13. Pašvaldības noteiktās kontroles institūcijas ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, un tie ir tiesīgi, katrs savā pakalpojuma sniegšanas teritorijā:

13.1. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu attaisnojuma dokumentu esamību;

13.2. saskaņojot ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku vai valdītāju, piekļūt decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās tehniskā nodrošinājuma un apsaimniekošanas prasību ievērošanas kontrolei;

13.3. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā, nodrošinot tās precizēšanu, balstoties uz veiktās pārbaudes rezultātiem;

13.4. pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā iekļautajiem asenizatoriem.

14. Ja sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam radušās šaubas par decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasību ievērošanu un tās atbilstību normatīvo aktu regulējumam, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, ir tiesības rakstiski pieprasīt decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam vai valdītājam:

14.1. nodrošināt piekļuvi decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās darbības pārbaudei;

14.2. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmas ārpuskārtas tehnisko apkopi pie atbilstoša komersanta, kas specializējies šādu darbu izpildē, un iesniegt apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās turpmākai ekspluatācijai;

14.3. veikt decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzi. Izdevumus, kas saistīti ar decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzi, sedz:

14.3.1. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē netiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību;

14.3.2. decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks vai valdītājs, ja decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē tiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību.

14.4. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmas pārbūvi vai jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi vai uzstādīšanu, lai novērstu videi nodarāmo kaitējumu, vai risināt jautājumu par pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

V. Prasību minimums asenizatoriem

15. Decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt asenizators, kurš atbilst saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām un ir reģistrējies pašvaldībā un ievēro šo noteikumu 8. punktā minētās prasības.

16. Asenizatoram izvirzīto prasību minimums tā reģistrācijai asenizatoru reģistrā:

16.1. asenizators normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēts Komercreģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;

16.2. uz pieteikuma iesniegšanas dienu asenizatoram nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz viens simts piecdesmit euro;

16.3. asenizatoram nav pasludināts maksātnespējas process, apturēta tā saimnieciskā darbība vai tas tiek likvidēts;

16.4. asenizators ir tiesīgs veikt kravas autopārvadājumus vai pašpārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā, izņemot, ja pakalpojums tiks sniegts ar traktortehniku, izmantojot asenizācijas mucu.

17. Sniedzot decentralizētos kanalizācijas pakalpojumu, asenizatoram ir pienākums:

17.1. nodrošināt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas attaisnojošo dokumentu esamību atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" un saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām un to izsniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem;

17.2. veikt Madonas novadā esošajās decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un nosēdumu, kā arī dūņu apjoma uzskaiti;

17.3. pārvadāt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savāktos notekūdeņus ar šim nolūkam paredzētu specializētu transportlīdzekli;

17.4. noslēgt rakstveida līgumu ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku par decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un/vai nosēdumu novadīšanu un attīrīšanu;

17.5. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu centralizētās kanalizācijas sistēmas aizsērējumu decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu novadīšanas rezultātā, ja vien konkrētais asenizators vienlaikus nav arī centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieks, valdītājs vai turētājs;

17.6. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu bīstamo atkritumu, kuru savākšanai normatīvajos aktos ir noteikta īpaša kārtība un prasības, nonākšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

17.7. līdz kārtējā mēneša 15. datumam iesniegt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam rakstveida deklarācijas par iepriekšējā mēnesī izvesto notekūdeņu un nosēdumu apjomu saskaņā ar pielikumā pievienoto veidlapu (1. pielikums). Veidlapu iesniedz klātienē, nosūta pa pastu vai elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā.

VI. Asenizatoru reģistrācijas kārtība

18. Lai reģistrētos notekūdeņu un nosēdumu savākšanai un izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām Madonas novadā, asenizators iesniedz pašvaldībā rakstveida iesniegumu (2. pielikums), tam pievienojot:

18.1. līguma, kas noslēgts ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku par decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un/vai nosēdumu novadīšanu un attīrīšanu, kopiju;

18.2. dokumenta, kas apliecina, ka asenizators ir tiesīgs veikt kravas autopārvadājumus vai pašpārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā, izņemot, ja pakalpojums tiks sniegts ar traktortehniku, izmantojot asenizācijas mucu, kopiju.

19. Saistošo noteikumu 18. punktā minēto reģistrācijas iesniegumu asenizators var iesniegt klātienē, nosūtīt pa pastu vai elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā.

20. Lai veiktu reģistrāciju asenizatoru reģistrā, pašvaldība pārbauda iesniegto informāciju un pārliecinās par atbilstību saistošo noteikumu 16. un 18. punktā noteiktajām prasībām.

21. Asenizatora iesniegums tiek izskatīts un lēmums tiek pieņemts piecpadsmit darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja pašvaldība asenizatora iesniegtajos dokumentos konstatē nepilnības, tā trīs darba dienu laikā nosūta asenizatoram informāciju par konstatētajām nepilnībām, norādot termiņu to novēršanai.

22. Asenizatora reģistrācija tiek veikta, ja tas ir izpildījis šo saistošo noteikumu prasības, iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus, un pēc to izvērtēšanas pašvaldības izpilddirektors ir pieņēmis lēmumu par asenizatora reģistrēšanu asenizatoru reģistrā. Pašvaldība paziņo asenizatoram par asenizatora reģistrēšanu asenizatoru reģistrā Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

23. Asenizatora reģistrācija tiek atteikta, ja:

23.1. asenizators nav iesniedzis saistošo noteikumu 18. punktā minētos dokumentus;

23.2. asenizators neatbilst saistošajos noteikumos noteiktajam prasību minimumam asenizatoram;

23.3. nav iesniegta nepieciešamības gadījumā papildus pieprasītā informācija noteiktajā termiņā;

23.4. sniegtas nepatiesas ziņas.

Lēmumu par asenizatora reģistrēšanas atteikumu pieņem pašvaldības izpilddirektors. Pašvaldība paziņo asenizatoram par atteikumu reģistrēt asenizatoru asenizatoru reģistrā Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

24. Pašvaldība trīs darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.madona.lv informāciju par asenizatora reģistrāciju.

25. Ja asenizatora darbībās tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas skar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomu, komerctiesību jomu, profesionālās darbības sfēru, finanšu saistību izpildi, kravu autopārvadājumu jomu vai vides aizsardzības jomu, pašvaldības izpilddirektors ar lēmumu anulē attiecīgā asenizatora reģistrācijas faktu, nosūtot rakstveida paziņojumu asenizatoram, un pašvaldība dzēš par to ziņas pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.madona.lv. Attiecīgajā gadījumā asenizatora pienākums ir trīs darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pašvaldībai saistošo noteikumu 17.7. punktā noteikto informāciju par periodu līdz reģistrācijas anulēšanas dienai.

26. Gadījumā, ja decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus nodrošina sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, par šo faktu reģistrā tiek veikts atbilstošs ieraksts.

VII. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtība

27. Decentralizētās kanalizācijas sistēma īpašnieks vai valdītājs, kura nekustamajā īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma nav reģistrēta, iesniedz klātienē, nosūta pa pastu vai elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam pirmreizējo decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājumu saskaņā ar saistošajiem noteikumiem pievienoto paraugu (3. pielikums).