Madonas novada kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi

Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 34Madonā 2025. gada 27. novembrī(domes lēmums Nr. 424, prot. Nr. 12, 74. p.)

PRECIZĒTIar Madonas novada pašvaldības domes30.01.2026. lēmumu Nr. 25 (prot. Nr. 1, 25. p.)Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma45. panta pirmās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Madonas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu pārvaldības noteikumus, tajā skaitā kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu pārziņu, kapavietu uzturētāju tiesības un pienākumus, kā arī administratīvo atbildību par noteikumos noteiktās kārtības neievērošanu.

2. Lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta atvērtā vai daļēji slēgtā kapsētā;

2.3. apbedīšana – mirušā vai urnas apglabāšana zemē;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā ir tiesības apbedīt mirušo, ja viņa pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības attiecīgās pilsētas, attiecīgā pagasta vai attiecīgās apvienības administratīvajā teritorijā;

2.6. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kura apbedīšanu nav uzņēmusies neviena persona;

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos vai urnas ar mirušā pelniem apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.8. kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai un šī zemes iecirkņa labiekārtošanai;

2.9. kapavietas turētājs – persona, kurai ir piešķirta kapavieta mirušas personas apbedīšanai un kura reģistrēta kapavietu uzskaites pamatdokumentos;

2.10. kapavietu komisija – attiecīgās pilsētas, attiecīgās apvienības vai attiecīgā pagasta pārvaldes vadītāja izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.11. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.12. kapsētas apsaimniekotājs – attiecīgā pašvaldības apvienības vai pagasta pārvalde, kura teritorijā esošajās kapsētās pārrauga un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.13. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja nozīmēta persona, kura pilda šajos noteikumus paredzētos pienākumus;

2.14. slēgta kapsēta – kapsēta, kas ir slēgta apbedījumiem un virsapbedījumiem;

2.15. urna – trauks ar kremēta mirušā pelniem;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšana kapavietā, kurā jau iepriekš apbedīts cits mirušais.

3. Kapsētu izveido, paplašina vai slēdz ar pašvaldības domes lēmumu.

4. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir šādas atvērtās kapsētas:

4.1. Cesvaines kapsēta (Cesvaines apvienība);

4.2. Madonas kapi (Madonas pilsēta);

4.3. Liseskalna kapi (Madonas pilsēta);

4.4. Līderes jaunie kapi (Aronas pagasts);

4.5. Stāķu kalna kapi (Aronas pagasts);

4.6. Saikavas kapi (Barkavas pagasts);

4.7. Muižas kapi (Barkavas pagasts);

4.8. Barkavas centra kapi (Barkavas pagasts);

4.9. Grostonas kapi (Bērzaunes pagasts);

4.10. Bērzaunes kapi (Bērzaunes pagasts);

4.11. Ķinderu kapi (Cesvaines apvienība);

4.12. Kārzdabas kapi (Cesvaines apvienība);

4.13. Stradukalna kapi (Cesvaines apvienība);

4.14. Biksenes kapi (Dzelzavas pagasts);

4.15. Balvānīcu kapi (Dzelzavas pagasts);

4.16. Miera kapi (Ērgļu apvienība);

4.17. Sauleskalna kapi (Ērgļu apvienība);

4.18. Katrīnas kapi (Ērgļu apvienība);

4.19. Jumurdas kapi (Ērgļu apvienība);

4.20. Vējavas kapi (Ērgļu apvienība);

4.21. Lubānas jaunie kapi (Lubānas apvienība);

4.22. Visagala kapi (Lubānas apvienība);

4.23. Jāņukalna kapi (Kalsnavas pagasts);

4.24. Veckalsnavas kapi (Kalsnavas pagasts);

4.25. Liezēres kapi (Liezēres pagasts);

4.26. Ļaudonas kapi (Ļaudonas pagasts);

4.27. Mētrienas kapi (Ļaudonas pagasts);

4.28. Pārupes kapi (Ļaudonas pagasts);

4.29. Ozolkalna kapi (Mētrienas pagasts);

4.30. Vistiņlejas kapi (Praulienas pagasts);

4.31. Sarkaņu kapi (Sarkaņu pagasts);

4.32. Sausnējas kapi (Sausnējas pagasts);

4.33. Liepkalnes kapi (Ērgļu apvienība);

4.34. Runakalna kapi (Ērgļu apvienība);

4.35. Mārcienas kapi (Mārcienas pagasts);

4.36. Jaunie kapi (Vestienas pagasts);

4.37. Vecie kapi (jaunā daļa, Vestienas pagasts);

4.38. Tolkas kapi (jaunā daļa, Vestienas pagasts);

4.39. Ebreju kapi (Varakļānu pilsēta);

4.40. Varakļānu kapi (Varakļānu pagasts);

4.41. Stirnienes kapi Varakļānu pagasts);

4.42. Šķēļu kapi (Varakļānu pagasts);

4.43. Klušu kapi (Varakļānu pagasts);

4.44. Pauniņu kapi (Varakļānu pagasts);

4.45. Deigļu kapi (Varakļānu pagasts);

4.46. Sila kapi (Varakļānu pagasts);

4.47. Cauņu kapi (Murmastienes pagasts);

4.48. Lielstrodu kapi (Murmastienes pagasts);

4.49. Vecumnieku kapi (Murmastienes pagasts);

4.50. Trizelnieku kapi (Murmastienes pagasts);

4.51. Siksalas kapi (Murmastienes pagasts).

5. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir šādas daļēji slēgtās kapsētas:

5.1. Līderes vecie kapi (Aronas pagasts);

5.2. Mierakalna kapi (Dzelzavas pagasts);

5.3. Blaumaņa kapi (Ērgļu apvienība),;

5.4. Krievbirzes kapi (Ošupes pagasts);

5.5. Vecie kapi (vecā daļa, Vestienas pagasts);

5.6. Tolkas kapi (vecā daļa, Vestienas pagasts).

6. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir šādas slēgtās kapsētas:

6.1. Lubānas vecie kapi (Lubānas apvienība);

6.2. Graužukalna kapi (Cesvaines apvienība);

6.3. Cirstu kapi (Ērgļu apvienība);

6.4. Brāļu kapi (Kalsnavas pagasts);

6.5. Brāļu kapi (Varakļānu pilsēta);

6.6. Vecie kapi (Varakļānu pagasts);

6.7. Zviedru kapi (Varakļānu pagasts).

7. Noteikumu ievērošanu un izpildes kontroli atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošina kapsētas apsaimniekotājs un Madonas novada pašvaldības policija.

8. Kapsētas apsaimnieko attiecīgās apvienības/pagasta pārvalde.

9. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi attiecīgās pilsētas, attiecīgā pagasta vai attiecīgās apvienības teritorijā, apbedīšanai, izņemot:

9.1. iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo personu neatkarīgi no tās pēdējās deklarētās dzīvesvietas;

9.2. ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atrašanās vieta, tad mirušo personu var apglabāt arī pašvaldības teritoriālās vienības, kurā mirušā persona bija deklarēta pirms deklarēšanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atrašanās vietā, kapsētā;

9.3. ja attiecīgajā teritoriālajā vienībā nav atvērtās kapsētas, tad mirušo personu var apglabāt tās pilsētas, pagasta vai apvienības, kura robežojas ar teritoriju, kurā mirušā persona bija deklarēta, atvērtajā kapsētā.

10. Citu personu apbedīšana kapsētās iespējama, pamatojoties uz motivētu iesniegumu.

11. Lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu pieņem kapsētas apsaimniekotājs.

II. Kapsētu kārtības noteikumi

12. Kapsētas ir atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

13. Kapsētas apmeklētājiem jāuzvedas cieņpilni un klusi, jāievēro šie noteikumi.

14. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā jāpārvietojas pa tam paredzētiem ceļiem un celiņiem. Piekļuve pie kapavietas ir pieļaujama no tam paredzēto ceļu un celiņu puses.

15. Kapsētās aizliegts:

15.1. veikt apbedījumu bez kapsētas pārziņa saskaņošanas;

15.2. patvaļīgi palielināt piešķirtās kapavietas robežas;

15.3. traucēt kapsētas apmeklētājus un apbedīšanas ceremoniju norisi;

15.4. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

15.5. ārpus kapavietas robežām stādīt krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

15.6. stādīt kokus kapavietās, izņemot noteikumu 48.3. apakšpunktā minētos gadījumus;

15.7. rakt smiltis un zemi kapsētu teritorijās;

15.8. bojāt kapsētas infrastruktūras un labiekārtojuma elementus;

15.9. ievest dzīvniekus bez pavadas;

15.10. pārvietoties ar velosipēdu, skrituļslidām, skrejriteni, slēpēm;

15.11. pārvietoties ar mehānisko transportlīdzekli, izņemot:

15.11.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

15.11.2. operatīvo dienestu un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem; bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

15.11.3. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot apliecību kapsētas pārzinim;

15.12. pārvietot kapsētu pārziņa vai kapavietu komisijas izvietotās brīdinājuma zīmes.

III. Kapsētas apsaimniekotāja tiesības un pienākumi

16. Kapsētas apsaimniekotājs nodrošina:

16.1. kapliču, saimniecības ēku (telpu), iekšējo ceļu un celiņu, ūdens ņemšanas vietu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu un atkritumu izvešanu;

16.2. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

16.3. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

16.4. kapsētas topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

16.5. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību, ievērojot, ka:

16.5.1. kapavietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata, kā arī lēmumi par kapavietas piešķiršanu, veicot ierakstus par katru apbedījumu;

16.5.2. uzskaite papildus veicama publiski pieejamajā apbedījumu datu un apbedījumu vietu kartēšanas elektroniskajā reģistrā Cemety (www.cemety.lv), ja konkrētai kapsētai tāda ir pieejama;

16.6. sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu;

16.7. informācijas izvietošanu kapsētas informācijas stendā par kapsētas apsaimniekotāju un kapsētas pārziņa darba laiku un kontakttālruni.

17. Kapsētas apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu uzskaitījums un maksa par tiem ir noteikta atbilstoši pašvaldības domes apstiprinātam maksas pakalpojumu cenrādim.

18. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas turētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība

19. Kapavietas lietošanas tiesības piešķir, pamatojoties uz personas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas amatpersonas iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, kapsētas pārzinis ne vēlāk kā divu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.

20. Iesniedzot iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, iesniedzējs:

20.1. iesniedz mirušā miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

20.2. ja mirušais ir kremēts, urnas apbedīšanas gadījumā papildus iesniedz dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

21. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu kapavietu mirušā vai urnas apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš piešķirta kapavieta, ar iespēju veikt tajā apbedījumu. Attiecīgās kapavietas lielums noteikts noteikumu 1. pielikumā.

22. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 4 (četrām) kapavietām.

23. Kapavietas turētāja nāves gadījumā, kapavietas lietošanas tiesības uz personas iesnieguma pamata var tikt piešķirtas personai, kas ir kapavietas turētāja laulātais, radinieks vai kapavietā apbedītā mirušā laulātais vai radinieks. Iesniedzot iesniegumu, personai ir jāiesniedz radniecību apliecinoši dokumenti.

24. Ja par kapavietas turēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas turēšanas tiesību pārņemšanu.

25. Kapavietas turētājs ir tiesīgs apbedīt savus piederīgos tam ierādītajā kapavietā vai ģimenes kapavietā.

26. Kapsētās jauna kapavieta apbedīšanai tiek ierādīta tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

27. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu lemj kapsētas apsaimniekotājs, kapavietas turētājam piešķirot jaunu kapavietu šādos gadījumos:

27.1. ja mirušais kapavietas turētājam ir laulātais, augšupējais radinieks (vecāki, vecvecāki utt.), lejupējais radinieks (bērns, mazbērns utt.), brālis vai māsa;

27.2. ja mirušajam kapavietas turētājs ir vienīgais radinieks.

28. Kapavieta pāriet pašvaldības vadījumā:

28.1. ja kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

28.2. ja trīs gadu laikā pēc kapavietas turētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas turētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

28.3. ja kapavieta vismaz septiņus gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu IX nodaļu.

29. Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, atklātajās kapsētās var iegūt lietošanā kapavietu ar mērķi, lai šajā kapavietā tiktu apglabāta šī persona. Personai var tikt piešķirta divvietīga kapavieta.

V. Apbedīšanas kārtība

30. Apbedīšanu organizē un rīko kapavietas turētājs vai tā izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

31. Apbedīšanas laiku kapavietas turētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

32. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt 1,5 m līdz zārka vākam, veicot virsapbedījumu – 1,2 m līdz zārka vākam.

33. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka stumbra un 0,3 m no citas kapavietas pieminekļa.

34. Urna var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā viena metra dziļumā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

35. Virsapbedījumus var veikt 20 (divdesmit) gadus pēc mirušā apbedīšanas attiecīgajā kapavietā.

36. Aktēta kapavieta var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai 20 (divdesmit) gadus pēc mirušā apbedīšanas attiecīgajā kapavietā.

37. Pārapbedīt mirušo, pārvietot urnu vai izcelt mirušo, lai kremētu, var, pamatojoties uz kapavietas turētāja iesniegumu vai mirušā piederīgo (sākot ar laulāto vai, ja tāda nav, pirmās pakāpes radiniekiem) iesniegumu ar kapavietas turētāja rakstveida saskaņojumu, ko iesniedz kapsētas apsaimniekotājam. Iesniegumā norāda kapsētu, kurā tiks pārapbedīts mirušais, vai vietu, kur tiks novietota urna. Izcelt apbedītu mirušo var ne agrāk kā vienu gadu pēc mirušā apbedīšanas, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus. Kapavietu pēc mirušā izcelšanas vai urnas pārvietošanas aizber un nolīdzina.

38. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

VI. Kapličas izmantošana

39. Kapličas ceremoniju telpas (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

40. Kapličas telpas tiek izmantotas mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim un ir atvērtas apmeklētājiem tikai bēru ceremonijas laikā.

41. Kapličas izmantošanas kārtību nosaka kapsētas apsaimniekotājs.

VII. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība atvērtajās kapsētās

42. Kapsētās izveido speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

43. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu kapsētās nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

44. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc noteiktā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

45. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteicies radinieks vai jebkura cita persona, kura vēlas mirušo pārapbedīt vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņa pienākums ir uzņemties kapavietas turētāja saistības.

VIII. Kapavietas kopšana un uzturēšana

46. Kapavietas turētājs kopj un uztur kapavietu pats vai noslēdz līgumu par kapavietas kopšanas pakalpojumu ar trešo personu.

47. Kapavietas turētāja pienākumi:

47.1. apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 70 cm augstumam;

47.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, u.tml.), ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj;

47.3. regulāri kopt un uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus, nopļaut zāli, u.tml.);

47.4. saņemt kapsētu pārziņa saskaņojumu kapavietas aprīkojuma un nožogojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai, restaurācijai;

47.5. pārbaudīt kapavietas aprīkojuma stabilitāti un novērst tā defektus;

47.6. veicot jebkurus darbus kapavietā, ievērot drošības tehnikas, ugunsdrošības, apkārtējās vides aizsardzības instrukcijas, kā arī citus normatīvos aktus, kas regulē šādu darbu veikšanu;

47.7. ievērot ierādītās kapavietas robežas;

47.8. patvaļīgi nemainīt kapavietas atrašanās reljefu, patvaļīgi nepārvietot grunti kapsētā;

47.9. akmeņus, betona atlūzas, dzelzs priekšmetus un citus atkritumus, kurus ir aizliegts novietot kapsētas teritorijā ierīkotajā atkritumu savākšanas vietā vai konteineros, utilizēt par saviem līdzekļiem.

48. Kapavietas turētāja tiesības:

48.1. uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.;

48.2. ierīkot kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, kuru augstums nepārsniedz 25 cm, izņemot nogāzes, kur pieļaujams augstāks kapavietu apmaļu augstums, ja iepriekš tas saskaņots ar kapu pārzini. Nogāzēs, kur reljefa dēļ kapavietu apmaļu augstumu nepieciešams noteikt lielāku par 15 cm, saskaņojot ar kapu pārzini, pieļaujams kapavietas platumu palielināt par 40 cm;

48.3. stādīt kapavietā kokus un krūmus, kuri paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru augstums pēc izaugšanas nepārsniedz 3 m;

48.4. ar kapsētas pārziņa saskaņojumu kapsētā ievest vai izvest birstošus materiālus (grants, augsne u.c.);

48.5. bez kapsētas pārziņa saskaņojuma piešķirtajā kapavietā izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 8 cm 1,30 m augstumā no zemes.

IX. Nekoptas kapavietas aktēšana

49. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotāja izveidota kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (noteikumu 2. pielikums). Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā, pie kapličas vai citā vietā kapsētā.

50. Kapavietu komisija pēc noteikumu 49. punktā minētā akta sastādīšanas kapavietas turētājam uz viņa norādīto adresi ierakstītā sūtījumā nosūta:

50.1. akta kopiju;

50.2. brīdinājumu par iespējamo kapavietas lietošanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja.